Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Spēka apliecinājums

Latvijas izlases
basketbolisti Eiropas čempionātu Seviljā sāka pārliecinošāk, nekā bija gaidīts,
jo Horvātijas valstsvienība tika uzveikta ar 85:77, apliecinot mūsu komandas
gatavību šajā turnīrā cīnīties ne tikai par vietu labāko ducī, bet arī par
ceļazīmi uz 2008. gada olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīru.

Simboliski, ka spēle
sākās ar Andra Biedriņa uzvarēto cīņu par strīdus bumbu, bet pēc deviņām
sekundēm Kristaps Janičenoks jau realizēja trīspunktnieku. Protams, spēles turpinājumā
laukumā risinājās divu spēkos līdzīgu komandu cīņa, par ko liecina arī
neizšķirts pēc pirmās ceturtdaļas – 18:18. Arī otrajā ceturtdaļā abām izlasēm
izdevās pabūt vadībā, taču arī pēc divdesmit spēles minūtēm tika fiksēts
absolūts līdzsvars – 36:36.

Ilgi šādi nevarēja
turpināties, jo reti kura komanda visu spēli var aizvadīt vienlīdz pārliecinoši
un rezultatīvi. Latvijas pirmais izrāviens saistās ar Aigara Vītola
iesaistīšanos spēlē. Pieredzējušais basketbolists sekmēja desmit punktu
pārsvara iegūšanu trešās ceturtdaļas pirmajās piecās minūtēs – 51:41. Trīsarpus
minūtes pirms ceturtdaļas beigām pēc Armanda Šķēles caurgājiena Latvija ieguva
lielāko pārsvaru – 53:41.

Mača turpinājumā
Latvija pārsvaru gan nosargāja, taču ne bez pūlēm, jo pēdējās desmitminūtes
sākumā Horvātija pietuvojās viena metiena attālumā – 55:58. Izšķirošajos brīžos
precīzi bija Vītols, Biedriņš un Jānis Blūms. Latvijas izrāvienu ar trāpīgu
trīspunktnieku nepilnas četras minūtes pirms spēles beigām pabeidza Helmanis –
71:59. Atlikušajā laikā mūsu komanda pārsvaru nezaudēja un guva uzvaru ar
85:77.

Pēc šīs spēles radās
pārliecība, ka Latvijas līdzjutēji nav velti pirkuši biļetes arī uz otrā posma
mačiem Madridē. Preses konferencē Helmanis uzsvēra, ka šajā spēlē parādīts līdz
šim labākais sniegums.

Eksperta komentārs

Edgars Šneps,

Latvijas izlases
bijušais basketbolists, pārstāvējis valstsvienību 1993., 1997. un 2003. gada
Eiropas čempionāta finālturnīros

– Neraksturīgi, taču
tieši tādēļ vēl jo vairāk patīkami, ka trešajā ceturtdaļā, kas līdz šim
Latvijas izlasei nav bijusi tā sekmīgākā, radās iespēja nostiprināties vadībā.
Jau pirmajās minūtēs Kārlis Muižnieks pieprasīja minūtes pārtraukumu. Pēc tā
spēlē ļoti labi iesaistījās Aigars Vītols. Lūzums mača gaitā tika panākts nevis
uzbrukumā, bet aizsardzībā, kuru Vītols ievērojami pastiprināja. Protams,
pārsvara iegūšana nebūtu iespējama bez augstas metienu precizitātes uzbrukumā.
Turklāt vairums metienu bija sagatavoti, nevis cūcenes. Ja tam visam piepluso pārākumu cīņā pie groziem, tad horvātiem
nebija daudz iespēju. Sāncenši lielākās cerības saistīja ar pārākumu
individuālajā meistarībā, taču mūsējo aktīvā darbība aizsardzībā neļāva
horvātiem izvērsties. Protams, šāda aizsardzība prasīja daudz spēka, un mača
izskaņā varēja manīt, ka Jānis Blūms un Armands Šķēle darbojas uz spēku
izsīkuma robežas, tieši noguruma dēļ pieļaujot pa kādai kļūdai. Šajā vakarā
savu spēli tā arī nespēja atrast Sandis Valters, šādi ierobežojot trenera
izvēli. Tomēr Latvijas izlasei ir pietiekami daudz rezervju, lai kaut nedaudz
pietaupītu līderus.

– Horvātu treneris Žasmins Repeša uzsvēra
latviešu pārākumu tieši spēlē viens pret vienu.

– Atmiņā nebūt nav
iespiedies pārāk daudz brīžu, kad latvieši individuāli apspēlētu sāncenšus.
Varu atcerēties vienīgi vairākas epizodes ar Biedriņa un Šķēles sekmīgām
izpausmēm uzbrukumā. Jāuzsver, ka tieši Armands varētu būt vienīgais spēlētājs
mūsu komandā, kurš spilgtāko sniegumu demonstrē reizēs, kad aizsargi ļoti cieši
sedz. Ja viņš sāncensi sajūt sev pie pleca, tad Šķēlem paveras daudz iespēju
apspēlēšanai. Atliek vienīgi piebilst, ka ne mazums epizožu apliecināja –
horvāti pārāk maz ir pētījuši mūsu mačus.

– Šis panākums nebija nejaušs?

– Uzvara noteikti
bija pelnīta, jo tā tika panākta ar milzīgu darbu un koncentrēšanos. Horvātu
spiedienu nācās izbaudīt visas 40 minūtes. Prieks, ka mūsu puiši izturēja šo
laiku. Pārbaudes spēlēs redzējām, ka Latvijas komandai gandrīz neizbēgama ir
kāda neveiksmju sērija, kuras laikā tiek izsēts viss pārsvars. No tā neizdevās
izvairīties, jo lūzums tika piedzīvots vienreiz 25. minūtē, citreiz 35. minūtē.
Atzīstami, ka mūsu izlase tieši Eiropas čempionāta finālturnīrā ir gatava
cīnīties visu mača laiku. Iespējams, ka daudzie latviešu līdzjutēji tribīnēs
palīdzēja mūsējiem izlauzties no rutīnas, kurā basketbolisti bija iedzīvojušies
garajā sagatavošanās ciklā.