Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Sergejs Semjonovs uz pareizā ceļa

Šīs sezonas Latvijas
futbola čempionāta lielākais pārsteigums ir pagājušā gada virslīgas
priekšpēdējās komandas FK Rīga
pārliecinošais sniegums, kas pirmo reizi vēsturē iesaistījusies cīņā par
medaļām. FK Rīga galvenais treneris
ir bijušais Rīgas Daugavas meistarkomandas
aizsargs Sergejs Semjonovs, kurš šajā amatā stājās tikai pirms gada. Šo
sestdien Semjonova vadītajai komandai jauns pārbaudījums – tikšanās ar
līdervienību Liepājas metalurgu.

Ilggadējie futbola līdzjutēji noteikti atceras Semjonovu no astoņdesmito
gadu Daugavas ziedu laikiem, kur viņš deviņas sezonas (1983.-1991. g.)
bija stabils pamatsastāva aizsargs. Starp citu, tēva pēdās gājuši arī abi
Sergeja dēli – Jevgēņijs un Igors. Labākos panākumus guvis pastarītis Igors,
kurš spēlē Skonto un jau debitējis Latvijas valstsvienībā. 

Trenera karjeru Sergejs Semjonovs sāka 1995. gadā, kļūstot par komandas Amstrig
(vēlāk nomainīja nosaukumu uz Daugava) otro treneri, bet pēc četriem
gadiem pārcēlās uz FK Ventspils, kur sešas sezonas strādāja ar dublieru
komandu. 2005. gada sezonu Semjonovs sāka dzeltenzilo galvenā trenera
amatā, taču čempionāta vidū šķīrās no Ventspils. Atgriežoties galvaspilsētā, viņš
sāka strādāt ar FK Rīga dublieriem, bet pagājušās sezonas vidū pārņēma
pirmās komandas vadību, kas sezonas beigās bija spiesta pat piedalīties
pārspēlēs par palikšanu virslīgā.

Šogad rīdziniekus vairs nevar pazīt – 15 mačos FK Rīga
piedzīvojusi tikai vienu zaudējumu, iekārtojoties turnīra tabulas otrajā
pozīcijā. No līdervienības Liepājas metalurga rīdziniekus šķir astoņi
punkti, taču liepājnieki aizvadījuši par vienu spēli vairāk.

– Ja sestdienas mačā uzvarēs Liepājas metalurgs, viņus vairs neviens
nepanāks, ja uzvarēsim mēs, situācija turnīra tabulā kļūs pavisam interesanta. Uz
mums droši vien cer arī FK Ventspils un Skonto, kas vēl vēlas
saasināt cīņu par čempionu titulu, – Sergejs Semjonovs izvērtē
sestdienas mača nozīmi.

– Pirms sezonas kluba vadība izvirzīja uzdevumu izcīnīt ceturto vietu. Tagad
latiņa pavirzīta augstāk?

– Būšu apmierināts ar jebkura kaluma medaļām. Ja reāli vērtē, mums vēl
pāragri domāt par čempionu titulu. Vispirms jāizveido labs stadions, treniņu
bāze. Priecē, ka šogad parādījies komandas gars. Mūs vairs nav tik vienkārši
izsist no līdzsvara. Pāris reižu esam atspēlējušies, kad rezultāts bija  0:2. Mainījusies futbolistu psiholoģija. FK Rīga
ilggadējie spēlētāji noguruši katru gadu cīnīties par izdzīvošanu, viņi alkst
beidzot kaut ko uzvarēt. Vēlamies uzvarēt katrā mačā, neatkarīgi no tā, kas
stājas pretī. Esam uz pareizā ceļa.

– FK Rīga atrašanās otrajā vietā daudziem ir pārsteigums. Vai jūs
kaut ko tādu gaidījāt?

– Varbūt nedomāju, ka sezonas vidū tiksim otrajā vietā, taču biju
pārliecināts, ka būsim līderu grupā.


Sākumā skeptiķi rīdzinieku panākumus norakstīja uz pavasara futbolu,
apgalvojot, ka uz labākiem laukumiem viss nostāsies savās vietās.

– Man vēl Daugavas laikos mācīja, ka uz jebkādas kvalitātes laukuma
abas komandas vienmēr ir vienādos apstākļos. Kādam varbūt nepatīk laukums, citam
atkal pie vainas bumbas vai tiesnesis ne tā svilpo. Ja jāspēlē kartupeļu laukā, jādomā, kā spēlēt šādos
apstākļos. Vajag parādīt raksturu un cīņassparu.

– Ar ko izskaidrojamas komandas brīnumainās pārvērtības, salīdzinot ar
pagājušo sezonu?

– Izveidoju komandu, kurā ir futbolisti, kam es ticu un kuri tic man. Mums
ir abpusēja uzticēšanās. Šogad pēc treniņiem man spēlētāji jādzen nost no
laukuma, bet ir komandas, kur pēc trenera svilpes ātri vien vairs nevienu nevar
atrast.

– Kādi ir FK Rīga galvenie trumpji?

– Mums ir saliedēts kolektīvs. Arī individuāli spēcīgi futbolisti – Andrejs
Nikolajevs, Dmitrijs Skobļakovs, Juris Žigajevs. Katrā līnijā ir pieredzējuši
futbolisti. Vienā spēlē uzspīd viens,
nākamajā – cits. Labi, ka arī rezervē ir futbolisti, kas var iznākt laukumā un
izšķirt mača likteni. Piemēram, Sergejs Jakovenko.

– Statistika liecina, ka rīdziniekiem ir labākā aizsardzība virslīgā?

– Tik un tā uzskatu, ka puse no zaudētajiem vārtiem ir uz mūsu
sirdsapziņas. Nav runa tikai par aizsargiem, jo aizsardzības spēlē jāpiedalās
visai komandai. Piemēram, mačā ar Skonto
(4:4) man bija pretenzijas pret pussargu Žigajevu, kurš guva divus vārtus, taču
pāris epizodēs neatstrādāja aizsardzībā. Uzskatu, ka tieši aizsardzības spēlē
vēl varam progresēt. Mums ir ātri pussargi, labi snaiperi, tāpēc uzbrukumā savu
izdevību sagaidīsim. Jo biežāk paliksim sausā,
jo vairāk būs punktu. Varat paņemt jebkura čempionāta tabulu un apskatīties
zaudēto vārtu aili. Tur arī parādīsies komandu vietu kārtība.

– Kura bija FK Rīga sezonas pirmās puses labākā spēle?

– Mūsu labākais mačs bija pirmajā riņķī ar Liepājas metalurgu (3:0), kad pēc visiem parametriem pārspējām pretinieku.
Visas pārējās spēles bija ļoti grūtas, katrs punkts mums nācis smagā cīņā. Pat
ar Olimpu, kas irpēdējā vietā, abas reizes ļoti  nomocījāmies.

-Līdzīgs
spēku samērs mūsu čempionātā, šķit, sen nav bijis?

– Pārējās komandas pietuvojušās ierastajiem līderiem. Pat jauniešu vienība Olimps,
kas ieguvusi tikai divus punktus, gandrīz katrā mačā izrāda sīkstu pretestību.
Šogad daudzas spēles ir neparedzamas. Vairs nav kā agrāk, kad par medaļām
cīnījās trīs klubi, bet pārējo sapņu kalngals bija ceturtā vieta.

– Jūlijā FK Rīga sastāvā tika pieteikti trīs jauni futbolisti –
pieredzējušais aizsargs Vladimirs Žavoronkovs, bulgārs Ivans Karamanovs un
Igaunijas pārstāvis Jevgēņijs Novikovs. Latvijas līdzjutējiem no šīs trijotnes
pazīstams tikai Žavoronkovs. Iepazīstiniet ar pārējiem diviem.

– Novikovs jau spēlēja vienu puslaiku mačā ar Daugavu. Viņš ir
balsta pussargs. Bulgārs atbrauca, uzspēlēja dublieru sastāvā, bet vēlāk
izrādījās, ka viņam ir veselības problēmas. Tuvākajā laikā viņš atsāks
trenēties. Pēc ampluā Karamanovs ir saspēles vadītājs. Šogad vairs neplānojam iegādāties
citus futbolistus.

– Kurus virslīgas futbolistus varētu izcelt pēc sezonas pirmās puses?

– Nikolajevu. Ne jau tāpēc, ka viņš ir no manas komandas. Viņš arī jebkurā
citā komandā izceltos. Mūsu čempionātā ir parādījies neordinārs spēlētājs ar
labu tehniku, ātrumu, arī nekaunību un pašaizliedzību. Čempionāta sākumā ļoti
patika Daugavas uzbrucējs Nikolajs Rindjuks, interesants spēlētājs ir FK
Jūrmala pussargs Anatolijs Ņežeļevs. Tie gan visi ir leģionāri. No
mūsējiem jāizceļ liepājnieks Ģirts Karlsons.


Sezonas sākumā sešos no astoņiem virslīgas klubiem galvenā trenera amatā bija
ārzemnieki. Vai tas nozīmē, ka mums trūkst labu speciālistu?

– Tas ir atkarīgs no klubu īpašniekiem. Manuprāt, mums ir pietiekami daudz
labu pašmāju treneru, kuri varētu strādāt virslīgā. Viņiem tikai jādod iespēja
strādāt un laiks.


Bieži vien trenerus iedala divās kategorijās – demokrātos vai diktatoros. Kāds
ir jūsu darba stils?


Noteikti neesmu diktators. Kad pats biju spēlētājs, arī nepacietu, ja uz mani
bļāva. Tas tikai izraisīja atbildes reakciju. Parasti pēc spēles pāris dienu
nogaidu un tikai tad, kad futbolistam jau norimušas emocijas, paskaidroju, kur
bija viņa kļūda. Tā mēs nebojājam viens otram nervus. Sacensību laikā arī
nekliedzu, lai gan citi saka, ka jau pēc mana izskata var pateikt, vai esmu
apmierināts ar spēli. Futbolisti piedalās darba procesā, bet es pieņemu gala
lēmumu. Tā ka esmu vairāk demokrāts. Tomēr ir jābūt robežlīnijai starp treneri
un spēlētājiem.

Kristiāns GIRVIČS

Fotoparaksts

Labā garastāvoklī. FK Rīga galvenais treneris Sergejs Semjonovs pēc
aizraujošā mača ar Skonto (4:4) sveic pretinieku vārtsargu Pāvelu
Doroševu.