Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Māris Eltermanis gaida izdevību

Šogad Latvijas futbola virslīgā par
pārsteigumu parūpējās Daugavpils Dinaburga,
kas negaidīti iesaistījās cīņā par medaļām, finišējot gan ceturtajā vietā.
Ņemot vērā, ka pagājušajā gadā Dinaburga
LMT Virslīgā bija priekšpēdējā, tas
bija labs panākums. Daugavpiliešu galvenais trumpis bija stingra aizsardzība,
kur būtiska loma bija vārtsargam Mārim Eltermanim.

 

Pagājušajā gadā tikai
LMT Virslīgas paplašināšana glāba Dinaburgu no pārspēlēm par palikšanu
virslīgā, bet šosezon daugavpilieši negaidīti jau no starta izvirzījās turnīra
tabulas pirmajā trijniekā. Dinaburga
noturējās šajās pozīcijās līdz pat finālturnīram, taču finišam spēka nepietika –
otrajā posmā gruzīna Tamaza Pertijas trenētā komanda izcīnīja tikai 6 no iespējamiem
30 punktiem. Tā kā Dinaburga budžeta un attiecīgi arī
sastāva ziņā nespēja konkurēt ar vadošajām vienībām, Pertija lika uzsvaru uz
disciplinētu spēli no aizsardzības. Dinaburga
zaudēja tikai 28 vārtus, kas bija trešais labākais rādītājs aiz pirmajām divām
komandām FK Ventspils un Liepājas metalurga, toties no pirmā sešnieka
vienībām daugavpiliešiem bija vājākais uzbrukums (36 gūtie vārti). Šādā aizsardzības
spēlē liela nozīme ir vārtsargam – no FK Ventspils izīrētais Eltermanis aizvadīja 24 no 28 čempionāta
mačiem, nepiedaloties tikai četrās cīņās ar FK Ventspils, jo to liedza īres līgums. Zīmīgi, ka tieši FK Ventspils arī bija vienīgā komanda, kam Dinaburga neatņēma nevienu punktu (reizi
gan spēle beidzās neizšķirti 0:0, taču vēlāk Dinaburgai tika piešķirts tehniskais zaudējums 0:3 par nepieteikta
spēlētāja piedalīšanos spēlē). Toties Dinaburga
krietni pabojāja nervus pārējām divām mūsu futbola lielā trijnieka vienībām,
divreiz spēlējot neizšķirti 0:0 ar Liepājas
metalurgu
un nopelnot septiņus punktus četros mačos ar Skonto (3:0, 3:0 un 1:1). Tieši šajos mačos arī vislabāk izpaudās
Māra vārtsarga talants. Neticami, ka Eltermanis ar futbolu sāka nodarboties
tikai 15 gadu vecumā.

"Bērnībā izmēģināju
daudzus sporta veidus. Kādu laiku trenējos brīvajā cīņā, taekvondo, basketbolā
(VEF sporta skolā), peldēšanā, tā ka
biju ļoti sportisks puisis. Pievērsties futbolam mani pierunāja pazīstamā
futbolista Artūra Zakreševska tēvs, kurš mani aizveda uz Rīgas futbola skolu
pie trenera Ilmāra Liepiņa. Zakreševska tēvs arī teica, ka mans augums un
fiziskie parametri ir piemēroti vārtsarga pozīcijai. Liepiņš gan īpašu
perspektīvu manī neredzēja. Pēc tam aizgāju mācīties uz Ogres arodģimnāziju,
tāpēc pieteicos spēlēt Ogres Fortūnā,"
stāsta Māris Eltermanis.

Pertijas nopelns

Virslīgā Eltermanis
debitēja 2001. gada sezonā FK Rīga
sastāvā, pēc tam spēlēja arī Rīgas Audā,
kur pat izmēģināja spēkus arī jaunā ampluā – kādā no spēlēm Audai nesavācās pilns sastāvs, tāpēc
Māris visu spēli darbojās uzbrukumā.

"Arī tagad ziemā labprāt
uzspēlēju laukumā, lai labāk iemācītos spēlēt ar kājām. Esmu bijis pat
Ventspils čempionāta labākais snaiperis," atklāj Eltermanis. Viņš arī izvērtē
savas vārtsarga spēles plusus un mīnusus:

"Patīk spēlēt
izgājienos no vārtiem, nebaidos no kontaktcīņas. Mīnuss varbūt ir spēle ar
kājām. Elki? Bērnībā vislabāk patika dāņa Petera Šmeihela spēle, tagad – itālietis
Džanluidži Bufons."

2005. gadā Eltermanis
nonāca Daugavpils Dinaburgā, kur
strādāja tagadējais FK Ventspils
treneris Romāns Grigorčuks. Kad Grigorčuks pārcēlās uz Ventspili, viņš drīz
vien pasauca līdzi arī Māri. Ventspilī gan Mārim ir grūti konkurēt ar Latvijas
valstsvienības pirmo numuru Andri
Vaņinu, tāpēc šo sezonu viņš aizvadīja Daugavpils Dinaburgā.

"Patiesībā šī man
bija pirmā pilnā sezona. Dinaburgas
veiksmīgā spēle ir trenera Pertijas nopelns. Viņš savā darbā daudz ko pārņēmis
no Grigorčuka, kurš šobrīd ir vadošais treneris Latvijā. Pertija mūs noskaņoja
katrā spēlē cīnīties ar milzu pašatdevi, viņš mūs pārliecināja, ka spēlē ne jau
komandu budžeti, bet dzīvi cilvēki, tāpēc uzvarēt var visus. Uz katru maču
gājām kā uz pēdējo. Beigās laikam nepietika spēka, arī emociju. Tāpat uzlēcām
augstāk par galvu – pirms sezonas neviens nedomāja, ka būsim ceturtajā vietā.
Arī man labāk izdevās čempionāta sākums, beigas varēja būt labākas. Man labākās
spēles bija Daugavpilī ar Liepājas
metalurgu
(0:0) un Skonto (3:0),
arī pirmā riņķa mačs ar FK Rīga
(2:0), neveiksmīgākās – Rīgā ar Skonto
(1:1) un FK Rīga (2:3), kad pieļāvu
kļūdas mača pēdējā minūtē. Mačā ar Skonto,
kad Vitālijs Astafjevs izlīdzināja rezultātu, kļūdījās arī tiesnesis, kurš
nefiksēja acīmredzamu aizmuguri,"
stāsta Eltermanis.

Domājot par izlasi

Neatarīgi no
veiksmīgās sezonas, Eltermaņa nākotne ir visai neskaidra. Pēc sezonas beigām
presē parādījās baumas, ka Māris varētu turpināt karjeru Skonto.

"Lasīju par Skonto, bet neko tādu neesmu dzirdējis.
Man vēl uz diviem gadiem ir spēkā līgums ar FK Ventspils. Nedomāju, ka ventspilnieki atdos mani tiešajiem konkurentiem.
Pēc sezonas beigām ar Grigorčuku pat neesmu īsti redzējies. Viss atkarīgs no FK
Ventspils nostājas. Ventspilī jau
esmu trīs sezonas, taču man vēl nav bijusi īsta iespēja pierādīt sevi. Cik tad
ilgi var gaidīt savu izdevību? Kamēr tur ir Vaņins, uz kaut ko pretendēt ir
grūti. Ne tikai man, bet arī citiem Latvijas vārtsargiem. Visiem jau labāk
gribas spēlēt, nevis sēdēt rezervē. Ja atkal piedāvās spēlēt Dinaburgā, tad skatīšos, kāds viņiem
sastāvs, izredzes. Tagad arī Latvijas futbolā ir krīze, bankrotē komandas,
tāpēc par nākamo sezonu grūti kaut ko teikt," atklāj Eltermanis. Vēl viens
variants ir ārzemes, bet šajā ziņā Māris nelolo ilūzijas.

"Jebkurš Latvijas
futbolists gribētu spēlēt ārzemēs. Man šādu piedāvājumu nav bijis. Ja nespēlē
izlasē, tad arī grūti cerēt, ka tevi kāds ievēros, jo par Latvijas čempionātu
nekur neko daudz nezina. Ja jau pie mums uz čempionātu nenāk pat vietējie
skatītāji, kur tur radīsies ārzemju skauti."

Lai gan sezonas laikā
Eltermanis saņēma labas atsauksmes, arī Dinaburgas
galvenais treneris Pertija bieži slavēja savu vārtsargu, Māris joprojām nav izpelnījies
Latvijas valstsvienības galvenā trenera Aleksandra Starkova uzmanību.
Jāpiebilst, ka savulaik Eltermanis izgāja Latvijas U-21 izlases skolu.

"Pertija visu laiku
brīnījās, kāpēc mani neaicina uz izlasi. Diemžēl Starkovam laikam ir citas
domas. No izlases neviens nekad ar mani nav runājis. Skaidrs, ka Latvijas izlasei
ir stabils pirmais vārtsargs, bet vēlētos vismaz piedalīties treniņnometnē, apostīt gaisu. Par U-21 izlases laiku
trenera Jurija Popkova vadībā man palikušas ļoti labas atmiņas. Toreiz mums
bija ļoti labs kolektīvs. Protams, ka ceru tikt arī valstsvienībā. Saprotu, ka
tas daļēji ir atkarīgs no manis, taču ne tikai no manis. Apzinos, ka Latvijas
izlasē jau ir divi labi vārtsargi Vaņins un Aleksandrs Koļinko, bet, kā saka,
slikts tas kareivis, kurš negrib kļūt par ģenerāli. Arī Vaņins ilgi gaidīja
iespēju, bet tad izgāja laukumā spēlē ar Ziemeļīriju un pēc tam vairs neatdeva
savu vietu. Ceru sagaidīt savu izdevību," atzīst Eltermanis.

Kristiāns GIRVIČS

Vizītkarte

futbolists

Dzimis           16. janvārī Rīgā

Augums, svars        191
cm, 88cm

Pozīcija         vārtsargs

Klubs             FK Ventspils

Pirmais treneris      Ilmārs
Liepiņš, Vladimirs Paškovičs

Pārstāvētie klubi     Ogres
Fortūna, FK Rīga, Auda, Dinaburga

Ģimene          dzīvesbiedre
Jeļena

Fotoparaksts

Skonto
bieds.
Dinaburgas vārtsargs Māris Eltermanis četros mačos ar Skonto ielaida tikai divus vārtus.
Attēlā: Māris cīņā ar titulēto vārtsargu Edgaru Jankausku