Rezultativitātes studijas
Viens no LSPA
handbola komandas līderiem Rolands Ivanovs ar astoņās spēlēs 75 gūtajiem
vārtiem ir Latvijas čempionāta rezultatīvākais spēlētājs. Ikdienā 21 gadu
vecais sportists strādā par administratoru Hansabankā, studē
Starptautiskās praktiskās psiholoģijas augstskolas 3. kursā, bet vakarā lej
sviedrus trešajā spēcīgākajā Latvijas komandā. Kā viņš to paspēj?
Draugu būšana
Ar handbolu
nodarboties sāku vēlu, tikai mācoties septītajā klasē. Viss sākās ar parasto
vervēšanu. Gada sākumā, lai aicinātu trenēties handbolā, uz sporta stundu
atnāca Ogres komandas trenere Lidija Andrejeva. Vairāki mani klasesbiedri šim
piedāvājumam atsaucās uzreiz, es tikai pēc pusgada, kad draugs mani paaicināja
līdzi uz treniņu. Iepatikās. Jau devītajā klasē
nokļuvu Murjāņu sporta ģimnāzijā, kur manu meistarību turpināja uzlabot
handbola meistars Valdis Rozentāls. Paralēli spēlēju savas dzimtās pilsētas
komandā, bet vidusskolas izskaņā pievienojos LSPA komandai, kurā spēlēju
joprojām.
Zupa un
smalkmaizītes
Trešdiena parasti
ne ar ko īpašu neizceļas pārējo dienu vidū, bet šoreiz tā ir spēles diena. Tā
kā dzīvoju Ogrē, katru dienu ceļu uz Rīgu mēroju ar vilcienu, līdz ar to esmu
spiests celties agri. Modinātāja signāls manu miegu sāk traucēt no
pusseptiņiem. Rīta rituālā parasts – mazgājos, ēdu. Brokastīs, kas tiek
pavadītas MTV mūzikas skaņās, notiesāju četrus Kāruma sieriņus,
iztukšoju spēcinošo FitLine kokteili un steidzos uz vilcienu.
Darbā, kā ierasts,
grafiks sasprings, un par vakara spēli ar principiālajiem pretiniekiem, K-Rauta
handbolistiem, aizdomājos tikai pirmajā tējas pauzē. Pēdējā mačā ar dzimto
komandu Ogres SC, kurā cīnījāmies neizšķirti, mūs iegāza sliktā
aizsardzība, bez kuras uzvaru šodien neizcīnīsim. Domāju, ar ko pretinieku
pārsteigt, jo ar šodienas konkurentiem esam pārāk labi pazīstami. Handbolisti
ir kā liela ģimene.
Pusdienoju kopā ar
kolēģi Elīnu. Man pietiek ar zupu un silto ēdienu, kam obligāta piedeva ir
ievārījuma maizītes. Elīna nesaprot, kāpēc es joprojām nepalieku resns.
Emociju spēle
Pirms spēles dodos
uz Coffe Nation, kas man ir iemīļota pasēdēšanas vieta, kurā var
nomierināties, jo pirms mačiem esmu pārāk uzvilkts. Visu dienu ir
sajūta, ka mēs tomēr varētu spēlēt kā komanda un beidzot šogad to vagonku (K-Rauta
radās uz vagonbūvētāju vienības pamatiem) pieveikt.
Olimpiskajā sporta
centrā, kur notiks spēle, ierodos laikus, svarīgi ir pamatīgi iesildīties. Šajā
namā esam aizvadījuši vairākus mačus, patīkami darboties galvenajā zālē, taču
šodien spēlēsim vieglatlētikas manēžā uz cietā seguma, kur viegli gūt
savainojumus.
Pirms mača komandas
treneris Jānis Žīdens uzsver, ka galvenais ir spēlēt aizsardzībā un savākt
atlēkušās bumbas, bet par uzbrukumu domāt tikai pēc tam. Spēle, kā jau gaidīju,
iesākas ļoti emocionāli, gūstam dažu vārtu pārsvaru, taču desmit minūtes pirms
mača beigām esam zaudētāju lomā.
Pēdējās minūtēs
tomēr spējam savākties un izraut uzvaru – šosezon pirmo pār K-Rauta
komandu. Esmu paškritisks – atzīmējos ar 11 vārtiem, tomēr netrāpīju divus 7
metru soda metienus, tāpēc uzskatu, ka varu spēlēt labāk.
Man ir sapnis pēc
gadiem aizbraukt uzspēlēt augstākā līmenī, piemēram, uz Vāciju. Gribu izbaudīt
atmosfēru, kad tevi atbalsta vairāki tūkstoši līdzjutēju. Latvijā labākajā
gadījumā jāsamierinās ar dažiem desmitiem skatītāju, no kuriem lielākā daļa ir
ar handbolu saistīti cilvēki.
Pārējā dzīve
Studēju
sabiedriskās attiecības. Šogad, lai savienotu darbu ar mācībām, pārgāju uz
vakara nodaļu. Tā nu iznāk, ka izglītības dēļ cieš arī handbols. Treneris
saprot, ka handbolista karjeru viegli var pārtraukt nopietnāks savainojums,
tāpēc izglītība ir rezerves iespēja.
Tiesa, pēc
nokārtotajiem eksāmeniem treniņā strādāju ar dubultu atdevi. Mājās ierodos
labākajā gadījumā ap desmitiem vakarā. Pirmdienās vakaru neatņemama sastāvdaļa
ir seriāls Izlaušanās, bet citos vakaros pēc sagatavošanās nākamajai
dienai uzreiz dodos pie miega.
Piektdienās, ja
sestdien nav kārtējā spēle, atpūšos ar draugiem. Sestdien man tīk ilgāk
pagulēt, jo darba dienās tādas vaļības man nav atļautas. Protams, savs laiciņš
tiek veltīts arī ģimenei, sunim Odijam un mājas darbiem, kuru nedēļas laikā
sakrājies daudz vairāk nekā gribētos.
Grūti visu paspēt,
lai pats būtu apmierināts ar paveikto, neatstājot novārtā arī daudz ko citu.
Raitis PURIŅŠ
VIZĪTKARTE
Rolands Ivanovs
handbolists,
students, bankas darbinieks
Dzimis 1986. gada 6. aprīlī
Izglītība absolvējis Murjāņu sporta ģimnāziju, studē Starptautiskajā
praktiskās psiholoģijas augstskolā
Sportā ar handbolu nodarbojas kopš 13 gadu vecuma
Pirmā komanda Ogres
SC
Treneri Lidija Andrejeva, tagad – Jānis Žīdens
Panākumi sportā 3.
vieta Latvijas 2006. un 2007. gada
čempionātos, Latvijas U-18 un U-20 izlases spēlētājs
