Virve ar tulznām

Virves pielietojums
dzīvē ir visai dažāds. Zemnieks, no pļavas sienu vezdams, vezumu nosien,
pārmetot bomim virvi. Ar resno šņori no dūksnāja izvelk iestigušus spēkratus.
Ir vēl daudz citu pielietojumu. Lai atceramies Sadama Huseina sodīšanu. Daudzi
droši vien nezin, ka virves vilkšanai ir senas sportiskas tradīcijas. Sākot no
1900. gada līdz 1920. gadam, šis sporta veids bija olimpisko spēļu programmā,
un tagad virves vilcēji cīnās par olimpiskā statusa atgūšanu. Pagaidu kavēklis
– šī sporta veida nepietiekamā izplatība pasaulē.
Stiprās rokas
Pirmais Latvijas
čempionāts virves vilkšanā zālāja laukumā notika 1991. gadā Talsos, telpās –
četrus gadus vēlāk Lielupē. Kopš tā laika Latvijas stiprās rokas kļuva arvien
stiprākas, un tagad mūsu meistari ieņem stabilu vietu pasaules elitē. Gan
izlase, gan klubi kopumā. Par trīskārtējiem pasaules čempioniem klubu komandām
kļuvuši ventspilnieki Ainārs Andersons, Māris Bože, Aivars Dukāts, Gatis
Kasparsons, Kārlis Kohs un Ainārs Zablovskis (bijušais treka riteņbraucējs,
tagad Latvijas virves vilcēju izlases vecākais treneris). Par pasaules jauniešu
čempioniem valstu izlašu un klubu komandu sastāvos kļuvuši Saldus puiši
Aleksejs Bondariks, Krists Ezeriņš, Toms Filipenko, Mārtiņš Lagzdiņš, Dmitrijs
Ničipors, Mārtiņš Vaitkevičs, Juris Šulcs, Jānis Siliņš un Raitis Šilbergs.
Mūsu atlētiem daudz arī pārējā kaluma medaļu pasaulē un Eiropā.

Tver un velc

Virves vilkšanas
sacensībās viss ir tik vienkārši, ka vienkāršāk nevar būt. Katrā komandā pa
astoņiem vilcējiem. Pēc tiesneša signāla visi satver apmēram 33,5 metrus garo
virvi, un katrs astoņnieks velk uz savu pusi, līdz pretinieki ievilkti finiša
zonā. Virves apkārtmērs pa riņka līniju nedrīkst būt mazāks par 100 mm un
lielāks par 125 mm. Uz virves nedrīkst būt mezgli vai kādi citi pietures punkti
rokām, virves galiem jābūt nosietiem. Šajā ziņā nav atšķirību starp sacensībām
ziemā, pavasarī (sporta zālēs) un klasiskajā veidā – vasarā. Telpās
rekomendējamais vilkšanas celiņa garums ir 36 m, celiņa virsmai jābūt no
materiāla, kas nodrošina pietiekami labu berzi oriģināliem sporta apaviem.

Ko vilkt kājās

Ziemas sacensībās tās
ir krosenes ar protektoriem, lai labāk aizķertu gumijota celiņa grumbuļaino
virsmu, tā mazinot slīdēšanas iespēju. Latvijas izlases galvenais treneris
Ainārs Zablovskis lieto Nīderlandē ražotos apavus un iesaka tos iegādāties arī
citiem. Nav smādējami arī citviet ražotie apavi. Valkā tos, kas pārāk nesit pa
kabatu. Vasarā vīri velk kājās pamatīgus zābakus ar labu atspēriena papēdi. Tas
ir būtiski, jo tad cīņas noris zālāja laukumā, kur ar šādiem zābakiem var labāk
ieurbties gruntī. Taču papēdim ir noteikti izmēri. Pēc virves vilcēju vasaras
cīņām sacensību laukums parasti ir uzarts un gatavs ziemāju sējai. Tomēr, ja
labi un pareizi to gatavo, var vēl vilkt un vilkt, sak, gan jau rudzus iesēs vēlāk.

Kā pasargāt rokas

Virve kā jau virve.
Ar grumbuļainu virsmu, kur ieķerties. Taču, zinot, kāda slodze gaida sportistu
rokas, tās iesmērē ar magnēzija pulveri. Lai neslīdētu. Taču komforts nav pārāk
efektīvs. Latvijas čempionāta laikā lūdzu parādīt sastrādātās delnas vairākiem
vilcējiem. Valsts izlases un Velkoņa
pamatvīriem Aināram Zablovskim un Jānim Kaminskim tulznas ir cietas kā asfalts
– pirmajam ne tik lielas, otrajam – prāvas kā olīves, bet nesāp. Un netraucē
roku darbībā arī ikdienā, citus darbus veicot. Lietuvas dāmu komandas kapteinei
arī īstas strādnieces delnas. Tāpat kā visiem amata brāļiem un māsām. „Ziemā virve tik traki negrauž delnā, bet
vasarā  tulznas dažkārt pat asiņo, ja
slodze par lielu," skaidro Ainārs.

Sauszemes enkurs

Komandas sastāva
izvietojumā pie virves augumam nav būtiskākā nozīme. Pirmajam numuram
(priekšējam) atbildīgākais uzdevums – jānotur virve vajadzīgajā augstumā.
Protams, jābūt pamatīgam krampim. Vissvarīgākais komandā ir tā dēvētais enkurs
– pēdējais, astotais numurs. Pirms starta signāla viņš pārmet virves galu pār
plecu, caur padusi piespiež to pie sāniem. Enkura cilvēks ir galvenais – viņš
satur komandu. Izvietojums atkarīgs no dalībnieku potencēm, saskaņotas rīcības.
Ainārs telpu sacensībās parasti ir piektais numurs, vasarā velk otrajā vai trešajā
pozīcijā. Atšķirība arī vilkšanas tehnikā. Istabā vīri velk, lielākoties atrodoties
taisnā stājā (pretskatā pretinieku komandai), bet vasarā vilcēji nostājas
sāniski, lai atrastu zālājā kādu vismazāko bedrīti, kur novietot zābaka papēdi.
Sporta zālē panākuma pamats – visiem astoņiem distancē jānostrādā kā vienotam
veselam. Arī vilkšanas procesā virvi stipri un ritmiski iešūpojot, tā radot
problēmas pretiniekiem. Tiesa, vasarā arī viss atkarīgs no okteta saliedētības.
Vasarā notiek izšķirošie treniņi, lai labāk sagatavotos sezonas galvenajiem
startiem – pasaules vai Eiropas čempionātiem.

Emocijas

Katra komanda sevi
uzkurbulē atšķirīgi. Treneris drīkst pārvietoties distancē blakus komandai.
Skaita kādu pantiņu attiecīgajā ritmā, uzmundrina. Astoņniekā kāds parasti ir
bļāvējs, citā virknējumā – pūtējs. Bet sportistu grimases ir neaprakstāmas.
Atkarībā no cīņas sīvuma. Te iespaids, ka cilvēks tuvu izmisumam, teju bezspēkā
kritīs gar zemi, bet nesmaida neviens. Tas notiks pēc tam, kad tiks gūta
uzvara. Latvijas atklātajā pavasara čempionātā Saldū par atraktīvāko tika
uzskatīta mājinieku jauniešu komanda, bet par vissimpātiskāko Panevēžas dāmu
komanda Šelsmas, kas nopietni
sparojās ar Latvijas labākajiem puišu astotniekiem.

Daiļās dāmas, tik dēļ jums

Saldū cīnījās arī
Panevēžas dāmu komanda Šelsmas, pretī
stājoties trim Latvijas jauniešu virknējumiem. Lietuvietes neuzvarēja nevienā
cīkstiņā, taču ar viesizrādi Saldū palika apmierinātas. Vārds komandas
kapteinei un kluba direktorei Giedrei Maiželienei: „Par zaudējumiem Saldū neesam apbēdinātas, jo
arī pašu mājās jaunieši lielākoties gūst virsroku. Mums ir labas iespējas,
cīnoties ar vienaudzēm vai jaunākām sportistēm, jo Lietuvā ar virves vilkšanu
nodarbojas sešas daiļā dzimuma komandas. Pirms sacensībām Latvijā Panevēžā
rīkojām atklāto turnīru. Virves vilkšana mums populāra arī skolās. Šajā sporta
veidā atbalsta gan valsts, gan Panevēžas rajona sporta centrs. Mūsu skolotāji
ir Ventspils virves vilcēji, ar kuriem pērn kopā gatavojāmies sezonas
svarīgākajiem startiem."

Gatis ĶĪSIS

Latvijas pavasara  čempionāts virves vilkšanā Saldū

Vīrieši. Svara kategorija līdz 720 kg. Velkonis
I (Ģirts Šķeperis, Jānis Šķeperis, Jurģis Rasa, Aleksandrs Mihailovs,
Ainārs Zablovskis, Jānis Kaminskis, Edgars Puriņš), Pnevēža I, Velkonis II, Panevēža II, Ozoli, Rīga. Jaunieši. 560 kg. Saldus (Matīss Gidrevičs, Mārtiņš Čampa, Maksims
Kapitans, Edgars Briedis, Kaspars Bogdanovs, Rihards Briedis, Klāvs Lemhens,
Jānis Aitovs), Panevēža, Jēkabpils Mustangs, Šelsmas.