Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Liepājas snaipera supersērija

Latvijas futbola virslīgā saasinājusies cīņa par čempionu titulu — pagājušās nedēļas nogalē ilglaicīgie turnīra līderi FK Ventspils savā laukumā zaudēja tuvākajiem konkurentiem Liepājas metalurgam. Liepājniekiem tas bija astotais panākums pēc kārtas. Par šā metalurgu uzvaru gājiena galveno varoni kļuva uzbrucējs Jurģis Kalns, kuram Kurzemes derbijā gan pārtrūka sešu rezultatīvu spēļu sērija. Tās laikā viņš guva 13 vārtus, izceļoties ar diviem hettrikiem. Kalns izvirzījies par čempionāta labāko snaiperi vietējo futbolistu konkurencē.

Pēc uzvaras Ventspilī liepājnieki trīs kārtas pirms čempionāta beigām turnīra tabulā panāca konkurentus, taču ventspilniekiem viena spēle vēl ir rezervē. Lasot šīs rindas, jau ir zināmi trešdienas spēļu rezultāti, kur liepājnieki savā laukumā uzņēma pagājušā gada čempionus Rīgas Skonto, bet ventspilnieki viesojās Jelgavā.

KURZEMES KARAĻI

Abu zelta pretendentu savstarpējos mačos liepājnieku pārākums ir neapšaubāms — šajā čempionātā liepājnieki četros Kurzemes derbijos ir nopelnījuši 10 no 12 iespējamajiem punktiem (0:0, 1:0, 2:1 un 2:1), bet kopumā Latvijas čempionātā liepājnieki derbijā nav zaudējuši kopš 2008. gada septembra, šajā laikā izcīnot astoņas uzvaras un četras reizes spēlējot neizšķirti. Tiesa, pavasarī dzeltenzilie bija pārāki pār sev tik neērtajiem pretiniekiem Latvijas kausa izcīņas finālmačā (3:1).
„Varbūt mēs ventspilniekiem esam neērts pretinieks. Sava nozīme ir arī veiksmes faktoram. Tas ir Kurzemes derbijs — lai gan mums ir principiālas spēles arī ar Skonto, Ventspils tomēr ir galvenais pretinieks. Viņi jau vairākus gadus nevar mūs uzvarēt. Vienīgi šogad kausa finālā zaudējām — tur varbūt izvēlējāmies nepareizu taktiku, bijām pārāk nobijušies, iesēdāmies aizsardzībā, taču tāpat nonācām zaudētāju lomā, pretinieks sajuta savu spēli, un vēlāk jau bija grūti kaut ko saglābt,” uzskata 29 gadus vecais Jurģis Kalns.
Pēc pagājušā vīkenda neveiksmes derbijā FK Ventspils galvenais treneris Sergejs Podpalijs no Krievijas visu vainu par zaudējumu uzvēla tiesnešu brigādei ar Andreju Sipailo priekšgalā, nosaucot viņus par klauniem.
„Zaudētājiem jau vienmēr vainīgi tiesneši. Uzskatu, ka šajā spēlē tiesnesis tiesāja ļoti labi. Varbūt bija neierasti, ka viņš ļāva spēlēt diezgan asi, nesvilpa par katru sīkumu. Tas bija tāds angļu futbols,” uzskata Kalns.

SAVA KOMANDA

Šosezon Liepājas metalurgs ļoti pārliecinoši iesāka čempionātu, pirmajās septiņās spēlēs izcīnot sešas uzvaras un spēlējot neizšķirti ar FK Ventspils, taču pēc tam stabilitāte kaut kur pazuda — maijā liepājnieki savā laukumā sensacionāli zaudēja Gulbenei un Jelgavai, bet vasarā tika piedzīvoti vēl četri zaudējumi. Krīze baltkvēli sasniedza jūnija sākumā, kad liepājnieku fanukluba Metalfans biedri uzrakstīja atklātu vēstuli, kurā pārmeta futbolistiem pašatdeves trūkumu, šādā situācijā krietni sašūpojās arī komandas galvenā trenera Vladimira Osipova krēsls. Šķita, ka Liepājas metalurgs jau ir zaudējis cerības ne tikai uz čempionu titulu, bet var palikt vispār bez medaļām, taču augusta beigās liepājnieki atdzīvojās, ar uzvarām pār tiešajiem konkurentiem Skonto un FK Ventspils sākot panākumu sēriju.
„Liepājas fani ir pieraduši pie labiem rezultātiem, pieraduši, ka Liepājas metalurgs visu laiku uzvar. Sezonu sākām ļoti pārliecinoši, taču grūti visu sezonu nospēlēt vienā līmenī, kaut kad jāparādās arī bedrītēm. Varbūt nebijām optimālajā formā, dažreiz arī nepaveicās, jo futbolā ne vienmēr uzvar stiprākais. Tomēr spējām savākties, paši sarīkojām spēlētāju sanāksmi. Kolektīvs mums ir labs, cits citu atbalstām. Mūsu komandā ir visvairāk vietējo spēlētāju. Piemēram, tajā pašā Ventspilī vienīgais ventspilnieks ir Igors Savčenkovs. Mēs visi esam pazīstami jau kopš bērna kājas. Pat ja kāds aizbrauc spēlēt uz ārzemēm, vēlāk nav nekādu problēmu atgriezties atpakaļ,” saka liepājnieku uzbrucējs.
Šogad Liepājas komandu vada galvenais treneris Vladimirs Osipovs, kurš pēc pagājušās sezonas aizstāja vācieti Rīdigeru Abramčiku. Savulaik Kalns Liepājā uzspēlēja arī slavenā Lietuvas futbola speciālista Benjamina Zelkēviča vadībā, taču ar viņu Jurģim attiecības neizveidojās, tāpēc Kalns pameta dzimto pilsētu, pārceļoties uz Jūrmalu.
„Toreiz biju jauns un stulbs. Sākumā jau viss bija kārtībā, bet ļoti gribēju spēlēt, tāpēc pārāk pārdzīvoju, ja paliku malā. Vēlāk jau ar Zelkēviču salīgām mieru, viens otram atvainojāmies. Osipovs ilgus gadus ir strādājis par otro treneri gan pie Zelkeviča, gan pie Abramčika. Viņiem visiem ir savas nianses, bet Osipovs no katra ir kaut ko paņēmis,” atzīst Kalns.

ATGRIEŠANĀS

Kalns jau pirms desmit gadiem debitēja Latvijas virslīgā, taču 2005. gadā pārgāja uz tolaik ambiciozo klubu FK Jūrmala, kur kļuva par uzbrukuma līderi, labāko sezonu aizvadot 2006. gadā, kad guva 12 vārtus. Pēc tam Jurģis pāris sezonas izmēģināja laimi Ventspilī, kur tā arī neiekaroja stabilu vietu pamatsastāvā, tāpēc 2009. gadā Kalns atgriezās Jūrmalā, kur ar 15 vārtiem kļuva par čempionāta trešo rezultatīvāko spēlētāju. Pērn Jurģis beidzot atgriezās dzimtajā pilsētā. Pagājušajā sezonā Kalns čempionātā guva tikai četrus vārtus, taču šogad viņš jau ir uzstādījis savu personīgo rezultativitātes rekordu — 16. Tas arī ir čempionāta labākais rezultāts vietējo futbolistu vidū, bet rezultatīvāki ir divi leģionāri — Skonto brazīlietis Natans Žuniors Karvalju un Daugavpils Daugavas gruzīns Mamuka Gongadze.
„Pagājušajā sezonā pārsvarā spēlēju vidējā līnijā, bet dažos mačos biju pat aizsargs. Arī šo sezonu sāku pussarga pozīcijā, taču vēlāk mani pārbīdīja uz uzbrukumu. No uzbrucēja jau ir citas prasības — gūt vārtus. Momenti man ir vienmēr bijuši, bet agrāk lielākā problēma bija tos realizēt. Tagad sāku labāk izmantot savas izdevības. Labākā sezonā man laikam bija pirms pāris gadiem Jūrmalā, kad tiku rezultatīvāko trijniekā, lai gan komanda nebija no spēcīgākajām. Tad zināju, ka, ja pats negūšu vārtus, tad diez vai kāds to izdarīs. Šogad man labākā spēle laikam bija Eiropas līgā pret austriešu Salzburg, kad Liepājā zaudējām ar 1:4. Diemžēl pirmajā puslaikā salaidām trīs vārtus, bet otrajā — bijām pat labāki, guvu vārtus, pēc tam vēl trāpīju pa pārliktni. Nepaveicās, ka guvām tikai vienus vārtus, lai gan izdevību netrūka. Atbildes spēlē Austrijā nospēlējām neizšķirti — 0:0. Diemžēl Liepājai Eiropas kausos parasti neveicas ar izlozi — pērn spēlējām ar Prāgas Sparta, pret ko mums arī nebija lielu izredžu, jo viņiem ir nesalīdzināmi lielāks budžets,” klāsta metalurgu labākais snaiperis.
Šosezon Kalns kļuvis arī par galveno vienpadsmitnieku izpildītāju, realizējot visus trīs savus mēģinājumus. Atcerēsimies, ka agrāk liepājniekiem šajā elementā bieži vien ir bijušas problēmas.
„Arī Jūrmalā situ pendeles. Galvenais — nevajag baidīties. Liepājas metalurgā ir tā, ka vari iesist piecus vienpadsmitniekus pēc kārtas, bet pēc pirmās kļūdas sitēji uzreiz mainās. Tas nav pareizi, jo neviens nevar iztikt bez kļūdām.”

MĀJAS CILVĒKS

Desmit gadu laikā Kalns uz savas ādas ir izbaudījis visas Latvijas čempionāta pārmaiņas.
„Galvenā atšķirība no tā laika, kad sāku spēlēt virslīgā, ir tas, ka čempionātā vairs nedominē Skonto. Bija laiks, kad čempionātā uzvarēja tikai un vienīgi Skonto, bet tagad jau vairakkārt pie medaļām tikušas arī Liepāja un Ventspils. Šogad nopietna pretendente uz visaugstākajām vietām bija arī Daugavpils, varbūt drīzumā parādīsies vēl piektā komanda, kas var pacīnīties par medaļām. Neteiktu, ka čempionāta līmenis aug, bet skatītājiem ir interesantāk, jo izlīdzinājušies komandu spēku samēri. Liela loma bija ekonomiskajai krīzei — vairs nav lielu zvaigžņu, arī leģionāru ir daudz mazāk, jo ārzemnieki par kapeikām nespēlē,” atklāj Kalns.
Krīzes laikā virslīgas klubu naudasmaki ir kļuvuši daudz plānāki, lielākā daļa futbolistu cenšas pēc iespējas ātrāk tikt prom uz ārzemēm. Ārpus Latvijas robežām maizi pelna arī daudzi Liepājas futbola audzēkņi (Oskars Kļava, Kristaps Grebis, Ģirts Karlsons, Deniss Ivanovs), bet Kalns vēl tā arī nav izmēģinājis savus spēkus ārzemēs.
„Laikam esmu mājas cilvēks. Nav arī bijis patiešām labu piedāvājumu. Ir aicinājuši braukt uz pārbaudi kādā klubā, bet uzskatu, ka atrādīšanās ir tikai laika nosišana. Parasti tas ārzemju klubs neko daudz par tevi nezina, nepazīst pat pēc izskata, zina tikai vārdu un statistiku, tāpēc uzaicina uz atrādīšanos, kur trīs dienu laikā sevi ir jāpierāda. Man bija variants braukt uz to pašu mums iecienīto Azerbaidžānu, kur uz atrādīšanos bija uzaicināti 25 futbolisti. Tas nav nopietni. Ja klubam ir interese, tad viņi atbrauc noskatīties tavas spēles, ilgāku laiku iepazīst. Tad viņi zina, ko ņem. Kā tas, piemēram, bija Kļavas gadījumā, kad viņu uzaicināja Mahačkalas Anži,” uzskata liepājnieks.

IZGAISUŠAIS SAPNIS

Savulaik Kalns regulāri spēlēja dažādu vecumu jauniešu izlasēs, ieskaitot arī Latvijas U-21 izlasi, taču viņš tā arī ne reizi nav saņēmis iespēju parādīt savas spējas valstsvienībā. Skaidrs, ka ar katru gadu Jurģa cerības iekļūt valsts galvenajā komandā sarūk.
„Kad biju jaunāks, tad pārdzīvoju, ka mani neaicina uz izlasi. Likās, ka neviens nepievērš uzmanību, neliekas ne zinis. Varēja vismaz kādreiz iekļaut kandidātu sarakstā. Kā ir, tā ir — vairs par to nepārdzīvoju. Man arī bez izlases futbola pietiek,” atzīst Kalns, kurš gan seko līdzi valstsvienības gaitām.
„Šā cikla beigas izlasei izdevās tīri labas. Arī Horvātijā varējām pirmie gūt vārtus, tad vēl redzētu, vai horvāti atspēlētos. Cikla sākumā nezinājām, ko gaidīt, jo izlasē notika paaudžu maiņa. Nākamajā ciklā varbūt atkal var pacīnīties par iekļūšanu finālturnīrā. Reizi desmit gados varbūt tas arī var izdoties.”
Kristiāns GIRVIČS

Jurģis KALNS
Futbolists
Dzimis: 1982. gada 5. oktobrī Liepājā
Augums, svars: 186 cm, 82 kg
Pirmais treneris: Hārdijs Blūms
Pozīcija: uzbrucējs
Klubs: Liepājas metalurgs
Iepriekšējie klubi: Liepājas metalurgs (2001.—2005. g.), FK Jūrmala (2005.—2007. g.), FK Ventspils (2007.—2009. g.), Jūrmala-VV (2009. g.)

Latvijas virslīgas čempionāts
Rezultatīvākie spēlētāji (pēc 15. oktobra spēlēm): Natans Žuniors Karvalju (Skonto) — 21, Mamuka Gongadze (Daugava) — 20, Jurģis Kalns (Liepājas metalurgs) — 16, Vladislavs Kozlovs (FK Jelgava) — 12.