No kapteiņa komandtitltiņa raugoties

No mūža 34 gadiem Ādažu čipsi regbija komandas kapteinis
Kārlis Rozentāls ovālo bumbu dancinājis 21 gadu, sešus gadus ņēmies ar  peldēšanu, kādulaik padarbojoties pat ar
vingrošanas rīkiem. Tas bija sporta gaitu sākumā, kad regbijs viņa dzīvē vēl
nebija kļuvis par dominanti.

Kārlis Rozentāls nupat
papildināja bagāto relikviju kolekciju, Ādažu
čipsi virknējumā atkal kļūstot par
Latvijas čempionu. Viņa sporta gaitās šis ir jau piektais augstākais tituls.
Latvijas kauss iegūts par reizi vairāk. Valsts izlasē Kārlis ir jau 16 gadu.
Kopā smelts no saldā uzvaras kausa un baudīts no neveiksmju rūgtā biķera. Pēc
Latvijas čempionāta un kausa izšķirošajām spēlēm zvilnēt nav vaļas, jo
turpināsies Eiropas B divīzijas Nāciju kausa turnīrs, kurā mūsu komanda ir
viena no līderēm, sliktākas iegūto un zaudēto vārtu starpības dēļ tabulā
ieņemot otro vietu aiz poļiem. Šī gada pēdējām spēlēm ar Maltu (izbraukumā
17.11) un Andoru Rīgā (24.11) gatavojas arī Kārlis.

Ja nebūtu atnācis Krūmiņš

Kārlis Rozentāls
mācījās Ķenagaragā 72. vidusskolā, kur bija peldbaseins. Puisis trenējās
nopietni, un, tīņa vecumu sasniedzot, izpildīja I pieaugušo klases normu. Kas
zina, kā turpmāk ievirzītos Kārļa sporta gaitas, ja skolā nebūtu ieradies regbija
treneris Aivars Krūmiņš, aģitējot puišus izmēģināt spēkus ovālās bumbas spēlē.
Toreiz pieteicās apmēram pussimts entuziastu, taču atbirums bija straujš un
nenovēršams. No toreizējas puišu grupas regbijā palika tikai Rozentāls –
uzcītīgākais, spējīgākais un veiklākais. Kopš 13 gadu vecuma sākās Kārļa gaitas
regbijā. Viņa pirmais klubs – RCAII (Rīgas Civilās aviācijas inženieru
institūts) ar pirmo treneri Aivaru Krūmiņu. Jau 15 gadu vecumā Rozentālu
uzaicināja RAF meistarkomandā, kur Kārļa pirmais treneris bija Viktors
Putevics, pēc tam – Uldis Bautris. PSRS čempionāta I līgā 1990. gadā RAF ieguva
pirmo vietu un tiesības nākamajā sezonā startēt augstākajā līgā. Taču šīs
tiesības sakarā ar PSRS sabrukumu netika izmantotas, tikai 1991. gadā, lai
nezaudētu spēļu praksi, mūsu regbisti piedalījās Ukrainas čempionātā, iegūstot
sudraba medaļas. Visos šajos sportiskā likteņa pavērsienos klāt bija arī Kārlis
Rozentāls.

Pāris gadu vēlāk
izveidojās komanda Latgale, kuru
dibināja Igors Buceņins, Kārlis Rozentāls, Viktors Tambovskis un Pēteris Vilks.
Sastāvā tika iekļauti labākie spēlētāji no Komutatora
un RCAII. Latgale turējās līdz 2000.
gadam, kad pārtapa par Ādažu čipsiem,
ar visiem regbistiem.

Visām šīm pārmaiņām
cauri gājis  Rozentāls, izmēģinot spēkus
arī trenera darbā. „1997.-1998.
gada sezonā paklausīju Aivaram Krūmiņam un sāku trenēt jaunos regbistus
Ķengaragā. Man šī lieta neaizgāja, jo nespēju atrisināt problēmas, kas
saistītas ar sporta formu iegādi, treniņu organizēšanu un spēļu laukumu
nodrošināšanu. Ja jaunais treneris tiek bremzēts ieceru sākumā, bezpalīdzībā
nolaižas rokas. Tā arī manas trenera gaitas pēc pusgada beidzās," rezumēja
Kārlis. Vaicāts, vai pēc aktīvo gaitu beigšanas nav doma pamēģināt šajā amatā
vēlreiz, Rozentāls atbildēja noliedzoši: „Tagad
situācija regbijā kļuvusi vēl sliktāka. Atbildību darbā ar jaunajiem vairs
neuzņemtos, jo bez valsts un sponsoru atbalsta tas nav iespējams."

Ar katru gadu sliktāk

Kārlis Rozentāls ir
viens no regbija  vecās gvardes
spilgtākajām personībām un šajā sporta veidā radušos situāciju vērtē ļoti
kritiski: "Pirms četriem gadiem Rīgā bija četri laukumi, kur spēlēt regbiju,
tagad tāds, kur var daudzmaz spēlēt, ir tikai viens – mūsu stadions Juglā.
Latvijas čempionāta galveno sacensību ar Stats
komandu aizvadījām Carnikavā, bet valsts kausa izcīņas finālu mums atļāva
sarīkot Daugavas centrālajā stadionā.
Pamatīgi izbradājām zālāju, tāpēc, domāju, tur mūs vairs turpmāk neielaidīs.
Vēl atliek cerēt, ka Latvijas un Andoras izlasēm mājas spēlē Eiropas Nāciju
kausa izcīņā atļaus izmantot tik kādreiz ierasto Universitātes stadiona zālāju.

Kā iztikt bez ātrās palīdzības

Kad pirms gadiem
četriem nodega Ādažu čipsu ražotne,
firma vairs nespēja nodrošināt finansējumu regbija komandai, kas tūdaļ nokļuva
uz sēkļa. Vienība tomēr nosaukumu saglabāja, turpināja spēlēt, pateicoties
regbistu entuziasmam un nesavtībai, visvairāk labu vārdu veltot vienības
kapteinim. Kārlis: "Beidzoties finansējumam no ražotnes, to vairs nesaņēmām arī
no sporta kluba Ovāls, kas mums
savulaik sniedza atbalstu. Sponsoru meklējumi bija veltīgi. Nepalīdzēja arī
Rīgas dome – regbijs nav tādā cieņā kā basketbols, volejbols vai kāda cita
bumbu spēle. Mums nekas cits neatlika, kā komandas biedriem samest kolekti, lai
varētu nomaksāt bāzes īri, iegādāties sporta formas, samaksāt par ārzemju
braucieniem uz Baltijas kausa izcīņas spēlēm. Tomēr nespējām atrast finanses,
lai piedalītos Eiropas valstu čempionvienību kausa izcīņā. Neskaitīšu, kurš
šajā labdarības procesā ieguldīja vairāk naudas, kurš -mazāk, jo visā komandas
stutēšanas procesā ar sirdi un dvēseli bija un ir treneris Vladimirs Ņikonovs.
Šoruden Ādažu čipsi atkal finansiāli
palīdz mūsu komandai."

Kapteinis par savējiem

„Mums ir lieliska
komanda, kurā labi saspēlējušies gan jaunie, gan veterāni. Esam gados visvecākā
vienība, kurā vairāk spēlētāju, kas vecāki par 40 gadiem. Šiem vīriem labāka
fiziskā izturība nekā vienam otram jaunajam, nopietna attieksme pret izvēlēto
sporta veidu. Pats arī vairs neesmu jauneklis. Mūsu vienībā valda īsts Dimā
musketieru gars – viens par visiem, visi par vienu. Gan laukumā, gan aiz tā
robežām.," turpina kapteinis."Tiesa, spēlējot ar Miesniekiem, dažkārt bijuši ķīviņi, dūru izvicināšana, taču tas jau
nav aiz ļauna prāta, bet emociju izpausme. Esot visiem kopā Latvijas izlasē,
parādās īpašības, kas raksturo komandas saliedētību."

Nākotnes vīzijas

Ja tu vadītu regbija
saimniecību Latvijā, kādi būtu pirmie neatliekamie darbi ? Rozentāls: „Jāmeklē līdzekļi sporta veida reģionālajai
attīstībai, jāpārliecina labvēļi, ka nav labāka sporta veida par regbiju.
Jācīnās par regbiju Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Valmierā, Ventspilī. Pirmie
panākumi jau bija Valmierā, kur notika Eiropas Nāciju kausa spēles ar Latvijas
un Zviedrijas valstu vienību līdzdalību. Valmierieši ar lielu interesi vēroja
šīs spēles. Vēlāk pilsētā izveidojās arī regbija komanda. Vien žēl, ka tā tagad
izputējusi. Ar bērniem vajadzētu ļoti nopietni strādāt, izveidojot ilgtermiņa
programmu. Jāsavāc trīs, četras komandas ar astoņgadīgajiem, lai viņi varētu
regulāri trenēties un spēlēt. Tikai tad varētu lūkot pēc progresa, pēc
rezultāta. Reģionos šīs problēmas varētu risināt, bet Rīgā tās ir samilzušas,
jo nav kur spēlēt. Nedz puikām, nedz pieaugušajiem. Regbija federācijas
prezidents Andris Deniņš dara, kas viņa spēkos, taču gaismu tuneļa galā vēl
neredz. Latvijas čempionātsspēlē arvien mazāk vienību. Tikai trīs komandas var
cīnīties par medaļām. Prasīties prasās pēc regbija reanimācijas Jelgavā, bet
tur bagātu un ieinteresētu onkuļu par maz."

Kārlis un viņa Dāvidsoni

Kārļa galvenais
vaļasprieks ir motocikli. Iegādājies divus jaudīgus Harley Davidson, kas nav
domāti par garāžas mēbelēm. Kārlis brīvajā laikā daudz braukā, izvizinot arī
sievu Svetlanu, bet trīsgadīgajai meitiņai vēl jāpaaugas, lai varētu kāpt mocim
mugurā. Ģimenes galva kopā ar draugiem bieži dodas izbraukumos uz ārzemēm.
Brauciens ar Harley dodot milzīgu
kaifu. Kārlim patīk arī zemūdens zveja ar harpūnu. Gadoties tepat Latvijā
noķert pa prāvākam eksemplāram.

Kārlis un viņa rētas

Vairāk nekā 20
regbijā pavadītajos gados viņš nevar saskaitīt laukumā gūtos punus un zilumus,
bijuši kāju, roku un pirkstu lūzumi. Tas ir kontaktcīņas rezultāts, un arī
pretspēlētāju brutālas rīcības sekas, ko Rozentāls raksturo ar vārdiem: "Pret
konkurentu stulbību neesmu apdrošināts." Tiesa, pēdējos gados, pieredzei
krājoties, nopietnu traumu vairs neesot bijis. Ar veselību viss kārtībā. "Regbijā
vēl gribu daudz izdarīt, gribu būt noderīgs gan klubam, gan izlasei," rezumē
kapteinis." Bez regbija nevaru sevi iedomāties."

Gatis ĶĪSIS

Kārlis Rozentāls

regbists

Dzimis           1973. gada 9.
jūnijā Rīgā

Regbijā          no 13 gadu vecuma

Pirmais klubs          RCAII

Pirmais treneris     
Aivars Krūmiņš, vēlāk – Viktors Putevics, Uldis Bautris, tagad – Vladimirs
Ņikonovs

Stāžs Latvijas
izlasē         no 1991. gada

Izglītība         augstākā, beidzis
RTU (inženiera-elektriķa specialitātē)

Darbs             uzņēmējs

Ģimenes stāvoklis             precējies,
ir meita

Vaļasprieks              motocikli un
zemūdens zveja

Lielākie panākumi sportā             pieckārtējs
Latvijas čempions, seškārtējs Latvijas kausa ieguvējs, pieckārtējs Latvijas
junioru čempions, uzvarētājs Latvijas izlases sastāvā Eiropas Nāciju kausa C
divīzijā