Maticins: no dīķa uz Kanādu
Viens no galvenajiem sporta notikumiem decembrī būs pasaules junioru (U-20) čempionāts hokejā. Elites grupā otro reizi startēs arī Latvijas komanda. Jau nākamajā nedēļā Latvijas junioru izlase trenera Andreja Maticina vadībā sanāks kopā, lai sāktu gatavoties atbildīgajiem mačiem, kas Ziemassvētkos sāksies Kanādā. Maticins atklāj mūsu hokeja problēmas un novērtē jauno superklubu Dinamo.
Diemžēl Latvijas junioru izlases galvenais treneris Andrejs Maticins čempionātu gaida ne pārāk labā noskaņojumā, jo radušās negaidītas grūtības: „Rīgas-2000 vadība atteikusies laist uz izlases treniņiem trīs nozīmīgus spēlētājus – Jāni Straupi, Jāni Ozoliņu un Ronaldu Cinku. Viņi pievienosies komandai tikai īsi pirms izlidošanas uz Kanādu. Gribējām laikus sapulcēties kopā, lai kārtīgi pastrādātu un sagatavotos pasaules čempionāta mačiem, bet tagad viss treniņu process ir izjaukts. Tā vietā ir jālāpa caurumi. Kanādā vairs nebūs laika ko mainīt, tur būs tikai sportiskās formas uzturēšanas treniņi. Viņu vietā jāaicina rezervisti, kurus pēc tam būs neērti atstāt mājās. Ja mums būtu liela spēlētāju izvēle, tad varētu neuztraukties un ņemt līdzi citus spēlētājus, bet tagad katrs hokejists ir zelta vērtē. Turklāt Rīgas-2000 pārstāvji ir sliktā noskaņojumā, jo komanda Baltkrievijas čempionātā pārsvarā zaudē. Tā ir dīvaina situācija – mums ir jāpārliecina Latvijas klubi, lai laistu spēlētājus uz valsts izlasi. Žēl, ka ar Rīgu-2000 kopīgu valodu tā arī neatradām. Vēl varētu saprast, ja tagad būtu play-off vai arī viņi cīnītos par pirmajām vietām.”
Pēdējā pārbaude
Novembrī Maticinam bija iespēja pārbaudīt komandas gatavību starptautiskajā turnīrā Norvēģijā, kur pretī stājās Šveices, Slovākijas un Norvēģijas vienaudži. Mūsu jaunieši palika trešajā vietā, ar 2:5 zaudējot Šveicei un 3:11 – Slovākijai, bet pēcspēles bullīšu sērijā pieveica norvēģus – 5:4. Jāpiebilst, ka slovāki būs Latvijas komandas pretinieki arī Kanādā, kur mūsu grupā vēl spēlēs Zviedrija, Krievija un Somija.
„Norvēģijā mums nebija uzdevuma izcīnīt kādu konkrētu vietu, bet apskatīt dažus jaunus puišus, iepazīties ar pretiniekiem, tikt skaidrībā ar vārtsargiem. Pārliecinājāmies, ka spēlēt var ar visiem, vairāki hokejisti parādīja atzīstamu sniegumu. Tajā pašā laikā redzējām, ka Latvijas hokejs sāk atpalikt no konkurentiem – Eiropā spēlē ātru, atlētisku hokeju, bet mūsu puišiem ir grūti pārorientēties no Latvijas hokeja dīķa uz Eiropas prasībām. Ja spēlēsim tāpat kā Latvijā, tad Kanādā būs grūti – pārāk liela ir meistarības atšķirība. Tomēr vairāki hokejisti pierādīja, ka var spēlēt augstākā līmenī. Uzvārdus gan pagaidām negribētu saukt -jaunieši un viņu vecāki to var uztvert neadekvāti. Par spēlētāju individuālo sniegumu parunāsim pēc pasaules čempionāta. Zinām, kas mums Kanādā ir jādara, un tikai no mums atkarīgs, kā to realizēsim uz ledus. Puišiem jāsaprot, ka spēlēt izlasē ir pavisam cita lieta, nekā spēlēt klubā. Reāli skatos uz lietām, un, objektīvi vērtējot, mums nav lielu izredžu noturēties elitē. Tomēr katra spēle sākas ar 0:0. Galvenais, lai puiši saprot, ka tā ir viņu izdevība, lai viņi nedomā, ka, iekāpjot lidmašīnā, uzdevums jau ir izpildīts.”
Trešā klase
Pirms gada Latvijas junioru izlase Maticina vadībā triumfēja pasaules čempionāta pirmajā divīzijā, izšķirošajā mačā ar 3:1 pārspējot Baltkrievijas vienaudžus. Tomēr, salīdzinot ar pagājušo gadu, komandas sastāvs mainīsies vismaz par pusi, jo deviņi no Rīgas turnīra uzvarētājiem jau pārauguši junioru vecumu (šogad drīkstēs spēlēt 1989. gadā dzimušie un jaunāki). Viņu vidū arī vairāki agrākie junioru izlases līderi – Kaspars Daugaviņš, Oskars Cibuļskis, Andris Džeriņš un Artūrs Kulda. Vai viņiem atrasta līdzvērtīga maiņa?
„1988. gads mums bija labs, tāpēc līdzvērtīgu maiņu ir grūti atrast. Tēlaini izsakoties, ja ar 1988. gadā dzimušajiem puišiem varējām uzreiz iet skolas piektajā klasē, tad tagad sākam trešajā. It īpaši 1990. gadā dzimušo spēlētāju vidū mums nav lielas izvēles,” saka Maticins.
Ierindā gan palicis viens no pagājušā čempionāta galvenajiem varoņiem vārtsargs Nauris Enkuzens, kurš pērn zelta mačā ar Baltkrieviju demonstrēja apbrīnojamu reakciju. Šo sezonu Nauris sāka Rīga-2000 sastāvā, taču tā arī neguva iespēju pierādīt sevi, ne reizi netiekot laukumā Baltkrievijas čempionāta mačos. Tagad Enkuzens krāj spēļu pieredzi Latvijas čempionātā LSPA/Rīgas sastāvā.
„Enkuzenam nemaz nedeva izredzes nostiprināties Rīgas-2000 sastāvā. Izveidojusies savāda situācija – mums ir talantīgs vārtsargs, taču izrādās, ka viņš nevienam nav vajadzīgs. Tagad viņa vietā Rīgas-2000 sastāvā spēlē tādi, kuri vairs ne uz ko nepretendē un kurus nekādi nevar nosaukt par perspektīviem sportistiem. Mēs ticam Enkuzenam. Viņš joprojām ir mūsu pirmais numurs, ir nopietns un atbildīgs puisis.”
Amatieru līmenis
Šogad liela daļa Latvijas junioru izlases spēlētāju pārstāv Baltkrievijas čempionāta vienības. Vai tas ir liels pluss?
„Tur jau tā lieta, ka viņi brīžiem spēlē, brīžiem – ne. Norvēģijā saskaitījām, ka 10 mūsu hokejistiem nav regulāras nopietnu spēļu prakses. Droša vieta kluba sastāvā ir tikai dažiem izlases kandidātiem no Daugavpils Latgales, taču tā ir vājākā Baltkrievijas čempionāta komanda,” atklāj Latvijas junioru izlases galvenais treneris.
Jāpiebilst, ka mūsu klubi Baltkrievijas čempionātā nevar lepoties ar labiem panākumiem – turnīra distances vidū vislabāk veicas Liepājas metalurgam, kas ieņem devīto vietu, Rīga-2000 atrodas 11. pozīcijā, ASK/Ogre – 12., bet Latgale ir pēdējā, 14. vietā. Jau pirms Baltkrievijas čempionāta starta bija skaidrs, ka mūsu vienības nepretendēs uz pirmajām vietām, taču tik neveiksmīga spēle pārspēj pat pesimistiskākās prognozes.
„Man tas nav pārsteigums, jo redzēju, kā komandas vasarā gatavojās sezonai. Ja pat Liepājas metalurgam, kur ir sakārtota vide, klājas grūti, tad par pārējiem nav ko runāt.”
Šosezon pilnībā ēnā aizgājis Latvijas čempionāts, kur arī spēlē daudzi Latvijas junioru izlases kandidāti. Interesanti, ka arī pats 35 gadus vecais Maticins ir pieteikts komandas Ozolnieki/Monarch sastāvā (pagaidām gan viņš piedalījies tikai vienā spēlē), bet par pirmo vietu cīnās arī lietuviešu Energija.
„Tas ir amatieru līmenis. Ja jaunieši spēlē, piemēram, pret Ozolniekiem, tad viņi automātiski pāriet uz tiem pašiem ātrumiem. Kad jāspēlē izlases sastāvā, tad tur ir pavisam cits hokejs. Jo ātrāk sāksim spēlēt nevis ar Lietuvas un Igaunijas komandām, bet ar augstāka līmeņa pretiniekiem, tad arī ātrāk sapratīsim, kāds tur ir hokejs. Tagad sanāk tā, ka 14 gadu vecumā mēs vēl kaut ko varam, bet 18 gados jau ir grūti turēt līdzi. Ja kardināli kaut ko nemainīsim, tad nākotne rādās visai drūmās krāsās.”
Dinamo kuģis
Šī sezona Latvijas hokejā ir īpaša, jo uzmanības centrā nonācis jaunais Rīgas superklubs Dinamo, kas startē Kontinentālajā Hokeja līgā. Kāds iespaids radies par Dinamo sezonas pirmo pusi?
„Divējāds. Saskaitīju, ka seši leģionāri guvuši vairāk vārtu nekā visi pārējie kopā. Šķiet, ka ir pārāk liela atšķirība klasē starp vietējiem un ārzemniekiem. Leģionāri tiek galā ar saviem pienākumiem, bet mūsējiem jāmēģina turēt līdzi. Nav normāli, ja Latvijas izlases uzbrucēji 30 mačos gūst vienus vai divus vārtus. Var būt lejupslīde nedēļu vai divas, bet ne jau trīs mēnešus. Ja Krievijā uzbrucējiem būtu tāda statistika, tad viņus uzreiz izmestu no komandas. Nevajag arī stāstīt, ka mūsējie par maz tiek laukumā – esmu 14 gadus spēlējis ārzemēs, visu saprotu. Tās ir bērnu runas. Tad jau labāk viņu vietā dot iespēju kādam jaunajam. Domāju, ka, piemēram, Straupe ne ar ko nebūtu sliktāks. Gribētos, lai Dinamo būtu sava sistēma, jo tagad sanāk tā, ka vienkārši savāca naudu, sameklēja spēlētājus un kuģis devās ceļā. Par nākotni tur neviens nedomā. It kā Rīga-2000 uzskatāma par Dinamo fārmklubu, taču tā neveic šīs funkcijas.”
Kristiāns GIRVIČS
Citāts
Latvijas hokejs sāk atpalikt no konkurentiem – Eiropā spēlē ātru, atlētisku hokeju, bet mūsu puišiem ir grūti pārorientēties no Latvijas hokeja dīķa uz Eiropas prasībām
Fotoparaksts
Rīgā. Pirms gada Latvijas junioru izlase Andreja Maticina vadībā izcīnīja ceļazīmi uz pasaules čempionāta elites grupu
