Spēka uzbrucējs itāļu gaumē

Pirms gada Latvijas U-18 izlases rindās Edmunds Dukulis bija viens no galvenajiem bronzas medaļu kaldinātājiem Eiropas čempionātā Lietuvā. Pagājušajā sezonā Edmunds, kam nākamnedēļ būs deviņpadsmitā dzimšanas diena, basketbola gudrības smēlās vienā no vadošajiem Itālijas basketbola klubiem Cantu, tiekot arī pie spēļu pieredzes pret tādiem grandiem kā Milānas Armani Jeans.

Pērn Dukulis apsteidza visus savus komandas biedrus, jau 17 gadu vecumā pabeidzot Rīgas 49. vidusskolu. Līdz ar to ne tikai ziemā, bet jo īpaši pavasarī, kad citi izlases kandidāti steidza kārtot skolas lietas, Edmunds bez raizēm turpināja sezonu Itālijā, mājās pārbraucot tikai pirms dažām dienām.
„Pēdējā treniņā pirms došanās uz mājām tikos ar kluba treneriem un asistentiem. Secinājām, ka sezonas laikā man ir palielinājusies izpratne par basketbolu, kā arī esmu spēris ievērojamu soli ceļā no jauniešu uz pieaugušo basketbolu,” Itālijā pavadīto laiku sarunā ar žurnālu Sports raksturoja Edmunds Dukulis. „Esmu progresējis tādās tehniskās lietās kā metiena izpildījums, kustību ātrums. Pirmdien kopā ar fiziskās sagatavotības treneri Viktoru Lāci testos secinājām, ka Itālijā esmu kļuvis arī fiziski spēcīgāks. Nav šaubu, ka laiks Itālijā vērtējams ar treknu plusa zīmi.”
— Pēc katra basketbolista tiek izdarīti secinājumi par sporta veidu viņa valstī. Vai itāļu treneriem bija kādi aizrādījumi par tavu prasmi?
— Ar basketbola apmācību jauniešu vecumā Latvijā viss ir kārtībā. Daudz vairāk man nācās mācīties nevis tehniskas lietas, bet gan basketbola taktisko uztveri. Ne viss man sākotnēji bija izprotamas. Tas bija saistīts ar taktisku darbību aizsardzībā, kā arī dažādi sīkumi un nianses par spēli uzbrukumā.
— Latvijas U-18 izlases spēlētāji vēl pirms mācību beigām karjeru turpināja ārzemēs. Cik pareiza bija tava izvēle?
— Lielākais pluss bija tas, ka vidusskolu pabeidzu 17 gadu vecumā. Biju ieguvis tādu kā savdabīgu handikapu citu basketbolistu pulkā, jo uz ārzemēm aizbraucu jau ar atestātu kabatā, kā arī Itālijā visu šo sezonu vēl biju juniora statusā. Kluba Bennet Cantu rindās guvu maksimāli daudz — divreiz dienā trenējos kopā ar lielo komandu, bet ievērojamu spēļu praksi guvu junioru sastāvā. Man tas bija gandrīz ideāls grafiks. It īpaši situācijā, kad junioru treneris īstenoja savā dzīvē pirmo komandas galvenā trenera taktiku un metodiku.
— Cik daudz Itālijas basketbolā komandu sastāvos tiek iesaistīti ārzemju talanti?
— Cantu ļoti rūpējas par basketbola piramīdas pilnvērtīgu darbību, jo kluba paspārnē ir U-13, U-15, U-17 un U-19 jauniešu komandas. Itālijā jaunatnes basketbolā čempionāti notiek, apvienojot divos gados dzimušos spēlētājus. Labākie U-19 vienību basketbolisti tiek iesaistīti lielās komandas darbībā. Vietējie puiši gan trenējās tikai vakaros, jo pa dienu bija aizņemti skolās. Itālijas A sērijas čempionātā noteikts, ka pieteikumā jābūt sešiem Itālijas basketbolistiem. Kopā ar četriem vadošajiem vietējiem spēlētājiem pieteikti tika arī divi jaunieši, lai krātu pieredzi. Šādā komandā ir gods būt pat uz rezervistu soliņa. Lai arī izveidota šāda sistēma, taču nav daudz U-19 vecuma spēlētāji, kuri ļoti strauji sevi pieteiktu pieaugušo basketbolā.
— Kā varētu attīstīties tava un Itālijas kluba turpmākā sadarbība?
— Līgums parakstīts uz diviem gadiem ar iespēju to pagarināt vēl uz vienu sezonu. Pirms braukšanas uz Rīgu izrunājos ar Cantu galveno treneri un ģenerālmenedžeri, kuri pauda gandarījumu par sezonā paveikto, progresu meistarībā, kā arī darba ētiku treniņos un spēļu laikā. Man izdevies kļūt par pilnvērtīgu Itālijas kluba sastāvdaļu. Esmu sekmīgi pārtapis no centra spēlētāja par spēka uzbrucēju. Par nākamo sezonu vēl ir pāragri spriest, jo izskatās, ka Cantu izdosies iegūt ceļazīmi uz Eirolīgu. Līdz ar to noteikti būs dažādas pārmaiņas, ieskaitot sastāva komplektāciju un kluba darbības prioritātes. Līgums ir spēkā vismaz uz vēl vienu sezonu, taču privātās mantas gan visas pārvedu uz Latviju. Pašlaik par karjeras turpinājumu vēl nedomāju, jo priekšā ir pasaules U-19 čempionāts.
— Ne mazums Latvijas basketbolistu izmēģinājuši spēkus Itālijas A un B sērijas čempionātos. Kāds ir priekšstats par Itālijas klubu basketbolu no iekšienes.
— Amerikānis E. J. Roulends, kurš savulaik spēlēja Baronā, šosezon pārstāvēja Kremonas Vanoli. Klubs neiekļuva izslēgšanas turnīrā, taču Roulends nešaubīgi bija viens no komandas līderiem. Bijušais ventspilnieku leģionārs Marijons Petravičus šosezon spēlēja Milānas klubā Armani Jeans. Eiropas līgu rangā Itālijas čempionātu varētu ievietot uzreiz aiz Spānijas ACB līgas. Ja salīdzina ar Latvijas klubu basketbolu, tad lielākā atšķirība tieši ir organizatoriskajā ziņā, basketbola popularitātē valstī kopumā. Turklāt tūkstošiem skatītāju nāk ne tikai uz vadošo komandu mačiem, bet vēl uz daudzu klubu spēlēm, ieskaitot pat B sēriju. Itālijas basketbolā mārketingam tiek pievērsta milzīga uzmanība, jo pat man kā Cantu basketbolistam bija jāpiedalās dažādos pasākumos, arī fotosesijās. Lai arī Kantu pilsētā ir kādi 40 000 iedzīvotāju, taču gandrīz neiespējami bija dabūt biļetes sporta zālē ar 4500 sēdvietām.
— Itālijā no centra spēlētāja esi kļuvis par spēka uzbrucēju. Kā uz šādām pārvērtībām raugās izlases treneris Ziedonis Jansons?
— U-19 izlasē nav tik daudz labu garo spēlētāju, lai vienā rāvienā mainītu basketbolistu sadalījumu pa pozīcijām. Izlasei noteikti bija visai interesanta taktika, jo uzbrucēji Jānis Timma un Dāvis Bertāns ir augumā gari, radot spiedienu uz groza apakšu. Savukārt centra spēlētājs varētu savu oponentu piespiest atstāt trīssekunžu zonu. Šādai taktikai ir ne mazums plusu.
— Latvijā spēka uzbrucēju tipiskākie pārstāvji ir Uvis Helmanis un Kaspars Kambala. Vai tev nepietrūkst masas?
— Basketbola aktualitātes nosaka, ka ceturtajam numuram ir jābūt apveltītam ar labu metienu no pustālās un tālās distances. Kilogrami nav galvenie, taču mūsdienu basketbolā arī saspēles vadītājam ir jābūt apveltītam ar lielu fizisko spēku, lai sekmīgi cīnītos pat ārējā līnijā. Centra spēlētāja un spēka uzbrucēja atšķirība vairāk slēpjas taktiskajā zīmējumā, jo katram ir savas funkcijas gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Bērnībā tiešām spēlēju kā centrs, par savu favorītu izvēloties tieši Kambalu. Neesmu izaudzis miesās tik liels kā Kaspars, taču man tik un tā simpatizē viņa attieksme pret sportu, harizma. Ja piemin Helmani, tad labprāt sasniegtu tādu meistarību trīspunktnieku izpildē, kāda tā ir viņam.
— Vai bija kādi pārsteigumi, pēc sezonas pārtraukuma atkal satiekot komandas biedrus, ar kuriem pirms gada Viļņā tika izcīnītas bronzas medaļas?
— Sestdien aizvadīju vieglu treniņu, kā arī no malas noraudzījos divas pārbaudes spēles. Lielas izmaiņas nemanīju. Protams, ir puiši, kas kļuvuši meistarīgāki, gudrāki. Prieks, ka lieliskā gaisotne nekur nav pazudusi, ar mikroklimatu viss joprojām ir kārtībā, jautrība sit augstu vilni. Lai arī mums ir tikai 18 vai 19 gadu, taču esam profesionāļi, kuri māk nošķirt izklaides un brīvo laiku no tiešajiem pienākumiem treniņu procesā un turnīros.
— Cik grūti būs savu skatītāju priekšā U-19 izlases basketbolistiem parādīt labāko sniegumu, lai sasniegtu maksimāli augstu vietu?
— Uztraukuma par ģimenes, draugu un paziņu klātbūtni sporta zālē noteikti nav. Tieši pašu mājās notiekošajā čempionātā basketbolisti var izbaudīt ieguldītā darba augļus — nepastarpināti saņemt pozitīvu vērtējumu no saviem līdzjutējiem. Pasaules čempionāts mums ir jauns izaicinājums. Pilnās tribīnes noteikti dos papildu stimulu. Tieši ar skatītāju milzīgo daudzumu un atbalstu saistās mans lielākais pārdzīvojums basketbola karjerā, jo pirms gada Eiropas U-18 čempionāta bronzas spēlē ar Serbiju mūs atbalstīja apmēram 10 000 skatītāju, kuru lielāko daļu veidoja uz finālu sanākušie lietuvieši.
Renārs BUIVIDS

Edmunds DUKULIS
Dzimis: 1992. gada 21. jūnijā Rīgā
Augums: 204 cm
Pozīcija: Spēka uzbrucējs
Pirmais treneris: Matīss Vārna (Krištopana BK, pēc tam BS Rīga)
Karjera: BS Rīga, ASK/Kadeti, VEF Rīga, Turība, Cantu (Itālija)
EČ statistika: 2008. gada Eiropas U-16 čempionātā — 8 spēles, vidēji 34 minūtes, 15,1 punkts, 10,9 atlēkušās bumbas; 2010. gada Eiropas U-18 čempionātā — 9 spēles, vidēji 31 minūte, 13,6 punkti, 8,4 atlēkušās bumbas
Paraugs Latvijas basketbolā: Kaspars Kambala
Paraugs pasaules basketbolā: Pau Gasols
Favorītkomanda NBA: Bostonas Celtics
Pasaules basketbola simboliskais piecnieks (ieskaitot sevi): Roberts Štelmahers, Rejs Alens, Kevins Durants, Edmunds Dukulis, Kaspars Kambala
Izglītība: Rīgas 49. vidusskolas absolvents

Izmantota fiba.com informācija