Ventspils un pārējie

Beidzies
Latvijas virslīgas čempionāts futbolā. FK Ventspils
trešo čempionu titulu pēc kārtas nodrošināja vairākas kārtas pirms finiša,
bet līdz pēdējai kārtai ritēja cīņa par sudraba medaļām, kur Liepājas metalurgs apsteidza Rīgas Skonto. Vēl gan atlicis aizvadīt divas
pārspēles par vietu LMT Virslīgā, kur
LMT Virslīgas septītā vienība
Rēzeknes Blāzma sacentīsies ar pirmās
līgas otrās vietas ieguvēju Ventspils Tranzītu. Grigorčuka
stabilitāte Šosezon FK Ventspils
pārākums pār konkurentiem neradīja šaubas – dzeltenzilie jau kopš čempionāta starta izvirzījās līderpozīcijās.
Par ventspilnieku spēku uzskatāmi liecina statistika – visvairāk gūto
vārtu (50, neskaitot tehnisko uzvaru 3:0 pār Dinaburgu) un vismazāk zaudētu vārtu (14). Kā jau ierasts, Grigorčuka vadītās komandas
galvenais trumpis bija aizsardzība – vārtsargs Andris Vaņins un aizsargi
Deniss Kačanovs, Igors Savčenkovs un serbs Saša Cilinšeks -, kas visu
sezonu aizvadīja gandrīz nemainīgā sastāvā. Arī vidējā līnijā Grigorčuks reti
aizrāvās ar eksperimentiem, uzticoties pārbaudītam piecniekam – kapteinis
Zahars Dubenskis un Sergejs Zangarejevs no Krievijas, gruzīns Zurabs
Mentešašvili, moldāvs Igors Cigirlašs un Latvijas izlases pārstāvis Vladimirs
Koļesničenko. Uzbrukuma pirmā zvaigzne bija 35 gadus vecais Vīts Rimkus, kurš
ar 14 gūtajiem vārtiem otro gadu pēc kārtas kļuva par čempionāta rezultatīvāko
spēlētāju. Savu labāko sezonu aizvadīja arī uzbrucējs Andrejs Butriks, kura
rēķinā 11 vārtu guvumi. Interesanti, ka FK Ventspils nebija pārāks pār galvenajiem konkurentiem savstarpējos
mačos, dalot punktus uz pusēm gan ar Liepājas
metalurgu (0:0, 0:0, 2:1, 0:2), gan arī ar Skonto (1:0, 0:1, 2:2, 2:2), taču ventspilnieki atšķirībā no
konkurentiem gandrīz nezaudēja punktus pret potenciāli vājākiem pretiniekiem.
Piemēram, astoņās spēlēs ar pēdējā četrinieka komandām FK Ventspils zaudēja tikai divus punktus Olimpam/ASK (0:0).

Liepājas
vētras

Pirms sezonas optimistisks skats uz zelta
medaļām bija arī Liepājā, kur bijušā Latvijas valstsvienības galvenā trenera
Jurija Andrejeva rīcībā bija ļoti spēcīgs spēlētāju sastāvs – septiņi
Latvijas un trīs Lietuvas izlases kandidāti. Tomēr Andrejevam neizdevās no
labiem futbolistiem izveidot spēcīgu komandu – Andrejeva vadībā Liepājas metalurgs desmit mačos izcīnīja
tikai trīs uzvaras, pēc pirmā riņķa turnīra tabulā noslīdot uz sesto vietu.

Pēc neizšķirta savā laukumā ar Olimpu/ASK Andrejevs šķīrās no amata,
bet komandas vadību pārņēma viņa palīgs Vladimirs Osipovs. Drīz vien Liepājas metalurgā notika īsta
revolūcija – no komandas tika atskaitīti ilggadējie Latvijas
valstsvienības pussargi Imants Bleidelis un Andrejs Rubins, kā arī Ruslans
Mihaļčuks, bet līgumi netika pagarināti ar lietuvieti Artūru Rimkeviču un poli
Arkadiušu Kļimeku. Osipovs neslēpa, ka tik asa reakcija saistīta ar šo
futbolistu nepietiekamo pašatdevi laukumā. Toties sezonas vidū Liepājā
atgriezās metalurgu uzbrukuma līderis
Ģirts Karlsons, kuram neizdevās veiksmīga karjera Nīderlandē. Vēlāk Liepājas metalurgā atgriezās arī publikas
mīlulis Viktors Dobrecovs, kurš iepriekšējos pāris gadus spēlēja Igaunijā un
Daugavpils Daugavā.

Osipova vadībā Liepājas metalurgs uzlaboja situāciju Latvijas čempionāta turnīra
tabulā, bet Liepājas metalurga
prezidents Sergejs Zaharjins tomēr uzaicināja strādāt ar komandu ārzemju
speciālistu – bijušo Vācijas valstsvienības spēlētāju Ridigeru Abramčiku.
Viņa vadībā liepājnieki atkal sāka demonstrēt aizraujošu uzbrukuma futbolu,
finālturnīru sākot ar četrām uzvarām pēc kārtas. Liepājā atkal sāka sapņot par
čempionu titulu, bet zaudējums savā laukumā FK Ventspils pārsvītroja šīs cerības (liepājnieki neizmantoja vairākas
lieliskas vārtus gūšanas iespējas, bet jau kompensācijas laikā zaudēja vārtus –
1:2). Pēc tam liepājnieki negaidīti zaudēja punktus arī spēlēs ar Skonto un Dinaburgu (divi bezvārtu neizšķirti), izraisot Abramčika dusmas,
kurš asi kritizēja komandas spēli un solīja veikt grozījumus komandas sastāvā.
Liepājnieki gan beidza čempionātu ar trim uzvarām, izraujot otro vietu. Uzreiz
pēc sezonas beigām Abramčiks tikās ar Zaharjinu, vienojoties, ka vācietis arī
nākamsezon turpinās darbu Liepājā. Abramčiks izteicis cerību, uzaicināt uz
Liepāju arī pāris futbolistus no Vācijas.

Par šīs sezonas labāko spēlētāju Liepājas metalurga sastāvā varētu
nosaukt uzbrucēju Kristapu Grebi, kurš atgriezās dzimtajā pilsētā pēc pagalam
neveiksmīgas sezonas FK Ventspils
rindās. Grebis ar 13 gūtajiem vārtiem ieņēma otro vietu čempionāta labāko
snaiperu sarakstā un atgriezās Latvijas valstsvienības galvenā trenera Aleksandra
Starkova redzeslokā, izejot laukumā pasaules čempionāta atlases mačos ar
Grieķiju un Izraēlu. Jāuzteic arī Grebja uzbrukuma partneris Ģirts Karlsons,
kurš sāka spēlēt čempionātā tikai jūlijā, bet guva astoņus vārtus.

Skonto trijnieks

Pēc gada pārtraukuma Latvijas čempionāta
godalgoto trijniekā atgriezusies valsts titulētākā vienība Skonto, kas šosezon tikai par vienu punktu atpalika no Liepājas metalurga. Ar to Skonto pietika, lai iegūtu tiesības
nākamgad spēlēt Eiropas līgā (agrāk – UEFA kauss). Skonto sāks spēlēt ar pirmo kārtu, bet Liepājas metalurgs un kausa ieguvēja Daugava ar otro.

Atšķirībā no čempionvienības FK Ventspils, kas izcēlās ar ļoti stabilu
spēli un gandrīz nemainīgu pamatsastāvā, Skonto
rindās visu laiku notika pārmaiņas. Pietiek tikai minēt, ka šosezon Skonto formu LMT Virslīgas mačos piemērījuši 29 futbolisti. Pēc ilga pārtraukuma
dzimtajos futbola laukumos atkal varējām redzēt Marianu Paharu, kurš guva astoņus
vārtus. Pēc šīs sezonas Pahars un Latvijas valstsvienības kapteinis Vitālijs
Astafjevs nolēmuši beigt profesionālo karjeru.

Iespējams, ka šogad Skonto izcīnītu kādu punktu vairāk, ja sezonas vidū neatvadītos no
vairākiem pamatsastāva spēlētājiem – slovāku aizsargs Jozefs Pjačeks
atgriezās dzimtenē, pussargs Viktors Morozs devās uz Bulgāriju, uzbrucējs
Andrejs Perepļotkins turpina karjeru Anglijā. Tiesa, jūlijā komandas rindas
papildināja slavenais lietuvietis Edgars Jankausks, Latvijas izlases kandidāts
Roberts Mežeckis, bet sezonas izskaņā komandā parādījās trīs jauni brazīlieši. Viņiem
gan neizdevās īpaši pastiprināt komandas spēli. Skonto sastāvā regulāru spēļu praksi ieguva arī daudzi Latvijas
U-21 izlases spēlētāji – aizsargi Vitālijs Smirnovs, Raivis Hščanovičs,
Sergejs Kožans, pussargi Aleksandrs Cauņa, Oļegs Laizāns, Igors Kozlovs,
uzbrucējs Kristaps Blanks, bet vārtsargs Hermanis Māliņš sezonas izskaņā kļuva
par komandas pirmo numuru.

Šosezon uzmanības centrā nokļuva arī Skonto galvenais treneris anglis Pols
Ešvorts, kurš atļāvās skandalozus izteicienus par Daugavpils klubiem Dinaburgu un Daugavu. Pirms sezonas trešā Daugavpils derbija Ešvorts izteica prognozi, ka Daugava apzināti zaudēs, lai palīdzētu Dinaburgai cīņā par bronzas medaļām. Tā gan nenotika, tā ka anglis
nonāca visai neērtā situācijā.

Daugavpils
pārvērtības

Šogad par pārsteigumu parūpējās Daugavpils Dinaburga, kas pagājušo sezonu beidza
priekšpēdējā vietā, bet šogad ilgu laiku atradās pirmajā trijniekā. Uz visu
čempionātu gan daugavpiliešiem spēka nepietika – otrajā posmā Dinaburga desmit mačos izcīnīja tikai sešus
punktus. Finālturnīrā Dinaburga arī
uzdāvināja trīs punktus FK Ventspils,
kad spēle beidzās neizšķirti 0:0, bet daugavpiliešiem tika piešķirts tehniskais
zaudējums 0:3, jo laukumā izgāja protokolā neierakstīts spēlētājs. Ešvorts gan
apgalvoja, ka daugavpilieši apzināti pieļāvuši šādu kļūdu. Galarezultātā Dinaburga pēc gada pārtraukuma atkal
finišēja ceturtajā vietā, ko viņi savulaik ieņēma deviņus gadus pēc kārtas
(1999.-2006. g.).

Gruzīna Tamaza Pertijas trenētā komanda
izcēlās ar stingru aizsardzību un organizētu spēli. Lielisku sezonu aizvadīja
no FK Ventspils izīrētais vārtsargs
Māris Eltermanis, bet pussargi Pāvels Koļcovs un Vladimirs Volkovs izpelnījās
uzaicinājumu uz valstsvienību. Savukārt aizsargs Ritus Krjauklis kļuva par
stabilu Latvijas U-21 izlases spēlētāju. Kā jau ierasts, Dinaburgā spēlēja arī daudzi leģionāri no Krievijas.

Daugava uz Eiropu

Tikai piektajā vietā sezonu beidza otra
Daugavpils vienība – Daugava,
kas pirms sezonas bija izvirzījusi augstākus mērķus. Tomēr daugavieši sezonu uzskata par izdevušos, jo jūnijā Daugava uzvarēja Latvijas kausa izcīņā,
izpildot galveno sezonas uzdevumu – iegūt ceļazīmi uz UEFA kausu (ar
nākamo gadu – Eiropas līgu). Par kausa fināla galveno varoni kļuva
vārtsargs Pāvels Davidovs, kurš mačā ar FK Ventspils
pēcspēles 11 metru
sitienu sērijā atvairīja visus trīs pretinieku raidījumus.

Latvijas kausa izcīņā Daugava triumfēja bijušā Latvijas izlases aizsarga Mihaila
Zemļinska vadībā, bet pēc otrā riņķa viņu komandas galvenā trenera amatā
nomainīja Krievijas speciālists Igors Gamula. Interesanti, ka pagājušajā sezonā
Gamula jau vadīja Daugavu, bet šo
sezonu sāka Dinaburgas
ģenerālmenedžera amatā. Par abu Daugavpils klubu labajām attiecībām liecina arī
tas, ka uz otro posmu Daugava izīrēja
Dinaburgai savu labāko uzbrucēju
baltkrievu Nikolaju Rindjuku.

Svarīgs notikums Daugavas kluba dzīvē notika jūlija beigās, kad komanda aizvadīja
pirmo spēli jaunuzceltajā Daugavas
stadionā, kur ir 1200 sēdvietas.

Rīgas
kauns

Pagājušajā sezonā lielisku sniegumu
demonstrēja FK Rīga, kas pirmo reizi
kluba vēsturē tika pie Latvijas čempionāta medaļām. Pirms sezonas FK Rīga vadība kala ambiciozus plānus par
vēl augstāka kaluma godalgām. Neatkarīgi no teicamā rezultāta galvenā trenera
amatu zaudēja Sergejs Semjonovs, kura vietu ieņēma Krievijas speciālists
Genādijs Morozovs. Viņam līdzi atbrauca arī visai kupla leģionāru kompānija,
bet jaunajai slotai izrādījās
nevajadzīgi pieredzējušie Artūrs Zakreševskis un Andrejs Piedels.

Pēc pirmā riņķa FK Rīga izvirzījās otrajā vietā, taču drīz vien prieki beidzās – klubu
pameta Krievijas investori, kuri nesagādāja solīto naudu. Jūlija beigās komandu
pameta Morozovs, prom devās arī ducis futbolistu. Ne tikai leģionāri, bet arī
vietējie futbolisti – Roberts Mežeckis, Jurijs Žigajevs, Pāvels Mihadjuks,
Maksims Rafaļskis. Tukšās vietas aizpildīja dublieru komandas spēlētāji. Rudenī
pie komandas stūres uz īsu laiku stājās cits Krievijas treneris Anatolijs
Šelests, taču arī viņš neatveda līdzi koferi ar naudu un drīz vien atgriezās
dzimtenē. Palikušie futbolisti turpināja spēlēt, lai gan mēnešiem ilgi nesaņēma
algu. Trīs kārtas pirms čempionāta beigām gan arī viņu pacietība bija galā –
FK Rīga neaizbrauca uz spēli Liepājā.
Tomēr atlikušajās divās spēlēs FK Rīga atkal
devās laukumā.

Jūrmalas
bankrots

Vēl pagājušajā ziemā nebija īstas skaidrības,
vai FK Jūrmala piedalīsies
čempionātā. Lai gan beigās drūmākais scenārijs nepiepildījās, komandu jau bija
pametusi lielākā daļa pamatsastāva futbolistu, tāpēc īsi pirms čempionāta
starta sastāvs bija jāsavāc gandrīz no jauna. FK Jūrmala arī bija vienīgā virslīgas vienība, kas pirms sezonas
neaizvadīja nevienu ārzemju treniņnometni. Skaidrs, ka šādos apstākļos nevarēja
būt ne runas par augstiem mērķiem.

Čempionāta beigās uzmanību izpelnījās
jūrmalnieku uzbrucējs Oļegs Malašenoks, kurš guva 13 vārtus, tikai par vienu
rezultatīvu raidījumu atpaliekot no čempionāta labākā snaipera Rimkus. Taču
jāņem vērā, ka 10 no 13 vārtiem Malašenoks guva otrajā posmā spēlēs ar trim
vājākajām turnīra komandām.

Sezonas izskaņa gan Jūrmalā tika sagaidīta
pavisam bēdīgā noskaņā, jo FK Jūrmala
prezidents Aleksandrs Bašarins oficiāli paziņoja par kluba bankrotu. Tādā veidā
Jūrmalas futbola nākotne virslīgā ir miglā tīta.

Toto
Vindava

Šogad virslīgā debitēja otrs Ventspils klubs –
Vindava. Lai gan Vindavai nedaudz pietrūka, lai tiktu pirmajā sešniekā,
ventspilnieki izrādījās pietiekami ciets rieksts, atņemot punktus gan Liepājas metalurgam (0:0), gan arī Skonto (1:1). Tiesa Vindava piedzīvoja arī smagāko zaudējumu čempionātā, ciešot sagrāvi
0:7 principiālajā mačā ar FK Ventspils.

Diemžēl visu iespaidu par Vindavas debijas sezonu sabojāja sezonas beigās izskanējušais
skandāls – kluba vadība atklāja, ka vairāki futbolisti ilgāku laiku
spēlējuši totalizatorā uz saviem mačiem. Aizdomīgākā bija spēle ar Olimpu/ASK (1:5). No darba tika
atstādināts galvenais treneris Andrejs Lapsa, kurš neesot pienācīgi reaģējis uz
šo situāciju.

Jāatzīst gan, ka šādu situāciju veicināja arī
čempionāta formula, jo Vindava jau
pēc pirmā posma bija droša par palikšanu virslīgā, tāpēc komandai vairs nebija
nopietnas motivācijas spēlēt. Tas gan nav attaisnojums krāpšanai.

Rēzeknes
cerība

Par vietu virslīgā vēl būs jācīnās Rēzeknes Blāzmai, kas LMT Virslīgā palika priekšpēdējā vietā. Rēzekniešiem jau pirms
sezonas tika prognozēta grūta cīņa par palikšanu virslīgā, tā ka devītā vieta
nav peļams iznākums. Sastāvs un finansējums neļāva cerēt ne uz ko vairāk.

Sezonu rēzeknieši sāka pazīstamā trenera
Jurija Popkova vadībā, taču augustā viņu nomainīja rēzeknietis Žanis Ārmanis.
Sezonas vidū rēzeknieši zaudēja arī labāko uzbrucēju Guntaru Silagaili, kurš
riskēja doties meklēt laimi uz FK Rīga.

Tagad rēzekniešus gaida divas spēles par
palikšanu virslīgā ar Ventspils Tranzītu.
Pirmais mačs notiks sestdien plkst. 15 Ventspilī, bet atbildes sacīkste – otrdien
plkst. 13 Rēzeknē.

Atkal
pēdējie

Par čempionāta galveno neveiksminieci kļuva
Rīgas Olimps/ASK, kas jau otro gadu
pēc kārtas palika pēdējā vietā, zaudējot tiesības nākamgad spēlēt virslīgā. Pērn
olimpiešus no atgriešanās pirmajā līgā
paglāba virslīgas paplašināšana. Zinot mūsu futbola īpatnības, nevar pilnībā
izslēgt, ka arī nākamo sezonu Olimpu redzēsim
virslīgā. Kuluāros runā arī par citu komandas nākotnes variantu – apvienošanos
ar FK Rīga.

Šosezon Olimps/ASK
30 mačos izcīnīja tikai divas uzvaras, taču dažus pārsteigumus olimpieši tomēr sagādāja, atņemot
punktus FK Ventspils (0:0) un Liepājas metalurgam (1:1).

Arī Olimpā
augustā notika treneru maiņa – Mihailu Koņevu aizstāja holandietis
Antons Jore, kurš strādā JFC Skonto
sistēmā.

Olimpa vieta virslīgā pienākas Vladimira Beļajeva
trenētajai Rīgas Daugavai, kas
triumfēja pirmajā līgā, pēdējā kārtā ar 3:1 pieveicot galvenos konkurentus
Rīgas Jaunību.

Kristiāns
GIRVIČS

LMT Virslīgas
simboliskā izlase (Sporta versija)

Vaņins, Kačanovs, Ivanovs, Gamezardašvili,
Dubenskis, Astafjevs, Surņins, Koļesničenko, Višņakovs, Rimkus, Grebis.

LMT
Virslīga

Par
1.-6. vietu

FK Ventspils          28        19        6          3          53:14  63

Liepājas
metalurgs           28        14        11        3          48:25  53

Skonto         28        15        7          6          43:31  52

Dinaburga  28        10        8          10        32:31  38

Daugava     28        10        7          11        40:35  37

FK Rīga      28        10        3          15        36:55  33

Par
7.-10. vietu

FK Jūrmala            30        10        10        10        35:34  40

Vindava      30        9          9          12        27:41  36

Blāzma        30        5          8          17        20:43  23

Olimps/ASK           30        2          11        17        22:47  17

Rezultatīvākie
spēlētāji: Vīts Rimkus (FK Ventspils) – 14, Kristaps Grebis (Liepājas metalurgs), Oļegs Malašenoks
(FK Jūrmala) – 13, Andrejs
Butriks (FK Ventspils) – 11, Nikolajs
Rindjuks (Dinaburga), Vladimirs
Dvališvili (Skonto) – 9, Ģirts
Karlsons (Liepājas metalurgs), Marians Pahars (Skonto), Nikolajs Kozačuks (Vindava) –
8.

Pirmā
līga

Daugava     28        20        3          5          89:26  63

Tranzīts       28        19        6          3          78:25  63

Jaunība       28        19        3          6          68:28  60

FK Jelgava 28        19        3          6          63:41  60

Metta/LU     28        13        9          6          43:27  48

Auda            28        13        6          9          57:41  45

Valmiera/Viktorija 28        11        7          10        53:42  40

Zibens/Zemessardze        28        10        8          10        56:51  38

Jēkabpils SC          28        12        2          14        45:55  38

Liepājas
metalurgs-2        28        10        7          11        47:47  37

Spartaks     28        9          6          13        32:44  33

FK Tukums-2000/TSS     28        7          8          13        50:55  29

JFC Kauguri/Multibanka  28        5          6          17        30:65  21

FB Gulbene-2005 28        4          4          20        30:80  16

Abuls           28        0          0          28        12:125            0

Otrā
līga

Reģionu
čempioni

Rīga (10 komandas) – Viesulis

Vidzeme (11 komandas) – FK Alberts (Rīga)

Zemgale (5 komandas) – Kauguri/PBLC

Kurzeme (4 komandas) – Elvi (Kuldīga)

Latgale (4 komandas) – Preiļu BJSS

Ziemeļaustrumi (5 komandas) – Kvarcs (Madona)

Finālturnīrs

Ceturtdaļfināls

Kvarcs – Preiļu BJSS 1:2 (0:1)

Elvi – Viesulis
1:4 (0:3)

Pusfināls

FK Alberts –
Preiļu BJSS 1:3 (0:3)

Kauguri/PBLC – Viesulis
3:0 (1:0)

Spēle
par 3. vietu

FK Alberts –
Viesulis 1:2 (0:0)

Fināls

Kauguri/PBLC – Preiļu BJSS 1:0 (0:0)

Dublieri

Par
1.-6. vietu

FK Ventspils          28        18        7          3          70:13  61

Skonto         28        15        7          6          59:21  52

Liepājas
metalurgs           28        16        3          9          63:54  51

Vindava      28        12        7          9          67:32  43

Daugava     28        11        5          12        47:50  38

FK Rīga      28        9          3          16        42:65  30

Par
7.-10. vietu

Olimps/ASK           24        8          3          13        52:58  27

Dinaburga  24        7          5          12        40:84  26

Blāzma        24        6          4          14        47:81  22

FK Jūrmala            24        6          3          15        50:80  21

Fotoparaksti

Labākais
snaiperis. Otro gadu pēc
kārtas par LMT Virslīgas
rezultatīvāko spēlētāju kļuva ventspilnieks Vīts Rimkus. Attēlā: Rimkus cīņā ar
liepājnieku Pāvelu Surņinu

Atpakaļ
Liepājā. Pēc gada pārtraukuma
Liepājas metalurga uzbrukumā atkal
spīdēja Kristaps Grebis. Attēlā: Grebis divcīņā ar ventspilnieku Arti Lazdiņu