Pirmais trijnieks neizjuka

Raimonds Jūrmalnieks 

Otro gadu pēc kārtas Latvijas virslīgas čempionātā handbolā pirmais
trijnieks ir nemainīgs gan sastāva, gan komandu secības ziņā – Rīgas ASK/AB.LV,
Dobeles TENAX/Dzirnavnieks un LSPA. Viss beidzās likumsakarīgi, kaut gan
pēc pirmajām spēlēm likās, ka trijniekā varētu ienākt arī kāda jauna komanda.
Tas vien jau liecina par spraigumu medaļu spēlēs un dod cerību, ka nākamā
sezona būs vēl interesantāka.

Rīgas ASK/AB. LV par čempionu kļuva astoto gadu pēc kārtas un šosezon Andra
Gulbja vadītā komanda sasniedza savdabīgu hat trick – uzvara Baltijas
līgas čempionātā, AB.LV kausa izcīņā un Latvijas čempionātā. Vēl kaut ko iegūt
vienkārši nevarēja. Zaudējumam pirmajā finālspēlē Dobelē (25:26) sekoja
pārliecinoša uzvara pār dobelniekiem Aizkraukles bankas kausa izcīņas finālā,
kas bija kā savdabīgs pieteikums fināla turpinājumam, jo otrajā un trešajā
spēlē dobelniekiem izredžu nebija.

Tiesa, Dobeles komanda nepadevās, pat zaudējot ar 10 un vairāk vārtu
starpību, dobelnieki cīnījās tā, it kā rezultāts būtu neizšķirts. Tas dara
komandai godu. Cik neapstrīdama bija ASK/AB.LV pirmā vieta, tik neapstrīdama
bija arī TENAX/Dzirnavnieks otrā vieta – ne velti abas komandas
zaudējumus šajā čempionātā piedzīvoja tikai savstarpējās spēlēs.

Likumsakarīgs bija iznākums arī bronzas finālā, kaut gan pēc pirmā mača
likās, ka uz trešā pakāpiena kāps Kronoflooring/K-Rauta nevis LSPA.
Iespējams, ka tā arī būtu noticis, ja otrā spēle par trešo vietu būtu notikusi
jau nākamajā dienā nevis pēc divām nedēļām. LSPA handbolisti šajā laikā ne
tikai izdarīja secinājumus un atguvās no zaudējuma, bet arī labi patrenējās,
savukārt viņu pretinieki acīmredzot paļāvās vispirms uz pieredzi. Ar to vien
nepietika. Kronoflooring/K-Rauta visu uzvaru lika uz otro maču, jo labi
saprata, ka trešajā spēlē gados jaunāko un labāk trenēto pretinieku trumpji būs
lielāki.

Tā arī notika – otrajā spēlē LSPA dramatiskā cīņā uzvarēja (bija +5 un tad
-2) ar 30:28, bet trešajā spēlē paturēja sev vietu uz goda pjedestāla. Kronoflooring/K-Rauta
šī neveiksme, jācer, nāks tikai par labu. Nākamsezon komanda grib spēlēt
Baltijas līgā un tieši mačos ar LSPA bija kā uz delnas redzams, cik daudz ir
jāmaina, lai piedalīšanās Baltijas līgā nekļūtu par izgāšanos un apkaunojumu
gan komandai pašai, gan Latvijas handbolam.

Lieliskais septiņnieks

Jebkura aptauja tāpat kā jebkura simboliskā labāko spēlētāju komanda ir
subjektīva, un tieši tāpēc tās sauc par simboliskajām zvaigžņu komandām. Arī Sports
tādu izveidoja – Latvijas čempionāta finālčetrinieka simbolisko
septiņnieku, kā arī noteica trīs, mūsuprāt, spilgtākos šīs sezonas atklājumus.
Varbūt kādreiz arī mūsu handbolā būs finālu MVP vai vērtīgākais spēlētājs,
varbūt kādreiz mēs izšķirīgās spēles iemācīsimies pasniegt kā svētkus nevis kā
ikdienišķus mačus, pēc kuriem gan notiek apbalvošana un tiek pasniegti kausi,
tiek kārtas kaklā medaļas…

Sporta simboliskais septiņnieks un tā domas par čempionāta iznākumu

Vārtsargs – Dainis Putra (Dobeles TENAX/Dzirnavnieks)

– Finālsērijas iznākums bija likumsakarīgs. Mēs jau tā sagādājām
pārsteigumu ar uzvaru pirmajā mačā, kur nu vēl… Cīnījāmies, kā varējām, taču
ASK ir objektīvi spēcīgāka komanda, kādā atsevišķā mačā mēs to varam pārspēt,
bet ne finālsērijā kopumā. Patika, kā LSPA ieguva trešo vietu, tā ir jauna un
perspektīva komanda, kas parādīja raksturu un uzņēmību. Kopumā šis čempionāts
noteikti bija interesantāks nekā vairāki iepriekšējie.

Kreisā mala – Arnolds Straume (ASK/AB.LV)

– Viss sanāca tā, kā bijām plānojuši, izņemot tos divus zaudējumus Dobelei.
Pēc zaudējuma pirmajā finālmačā Dobelē es nemaz nebiju tik pārliecināts, ka
problēmu nebūs un noteikti uzvarēsim, nelielu satraukumu tas zaudējums radīja.
Taču jau pēc otrās finālspēles šaubu par uzvaru un titula iegūšanu vairs
nebija.

Labā mala – Jānis Pavlovičs (ASK/AB.LV)

Līnijas spēlētājs – Edgars Vadzītis (ASK/AB.LV)

– Viss notika tā, kā vajadzēja notikt. Abi zaudējumi Dobelei mums bija
vairāk uz psiholoģiskā noguruma fona. Izskatījās, ka trešā būs Kronoflooring/K-Rauta,
taču laikam viņi paši par ātru noticēja, ka trešā vieta jau iegūta. Malači LSPA
puiši, ka nepadevās. Finālspēles bija interesantākas nekā iepriekšējos
čempionātos, kaut gan pārsteigumu atkal nebija.

Saspēles vadītājs – Māris Veršakovs (ASK/AB.LV)

– Uz otro un trešo finālspēli mēs bijām labāk koncentrējušies nekā uz
pirmo. Trešajā mačā dobelnieki ilgi neatlaida, cīņa ritēja sīvi un tās gaitu
noteikti ietekmēja mana vecākā brāļa Sandra trauma, taču mēs tik un tā būtu
uzvarējuši, vienīgi spēkošanās būtu vēl interesantāka. Šī sezona mums bija
smaga un prieks, ka izdevās iegūt trīs titulus.

Kreisais ārējais spēlētājs – Jānis Grišanovs (TENAX/Dzirnavnieks)

– Dobeles komandai šī bija laba sezona, augstāk mēs nevarējām būt. Tas ir
objektīvi. Pēc uzvaras pirmajā finālmačā neliela cerība radās, taču ASK tomēr
ir manāmi spēcīgāka komanda. Toties par savu otro vietu mēs nešaubījāmies ne
mirkli, to neviens reāli nevarēja apdraudēt un to arī pierādījām visā sezonas
gaitā. Neuzvarams ASK nav – tas ir svarīgākais, ko šosezon pierādījām.

Labais ārējais spēlētājs – Ģirts Lilienfelds (ASK/AB.LV)

– Savādāk nemaz nevarēja būt! Čempionu titulu iegūt bija grūtāk nekā
iepriekšējos gados, taču nešaubījāmies, ka tas atkal paliks mums. Dobeles
komanda šosezon bija spēcīgāka, ko tā apliecināja arī Baltijas līgā. Mūsu
zaudējums pirmajā finālmačā piedeva finālam papildus asumu, turklāt dobelniekus
var tikai apskaust par viņu līdzjutējiem – Dobelē tie viņiem ir īsts astotais
spēlētājs.

Trīs sezonas atklājumi

LSPA vārtsargs Raitis Puriņš

LSPA kreisais ārējais spēlētājs Artis Kurmēns

Ogres SC labais ārējais spēlētājs Arvis Laganovskis

Raimonds JŪRMALNIEKS