Nolaišanās uz zemes jeb skola maksā punktus

Latvijas futbola valstsvienībai beidzies 2016. gada Eiropas čempionāta atlases turnīrs, kas mūsu komandas atbalstītājiem izraisījis visai pretrunīgas emocijas.No vienas puses, Latvijas futbolisti aizvadīja vairākus teicamus mačus, atņemot punktus visām trim mūsu grupas labākajām komandām — Čehijai, Islandei un Turcijai, taču beigās pagalam bezcerīgais zaudējums Kazahstānai nozīmēja, ka pirmo reizi vēsturē pasaules vai Eiropas čempionāta atlases turnīrā palikām pēdējā vietā. Turklāt pirmo reizi 20 gadu laikā Latvijas valstsvienība atlases ciklu beidza bez nevienas uzvaras.

Šis bija pirmais pilnais atlases cikls galvenā trenera Mariana Pahara vadībā. Desmit spēlēs tika izcīnīti pieci punkti. Pavisam Euro 2016 kvalifikācijas turnīrā Pahars cīņā sūtījis 28 spēlētājus. Neviens no mūsu valstsvienības futbolistiem neizgāja laukumā visās 10 spēlēs, bet pieci Latvijas futbolisti piedalījās deviņos mačos — kapteinis un aizsardzības balsts Kaspars Gorkšs, malējais aizsargs Vladislavs Gabovs, pussargi Artūrs Zjuzins un Aleksejs Višņakovs, uzbrucējs Valērijs Šabala. Vienīgi Gorkšs visus šos mačus aizvadīja no zvana līdz zvanam, paliekot malā tikai spēlē Turcijā. Tikai četri Latvijas izlases futbolisti izcēlās ar vārtu guvumu — Šabala guva trīs vārtus, bet pa golam Višņakova, Zjuzina un Aleksandra Cauņas rēķinā.

PĀRMAIŅU LAIKS

Salīdzinot ar pagājušo — 2014. gada — pasaules čempionāta atlases ciklu, kura laikā Pahars galvenā trenera amatā nomainīja mūsu leģendāro treneri Aleksandru Starkovu, Latvijas izlasē notika jūtamas pārmaiņas. Jau kopš treneru maiņas 2013. gada vasarā Pahars uz izlasi vairs neaicināja pieredzējušos liepājnieku aizsargus Denisu Ivanovu, Oskaru Kļavu un Pāvelu Mihadjuku (viņi visi trīs spēlēja arī Starkova nelaimīgajā atvadu mačā ar Bosniju un Hercegovinu). Atgādināšu, ka Ivanovs un Kļava ilgus gadus Starkova izlasē bija droši pamatsastāva spēlētāji.

Pēc pagājušā cikla no izlases atvadījās nopelniem bagātie Māris Verpakovskis un Juris Laizāns, bet Pahars izvēlējās iztikt arī bez aizsarga Renāra Rodes (interesanti, ka pagājušā cikla beigās jau Pahara vadībā tieši Rode spēles pēdējā minūtē izrāva cienījamu neizšķirtu 2:2 pret Slovākiju) un pussargiem Alana Siņeļņikova un Ivana Lukjanova. Starp citu, salīdzinot pagājušā un šā ciklu pēdējos mačus, Latvijas izlases starta vienpadsmitniekā abas reizes izgāja tikai trīs futbolisti — aizsargi Gorkšs un Vitālijs Maksimenko, kā arī uzbrucējs Šabala.

Tāpat šajā atlasē tikai vienā mačā piedalījās Ritvars Rugins, kurš iepriekšējā ciklā bija viens no valstsvienības pamata pussargiem. Smaga trauma Euro 2016 kvalifikācijas turnīrā mums palīdzēt liedza uzbrucējam Edgaram Gauračam, savainojumu dēļ tikai pirmajā cikla mačā Kazahstānā spēlēja pussargs Artis Lazdiņš, bet mūsu vidējās līnijas līderis Cauņa izgāja laukumā tikai pusē no mačiem (trīs spēles sākumsastāvā).

Pirms cikla varēja cerēt, ka par Latvijas valstsvienības uzbrukuma līderi kļūs Artjoms Rudņevs, kurš no mūsu tagadējiem futbolistiem ticis visaugstākajā līmenī — Vācijas bundeslīgā. Tomēr Rudņevs cikla sākumā izcēlās tikai ar noraidījumu mačā pret Islandi, bet šogad vairs nevēlējās palīdzēt Latvijas valstsvienībai. Atceroties Rudņeva bēdīgi slavenos izteicienus par latviešu valodu, tas gan nepārsteidz. Turklāt Rudņeva devums mūsu valstsvienībai jau nekad nav bijis īpaši liels, par ko visdaiļrunīgāk liecina statistika — 31 spēlē tikai vieni gūtie vārti. Zināmas korekcijas sastāvā tika ieviestas jau turnīra laikā — pagājušajā rudenī pamatsastāvā spēlēja aizsargi Nauris Bulvītis un Antons Kurakins, kā arī pussargs Andrejs Kovaļovs, kuri šogad vairs netika laukumā.

PAHARA KOMANDA

Tajā pašā laikā oficiālajos atlases mačos debitēja aizsargi Kaspars Dubra, Vitālijs Jagodinskis, Gints Freimanis un Antons Kurakins, kā arī pussargs Jānis Ikaunieks, bet cits vidējās līnijas spēlētājs Igors Tarasovs šādā līmenī bija spēlējis vien dažas minūtes iepriekšējā Eiropas čempionāta kvalifikācijā. No šīs kompānijas visvairāk varēja izpausties 24 gadus vecais Dubra, kurš aizvadīja astoņus pilnus mačus, taču atsevišķās spēlēs izcēlās arī citi debitanti — Ikaunieks 19 gadu vecumā lieliskā stilā debitēja izlasē mājas spēlē ar Turciju (1:1), tajā pašā mačā lielas Pahara uzslavas izpelnījās arī Dubras vienaudzis Kurakins, savukārt 23 gadus vecais Jagodinskis pārliecinoši aizstāja Gorkšu aizsardzības centrā Turcijā (1:1), bet pieredzējušais Freimanis, kurš pērn izlasē debitēja tikai 29 gadu vecumā, bija viens no labākajiem izbraukuma spēlē Čehijā (1:1).

Šogad par stabilu pamatsastāva spēlētāju kļuva 23 gadus vecais uzbrucējs Deniss Rakels un par gadu vecākais aizsargs Maksimenko. Atcerēsimies, ka arī mūsu valstsvienības labākais snaiperis Šabala tikai šomēnes nosvinēja 21. dzimšanas dienu (Valērija statistika izlasē ir apbrīnojama — 21 spēlē 8 vārti), bet no komandas kodola spēlētājiem ceturtajā gadu desmitā ir iesoļojuši tikai Vaņins, Gorkšs un Višņakovs, tā ka komandai vēl viss ir priekšā.

Jāpiebilst, ka Pahars ne tikai deva iespēju pierādīt sevi vairākiem jaunajiem futbolistiem, bet arī uzticējās pāris veterāniem — kad pagājušajā rudenī traumu guva mūsu pirmais numurs Andris Vaņins, vārtos stājās pieredzējušais Aleksandrs Koļinko, kurš drīz pēc tam arī beidza spēlētāja karjeru, bet pagājušajā rudenī Pahars pavisam negaidīti izlasē atgrieza pussargu Viktoru Morozu, kuram tika uzticēta vieta pamatsastāvā neveiksmīgajā mājas mačā ar Islandi (0:3).

FUTBOLA SKOLA

Tagad mūsu valstsvienībā izveidojusies diezgan laba situācija — lielākā daļa izlases futbolistu atraduši darbu un regulāri spēlē kārtīgu futbolu valstu augstākajās līgās — Vaņins ir atzīts meistars Šveicē, Kurakins ļoti pārliecinoši debitējis Skotijā, Jagodinskis krāj pieredzi Ukrainā, Dubra baltkrievu BATE rindās jau spēlē Eiropas Čempionu līgā, Maksimenko šoruden pārcēlās uz Austriju, Gorkšs beidzot atradis piemērotu variantu Čehijā, uzbrucējs Eduards Višņakovs šosezon pārcēlās uz Beļģiju, bet Gabovs, Tarasovs, Rakels un Aleksandrs Fertovs ir labi iekārtojušies Polijā.

Diemžēl pagaidām pagalam neveiksmīgi ārzemju karjera attīstās mūsu uzbrukuma līderim Šabalam, kurš pagājušā gada sākumā parakstīja līgumu ar pazīstamo Beļģijas klubu Club Brugge, bet pēc tam visu laiku tiek izīrēts zemāka līmeņa klubiem, tagad nonākot Polijas pirmajā līgā. Savukārt Krievijas pirmajā līgā spēlē Zjuzins. Par spēļu prakses trūkumu var sūdzēties Cauņa, kurš netiek Maskavas CSKA pamatsastāvā, tāpat Francijā kluba Metz rindās pagaidām reti pie spēlēšanas tiek Jānis Ikaunieks, bet par Rudņevu Latvijas sakarā laikam vairs nav vērts runāt. Pēdējā mačā ar Kazahstānu laukumā izgāja tikai trīs Latvijas virslīgas pārstāvji — pussargs Oļegs Laizāns no FK Ventspils un skontieši Aleksejs Višņakovs un Artūrs Karašausks. Zīmīgi, ka šajā mačā izlasē nebija pārstāvēts Latvijas spēcīgākais klubs FK Liepāja, bet pirms tam no liepājniekiem laukumā vienā mačā uz maiņu ticis tikai Vladimirs Kamešs. Vairāki liepājnieki spēlē Latvijas U-21 izlasē, bet galvenais kandidāts uz drīzu pievienošanos valsts galvenajai komandai varētu būt Latvijas virslīgas rezultatīvākais spēlētājs Dāvis Ikaunieks, kuram ir visas iespējas iet brāļa Jāņa pēdās.

VĒSTURES LIECĪBAS

Nav šaubu, ka pēc šā cikla vēl ilgi virmos strīdi par Pahara komandas veikumu — optimisti atcerēsies skaistos neizšķirtus Čehijā vai Turcijā, bet skeptiķi norādīs, ka pēdējā vieta ir un paliek pēdējā vieta, turklāt Latvijas izlase arī piedzīvoja smagāko zaudējumu savā vēsturē (0:6 Nīderlandē). Pēc zaudējuma Kazahstānai daudz tika runāts, ka Latvijas izlase neprot spēlēt kā pirmais numurs, tāpēc piedzīvota liktenīgā neveiksme (ko vērts vien bija Pahara pēcspēles komentārs: “Varbūt tā bija kļūda, ka gribējām uzvarēt”), bet tā jau ir treneru atbildība izvēlēties tādu taktiku un spēlētājus, kas nodrošinās rezultātu. Vēl varētu saprast, ja zaudējums tiktu piedzīvots kādas fatālas neveiksmes dēļ, bet šoreiz Kazahstānas futbolisti mūsējos apspēlēja pēc visām notīm — Vaņins vārtos strādāja vaiga sviedros, bet Latvijas izlase tā arī neizveidoja nevienu kārtīgu momentu pie pretinieku vārtiem.

Ja salīdzinām ar visiem iepriekšējiem atlases cikliem, tad tomēr sanāk, ka šis Latvijas izlasei bijis otrs vai trešais vājākais kvalifikācijas turnīrs. Noteikti sliktāk klājās tikai 2002. gada pasaules čempionāta atlases turnīrā, kad angļa Gerija Džonsona vadībā ne tikai piedzīvojām pāris bezcerīgus zaudējumus (Beļģijai, Horvātijai), bet pat nespējām pieveikt Eiropas futbola pastarīšus Sanmarīno (1:1). Neveiksmīgs bija arī pagājušais cikls, kas maksāja amatu Starkovam, bet tad vismaz apsteidzām Lihtenšteinu.

Pārējie deviņi atlases cikli Latvijas izlasei gan noteikti ir bijuši labāki par šo. Tiesa, bez uzvarām palikām arī mūsu pirmajā ciklā 1992.—1993. gadā (pieci neizšķirti un septiņi zaudējumi), taču tas turnīrs noteikti ir liekams augstākā plauktiņā, jo neizšķirti pret tā laika Eiropas čempionvienību Dāniju un pasaules futbola lielvalsti Spāniju par mums lika runāt visai futbola pasaulei, tāpat arī vismaz nepalikām grupā pēdējie, apsteidzot Albāniju. Nevajag arī aizmirst, ka toreiz trenera Jāņa Giļa vadībā tikai spērām pirmos soļus nezināmajā, un padomju impērijas sabrukumu Latvijas futbols sagaidīja ļoti bēdīgā stāvoklī, jo bijām nolaidušies līdz PSRS čempionāta otrajai līgai, bet valsts meistarsacīkstes tolaik vēl bija visai amatieriskā līmenī. Ja neskaitām fantastisko Euro 2004 turnīru, tad vēl divreiz Latvijas izlase līdz pat pēdējiem mačiem ir cīnījusies par ceļazīmi uz finālturnīru (Euro 2000 un 2010. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā), bet pārējos atlases turnīros tāpat ir bijušas gan skaistas uzvaras un neizšķirti, gan sāpīgas neveiksmes, tomēr beigu skats tabulā vienmēr bijis labāks.

Nevar gan noliegt, ka Euro 2016 atlases mačos Latvijas izlase sāka spēlēt drošāk un atraktīvāk nekā iepriekšējā ciklā. To novērtēja arī līdzjutēji, šogad čakli piepildot Skonto stadiona tribīnes — pat uz spēli ar Kazahstānu darba dienā desmitos vakarā sanāca vairāk nekā septiņi tūkstoši skatītāju, bet iepriekšējā mačā ar Čehiju (par spēli ar Nīderlandi nemaz nerunājot) Skonto stadiona tribīnes bija pilnas, lai gan tajā pašā laikā turpat blakus risinājās Eiropas basketbola čempionāta gaidītākā spēle Latvija — Lietuva. Šajā sakarā var tikai kārtējo reizi ar neizpratni pabrīnīties, ka Latvijas Futbola federācijas jaunajā stadionā K. Barona ielā, ko plānots atklāt 2017. gada vasarā, paredzētas vietas tikai 5 700 skatītājiem. Kā redzam, ar to ir par maz pat pastarīšu mačos, bet cik futbola cienītāju paliks tukšā, kad Rīgā viesosies Krištianu Ronaldu… Atgādināšu, ka nākamajā 2018. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīrā mūsu pretinieki būs Portugāles, Šveices, Ungārijas, Farēru salu un Andoras futbolisti. Laba izloze, lai domātu ne tikai par nepalikšanu pēdējā vietā, bet sapņot par finālturnīru pagaidām arī nav reāla pamata.

EIROPAS MEISTARI

Euro 2016atlases turnīrs vēl nav beidzies, jo novembrī astoņas grupu trešo vietu ieguvējas izspēlēs pēdējās četras ceļazīmes uz Franciju. Jāpiebilst, ka Latvijas izlase ar savu zaudējumu Kazahstānai dāvāja biļeti uz finālturnīru Turcijas izlasei, aizsūtot uz pārspēlēm ungārus — ja mēs nosargātu grupā piekto vietu, tad uz finālturnīru pa tiešo kā labākā trešās vietas ieguvēja kvalificētos Ungārija (rēķinot trešo vietu rezultātus, netiek ņemtas vērā spēles ar grupu sestajām komandām). Izslēgšanas mačos sacentīsies: Ukraina — Slovēnija, Bosnija un Hercegovina — Īrija, Zviedrija — Dānija, Norvēģija — Ungārija.

Kvalifikācijas turnīra lielākā sensācija notika mūsu grupā — ārpus finālturnīra dalībnieku loka palika pasaules čempionāta bronzas medaļniece Nīderlande. Pagalam izgāzās arī Euro 2004 čempioni grieķi, kuri savā grupā palika pēdējā vietā, vienīgo uzvaru izcīnot tikai pēdējā kārtā, bet pirms tam divreiz zaudējot pat Farēru salām.

Toties vispārliecinošāko sniegumu demonstrēja Anglijas izlase, kas vienīgā no visām komandām sasniedza simtprocentīgu rezultātu — desmit uzvaras. Negaidīti labus panākumus guva arī Austrijas valstsvienība, kas desmit mačos ne reizi nezaudēja, tikai vienreiz nospēlējot neizšķirti.

Eiropas čempionāta finālturnīrā pirmo reizi piedalīsies 24 komandas un piecas izlases debitēs kontinenta meistarsacīkstēs — Albānija un Islande vispār pirmo reizi spēlēs lielajos turnīros, bet Velsa, Slovākija un Ziemeļīrija dažādos laikos ir piedalījušās pasaules čempionāta finālturnīros. Par Euro 2016 atlases turnīra rezultatīvāko spēlētāju ar 13 gūtajiem vārtiem kļuva polis Roberts Levandovskis.

LATVIJAS IZLASE EURO 2016 ATLASES CIKLĀ

Vārtsargi

Andris Vaņins (6 spēles, 540 minūtes, 9 ielaisti vārti, 1 dzeltenā kartīte)

Aleksandrs Koļinko (4 spēles, 360 minūtes, 10 ielaisti vārti)

Aizsargi

Kaspars Gorkšs (9 spēles, 810 minūtes, 2 dz. k.)

Vladislavs Gabovs (9 spēles, 688 minūtes)

Kaspars Dubra (8 spēles, 720 minūtes, 1 dz. k.)

Vitālijs Maksimenko (7 spēles, 630 minūtes, 2 dz. k.)

Gints Freimanis (5 spēles, 239 minūtes, 3 dz. k., 1 noraidījums)

Antons Kurakins (2 spēles, 180 minūtes, 1 dz. k.)

Nauris Bulvītis (2 spēles, 180 minūtes, 1 dz. k.)

Vitālijs Jagodinskis (2 spēles, 180 minūtes)

Pussargi

Artūrs Zjuzins (9 spēles, 692 minūtes, 1 vārti, 1 piespēle, 2 dz. k.)

Aleksejs Višņakovs (9 spēles, 619 minūtes, 1 gūtie vārti, 1 rezultatīva piespēle

Igors Tarasovs (5 spēles, 437 minūtes, 2 dz. k.)

Aleksandrs Fertovs (6 spēles, 431 minūte, 1 dz. k.)

Oļegs Laizāns (6 spēles, 386 minūtes, 1 dz. k.)

Jānis Ikaunieks (6 spēles, 261 minūte, 1 dz. k.)

Aleksandrs Cauņa (5 spēles, 282 minūtes, 1 vārti)

Andrejs Kovaļovs (2 spēles, 171 minūte)

Viktors Morozs (2 spēles, 97 minūtes)

Ritvars Rugins (1 spēle, 63 minūtes)

Vladimirs Kamešs (1 spēle, 29 minūtes)

Artis Lazdiņš (1 spēle, 27 minūtes)

Jurijs Žigajevs (1 spēle, 3 minūtes)

Uzbrucēji

Valērijs Šabala (9 spēles, 688 minūtes, 3 vārti, 2 dz. k.)

Deniss Rakels (7 spēles, 550 minūtes, 2 piespēles, 1 dz. k.)

Eduards Višņakovs (7 spēles, 224 minūtes, 1 piespēle, 2 dz. k.)

Artūrs Karašausks (5 spēles, 224 minūtes, 1 dz. k.)

Artjoms Rudņevs (3 spēles, 154 minūtes, 2 dz. k., 1 noraidījums)

EIROPAS ČEMPIONĀTA ATLASES TURNĪRS

(izceltas finālturnīram kvalificējušās komandas)

A grupa

Čehija 10 – 7 – 1 – 2 – 19:14 – 22

Islande 10 – 6 – 2 – 2 – 17:6 – 20

Turcija 10 – 5 – 3 – 2 – 14:9 – 18

Nīderlande 10 – 4 – 1 – 5 – 17:14 – 13

Kazahstāna 10 – 1 – 2 – 7 – 7:18 – 5

Latvija 10 – 0 – 5 – 5 – 6:19 – 5

B grupa

Beļģija 10 – 7 – 2 – 1 – 24:5 – 23

Velsa 10 – 6 – 3 – 1 – 11:4 – 21

Bosnija un Hercegovina 10 – 5 – 2 – 3 – 17:12 – 17

Izraēla 10 – 4 – 1 – 5 – 16:14 – 13

Kipra 10 – 4 – 0 – 6 – 16:17 – 12

Andora 10 – 0 – 0 – 10 – 4:36 – 0

C grupa

Spānija 10 – 9 – 0 – 1 – 23:3 – 27

Slovākija 10 – 7 – 1 – 2 – 17:8 – 22

Ukraina 10 – 6 – 1 – 3 – 14:4 – 19

Baltkrievija 10 – 3 – 2 – 5 – 8:14 – 11

Luksemburga 10 – 1 – 1 – 8 – 6:27 – 4

Maķedonija 10 – 1 – 1 – 8 – 6:18 – 4

D grupa

Vācija 10 – 7 – 1 – 2 – 24:9 – 22

Polija 10 – 6 – 3 – 1 – 33:10 – 21

Īrija 10 – 5 – 3 – 2 – 19:7 – 18

Skotija 10 – 4 – 3 – 3 – 22:12 – 15

Gruzija 10 – 3 – 0 – 7 – 10:16 – 9

Gibraltārs 10 – 0 – 0 – 10 – 2:56 – 0

E grupa

Anglija 10 – 10 – 0 – 0 – 31:3 – 30

Šveice 10 – 7 – 0 – 3 – 24:8 – 21

Slovēnija 10 – 5 – 1 – 4 – 18:11 – 16

Igaunija 10 – 3 – 1 – 6 – 4:9 – 10

Lietuva 10 – 3 – 1 – 6 – 7:18 – 10

Sanmarīno 10 – 0 – 1 – 9 – 1:36 – 1

F grupa

Ziemeļīrija 10 – 6 – 3 – 1 – 16:8 – 21

Rumānija 10 – 5 – 5 – 0 – 11:2 – 19

Ungārija 10 – 4 – 4 – 2 – 11:9 – 16

Somija 10 – 3 – 3 – 4 – 9:10 – 12

Farēru salas 10 – 2 – 0 – 8 – 6:17 – 6

Grieķija 10 – 1 – 3 – 6 – 7:14 – 6

G grupa

Austrija 10 – 9 – 1 – 0 – 22:5 – 28

Krievija 10 – 6 – 2 – 2 – 21:5 – 20

Zviedrija 10 – 5 – 3 – 2 – 15:9 – 18

Melnkalne 10 – 3 – 2 – 5 – 10:13 – 11

Lihtenšteina 10 – 1 – 2 – 7 – 2:26 – 5

Moldova 10 – 0 – 2 – 8 – 4:16 – 2

H grupa

Itālija 10 – 7 – 3 – 0 – 16:7 – 24

Horvātija 10 – 6 – 3 – 1 – 20:5 – 20*

Norvēģija 10 – 6 – 1 – 3 – 13:10 – 19

Bulgārija 10 – 3 – 2 – 5 – 9:12 – 11

Azerbaidžāna 10 – 1 – 3 – 6 – 7:18 – 6

Malta 10 – 0 – 2 – 8 – 3:16 – 2

I grupa

Portugāle 8 – 7 – 0 – 1 – 11:5 – 21

Albānija 8 – 4 – 2 – 2 – 10:5 – 14

Dānija 8 – 3 – 3 – 2 – 8:5 – 12

Serbija 8 – 2 – 1 – 5 – 8:13 – 7*

Armēnija 8 – 0 – 2 – 6 – 5:14 – 2

* Ar UEFA lēmumu Horvātijai noņemts 1 punkts, bet Serbijai — 3 punkti