Tiesāšana amerikāņu valodā

ASV augstskolu un
vidusskolu basketbola tiesnesis Andris Vaskāns pirms nepilniem divdesmit gadiem
Latvijā pazīstamā soģa Jura Kokaiņa ierosināts sāka tiesāšanas ābeces apgūšanu,
taču dažādu iemeslu dēļ viņš karjeras lielāko laiku ir vadījis nebūt ne
Latvijas Basketbola līgas spēles. Tiesāšana rada atkarību – par to nešaubās 12
gadus Amerikā nodzīvojušais, bet šoruden dzimtenē pārbraukušais ogrēnietis. Latvijas basketbola
sabiedrība ir tik maz, ka viens otru pazīst ne tikai komandas biedri vai vienas
sporta skolas audzēkņi, bet arī gandrīz ikviens sporta funkcionārs un treneris.
Nav viegli nedēļas nogalēs doties atpūtā uz kādu krodziņu, lai izvairītos no
tikšanās ar kādu no šīs sabiedrības pārstāvjiem. 33 gadus vecais Andris Vaskāns
pirms ļoti ilga laika devās uz ASV ne tikai lai izbaudītu visu iespēju zemes
vilinājumu, bet arī, lai izmēģinātu dzīvi citā sabiedrībā. Ogrēnietes nav
ļaunatminīgs, tādēļ Vaskāns atgriezies Latvijā, lai atkal tiesātu basketbola
spēles, bet nevis lai gremdētos atmiņās par veco laiku peripetijām laukumā un
ārpus tā. Valters – tad un tagad – Esmu
atgriezies Latvijā pēc 12 gadu pārtraukuma. Pēdējos gados esmu viesojies
Latvijā, taču par pārcelšanos uz dzimteni nebiju domājis. Varbūt tikai runu
līmenī, taču pie visa vainīgs ir mans brālis, kurš jau pēc biļešu nopirkšanas
mani informēja par šo ieceri. Tad arī ļoti īsā laikā visu izvērtēju, pieņemot
lēmumu par pārcelšanos uz Latviju. Sakravāju divus lielus koferus un braucu
mājās. Pašlaik noteikti nenožēloju pieņemto lēmumu. Katru rītu ceļos ar prieku,
izbaudu notiekošo Latvijā, apgūstu daudz ko jaunu, – sarunā ar Sportu stāsta Andris Vaskāns. – Protams, bija daudz dažādu sīko darbiņu, tikšanās
ar ģimeni un draugiem, taču drīz vien zvanīju Jurim Kokainim, informējot par
vēlmi atgriezties Latvijas tiesnešu apritē. Tā nu sanāca, ka tūlīt pat bija
iespēja pierādīt sevi tiesnešu seminārā Franču licejā. Izrādījās, ka tiesnešiem
jākārto dažādi pārbaudījumi – gan fiziskās sagatavotības, gan zināšanu. Ar
iekļaušanos skriešanas normatīvos nekādu problēmu neradās, izdevās nokārtot arī
starptautiskajiem FIBA noteikumiem atbilstošo zināšanu testu. Tad par mani
ieinteresējās arī Latvijas turnīru galvenais tiesnesis Agnis Pērkons, kurš
solīja man dot iespēju atgriezties tiesnešu saimē. Mana varēšana tika
pārbaudīta pirmssezonas starptautiskajā turnīrā Jelgavā, kur notika negaidīta
atkalredzēšanās ar treneri Valdi Valteru. Tieši viņa vadītās komandas spēle man
kļuva par pēdējo pirms aizbraukšanas uz ASV, bet pēc atgriešanās tieši Valters
atkal bija šī mača viens no līdzdalībniekiem, vadot cīņā VEF. Uz Jelgavu bija atbraukušas komandas no Lietuvas un Igaunijas,
tādēļ varēju likt lietā gan angļu, gan krievu valodas zināšanas.

– Vai pa jaunu iepazīsti basketbola
sabiedrību?

– Par to esmu
laimīgs, jo man nav nekādas lielās draudzības ne ar kādiem basketbolistiem,
treneriem vai klubiem. Bez iepriekšējās nastas strādāt ir daudz vieglāk. Nav
šaubu, ka neviens tiesnesis savā darbībā nav izticis bez kļūdām.

– Varbūt pēc kāda laika Latvijā kļūs par vienu
FIBA kategorijas tiesnesi vairāk?

– Katram tiesnesim
vienmēr jātiecas pēc kvalifikācijas paaugstināšanas, nevajadzētu apstāties pie
jaunatnes līgas vai amatieru maču spēļu vadīšanas. Ar vēlmi kāpt augšup jau
vien nepietiek, jo tiesnešu darbību vērtē izvērtē galvenais tiesnesis, kurš tad
arī atbalsta vai neatbalsta turpmāko virzību. Arī mans mērķis ir iegūt augstāka
līmeņa turnīru tiesneša kvalifikāciju. Iespējams, ceļš līdz starptautiskajiem
mačiem man prasīs gadu, divus vai vairāk, taču nevēlos apstāties pie sasniegtā.
Prieks, ka pēc atgriešanās Latvijā pašmāju tiesnešu saimē esmu uzņemts kā
savējais, neizrādot nepatiku, piemēram, par konkurences palielināšanos.

– Kuru komandu basketbolisti tad var tevi
sastapt klātienē?

– Pašlaik esmu
saņēmis nozīmējumus uz LBL abu divīziju spēlēm, kā arī uz Amatieru basketbola
līgas mačiem. Pašlaik nepretojos darbam ne Daugavpilī, ne Līvānos, jo man
svarīgākais ir saņemt tiesneša darba devu. Nenoliedzami, ka Latvijā ir daudz
vieglāk tikt pie iespējas parādīt sevi, apliecināt savu varēšanu. Amerikā tas
bija daudz ilgāks un nežēlīgāks process, kas prasa ne tikai laiku, bet arī
naudu. Varbūt var lieliski apgūt amerikāņu valodu, taču vienmēr paliksi
ārzemnieks.

Zvans, vēl zvans

– Amerikā jau biju
pavadījis apmēram divus gadus, bija ienākumu avots, kas nav saistīts ar
basketbolu. Arvien biežāk atgriezos pie domas par tiesāšanas atsākšanu. Pirmās
iespējas meklēju vietējā YMCA un citos sporta klubos. Nenoliedzami, ka sākumā
amerikāņu valoda nebija tik perfekta, lai neviens nemanītu akcentu, tādēļ atkal
sāku ar bērnu maču tiesāšanu. Pēc pāris mēnešu darba šajā jomā sāku
interesēties par iespējām tikt pie nopietnāku maču vadīšanas. Ar vairāku
cilvēku starpniecību un pēc daudzu telefonu izdarīšanas beidzot atradu īstos galus. Visiem stāstīju, ka esmu
iebraucējs, kurš vēlas tiesāt basketbola spēles. Sākumā man tika dota iespēja
parādīt sevi pirmssezonas pārbaudes mačos. Neiztika arī bez kļūdām, taču mana
centība tika novērtēta, piebilstot, ka galvenais ir basketbola izpratne.

Man tika dota iespēja
tiesāt Floridas Vidusskolu sporta asociācijas (FHSAA) spēles. Sākumā vadīju
pamatskolnieku mačus, bet pēc pāris gadiem tiku jau arī pie vidusskolnieku
spēļu tiesāšanas. Tā bija lieliska skola, jo katra spēle bija emocijām pilna un
daudzu skatītāju apmeklēta. Tomēr pēc gadiem pieciem arvien lielāka bija vēlme
turpināt virzību augšup – uz augstskolu basketbolu. Ir iespēja pretendēt uz
šādu paaugstinājumu, piesakoties vairāku dienu kursos, apmaksājot ne tikai
dalību, bet arī ceļu un dzīvošanu. Šo dienu laikā notiek gan lekcijas, gan
pārrunas ar pieredzējušajiem tiesnešiem, gan praktiskās nodarbības, kuras tiek
filmētas video. Tur gūtā pieredze ir neatsverama.

Nauda un pienākumi

– Vai vēl kādam ārzemniekam bija pa spēkam
mērot tik sarežģītu ceļu līdz augstskolu basketbolam?

– Dažādos turnīros
nācies sastrādāties ar puertorikāņiem vai kanādiešiem, taču amerikāņu augstskolu
basketbolā man nav zināmi citi gadījumi par ārzemju tiesnešiem. Katram
ārzemniekam šis ceļš augšup ir trīs reizes grūtāks nekā vietējam tiesnesim, jo
ne tikai jāpierāda basketbola noteikumu zināšana un izpratne, bet arī
jādemonstrē pietiekami amerikāņu valodas zināšana.

Tomēr savu lielo
mērķi man neizdevās izpildīt, jo es nekļuvu par pirmo Nacionālās Basketbola
asociācijas (NBA) tiesnesi no Latvijas. Tas man bija palicis pēdējais
izaicinājums tiesneša karjerā ASV. Ja godīgi, bija arī finansiālas problēmas,
jo NBA tiesnešu kursi maksā ļoti dārgi – pat tūkstošiem ASV dolāru. Šim mērķim
vajadzēja veltīt ne tikai papildus naudu, bet arī daudz laika.

– Cik daudz tiesnešu var pamatoti saukt par
profesionāļiem?

– ASV ir profesionāli
tiesneši, kuriem tas ir vienīgais darbs. Taču tie ir tikai un vienīgi NBA
tiesneši, kuri tam velta visu laiku, jo darbs ir ne tikai spēļu vadīšana, bet
arī vasaras sagatavošanās laiks, dažādas kvalifikācijas celšanas nometnes un
citi pasākumi. Profesionālajiem tiesnešiem ir ne tikai jāvada mači, bet arī ir
daudz dažādu sociālo pienākumu – gan saistībā ar jaunākajiem kolēģiem, gan ar
dzimto pusi. Ja esi dzīvē sasniedzis kaut ko nozīmīgu, tad nedrīkst aizmirst
savas saknes. Tieši tādēļ vienmēr esmu atklāts dažādiem piedāvājumiem no
dzimtās Ogres. Ja ir brīvs brīdis, tad varu tiesāt gan amatieru mačus vai
rajona čempionātu.

Viena vai divas iespējas

– Kuras spēles saistībā ar tiesneša karjeru
ASV atcerēsies vienmēr?

– Vidusskolniekiem
nozīmīgākais turnīrs ir štatu fināls, kuru laikā vienā pilsētā sabrauc labākās
komandas un daudz līdzjutēju. To droši var saukt par lielo basketbolu. Man bija
tas gods piedalīties šādā turnīrā. Pie šādas iespējas netiek pat daudzi
tiesnešu, kuri regulāri vada augstskolu basketbola spēles. Uz šādiem turnīriem
tiesneši tiek īpaši aicināti.

Nenoliedzami, ka
tiesāšana saistās ar daudziem subjektīviem blakus apstākļiem, jo tiesnesis ļoti
bieži pat nav informēts par novērotāju klātbūtni mačos. Viena vai divas labi
aizvadītas spēles var noteikt visu turpmāko karjeru. Iespējams, tieši šīs
nežēlīgas konkurences dēļ arī man zuda interese darīt visu, lai tiktu vēl
augstāk. Ir ļoti grūti daudzus gadus cīnīties tikai par vienu mērķi, zaudējot
iespēju izbaudīt dzīvi. Ja nu arī četrdesmit gados neizdosies iekļūt basketbola
tiesnešu elitē? Nenožēloju, ka savulaik aizbraucu uz Ameriku, taču pašlaik esmu
pārliecināts, ka īstajā brīdī esmu atgriezies Latvijā.

Renārs BUIVIDS

Andris Vaskāns

Dzimis           1975. gada 31. oktobrī Ogrē

Augums        1,90 m

Svars 93 kg

Pirmais treneris      Jānis Puzāks
(Ogres BS)

Izglītība         Ogres vidusskola (1982. – 1990.), Rīgas Valsts
tehnikums (1990. – 1994.), Latvijas Universitātes Psiholoģijas un pedagoģijas
fakultātes veselības un sporta pedagogs (1995. – 1996.), Indiānriveras koledža
(1999. – 2001.), Floridas Atlantijas universitāte starptautiskā biznesa un
finanšu specialitātē (2001. – 2004.).

Karjera          basketbola tiesnesis kopš 14 gadu vecuma;
vadījis dažāda līmeņa basketbola spēles Latvijā; desmit gadu darba pieredze ASV
Floridas štata vidusskolu basketbolā; četru gadu darba pieredze ASV studentu (NCAA)
basketbolā; kopš 2008. gada rudens basketbola tiesnesis Latvijā