Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

PĒC FINIŠA

Dainis
CAUNE, mūsu speciālkorespondents Pekinā Atmiņas
nākotnei Latvija –
Austrālija 73:96 (18:19, 38:41, 56:76)
Pekinā
Latvijas dāmu komanda pirmo reizi spēlēja ar pasaules čempionēm un divkārtējām
olimpiskajām vicečempionēm austrālietēm. Pirmo grozu šajā mačā guva Anete
Jēkabsone-Žogota, un spēle līdz ceturtdaļas beigām ritēja punkts punktā
(18:19). Otrās ceturtdaļas sākumā Latvija atkal izvirzījās vadībā (20:19) un,
turpinot rezultatīvi spēlēt Jansonei, Baško, Tamanei, Tārei, Kubliņai (pēc
viņas metiena piecpadsmitajā minūtē pārsvars pat pieauga līdz septiņiem
punktiem), šādās pozīcijās atradās vēl divas minūtes pirms puslaika beigām. Mača
otrajā cēlienā gan sākās arvien trakāka pakaļdzīšanās, lai čempiones
neaizlaistu nepieklājīgi tālu. Laukumā tika laistas jaunās spēlētājas. Lai
rūdās un iesildās priekšdienām.Sports
uzdeva tikai vienu jautājumu. Kas
pēc laika būs palicis atmiņā no šīs zīmīgās spēles? Liene
Jansone:
– Iemetu
savus pirmos divus punktus pret Džeksoni. Apspēlēju viņu viens pret vienu. Abas
esam centra spēlētājas, bet viņa ir sasniegusi visu – pasaules čempione,
labākā spēlētāja sieviešu NBA. Cīnīties pret viņu – tas vien jau ir kaut
kas! Šī bija pirmā reize, domāju, ka būs vēl daudzas. Ieva
Kubliņa:
– Atmiņā
paliks visa olimpiāde, kas nesastāv tikai no spēles ar Austrāliju. Ja veiksies
parīt spēlē ar Koreju, tad būs daudz patīkamu atmiņu.

Ieva
Tāre:

– Man
bija tas gods spēlēt pret pasaules labāko komandu, un es no stūra iemetu
trīspunktnieku ar atsitienu! Tas tagad būs mans gājiens. Ja nevar trāpīt tāpat,
tad met ar atsitienu no visām vietām!

Anda
Eibele:

– Esmu
guvusi grozu pret pasaules čempionēm! Ne katrai bijusi tāda izdevība.

Anete
Jēkabsone Žogota:

– Pēc
pirmā puslaika zaudējām tikai ar trim punktiem, atcerēšos, ka labu laiku bijām
pat vadībā, ka parādījām labu basketbolu. Man gan pašai šis nebija ļoti
veiksmīgs mačs.

Gunta
Baško:

– Mēs
spējām tikt pat vadībā, turēties un palikām kā komanda līdz beigām.

Ojārs
Kehris, Latvijas Basketbola savienības prezidents:

– Šī
no pasaules elites bija pēdējā komanda, ar kuru vēl nebija spēlēts. Vienam
puslaikam spēka pietika.

Aigars
Nerips, komandas treneris:

– Individuālais
sniegums, ko demonstrēja pasaules čempiones. Tas bija paraugs, kam jāseko. Mēs
tikai ar cīņu varam kompensēt trūkumus individuālajā meistarībā. Aija
Brumermane to apliecināja un kļuva par ceturto rezultatīvāko mūsu komandā.

Viesturs
Lariņš, komandas ārsts:


Tas, kā mēs gatavojāmies izšķirošajai spēlei ar Koreju un ka arī jaunās tika
laukumā un neapjuka.

Ainars
Zvirgzdiņš, komandas galvenais treneris:

– Beidzot
noslēdzām loku. Tagad esam spēlējuši ar visām pasaules vadošajām komandām, un
katra mūsu meitene var padomāt, kas viņai jāizdara, lai kļūtu tikpat spēcīga kā
pasaules čempiones.

Personīgi
es atcerēšos, ka Džeksone man kārtējo reizi uzdāvināja gandrīz
trīsdesmit punktus. Iepriekš viņa to pāris reizes izdarīja Krievijā, spēlējot
Maskavas Spartakā.

Mūsu
resursi nav tik lieli, lai noturētu visu spēli. Bija norunāts, ja beigās
redzēsim, ka nevaram uzvarēt, tad laukumā jātiek visām, lai sagatavotos pēdējai
spēlei ar Koreju. Lai visas tiktu iespēlētas. Tajā mačā ar piecām sešām
spēlētājām vien neiztiksim.

 


pietrūka?

Latvija –
Koreja 68:72 (22:20, 35:42, 44:60)

Pēc
izšķirošās spēlēs apakšgrupā ar Āzijas čempionēm korejietēm atkal prātā bija
tikai viens jautājums – kā pietrūka, lai uzvarētu un turpinātu spēlēt
olimpiskajā turnīrā?

Pirmā
ceturtdaļa vēl beidzās Latvijas labā (22:20), bet turpinājumā pretiniecēm ne
tikai trīspunktnieki krita kā pieburti, viņas spēja iemest no groza apakšas pat
atmuguriski griezienā, un austrumnieču pārsvars vairākkārt sasniedza šaušalīgos
sešpadsmit punktus. Viņām padevās viss, mūsējām – gandrīz nekas. Bet tad
septiņas minūtes pirms beigām mūsu līderei Anetei Jēkabsonei-Žogotai ar
līdzvērtīgu precizitāti un aktivitāti sāka sekot Ieva Kubliņa, Zane Tamane…
Latvju meitenes metās kalnā un gandrīz tika līdz virsotnei – 12 sekundes
pirms beigām korejietes vairs bija tikai viena metiena attālumā. Neizdevās…

Kā pietrūka?

Ieva
Tāre:

– Pirmo
desmit minūšu, kurās viņām fenomenāli labi krita. Mums pilnīgi nolaidās rokas.
Par vēlu sapratām, kā pret korejietēm jāspēlē. Tad pietrūka laika.

Liene
Jansone:

– Veiksmes
un komandas cīņas gara. Tikai pēdējās divas minūtes nocīnījāmies kā lauvas. Tā
vajadzēja no paša sākuma. Neļaut viņām sajust metienu. Mūs bremzēja tas, ka
zinājām, cik liela ir šīs spēles vērtība. Mums pretī nebija Eiropas komanda,
korejietes ir mazākas, ātrākas. Nezinājām īsti, ko no viņām var sagaidīt. Mums
savu spēles stilu viņām uzspiest izdevās tikai pašās beigās.

Ieva
Kubliņa:

– Pietrūka
četru punktu. Pārāk tālu palaidām Koreju priekšā. Mūsu aizsardzība nebija laba
un uzbrukums tāpat.

Anete
Jēkabsone-Žogota:

– Mums
pietrūka precizitātes, nemācējām izmantot savas augumu priekšrocības, pašā
sākumā – nosegt ārējo līniju. Viņas no tālās distances meta ļoti precīzi.
Iepriekš mēs video bijām izpētījušas un apspriedušas viņu spēles stilu.
Acīmredzot korejietes mūsējo vēl rūpīgāk. Sportā uzvar viens – stiprākais.

Tomēr
atmiņas paliks pozitīvas. Lai arī jutāmies mazliet nogurušas un šajā turnīrā
nespēlējām savu spēli, lai arī ir žēlums, ka netikām tālāk, tās tomēr bija
olimpiskās spēles, kurās mēs piedalījāmies.

Ainars
Zvirgzdiņš:

– Nespējām
apturēt korejiešu snaiperes. Iepriekš mēs tam gatavojāmies, bet tik ļoti
gribējām, ka nevarējām. Aizrāvāmies un sākām segt tās, kas nebija bīstamas.
Laukumā nemitīgi bija divas korejietes, kuras vispār nemeta. Toties snaiperes
palika brīvas un sāka trāpīt, jo viņām devām iespēju gūt psiholoģisku pārliecību.
Otrajā puslaikā mainījām taktiku, bet bija jau par vēlu.

Olimpiskajās
spēlēs ir cita vide nekā mums pazīstamajos Eiropas turnīros. Te ir liela
virtuve, kurā ir daudz kastroļu un karošu. Ne visas aptvēra, kas un kā jāmaisa.
Tā bija mācība nākotnes vārdā.