Trejmāsiņas florbola izlasē
Pirmdienas vakarā no pasaules čempionāta florbolā ar ceturto vietu
(augstāko šī sporta veida vēsturē!) kabatā atgriezās Latvijas sieviešu
florbola izlase. Latvijas spēļu komentētājiem un aprakstītājiem bija problēmas
ar uzvārdu Bankava, jo vajadzēja uzmanīties, lai tam pievienotu īsto no trim
vārdiem: Kristīne, Zeltīte vai Edīte.
Būt laikā un kedās
Jautātas par pasaules čempionātā Dānijā piedzīvoto un redzēto, māsas
Bankavas nemaz īsti neatceras, kura kurā spēlē vārtus guvusi – laikam jau
Zeltīte esot bijusi visrezultatīvākā. Tātad netiek katru brīvu brītiņu skaitīts
un rēķināts – re, ko es komandas labā izdarīju! Acīmredzot vislabāk trejmāsiņas
raksturo Kristīnei pasprukušais teiciens, ka galvenais sacensībās ir:
"…būt laikā un kedās", kas varētu nozīmēt maksimālu koncentrēšanos
konkrētai spēlei. Čempionātā bijis interesanti vaigā ieraudzīt laikrakstos
aprakstītās slavenās Zviedrijas spēlētājas, pētīt citu valstu meiteņu florbola
tehniku.
Latvijas florbola sieviešu izlases galvenais treneris Jānis Dainis, kurš
pats līdz šim līmenim izaudzinājis trīs māsiņas Bankavas savai komandai Rubene/Rants,
atceras, ka pirmās uz sporta zāli atnākušas vecākās Kristīne un Zeltīte, un tas
bijis 1997. gadā. Tolaik viņš aģitēja vietējās Rubenes meitenes pievienoties
puišiem un arī sākt spēlēt florbolu.
"Rubenē jau nekā cita nebija – visa skolēnu dzīve virpuļoja ap
florbolu," atceras māsas. Un tā esot paņēmušas katra piecīti un
devušās uz sporta zāli, jo zinājušas, ka jānopērk nūja un bumbiņa… Florbola
treniņi meitenēm likās interesanti, patika. Mazā Edīte, vēl būdama tikai
trešajā klasē, sāka stāvēt vārtos. Piecus gadus stāvēja vārtos, līdz sāka
spēlēt laukumā.
Rubenes recepte
Visas trīs Bankavas ir uzbrucējas. Edīte – labās malas uzbrucēja, bet
Kristīne un Zeltīte – centra. Vienlaikus laukumā mēdz būt Edīte un Zeltīte.
Treneris Jānis skaidro, ka katrai meitenei esot savas atšķirīgas pozitīvās
īpašības. Zeltītei lieliski padodoties bumbiņas vadīšana, viņa spējot labi
pārredzēt laukumu un paredzēt divus gājienus uz priekšu, turklāt esot
nopietnākā un treniņos strādīgākā no māsām.
Kristīnei esot ļoti labs ātrums un viņai piemītot vislielākā fiziskā
izturība. Savukārt Edītes stiprā puse ir metieni pa vārtiem – viņai esot
visspēcīgākais sitiens. Pirms diviem gadiem Zeltīte un Edīte jau pārstāvēja
Latviju pasaules čempionātā, kopā ar izlasi cīnoties Singapūrā. Kad vaicāju
trenerim par to, kā Rubenes meitenes tik tālu tikušas, viņš tikai nosaka, ka
sportā visu var iemācīties, ja strādā un trenējas. Piebilstot, ka māsām
Bankavām tomēr klāt nākot arī talants.
Savukārt māsas Bankavas par šo aizraušanos ir pateicīgas trenerim, kurš
savulaik pārliecināja un iedvesmoja un vēl līdz šim brīdim prot virzīt un attīstīt
katras spējas. Kad Jānis Dainis vērojot citas spēles, tad klaigājot:
"…Ko stāvi?! Met! Neguli, uz priekšu!" bet savējo spēlēs nekad
nepaceļot balsi, jo kā gan viņš uz savām meitenītēm bļaušot…
Dažkārt viņš spēles laikā pieņemot lēmumu, kas liekoties pavisam dīvains,
bet beigās izrādoties pareizs. Māsas ievērojušas, ka treneris gadiem
interesējas par jebkādu literatūru, kas saistīta ar psiholoģiju, un viņas
spriež, ka reizēm konkrētais lēmums ir bijis psiholoģisks gājiens. Bankavas
stāsta, ka Jānis Dainis par citiem nerunājot sliktu, vienmēr aizstāvot savus
spēlētājus, bet viņas savukārt vienmēr aizstāvot savu treneri, kuru cienot un
klausot.
Un vēl ballēties…
Kristīne Bankava ir vecākā no māsām un strādā Rīgā LR Uzņēmumu reģistrā,
Zeltīte šogad absolvēs Sporta pedagoģijas akadēmiju, iegūstot sporta skolotājas
un florbola treneres specialitātes, bet Edīte vēl domā, ko darīt pēc
vidusskolas beigšanas. Vecākās māsas lielākoties mīt Rīgā, bet divas reizes
nedēļā speciāli dodas Valmieras virzienā uz Rubeni, lai piedalītos kārtējā
komandas Rubene/Rants florbola treniņā. Tas ir prieks, kurš prasa
mazliet lieku līdzekļu – vismaz ceļam – bet par ko algu nemaksā.
Māsas labi sadzīvo, bet kā vienīgo sliktumu min faktu, ka nevar viena no
otras atpūsties – mājās kopā, sportā kopā, florbolistu tusiņos kopā.
Turklāt meitenes ir dzīvē pārliecinājušās, ka, jo vairāk dari, jo vairāk var
izdarīt – vajag tikai gribēt, un paspējot gan strādāt, gan mācīties, gan
ballēties.
Iveta DAINE
Pasaules čempionāts florbolā
1. Zviedrija
2. Somija
3. Šveice
4. Latvija
5. Čehija
6. Dānija
7. Krievija
8. Norvēģija
9. ASV
10. Singapūra
Pirmdienas vakarā no pasaules čempionāta florbolā ar ceturto vietu
(augstāko šī sporta veida vēsturē!) kabatā atgriezās Latvijas sieviešu
florbola izlase. Latvijas spēļu komentētājiem un aprakstītājiem bija problēmas
ar uzvārdu Bankava, jo vajadzēja uzmanīties, lai tam pievienotu īsto no trim
vārdiem: Kristīne, Zeltīte vai Edīte.
