Pienācis Daugavpils laiks
Latvijas futbola čempionu godā pirmo reizi vēsturē tikusi Daugavpils komanda Daugava, sudraba godalgas izcīnīja Rīgas Skonto, bronzu ieguva FK Ventspils, bet pirmo reizi pēdējo 15 gadu laikā bez medaļām palika pagājušās sezonas vicečempioni Liepājas metalurgs. Toties no virslīgas šķirsies FB Gulbene, bet Rīgas Daugavai šonedēļ jāaizvada pārspēles par palikšanu virslīgā ar Daugavpils BFC Daugavu. Pirmajā līgā uzvarēja Liepājas metalurgs-2, bet ceļazīmi uz virslīgu izcīnīja Ilūkstes NSS.
Līdz šim Daugavpils futbolisti pie valsts meistarsacīkšu godalgām bija tikuši tikai trīs reizes, allaž finišējot trešajā vietā — 1996. un 1997. gadā tas izdevās Dinaburgai, bet pērn izcēlās jau Daugava. Tas ir, neskaitot okupācijas periodu, kad Ķīmiķis arī pāris reižu triumfēja republikas meistarsacīkstēs, bet šos turnīrus nekādi nevar uzskatīt par pilnvērtīgām valsts meistarsacīkstēm. Jāpiebilst, ka pirmās republikas laikā Daugavpils futbols nebija pārstāvēts Latvijas virslīgā, izņemot vienīgi 1926. gadu, kad čempionāts risinājās pēc eksperimentālas sistēmas, kur vispirms notika cīņas apgabalos, bet pēc tam visu apgabalu uzvarētāji tikās finālturnīrā. Toreiz Daugavpils ASK arī tika pie bronzas godalgām.
ZELTA RUDENS
Šo sezonu Daugava sāka Krievijas trenera Ravila Sabitova vadībā, taču septītajā kārtā notika skandāls — Daugava ar 1:6 zaudēja FC Jūrmala, bet Sabitovs jau šajā mačā vairs nevadīja komandu. Viņa vietu ieņēma moldāvu speciālists Ivans Tabanovs, kurš veiksmīgi tika galā ar saviem pienākumiem. Nevar teikt, ka Daugava visu sezonu aizvadīja bez kritumiem — jūnijā daugavpilieši zaudēja gan Skonto, gan Liepājas metalurgam, bet savu pēdējo zaudējumu Daugava piedzīvoja septembra vidū Ventspilī. Daugavai arī nav pārsvara savstarpējās spēlēs ar tuvākajiem konkurentiem — daugavpilieši tā arī ne reizi neuzvarēja Skonto, šajos četros mačos gūstot tikai trīs punktus, bet liepājniekus Daugava pirmo un vienīgo reizi uzvarēja tikai finiša taisnē. Par Daugavas panākumu atslēgu var saukt stabilitāti, jo daugavpilieši reti zaudēja punktus mačos ar tabulas lejasgala komandām.
Daugavaar 64 gūtajiem vārtiem arī kļuva par čempionāta rezultatīvāko komandu, bet gruzīns Mamuka Gongadze ar 18 rezultatīviem raidījumiem izcīnīja čempionāta labākā snaipera titulu (pērn Gongadze ar 21 golu palika otrais). Vasarā Daugava atrada vēl pastiprinājumu uzbrukumā — nigērieti Stenliju Ibi, kurš sezonas otrajā pusē paspēja atzīmēties ar desmit vārtu guvumiem.
Interesanti, ka jaunie valsts meistari nav pārstāvēti Latvijas valstsvienībā — šogad tikai pussargs Andrejs Kovaļovs tika aicināts uz izlasi, taču laukumā tā arī ne reizi neizgāja. Agrāk uz izlasi rezervista lomā tika aicināts vārtsargs Kaspars Ikstens, kurš pirms pāris gadiem bija Latvijas U-21 izlases pirmais numurs. Pirms šīs sezonas Kaspars pārcēlās uz Daugavpili no Skonto, bet sezonas otrajā pusē Daugavas vārtos viņu izkonkurēja 23 gadus vecais daugavpilietis Jevgeņijs Ņerugals, kurš šonedēļ kopā ar Kovaļovu arī saņēma uzaicinājumu uz divu dienu izlases treniņnometni. Pati Daugava par savu labāko aizsargu nosaukusi 29 gadus veco Juriju Sokolovu, kurš visu karjeru pavadījis Daugavpilī. Savukārt vidējā līnijā bez jau pieminētā Kovaļova izcēlās vēl arī komandas kapteinis Mihails Ziziļevs (Daugava tieši viņu atzina par savu labāko spēlētāju), taču Ziziļevs nākamgad jau svinēs savu 40. dzimšanas dienu. Starp citu, Daugavas kapteinis ir aizvadījis pāris spēles valstsvienībā, taču tas notika vēl deviņdesmito gadu beigās. Apbrīnojami, ka tieši veterāns Ziziļevs šosezon aizvadījis visvairāk spēļu komandā, paliekot malā tikai vienā spēlē. Pirms pāris gadiem par stabilu valstsvienības pamatsastāva spēlētāju bija kļuvis pussargs Maksims Rafaļskis, kurš šogad atgriezās Latvijā pēc neveiksmīgas sezonas Krievijas pirmajā līgā, taču jau sezonas sākumā šis 28 gadus vecais pussargs guva nopietnu traumu, izlaižot daudzas spēles. Uzbrukumā Daugavas līderi bija leģionāri Gongadze un Ibe. Pavisam Daugavai šosezon palīdzējuši desmit ārzemju futbolisti.
ATGRIEŠANĀS TRIJNIEKĀ
Pēc gada pārtraukuma pie medaļām atkal ticis Latvijas titulētākais klubs Rīgas Skonto. No Daugavpils Daugavas rīdziniekus šķīra četri punkti, taču Skonto galvenais treneris Marians Pahars var sevi mierināt, ka rīdziniekiem bija labāka savstarpējo spēļu attiecība ne tikai ar jaunajiem čempioniem, bet — skaitot arī visas pirmā četrinieka tikšanās: šajos mačos Skonto rēķinā ir 19 punkti, Liepājas metalurgam — 18, Daugavai — 15, bet FK Ventspils — 12.
Skontootrā vieta noteikti uzskatāma par panākumu, jo pēc pagājušās sezonas komanda šķīrās no vairākiem labiem spēlētājiem — vārtsarga Ikstena, aizsargiem Vitālija Smirnova un Kaspara Dubras, pussarga Igora Tarasova, labākā snaipera brazīlieša Natana Žuniora Karvalju. Skonto papildināja savas rindas ar ārzemniekiem (pavisam šosezon Rīgas kluba sastāvā spēlēja deviņi leģionāri), taču lielākās uzslavas par šo sezonu pelnījuši vietējie spēlētāji. Lielisks ieguvums Skonto bija pieredzējušais aizsargs Igors Savčenkovs (pērn spēlēja FK Ventspils), kurš kļuva par komandas galveno aizsardzības balstu, izlaižot tikai vienu čempionāta spēli. Savukārt uzbrukumā izcēlās Latvijas futbola uzlecošā zvaigzne astoņpadsmit gadus vecais Valērijs Šabala, kurš guva 11 vārtus (tikpat rezultatīvs gan bija arī lietuvietis Tads Labuks).
Skontoir visplašākā pārstāvniecība Latvijas valstsvienībā — šogad agrākā Skonto trenera Starkova vadītajā komandā laukumā devušies aizsargs Savčenkovs, pussargi Aleksandrs Fertovs, Ritvars Rugins un Alans Sineļņikovs, bet uz treniņnometnēm aicināti arī vārtsargs Germans Māliņš un aizsargs Vitālijs Maksimenko.
ATKĀPŠANĀS
Šosezon tikai ar bronzas godalgām vajadzēja samierināties FK Ventspils, kas iepriekšējos sešus gadus nebija nolaidušies zemāk par otro vietu (šajā laikā izcīnīti arī četri čempionu tituli). Tas gan nav sliktākais iznākums, jo ventspilniekiem ir negatīva bilance savstarpējo mačos ar trim pārējām lielā četrinieka komandām — pret visām trim galvenajām konkurentēm FK Ventspils svinēja tikai pa vienai uzvarai, bet piedzīvoja divus zaudējumus. Lielāko zaudējumu ventspilnieki piedzīvoja ārpus laukuma, jo aprīlī pēkšņi no dzīves aizgāja kluba prezidents Jurijs Bespalovs.
Pirms sezonas gan šķita, ka Krievijas trenera Sergeja Podpalija rokās ir visi trumpji, lai nosargātu savas čempionu pozīcijas. Tomēr jau maija vidū FK Ventspils vadība atlaida no darba Podpaliju, kura vadībā deviņās spēlēs bija izcīnīti 15 punkti, bet viņa vietu ieņēma dublieru komandas treneris Jurģis Pučinsks.
Zīmīgi, ka šogad FK Ventspils rindās spēlēja četri 2010. gada Latvijas čempioni Skonto sastāvā — aizsargi Vitālijs Smirnovs un Kaspars Dubra, pussargs Tarasovs un uzbrucējs Daniils Turkovs. Vasarā pēc neveiksmīgas sezonas Polijā Ventspilī atgriezās arī agrākais komandas līderis un Latvijas izlases spēlētājs Jurijs Žigajevs, tāpat komandai pievienojās arī valstsvienības kandidāts un FK Jelgava uzbrukuma līderis Vladislavs Kozlovs (Ventspilī gan viņš 18 mačos guva tikai vienus vārtus). Kā ierasts, FK Ventspils sastāvā netrūka arī leģionāru — šosezon dzeltenzilās krāsas aizstāvējuši 11 ārzemju futbolisti. Īpaši var izcelt japāņu uzbrucēju Josuki Saito, kurš sezonas pirmo pusi aizvadīja Gulbenē, vidzemnieku rindās gūstot deviņus vārtus, bet Ventspilī japānis savu snaipera kontu papildināja līdz 15 vārtiem, kļūstot par čempionāta otru rezultatīvāko spēlētāju. FK Ventspils rindās visvairāk vārtus guva Turkovs — 12.
BEZ MEDAĻĀM
Pirmo reizi kopš 1997. gada bez medaļām palicis Liepājas metalurgs (šajā laikā izcīnīti arī divi čempionu tituli — 2005. un 2009. gadā). Jau pēc sestās spēles, kad liepājnieki savā laukumā ar 0:1 zaudēja Gulbenei, Liepājas metalurga prezidents Sergejs Zaharjins nolēma atvadīties no komandas galvenā trenera Vladimira Osipova, kuru aizstāja 28 (!) gadus vecais Dmitrijs Kalašņikovs. Lai gan jau otrajā spēlē Kalašņikova vadībā liepājnieki piedzīvoja sensacionālu sagrāvi 1:4 pret virslīgas debitanti METTA/LU, oktobrī liepājniekiem pēc divām uzvarām Kurzemes derbijā pat vienubrīd radās cerības uz visaugstākā kaluma godalgām. Tomēr divi zaudējumi ar vienādu rezultātu 1:3 tiešajiem konkurentiem sagrāva liepājnieku ilūzijas. Simbolisks bija arī sezonas finišs, kad liepājnieki vēlreiz zaudēja METTA/LU (0:1), bet kronis visam bija pirmā septembra spēle Rīgā ar Daugavu, kad vēl 12 minūtes pirms beigām liepājnieki bija vadībā ar 3:0, taču pamanījās zaudēt divus punktus.
Atšķirībā no konkurentiem liepājnieki gan iztika gandrīz tikai ar saviem spēkiem — sezonu Liepājā sāka tikai divi lietuviešu leģionāri Toms Tamošausks un Mindaugs Bagužis, bet vasarā viņiem pievienojās vēl divi tautieši Rīts Leliuga un Luks Kočanausks. Vasarā labs papildinājums bija pieredzējušā uzbrucēja Ģirta Karlsona atgriešanās dzimtajā pilsētā (Karlsons 19 spēlēs guva 9 vārtus), arī vārtsargs Pāvels Doroševs bija vērtīgs ieguvums, taču ļoti nopietns zaudējums izrādījās divu Latvijas izlases aizsargu Oskara Kļavas un Rita Krjaukļa došanās uz ārzemēm. Labu sezonu aizvadīja arī 24 gadus vecais uzbrucējs Vladimirs Kamešs, kurš guva 10 vārtus, sezonas beigās izpelnoties vietu arī Latvijas valstsvienības pamatsastāvā.
KOLUMBIEŠI NĀK UN IET
Daudz par sevi lika runāt virslīgas debitanti Jūrmalas Spartaks, kas vēl čempionāta vidū atradās līderu grupā, bet piektā vieta debitantiem arī nav slikts rezultāts. Spartaks ātri vien iekaroja publikas simpātijas, demonstrējot aizraujošu, uzbrūkošu futbolu, kur galveno mākslinieku lomās bija kolumbiešu spēlētāji, kuriem asistēja vēl pāris afrikāņu. Kopumā sezonas laikā mūsu publikai Spartaka formā atrādījās deviņi kolumbieši — kāds čempionāta vidū devās prom, cits atkal nāca vietā. Nevar gan noliegt, ka vismaz pāris no šī viesmākslinieku duča tiešām izcēlās uz mūsu virslīgas fona — Dāvids Kortess ar 12 vārtiem čempionāta rezultatīvāko spēlētāju sarakstā ieņēma trešo vietu, bet 10 vārtus guva astoņpadsmit gadus vecais ganieties Patriks Tvumasi, kurš vasarā uz trim mēnešiem gan bija kaut kur pazudis. Kad vasarā Spartaks uz kādu laiku palika bez sava eksotiskā leģiona, tad arī uzreiz sākās neveiksmju josla. Jūlijā notika arī galvenā trenera maiņa — bijušo Latvijas valstsvienības aizsargu Oļegu Bladonadeždinu nomainīja lietuviešu futbola leģenda, Seulas olimpiskais čempions Armīns Narbekovs. Noteikti jāpiebilst, ka šajā eksotiskajā kompānijā sevi spilgti parādīja arī divi vietējie aizsargi — Antons Jemeļins guva 11 vārtus, bet Nauris Bulvītis nonāca Starkova uzmanības lokā, debitējot valstsvienībā.
PARASTĀ JŪRMALA
Atšķirībā no pilsētas kaimiņiem FC Jūrmala aizvadīja daudz klusāku sezonu — ne velti FC Jūrmala mači pulcēja arī jūtami mazāk skatītāju nekā Spartaka spēles. Vladimira Pačko vadītā komanda uzsvaru lika uz vietējiem futbolistiem, kuriem asistēja trīs četri leģionāri no Krievijas. Par to, kas šogad bija Jūrmalas pirmā komanda, liecina ne tikai desmit punktu starpība starp abām pilsētas komandām, bet arī savstarpējie rēķini — trīs Spartaka uzvaras un viens neizšķirts. Pēdējā kārta apliecināja, ka FC Jūrmala viss nav labākajā kārtībā, jo uz pilsētas derbiju rezervē bija tikai otrais vārtsargs, bet neviena laukuma spēlētāja.
ZAUDĒTĀS ILŪZIJAS
Savas cerības noteikti nepiepildīja arī FK Jelgava, kas pirms sezonas mērķēja augstāk par pērn iespēto sesto vietu, taču realitātē zemgalieši bija spiesti cīnīties par vietas saglabāšanu virslīgā. Lai gan Daiņa Kazakeviča vadītajai komandai saglabājās iepriekšējo gadu kodols, kā arī klāt nāca pusducis leģionāru (trīs lietuvieši, pāris afrikāņu, arī viens japānis), komandas rezultāti radīja vilšanos. Sezonas vidū Jelgava atvadījās no abiem Latvijas izlases kandidātiem — pussarga Arta Lazdiņa un uzbrucēja Kozlova. Jelgavniekiem īpašas problēmas bija uzbrukumā, jo tikai FK Jelgava un virslīgas neveiksminiece FB Gulbene vidēji spēlē guva mazāk par vieniem vārtiem — attiecīgi 32 un 28.
TAUTAS KOMANDA
Prieks, ka vietu virslīgā saglabāja jaunpienācēja METTA/LU, kur pamatā ir izveidota kluba piramīda ar pustūkstoti bērnu. Šosezon tikai Andra Riherta trenētā komanda virslīgā iztika bez ārzemju spēlētāju palīdzības, kas vien jau ir cieņas vērts fakts. Turklāt METTA/LU arī ir vienīgā virslīgas komanda, kur viss darba process un komunikācija uz laukuma notiek valsts valodā. Galvenā studentu kluba problēma ir normāla stadiona trūkums, jo 49. vidusskolas laukums nepavisam nav piemērots virslīgas spēļu aizvadīšanai. Debijas sezonā studenti pieradīja, ka viņi ne tikai ienesuši jaunas vēsmas mūsu futbolā, bet ir arī konkurētspējīgi uz laukuma. Lielākais pārsteigums bija divas uzvaras pār Liepājas metalurgu (4:1 un 1:0), bet viens punkts izcīnīts arī pret jaunajiem čempioniem (1:1).
PIECAS MINŪTES
Tikai piecas minūtes no izkrišanas no virslīgas šķīra Rīgas Daugavu, kas pēdējā kārtā tikās ar pēdējā vietā esošo Gulbeni. Tomēr spēles 86. minūtē rīdzinieki panāca neizšķirtu 1:1, kas nozīmēja, ka Jurija Popkova vadītā komanda varēs vēl pacīnīties par vietas saglabāšanu elitē ar pirmās līgas ceturto komandu Daugavpils BFC Daugavu (pirmie un trešie pirmajā līgā bija attiecīgi Liepājas metalurga un Skonto dublieri, kam nav tiesību pretendēt uz vietu virslīgā). Diez vai Daugavas izkrišana mūsu futbolam būtu liels zaudējums, jo tā ir mākslīgi izveidota komanda, kam pamatā nav normālas kluba struktūras ar bērniem un jauniešiem. Daugavas galvenais trumpis bija treneris Jurijs Popkovs, ar kuru vismaz nekad nav garlaicīgi. To apliecina gan Daugavas fantastiskais neizšķirts ar Liepājas metalurgu (3:3), gan divi neizšķirti ar Skonto (abas reizes — 1:1). Daugavas rindās spēlēja arī deviņi leģionāri no bijušās padomijas republikām.
SAULE NORIETĒJA
Nākamgad virslīgā nebūs vairs Gulbenes komandas, kas tajā aizvadīja divas sezonas. Cerēsim, ka futbola dzīve Gulbenē tāpēc nebeigsies, jo šī komanda faktiski tika izveidota tukšā vietā — godīgi sakot, tikpat labi šādu komandu varēja izveidot jebkurā citā pilsētā, kur ir normāls stadions. FB Gulbene paliks atmiņā pirmām kārtām ar to, ka iepazīstināja mūs ar japāņu preci — pērn Gulbenē spēlēja trīs Uzlecošās saules zemes pārstāvji, bet šogad Vidzemē spēkus jau izmēģināja astoņi japāņi. Bet vēl jau FBGulbene sastāvā uzspēlēja arī divi gruzīni, korejietis un polis. Vienīgais Gulbenes novada pārstāvis Mihaila Koņeva trenētajā komandā bija uzbrucējs Jānis Lapss no Stāmerienas.
LATVIJAS VIRSLĪGAS ČEMPIONĀTS
FC Daugava 36; 23; 9; 4; 64:25; 78
Skonto FC36; 21; 11; 4; 58:22; 74
FK Ventspils 36; 23; 5; 8; 63:22; 74
SK Liepājas metalurgs 36; 21; 7; 8; 60:33; 70
JPFS/FK Spartaks 36; 13; 10; 13; 61:56; 49
FC Jūrmala36; 10; 9; 17; 47:49; 39
FK Jelgava 36; 7; 10; 19; 32:56; 31
FS METTA/LU 36; 7; 8; 21; 39:82; 29
FK Daugava 36; 5; 12; 19; 42:79; 27
FB Gulbene 36; 5; 9; 22; 28:70; 24
Rezultatīvākie spēlētāji: Mamuka Gongadze (Daugava) — 18, Josuke Saito (FK Ventspils) — 15, Davids Kortess (Spartaks), Daniils Turkovs (FK Ventspils) — 12, Valērijs Šabala, Tads Labuks (abi Skonto), Antons Jemeļins (Spartaks) — 11.
