Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Piecas bumbiņas augstā cenā

 

Lai arī florbols ir gana rezultatīva spēle, tomēr valsts čempionātā retā spēlē kāda rēķinā ir pieci vārti. 19 gadus vecā Luīze Biļinska to paveica Latvijas čempionāta noslēguma mačā, palīdzot RSU ar 7:4 pārspēt Rubeni. Ar to tika pielikts punkts šai sezonai. Nākamajā Luīze visticamāk jau priecēs kādas florbola lielvalsts skatītājus.

 

Bukmeikeriem sieviešu florbolā nebūtu daudz iespēju izvērsties, jo RSU florbolistēm arī šajā sezonā izdevās apliecināt favorītu statusu. Finālā vienīgais Rīgas klubs ar 4:1 uzveica Rubeni. Iespējams, ka tieši virslīgas čempionāts ar četru komandu līdzdalību bija viens no iemesliem, lai turnīra rezultatīvākā spēlētāja Biļinska, kura 25 mačos savāca 78 rezultativitātes punktus, jau šovasar iepeldētu dziļākos ūdeņos. Luīze tēmē uz Skandināvijas pusi, taču vēl maijā atsakās izpaust konkrētu galamērķi.

“Protams, piecu vārtu guvums fināla noslēguma spēlē pret Rubeni ir īpašs notikums, taču daudz augstāk vērtēju padarīto sērijas ceturtajā mačā,” sarunā ar žurnālu Sports izvērtēja RSU florboliste Luīze Biļinska, kura viņas pašas izceltajā spēlē guva četrus vārtus un izpildīja divas rezultativitātes piespēles. Mačā kopumā RSU bija pārākās ar 7:1. “Jau pirms sezonas sākuma mūsu komanda bija favorītu lomā, tomēr finālsērija bija pietiekami interesanta. Par to paldies Rubenes meitenēm!”

Ja atmiņā vajadzētu atsaukt sezonas nozīmīgākos brīžus, tad tie Biļinskai noteikti saistās ar starptautiskiem turnīriem. Viens no tādiem notika Kocēnos, kur Luīze kopā ar citu RSU florbolisti Gunitu Kārkliņu bija galvenās panākumu kaldinātājas. Vēl ziemā Latvijas valstsvienība izcīnīja piecus panākumus piecos mačos, pārliecinoši iegūstot ceļazīmi uz pasaules čempionāta finālturnīru decembrī Čehijā. Šajās spēlēs Kocēnos Biļinska izcēlās ar deviņiem rezultativitātes punktiem.

„Lai arī Latvijas izlases rindās bija daudz RSU meiteņu un īpaši saspēlēties nebija nepieciešams, oficiālā kvalifikācijas turnīra atbildības slogs tomēr atstāja ietekmi uz sniegumu. Valmieras Olimpiskajā centrā mūsu spēles vēroja daudz skatītāju, šādi palielinot maču nozīmi. Katru spēli gaidījām ar lielu nepacietību. Prieks, ka pirmo pārbaudījumu pret Slovākijas izlasi, kas vēlāk kļuva par turnīra lielāko atklājumu, mums izdevās vairāk vai mazāk sekmīgi aizvadīt un uzvarēt,” Latvijas Florbola savienības lapai floorball.lv pēc turnīra komentēja Luīze

2011. gada pasaules čempionātā Šveicē Latvijas izlase izcīnīja septīto vietu, kas bija vienu pozīciju zemāk nekā 2009. gadā. Šāgada decembrī Čehijā mūsu florbolistes iekļautas vienā apakšgrupā ar Čehijas, Šveices un Norvēģijas valstsvienībām.

„Svarīgākais, ka salīdzinoši īsā laikā izlase kļuva par lielisku kolektīvu, kurā nav nekādas dalīšanās pēc klubu principa. Cīņasspars un saliedētība laukumā bieži kompensē pieļautās kļūdas. Līdz decembrim, kad brauksim uz pasaules čempionātu Čehijā, gan vēl ir daudz darāmā, lai valstsvienība būtu gatava cīņai ar elites izlasēm. Ja uzvarai kvalifikācijas turnīrā pietika arī ar mūsu komandas labu spēli, tad Čehijā būs nepieciešams parādīt maksimumu. Tam jāgatavojas ne tikai pašām spēlētājām, bet arī treneriem, lai Latvijas izlase būtu gatava cīņai ar katru konkrētu sāncensi, nepieciešamības gadījumā mainot spēles taktiku,” svarīgāko darbu jomu ieskicēja Biļinska.

Tā kā Latvijas valstsvienībai bija jāpiedalās kvalifikācijas turnīrā, šī sezona izvērtusies daudz bagātāka ar starptautiskām spēlēm. Atgādināsim, ka pagājušā gada oktobrī RSU startēja Čempionu kausā, piedzīvojot divus zaudējumus ar 1:11 — gan no nākamajām trofejas ieguvējām Zviedrijas IKSU, gan no Čehijas Herbadent. Spēlē ar čehietēm vienīgos vārtus guva Biļinska.

„Čempionu kauss noteikti nav tas turnīrs, kuru par katru cenu vajadzētu aizmirst. Šāda līmeņa spēles ir kā eksāmens, kurā var uzskatāmi redzēt savus trūkumus kādā no florbola sastāvdaļām. Latvijas čempionāta mačā vari savākt kaut vai 10 rezultativitātes punktus, taču īstā varēšana jau redzama cīņā, piemēram, ar Zviedrijas čempionēm. Komandai nav obligāti izcīnīt uzvaras, lai tiktu pamanīta kāda spēlētāja. Iespējams, ka tieši šis turnīrs būs pavērsiens manā florbolistes karjerā, jo bija piedāvājumi pēc vidusskolas absolvēšanas turpināt mācības un florbola spēlēšanu ne tikai Zviedrijā, bet arī Somijā vai Šveicē,” atklāja Luīze.

Šā gada Latvijas čempionvienībai rudenī nāksies startēt EuroFloorball kausa izcīņā, cīnoties par vienīgo ceļazīmi uz 2014. gada Čempionu kausu.

„Atceros, ka 2011. gada rudenī uz EuroFloorball kausu braucām ar pārliecību par saviem spēkiem un gatavību izcīnīt pirmo vietu. Nav šaubu, ka arī tā pieredze pret nezināmiem klubiem un spēlētājiem RSU kopumā bija ļoti noderīga. Skaidrs, ka daudz vairāk vēlētos vēlreiz atgriezties Čempionu kausa turnīrā,” uzsvēra nu jau visdrīzāk bijusī RSU florboliste.

Ja pagājušajā sezonā Biļinskai izdevās apvienot spēlēšanu virslīgā RSU rindās un Rubenes pārstāvēšanu jaunatnes čempionātā, tad pašreiz Luīze līdzās Latvijas čempionvienībai startē MU18 mačos FS Masters/Blindsave rindās.

„Kādu laiku mēģināju spēlēt gan Rīgas klubā, gan Valmieras jaunatnes komandā, taču ceļā patērētais laiks bija pārāk milzīgs,” konstatēja Luīze. „Tagad esmu pārvākusies uz Jelgavu, bet spēlēju tikai Rīgas vienībās. Trīs reizes nedēļā braukāju uz Rīgu uz treniņiem, kā arī vēl papildus uz mačiem. Jaunatnes komandā iesaistījos pēc tās trenera Anda Blinda uzaicinājuma palīdzēt FS Masters jaunajām spēlētājām. Tā kā Latvijas čempionāta virslīgā kalendārs nav ļoti saspringts, tad kāpēc gan sava prieka pēc neuzspēlēt arī jaunatnes komandā?”

Sezona noslēgusies, un Latvijas čempionāta vienības vairs neturpina treniņus ierastajā ritmā. Arī Biļinska atzīst, ka ir nedaudz neierasti konstatēt, ka vakars būs brīvs. Skaidrs, ka šovasar Luīzi gaida jauns pakāpiens florbola karjerā.

“Esmu vēl pietiekami jauna, lai izmantotu iespēju florbolam pievērsties daudz nopietnāk. Konkrētus plānus atklāšu citreiz,” punktu ziņkārībai pieliek Luīze Biļinska.