Volejbols pēc vētrām Nikosijā un Jūrmalā
2020. gads Latvijas volejbola vēsturē noteikti paliks atmiņā ar septembra sākumā Kipras pilsētā Nikosijā piedzīvoto emociju vētru, kad Latvijas vīriešu izlases volejbolisti pēc vairāk nekā 20 gadu pārtraukuma izcīnīja ceļazīmes uz Eiropas čempionāta finālturnīru, un septembra vidū pārdzīvoto dabas stihiju Rīgas līča piekrastē, kad tikai ar milzu pūlēm izdevās līdz Eiropas pludmales volejbola čempionāta finālspēlēm atjaunot ūdens un vēja iznīcināto stadionu. 2021. gada 29. janvārī plānota Latvijas Volejbola federācijas (LVF) kopsapulce ar prezidenta vēlēšanām, taču šis notikums varētu būt daudz mierīgāks, nekā pēdējos gados piedzīvots basketbolā un futbolā, jo nekas neliecina par opozīcijas negaisa mākoņiem pār pašreizējā LVF prezidenta Jāņa Buka galvu.
Pēdējos gados ierasts, ka decembris Latvijas volejbolā ir Latvijas kausa izcīņas laiks, kad Rīgā Daugavas sporta namā tiek noteikti šo trofeju īpašnieki gan vīriešiem, gan sievietēm. Valstī noteiktās ārkārtējās situācijas dēļ šo sacensību norise pārcelta uz vēlāku laiku, kad sporta zālēs uz treniņiem un spēlēm varēs atgriezties arī amatieru komandas. Līdz ar to decembrī notika tikai Credit24 Meistarlīgas spēles vīriešu klubiem, bet sāncensības garu līdzjutēji varēja izbaudīt internetā, piedaloties LVF organizētajā balsojumā par Latvijas Gada volejbolistiem un komandām gan klasiskajā, gan pludmales volejbolā.
MANTOJUMA SPĒKS VAI SLOGS?
LVF ilgus gadus vadīja Atis Sausnītis. Viņš pirmo reizi šajā amatā bija no 2004. līdz 2008. gada maijam, kad uz vienu termiņu prezidenta amatā tika ievēlēts Almers Ludviks, bet 2013. gada janvārī Sausnītis kopsapulces balsojumā pārspēja otru kandidātu Aināru Vanagu. Savukārt pirms 2017. gada februārī notikušajām LVF prezidenta vēlēšanām sporta veida sabiedrību saviļņoja Kaspara Timermaņa vadītās biedrības Es par volejbolu! aktivitātes, taču galu galā kopsapulcē uz vadošo amatu pretendēja tikai Sausnītis, kurš arī tika ievēlēts. 2018. gada 9. novembrī LVF valdes sēdē Sausnītis informēja par atkāpšanos no amata, bet ārkārtas kopsapulcē pēc pāris mēnešiem Jānis Buks bija vienīgais prezidenta posteņa kandidāts, saņemot arī atbalstu biedru balsojumā.
“2019. gada janvāris, kad ievēlēja jauno LVF vadību, kļuva par lūzuma punktu organizācijas darbībā. Nācām ar jaunām idejām un ideāliem, kuri nav zuduši līdz šim brīdim. Man svarīgākā ir izveidotā volejbola attīstības stratēģija, un lielās lietās virzāmies pareizajā virzienā, kas ir arī mans kā federācijas prezidenta virsuzdevums,” sarunā ar žurnālu Sports uzsvēra LVF prezidents Jānis Buks. “Pirmais gads bija ļoti grūts, jo pārņemšanas brīdī LVF bija uz maksātnespējas robežas. Tobrīd organizācijas parādi bija 154 tūkstoši eiro, kā arī papildus bija jāpilda dažādas saistības. Izkļūšana no šīs situācijas šķita visai bezcerīga, jo pat sporta funkcionāru sabiedrībā tikām uzskatīti par toksisku organizāciju.
Darot darbu pēc labākās sirdsapziņas, iespējams visu vērst par labu. Viens no pirmajiem pārbaudījumiem bija Latvijas vīriešu izlases dalības nodrošināšana Zelta līgā, jo iepriekšējā LVF vadība komandu bija pieteikusi, taču nebija finansiālā seguma. Dalības maksa vien bija 30 000 eiro plus pārējie izdevumi saistībā ar treniņiem, ceļošanu un dzīvošanu. Piesaistot pirmos atbalstītājus — LNK Group un Mogo, guvām pārliecību, ka pamazām varam sakārtot volejbolu Latvijā. Liels prieks, ka izlases puiši noticēja paši sev un tam, ka var uzvarēt spēcīgus pretiniekus — 5. vieta Zelta līgā, pēc tam arī ceļazīme uz Eiropas čempionāta finālturnīru. Šie panākumi ir ļoti nozīmīgi klasiskā volejbola attīstībai valstī.”
— Kas liedza šādus panākumus gūt iepriekš?
— Volejbols jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem bija gulējis tikai uz Radiotehniķa slavas lauriem. Nebija nekādas attīstības, drīzāk regress. Labs piemērs ir Igaunija. Astoņdesmitajos gados Igaunijā nebija nekādu panākumu, kamēr Latvijā volejbols bija sporta veidu Top 3. Pašreiz Igaunijā volejbols ir vadošais sporta veids, ar lieliem panākumiem un milzu popularitāti. Arēnā Rīga uz Latvijas un Igaunijas izlašu spēlēm tribīnēs bija vairāk igauņu. Tas parāda volejbola vietu abās valstīs. Protams, daudz bija ideju par darbu ar Latvijas volejbola līdzjutējiem, taču Covid-19 ieceres piespiedis atlikt uz vēlāku laiku.
Volejbolā ir relatīvi maz treneru, jaunāku par 40 gadiem, un arī ierobežotas iespējas konkurēt audzēkņu piesaistē. Mums par bērniem ir jācīnās, jo volejbolam jākonkurē ar futbolu, basketbolu un florbolu, kas gan ir reģionāls, taču populārs komandu sporta veids, it īpaši Vidzemē. Ne tikai šo problēmu, bet arī volejbola tiesneša prestiža atjaunošanas jautājumu nevar sakārtot vienā vai divos gados, taču ir īstais brīdis to darīt.
— Federācijas nozīmīgākos lēmumus nosaka valdes locekļi balsojot.
— Kopsapulcē tika ievēlēta motivēta valde. Septiņi valdes locekļi no deviņiem ļoti aktīvi piedalās tās darbā. Esam panākuši, ka federācijas lēmumi ir caurskatāmi — nav iespējams kaut ko sarunāt pa draugam. Latvijas volejbola sabiedrībā visi viens ar otru ne tikai ir pazīstami, bet arī kopā trenējušies, spēlējuši vai organizējuši sacensības, tādēļ bieži vien nav objektīva novērtējuma. Volejbolā ienācu no malas, man nav šo pagātnes korporatīvo saišu un sloga. Nenoliegšu, ka valdē bieži vien strīdamies un karsti diskutējam, taču vienmēr esam nonākuši pie kopīgiem lēmumiem, kas vērsti uz volejbola attīstību. Pamazām šādu LVF darba stilu visi ir pieņēmuši un akceptējuši.
Viens no mūsu sasniegumiem ir programma 100+ draugi Latvijas volejbolam, kuras dalībnieki ziedo līdzekļus, kā arī piesaista jaunus dalībniekus. Pamazām viedojas tāda kā sniega lavīna. Protams, piesaistīt individuālus atbalstītājus nav viegli. Pats esmu uzrunājis cilvēkus, kuri sevi sabiedrībā pozicionē kā volejbola patriotus, taču mani aicinājumi nav sasnieguši dzirdīgas ausis. Kā vienu no piesaistīto līdzekļu izmantošanas piemēriem varu minēt ceļa apmaksu tiesnesim uz CEV starptautiskajiem tiesnešu kursiem un starptautiskās kvalifikācijas sertifikāta saņemšanu.
VOLEJBOLS LATVIJA — JAUNS STILS
Novembra sākumā LVF publiskoja jauno identitāti. Tās pamatā ir grafiskā zīme, kurā simboliski vienā veselumā ietverts burts “V”, volejbolists un Latvijas valsts karogs. Jaunā identitāte paredz arī divus atvasinājumus, ar kuriem turpmāk tiks identificēts pludmales volejbols un jaunatnes volejbols.
— Vai līdz ar identitātes maiņu plānota arī federācijas darbības principu maiņu?
— Ar jauno identitāti vēlējāmies parādīt, ka volejbolā galvenais akcents nav uz federāciju, bet gan uz volejbola saimi. Sporta veida sabiedrībai jāstrādā vienoti volejbola attīstībai. Esmu pamanījis, ka cilvēki, kuri ilgi un dziļi ir iekšā volejbolā, mēdz raudzīties diezgan šauri, tikai savā mazajā lauciņā, bieži vien neredzot kopainu. Visiem ir jāmēģina sakārtot volejbola kopējā māja, izejot ārpus savas sadaļas un izvairoties no vienvirziena darbības, tikai sagaidot palīdzību no federācijas. Katram biežāk vajadzētu uzdot jautājumu, ko es varu dot Latvijas volejbolam. Iespējams, šis izklausās ideālistiski, taču ticu, ka šo filozofiju var iedzīvināt.
Volejbola sabiedrība ir moderna un atvērta, sekojam arī pasaules aktualitātēm, kur arvien mazāk notiek asociēšanās ar kādu konkrētu organizāciju, juridisku veidojumu, bet gan kopīgās lietas akcentēšana. Vilku laiks Latvijas volejbolā ir pagātnē. Tas nebija pats veiksmīgākais identitātes risinājums volejbola valstsvienībai, jo šādā jomā noteikti jābūt oriģināliem. Bija jau skaists gājiens apsteigt Futbola federāciju, radot savu stāstu par vilkiem, taču to neattīstīsim. Manuprāt, vispirms ir jābūt sportiskajiem panākumiem un pozitīvai attieksmei no līdzjutējiem, lai radītu šādas aktivitātes, padarīt kādu dzīvnieku par talismanu, jo citādi sanāks kā ar futbola vilcēniem…
— Kuras funkcijas ir svarīgākās federācijas darbībā?
— Pilnsapulcē solīju, ka iesim prom no tiešas sacensību organizēšanas, jo federācija nav pasākumu aģentūra, kas nepārtraukti kaut ko organizē. Piemēram, pludmales volejbolā tas ir Pasaules kausa posms vai Eiropas čempionāts Jūrmalā, arī visi Ergo Open Latvijas čempionāta posmi, bet klasiskajā volejbolā gan vadošo līgu sacensības, gan jaunatnes čempionāti. Patērējām milzu resursus šīs funkcijas nodrošināšanai, bet mūsu uzdevums drīzāk ir kopā ar sadarbības partneriem nodrošināt sacensību norisi, kā arī daudz vairāk rūpēties par volejbola sistemātisku attīstību, piemēram, īstenot jaunu tiesnešu un treneru sagatavošanas programmas.
Viens no aktuālajiem projektiem ir tiesnešu akadēmijas izveidošana, tiesnešu darba prestiža celšana. Un tas ir ne tikai atalgojuma jautājums. Latvijā ir tikai trīs starptautiskās kategorijas tiesneši — divi klasiskajā volejbolā un viens pludmales volejbolā. Igaunijā šādu līmeni ir sasnieguši astoņi tiesneši, no kuriem vairākas ir sievietes. Darāmo darbu sarakstā noteikti nepieciešams iekļaut arī metodisko materiālu izveide, jo pludmales volejbolā tādu vispār nav, bet klasiskajā volejbolā — gadu desmitiem veci. Jābūt jauniem metodiskajiem materiāliem, turklāt digitālā veidā, kas būtu pieejami visiem treneriem.
Jauniešu pludmales volejbola sacensības šajā vasarā kļuva par labu piemēru ārpakalpojuma formāta izveidei. Sākām ar O-Sands organizēto Vecāķu Beach Fest un beidzām ar Ruukki organizēto noslēguma posmu. Katra pludmales volejbola arēna rīkoja savu posmu, turnīru norise bija kvalitatīva, pirmo reizi jauniešu un junioru čempionātos bija naudas balvas. Labprāt LVF noslēgtu arī līgumu par 2021. gadā plānotā Pasaules kausa posmu organizēšanu Jūrmalā. Tad mums paliktu tikai uzraudzības funkcija, sekojot līdzi starptautisko normu izpildei turnīra norises vietā.
VĒLME DOTIES UZ TALLINU
Eiropas čempionāta kvalifikācijā D apakšgrupas turnīrs ir vienīgais, kuru līdz šim izdevies sarīkot. Līdz ar Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem pārējo sešu apakšgrupu turnīrus plānots aizvadīt tikai nākamajā gadā no janvāra līdz pat maijam. Līdz ar to Latvijas vīriešu izlase kļuvusi par 13. finālisti, pievienojoties finālturnīra saimniecēm Polijai, Čehijai, Igaunijai un Somijai, kā arī astoņām labākajām 2019. gada Eiropas čempionāta finālistēm. Nākamā gada finālsacensībās startēs arī 9. vietas ieguvēja Beļģija, jo bronzas medaļu laureāte Polija šīs tiesības saņēma jau kā viena no mājiniecēm. Kopumā par kontinenta medaļām nākamā gada septembrī cīnīsies 24 valstsvienības.
“Lepojos, ka pēc ceturtdaļgadsmita pārtraukuma Latvijas izlase izcīnījusi ceļazīmi uz finālturnīru. Vēl vairāk priecē tas, ka valstsvienības sastāvu veido pieredzējušo spēlētāju un jauno talantu sakausējums,” gandarījumu pauž Buks. “Ceru, ka īstenosies mūsu un igauņu kopīgā ideja par Latvijas izlases iekļaušanu Eiropas čempionāta Tallinas grupā, lai šīs spēles kļūtu par īstiem volejbola svētkiem — 1. septembrī ar abu izlašu savstarpējo maču varētu tikt atklāts turnīrs. Savukārt turpmāko apakšgrupas kalendāru varētu veidot tā, lai Igaunijas un Latvijas līdzjutēji pārmaiņus aizpildītu sporta halli. Kopīgi ar Igaunijas Volejbola federācijas prezidentu Hanno Pevkuru pieliksim visas pūles, lai īstenotu šo ideju, jo esam ne tikai kaimiņi un tuvi draugi — Latvijas izlasi vada igauņu speciālists Avo Kēls, un treneru korpusā ir viņa tautieši.”
— Kā Latvijas izlase gatavosies šim atbildīgajam turnīram?
— Par vienu no sagatavošanās posma sastāvdaļām varētu kļūt dalība Zelta līgas turnīrā, lai tiktu pie iespējas pārbaudīt savus spēkus cīņās ar augstas klases sāncenšiem. Ceru, ka sagatavošanās posma nodrošināšanā palīdzību saņemsim arī no valsts, jo ne jau bieži komandu sporta veidos Latvijas izlasei izdodas iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīros. Lai arī nodokļu regulējums vairs nav tik labvēlīgs sporta atbalstīšanai, taču šo divu gadu laikā esam krietni vairāk piesaistījuši arī privātos atbalstītājus, kuri ir bijuši ar mums ceļā uz 2021. gada Eiropas čempionāta finālturnīru. Mūsu vidējo termiņu mērķis ir panākt, lai sadalījums starp valsts un privāto finansējumu būtu līdzvērtīgs.
Izlases vadošo volejbolistu līgumi nav tik lieli, piemēram, kā basketbolā, kur ir atsevišķa izdevumu sadaļa par līgumu apdrošināšanu, tādēļ valstsvienība būs labākajā sastāvā. Tomēr ir iecere vienoties ar kādu no apdrošināšanas kompānijām par profesionālo līgumu apdrošināšanu, lai izlases spēļu laikā gūtās traumas neietekmētu volejbolistus.
REIZI GADĀ TIEKAMIES JŪRMALĀ
Par lielāko starptautisko pludmales volejbola turnīru norises vietu ir kļuvusi Jūrmala, nu jau regulāri rīkojot pasaules un Eiropas mēroga turnīrus gan vīriešiem, gan sievietēm. No 16. līdz 20. septembrim Majoros risinājās Eiropas čempionāta finālturnīrs, taču spēcīgās vētras dēļ ne viss notika pēc plāna. Slikto laikapstākļu dēļ 17. septembrī mači nenotika, bet dienu vēlāk čempionāts tika turpināts Ruukki pludmales centrā Mārupē. Pa to laiku organizatori ar brīvprātīgajiem ieguldīja milzu darbu, lai divās noslēguma dienās cīņas atkal notiktu Majoros.
“Federācijas pilnsapulcē solīto — viena lielā volejbola turnīra sarīkošana gadā — sekmīgi īstenojām. 2019. gadā Jūrmalas pludmalē notika Pasaules kausa trīszvaigžņu kategorijas turnīrs, kas beidzās ar Aleksandra Samoilova un Jāņa Šmēdiņa uzvaru, bet šā gada septembrī — Eiropas čempionāta finālturnīrs,” stāsta Buks. “Sagatavošanās notika ļoti īsā laikā, jo Covid-19 ierobežojumu dēļ šīs sacensības nevarēja notikt Nīderlandē. Ņemot vērā labo epidemioloģisko situāciju, CEV piedāvāja sarīkošanu uzņemties Latvijai. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izdevās atrast iepriekš neplānotos līdzekļus sacensību norisei, lai kopā ar piesaistīto finansējumu no privātajiem atbalstītājiem mums izdotos sekmīgi sarīkot čempionātu.
Viss jau būtu labi, taču iejaucās vētra! Vienas dienas laikā mums nācās pludmales stadionu uzbūvēt no jauna. Sarunās ar CEV pārstāvjiem uzklausīju komplimentus par pašaizliedzīgu veikumu, lai nodrošinātu sacensību turpinājumu. To varot paveikt tikai latvieši — bija šāds novērtējums! Volejbola īstenos atbalstītājus redzēju piektdien uz vietas ar darbarīkiem rokās, bet lielie runātāji bija sastopami tikai svētdien VIP zonā. Lai arī visspilgtāk atmiņā paliks ar vētru saistītie notikumi, taču bija gandarījums, ka izdevās ievērot visas Covid-19 protokola prasības saistībā ar drošību un testiem, kā arī visas CEV tehniskās prasības par stadiona iekārtojumu un spēļu norises niansēm. Protams, čempionāta sarīkošanā iesaistītajiem nācās piedzīvot lielu fizisko slodzi, laika atpūtai bija pavisam maz, taču darbs tika paveikts.
— Vai pašreiz ir skaidrs, kāda ir Eiropas čempionāta finansiālā bilance?
— Protams, nevarējām nopelnīt saistībā ar ceļošanas ierobežojumiem, kuru rezultātā uz Jūrmalu neatbrauca vācieši, norvēģi, igauņi. Līdzjutēju skaitu tribīnēs negatīvi ietekmēja arī Latvijas duetu neiekļūšana svētdienas spēlēs. Eiropas čempionāta tāme vēl nav finalizēta, jo atklāts ir jautājums par apdrošināšanas polises izmaksām. Ja sarunas ar apdrošināšanas kompāniju būs labvēlīgas, tad turnīrs mums būs beidzies pa nullēm.
— Vai Jūrmalas turnīru tradīcija tiks turpināta?
— Strādājam pie tā, lai 2021. gadā Jūrmalā notiktu Pasaules kausa izcīņas posms, cerams, ka četru zvaigžņu statusā. Plānots, ka Jūrmalas turnīrs būs vienas no pēdējām sacensībām, kurās varēs iegūt Tokijas olimpisko spēļu kvalifikācijas punktus. Tas ne tikai nodrošinās spēcīgu dalībnieku sastāvu, bet varbūt arī vēl vienu labu iespēju Samoilovam un Šmēdiņam savā laukumā nodrošināt dalību olimpiskajās spēlēs.
NĀKAMĀS PĀRMAIŅAS
LVF pilnsapulce notiks 2021. gada 29. janvārī. Programmā būs arī prezidenta vēlēšanas. Atbilstoši federācijas statūtiem ne vēlāk kā mēnesi pirms kopsapulces prezidenta amata pretendentiem jāiesniedz iesniegums, kuru parakstījuši vismaz pieci LVF biedri.
“Pilnsapulcē piedāvāsim mainīt arī statūtus, izveidojot triju līmeņu pārvaldi — padome, valde un sekretariāts. Viens no jaunizveidotās padomes locekļu uzdevumiem būs piesaistīt privāto finansējumu — vismaz pārdesmit tūkstošus eiro gadā. Otrs nozīmīgais pienākums būs valdes darbības kontrolēšana un kopīgi noteikto stratēģisko mērķu īstenošanas veicināšana. Svarīgi ir nodrošināt, ka valde neieslīgst ikdienas organizatoriskajos sīkumos, jo, fokusējoties tikai uz volejbola ilgtermiņa stratēģiskajiem mērķiem, var nodrošināt sporta veida attīstību,” saka Buks. “Pilnsapulcē notiks arī prezidenta pārvēlēšana, izvirzīšu savu kandidatūru. Esam iecerējuši arī noteikt statūtos, ka prezidents nevar ieņemt šo amatu vairāk par diviem termiņiem. Lai arī pats tiku ievēlēts tikai pirms diviem gadiem ārkārtas pilnsapulcē, taču to uzskatu par pilnvērtīgu prezidenta termiņu. Pēc diviem termiņiem ir nepieciešama gan prezidenta nomaiņa, gan arī ievērojamas izmaiņas valdē un padomē, lai iesaistītos jauni cilvēki ar svaigām idejām un redzējumu.”
LATVIJAS VOLEJBOLA FEDERĀCIJA
Biedrības Latvijas Volejbola federācija (LVF) kopsapulcē 2019. gada 18. janvārī par vienīgā prezidenta amata kandidāta Jāņa Buka ievēlēšanu nobalsoja 45 biedri, pret — viens, atturējās — astoņi. Kopsapulce bija ārkārtas, tādēļ prezidenta pilnvaras tika noteiktas tikai uz atlikušajiem diviem gadiem — līdz 2021. gada 2. februārim.
LVF prezidents Jānis Buks dzimis 1969. gada 21. oktobrī Rīgā; Rīgas Angļu ģimnāzijas un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolvents; pabeidzis Rīgas Volejbola skolu (treneris Andris Leitis).
“Ar ideju, ka man jākļūst par LVF prezidentu, nāca Ralfs Kļaviņš. Daudziem cilvēkiem bija apnikusi gadiem ilgā stagnācija volejbolā un nepārtrauktie kašķi. Mani uzrunāja kā pilnīgi neitrālu cilvēku,” komentē Jānis Buks, kura maizesdarbs ir padomes locekļa amats AS Latvijas Balzams un AS Olainfarm.
LVF valde: Jānis Buks (LVF prezidents), Toms Reiziņš, Kaspars Timermanis, Jānis Valerts, Māris Trušelis, Andris Konošonoks, Linda Mežgaile, Indulis Laškovs, Andris Blaka.
LVF sekretariāts: Gunta Aizporiete (ģenerālsekretāre), Sandra Budkēviča (Jaunatnes sacensību koordinatore, Liene Brikše (klasiskā volejbola sacensību koordinatore), Artūrs Vitkovskis (Latvijas nacionālo izlašu koordinators), Lelde Blumberga (sabiedrisko attiecību speciāliste), Ruta Millere-Celmiņa (mārketinga un sabiedrisko attiecību projektu vadītāja), Elza Breidaka (lietvede), Sandra Selga (Latvija nacionālo pludmales volejbola izlašu koordinatore), Dana Timma (pludmales volejbola sacensību koordinatore).
