Volejbols izaicina Almeru Ludviku
Rīgas
vicemērs Almers Ludviks ar azartu ķēries pie darba Latvijas Volejbola
federācijas prezidenta amatā. Pirmajā mēnesī viņš izveidojis jaunu, darbam
gatavu komandu, lai nākamo četru gadu laikā ievērojami paaugstinātu volejbola
pozīcijas, salīdzinot ar citām sporta spēlēm.Teologs
Ludviks pagājušajā sezonā bija daudz redzams pašmāju un starptautiskā
basketbola batāliju skatītāju pulkā, tādēļ tas, ka Rīgas vicemērs kļuvis par LVF
prezidentu, pat daudziem sporta sabiedrības pārstāvjiem bija liels pārsteigums.
Ludviks gan atklāj, ka „ar volejbolu
esmu nodarbojies amatieru līmenī, pārzinu noteikumus un izprotu šīs spēles
pamatus. Jaunībā gan vairāk biju vārtsargs futbolā un hokejā, dzimtajā
Ventspilī iesaistoties namu pārvalžu sporta skolu sacensībās. Volejbols ir
tautas sporta veids, kurš gan pēdējos gados zaudējis savas pozīcijas. To varu
attiecināt arī uz sev labi zināmo baznīcu draudžu sportošanu. Ja iepriekš bez
volejbola sporta svētkos neiztikām, tad tagad arvien vairāk tiek spēlēti citi
sporta veidi".Turpmāk
volejbola dzīvi Latvijā vadīs Ludviks kopā ar LVF viceprezidentiem – Mareku
Segliņu, Arni Veisbārdi un Māri Pēkali.
Par vienlīdzību!
–
Protams, tas bija nopietns, taču tajā pašā laikā ātri pieņemts lēmums, –
intervijā Sportam uzsver Latvijas
Volejbola federācijas prezidents Almers
Ludviks. – Iepriekšējais prezidents Atis Sausnītis jau kādu pusgadu nepildīja
savus pienākumus. Tā kā Rīgas domē pildu ne tikai vicemēra pienākumus, bet arī
esmu atbildīgs par izglītības un sporta sfēru, tad gūstu arvien lielāku
priekšstatu par sporta aktualitātēm. Iepriekš gan biju saistīts nevis ar
volejbola, bet ar citu sporta veidu aktivitātēm. Pēdējā pusgada laikā no
vairākiem cilvēkiem saņēmu aicinājumu uzņemties LVF prezidenta pienākumus. Viņu
pulkā bija arī iepriekšējais prezidents Sausnītis, ar kuru daudz apspriedām notiekošo
Latvijas volejbolā. Situācija gan sporta veidā kopumā, gan federācijā nav no
tām labākajām, tādēļ nebija lieku ilūziju – gaidāms smags darbs. Tomēr esmu
celmlauzis, jaunu darbu aizsācējs. Ja izdodas notiekošo kādā konkrētā vietā vai
lietā mainīt uz labo, sakārtot, tad jau priekšā gaida nākamais izaicinājums.
– Sporta spēlēs Latvijā ierasts,
ka federācijas vadība piesaista uzņēmējus, lai risinātu dažādus finanšu jautājumus.
–
Šis ir arī būs viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura ķeršos, jo LVF
finansiālā situācija nav spīdoša. Ne mazāk svarīgi ir veidot sadarbību ar
valsts struktūrām, arī ar ministrijām. Volejbols līdz šim ir saņēmis maz
līdzekļu no valsts. Par to esmu iecerējis runāt gan ar valdības pārstāvjiem,
gan politiskās koalīcijas ietvaros. Līdz ar to manam darbam politikā ir zināms
pluss. Tā kā man ir arī privāts bizness, tad ir skaidri šīs jomas principi. Tādējādi
darbs pie naudas piesaistīšanas varētu noritēt vairākos virzienos – gan ar valsts,
gan privātiem uzņēmumiem.
– Vai varētu teikt, ka LVF
pēdējā laikā pietrūka tieši organizētības?
–
Strādāts ir vienmēr, un ir daudz paveikts. Vairāk jāstiprina volejbola
tradīcijas, jo volejbols taču ir viens no populārākajiem tautas sporta veidiem.
Tomēr ceļu līdz profesionālajam volejbolam veic pārāk maz potenciālo spēlētāju
– jālikvidē plaisa starp sporta skolu un pieaugušo volejbolu. Šī problēma ir
arī citos sporta veidos, taču domāju, ka basketbolā, hokejā un futbolā
situācija ir labāka.
Ir
svarīgi sakārtot Rīgas Volejbola skolas darbu. To uzņēmies paveikt bijušais federācijas
ģenerālsekretārs Guntis Lazda. Viņš kļuvis par skolas direktoru. Jāaudzina
jauni treneri, kuri primārais darbs būtu tieši volejbols. Nedrīkst izlīdzēties
ar sporta skolotājiem, kuri no mācību stundām brīvajā laikā piestrādā par
volejbola treneriem. Arvien svarīgāka kļūst pašmāju spēlētāju audzināšana. Starptautiskā
federācija FIVB iecerējusi valstu čempionātos noteikt striktu leģionāru limitu –
ne vairāk par diviem ārzemniekiem katrā klubā. Šāds nolikums varētu sekmēt to,
ka pašmāju labākie volejbolistu paliks Latvijas klubos, jo darba iespējas
ārzemēs ievērojami saruks.
– Pirms vairākiem gadiem
volejbola federācija bija Sporta spēļu fonda dalībniece. Kāds ceļš pašreiz
ejams?
–
Esmu pārrunājis sporta spēļu attīstības principus ar Nacionālās sporta padomes
pārstāvjiem – vēlos panākt līdzvērtīgus apstākļus. Vēl priekšā pārrunas ar
Aizsardzības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Finanšu
ministrijas pārstāvjiem. Protams, mums būs grūti atjaunot laikus, kad Radiotehniķis bija vienā līmenī ar Dinamo vai VEF, taču būtu priecīgs, ja manos četros darbības gados LVF
prezidenta amatā tomēr būtu redzami rezultāti
Izlases pamats Rīgā
– Baltijas čempionātā Schenker līgā pagājušajā sezonā Latviju
pārstāvēja seši vīriešu klubi, no kuriem Lāse-R
un SK Rīga nolēmuši apvienoties.
Līdz ar to jaunajiem spēlētājiem būs vēl mazāk iespēju tikt spēlēt vismaz šādā
līmenī.
–
Ekonomiskā situācija Latvijā ietekmēs arī finansējumu sporta klubiem. Nākamās
sezonas laikā ar to jārēķinās. Lāses-R un
SK Rīga apvienošanās notika divu
iemeslu dēļ. To noteica ne tikai finansiālā puse, bet arī vēlme izveidot
Latvijas valstsvienības bāzes komandu. Izlases pamata trūkums varētu būt viens
no iemesliem Latvijas volejbolistu nesekmīgajam startam Eiropas čempionāta
kvalifikācijas sacensībās, kur neizdevās pārvarēt grupu turnīra slieksni.
Apvienotais Rīgas klubs ne tikai varētu rūpēties par izlases vajadzībām, bet
arī sekmīgāk spēlēt Eiropas klubu turnīros. Nākamajā sezonā Eiropā CEV Challenge Latviju pārstāvēs Rīgas
komanda un Kuldīgas Elvi/Kuldīga. To
apstiprinājusi Eiropas federācija CEV. Šāda iespēja vispirms tika piedāvāta
Latvijas kausa ieguvējam Ozolnieku klubam, taču tika saņemts atteikums.
– Vai apvienotā Rīgas komanda
varētu pretendēt uz superkluba nosaukumu?
–
Neesmu par superklubu izveidi, tādējādi samazinās intriga, konkurence. Esmu
pārliecināts, ka Rīgā ir jābūt spēcīgam volejbola klubam. Savulaik SK Rīga tapa sadarbībā ar Inčukalna
volejbola komandu, kas nebija diez ko loģiski, jo Rīgas pašvaldības finansējums
aizplūda ārpus pilsētas. Protams, nav šaubu, ka Inčukalna komanda varētu pildīt
SK Rīga fārmkluba funkcijas. Esmu
pārliecināts, ka Kuldīgā un Ozolniekos nākamsezon būs labi komplektētas
komandas, kas varēs cīkstēties ar rīdziniekiem.
Mērķu trūkums
– Volejbols no citām sporta
spēlēm Latvijā atšķiras ar to, ka ir salīdzinoši maz spēcīgu Rīgas klubu. Schenker līgā pagājušajā sezonā mūsu
valsti pārstāvēja minētās divas Rīgas komandas, kā arī četri klubi no Kuldīgas,
Cēsīm, Daugavpils un Ozolniekiem.
–
Vajadzētu izanalizēt ne tikai Rīgas Volejbola skolas, bet arī Murjāņu sporta
ģimnāzijas un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas veikumu. Maijā vēroju
vidusskolu volejbola sacensības, tās bija plaši pārstāvētas, un pie trešās
vietas vienā no grupām tika arī Baltinavas vidusskolas zēni. Spēcīgu komandu
izveide atkarīga no tikai no naudas, bet arī no entuziasma.
Volejbols
ir inteliģentāks par hokeju vai basketbolu, tādēļ varbūt pietrūkst
atraktivitātes, kas vajadzīga skatītāju piesaistīšanai. Nepieciešams arī
mārketings. Viss ir saistīts, jo tikai līdz ar panākumiem palielinās skatītāju skaits.
Tas piesaista reklāmdevējus, uzlabojas sporta veida finansiālā situācija.
– Pludmales volejbola sacensības
rīko Latvijas Pludmales volejbola līga. Varbūt šāda sistēma būtu sekmīga arī
citu turnīru sarīkošanai?
–
Pašlaik notiek karstas sarunas saistībā ar Schenker
līgas organizēšanu. Līdz šim to veica triju Baltijas valstu federācijas,
taču pastāv iespēja šīs tiesības uz līguma pamata nodot kādai citai iniciatīvas
grupai.
– Ja Latvijas volejbola
attīstību kavē kvalificētu treneru trūkums, tad kāpēc tiek pieļauts, ka
Latvijas izlases un LāsessR bijušais
galvenais treneris Raimonds Vilde dodas strādāt uz Rīgas domi?
–
Raimonds Vilde būs ne tikai ierindas deputāts, bet, iespējams, arī komitejas
vadītājs, tādēļ viņam daudz laika vajadzēs aizvadīt Rīgas domē. Nenoliedzami, ja
volejbolā viss būtu labi sakārtots, tad tas nezaudētu tādus kadrus.
– Sieviešu volejbols Latvijā
pēdējā laikā kļuvis par sāpīgu jautājumu. Valstsvienība vairs netiek pieteikta
oficiālajiem turnīriem Eiropas un pasaules mērogā.
–
Daudzus gadus patriotiski sieviešu volejbola darbu veic Gundega Drēska, ar kuru
esam apsprieduši daudzus jautājumus. Saistībā ar sieviešu volejbolu atkal nākas
atgriezties pie finansējuma. Lai arī FK
Rīga volejbolistes sekmīgi spēlē Baltijas līmenī, tomēr loģiska turpinājuma
nav, jo valstsvienība netiek veidota. Mūsu valstī daudz meiteņu nodarbojas ar
volejbolu, masveidībā dažbrīd pat pārspējot puišus, taču pietrūkst darba
mērķtiecīguma.
Pludmali uz Rīgu!
– Vēl labā atmiņā pavasarī
notikušais strīds starp klasiskā un pludmales volejbola pārstāvjiem, jo mūsu
olimpisko cerību pārstāvim Mārtiņam Pļaviņam vajadzēja izdarīt izvēli.
–
Var daudz diskutēt, vai pludmales volejbols izaudzis no klasikā volejbola un
otrādi. Līdz šim Latvijā klasiskā volejbola pārstāvji vasarās startē arī
volejbola sacensībās pludmalē. Tas ir viegli izskaidrojams. Latvijā nav
iespējams no mazotnes nodarboties ar pludmales volejbolu, jo pietrūkst treniņu
apstākļu nodarbībām ziemā. Zināmas cerības saistām ar neapsaimniekoto laukumu
pie Rīgas Volejbola skolas. Šī jautājuma risināšanā varu iesaistīties arī kā
pašvaldības pārstāvis, jo pat ar nelieliem līdzekļiem var uzbūvēt sporta zāli,
kur būtu vietas treniņiem gan RVS audzēkņiem, gan pludmales volejbolistiem. Ja
mēs īstenotu šo projektu, tad varētu apsvērt ideju par atsevišķas pludmales
volejbola apmācības grupas izveidi.
– Kā vērtējama situācija
pludmales volejbolā Latvijā?
–
Pludmales volejbols ir atraktīvs, piesaista skatītājus, jo kas gan varbūt
labāks par notiekošo vasarā pludmalē? Atēnu olimpiskās spēles jau apliecināja,
ka tieši pludmales volejbols, it īpašu sieviešu duetu spēles piesaista milzīgu
auditoriju. Ja klasiskajā volejbolā ir tendence palielināt komandu sastāvu, kas
būs par iemeslu papildu tēriņiem, tad pludmales volejbolā, kur cīņā dodas dueti,
ir labas izredzes izaugsmei ne tikai sportiskajā, bet arī organizatoriskajā
jomā. Vēlreiz jāpiebilst, ka šajā sporta veidā nedrīkstam būt atkarīgi no laika
apstākļiem. Latvijā lietus nav retums, tādēļ arī ne vienmēr ir aizpildīti pie
Rīgā pie Olimpiskā sporta centra izveidotie pludmales volejbola laukumi. Viegls
jumta pārsegums jau neizmaksātu lielu naudu…
Renārs
BUIVIDS
Latvijas Volejbola federācija
Valde
Prezidents
Almers Ludviks
Viceprezidenti
– Mareks Segliņš, Māris Pēkalis, Arnis Veisbārdis
Ivars
Strautiņš, Juris Daņilko, Gundega Drēska, Jānis Dukšinskis, Imants Rākins,
Andris Blaka, Kaspars Bergmanis, Ilma Lokmane, Jānis Kahanovičs, Pāvels
Seļivānovs, Pēteris Sluka, Ainārs Vanags, Juris Mūrnieks un Andris Mihaļovs
Sekretariāts
Ģenerālsekretāre
Ilonda Lūse, sacensību direktore Ināra Brokāne, izlašu koordinatore Anita
Gulbe, jaunatnes koordinatore Sandra Budkēviča
Almers Ludviks
Latvijas Volejbola federācijas
prezidents
Dzimis 1956.
gada 16. septembrī Ventspilī
Izglītība Latvijas
Universitātes Teoloģijas fakultātes bakalaurs
Frakcija Rīgas domē LPP/LC
Darba pieredze Latvijas
Baptistu jaunatnes apvienības prezidents (1989. – 1992.), Latvijas Baptistu
draudžu savienības padomes loceklis (no 1990.), Bridge Builder International padomes loceklis (1993. – 1996.),
atklātā sabiedriskā fonda Partneri izpilddirektors
(1999. – 2005.), Ainažu baptistu draudzes mācītāja vietas izpildītājs (no
2002.), Latvijas Evaņģēliskās alianses prezidents (no 2002.), Bērnu un ģimenes
lietu ministrijas parlamentārais sekretārs (2004. – 2005.)
