Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ziemas futbola iespējas

Tuvojoties ziemai, lielākā
daļa futbolistu pārceļas zem jumta siltajās sporta zālēs, kur ierastā futbola
bumba tiek nomainīta pret mazāko futzāla
radinieci. Turpinot Sporta padomu regulāro
sēriju, šoreiz pievēršamies telpu futbolam, kas ar katru gadu iegūst arvien
lielāku popularitāti.

Futbols
tradicionāli tiek uzskatīts par demokrātiskāko sporta spēli, kuru vasarā
labprāt spēlē lielākā daļa sportisku vīriešu. Diemžēl mūsu klimats nav
labvēlīgs, lai futbolu cauru gadu spēlētu brīvā dabā, tāpēc telpu futbols ir
laba iespēja arī aukstākajos ziemas mēnešos nodarboties ar mīļoto sporta veidu.
Tomēr jāņem vērā, ka futbolam un telpu futbolam ir arī pietiekami daudz atšķirību.
Cita bumba
Telpu
futbolā katrā komandā ir četri laukuma spēlētāji un vārtsargs, bet spēle notiek
ar ceturtā izmēra bumbu, kas ir mazāka par parasto futbola bumbu, bet nedaudz
lielāka par handbola bumbu. Telpu futbola bumba ir par kādiem 10 gramiem
smagāka, tai arī ir par 30-40 procentiem mazāks atlēciens, kas spēlētājiem ļauj
to vieglāk kontrolēt. „Telpu futbols ir vēl
demokrātiskāka spēle nekā futbols, kuru var spēlēt arī druknāki vīrieši, kuri,
apgūstot tehniku, to var izmantot par trumpi, spēlējot ar korpusu. Zālē visi
izskatās tehniskāki un labi jūtas, jo futzāla
bumba daudz nelēkā un neatlec augstāk par celi, tāpēc to vieglāk savaldīt un
apstrādāt. Pat ja cilvēks maz spēlējis futbolu un nav īpaši koordinēts, zālē viņš
izskatīsies labāk. Pie šīs bumbas gan ir jāpierod. Piemēram, man vajag nedēļu,
lai no lielās futbola bumbas pārietu uz mazo. Lielajā futbolā arī vajag vismaz
11 spēlētāju, bet mazajā pietiek atrast vēl četrus draugus, lai varētu spēlēt,"
par mazā futbola priekšrocībām stāsta
Latvijas telpu futbola čempionvienības FK Kauguri
spēlējošais treneris 41 gadu vecais Mihails Busels, kurš futbola aprindās
zināms ar iesauku Papa (krievu
val.-tētis). Pagājušajā sezonā Busels Latvijas telpu futbola čempionāta
virslīgā guva dubultpanākumu, jo finālturnīrā tika vēl viena viņa komanda
Busela FS-Ropaži, kur Mihails ir galvenais treneris. Savukārt vasarā viņš svinēja
apaļu jubileju lielajā futbolā, Latvijas čempionāta otrās līgas komandas Ropaži
sastāvā gūstot simtos vārtus karjerā.
Daži knifi
„Telpu futbolā lielāka nozīme
ir tehnikai, atšķirīgāk strādā ar bumbu. Galvenais jāņem vērā, ka tur citādi
aptur bumbu, pavirzot to zem pēdas. Ir arī citi tehniskie knifi. Piemēram,
telpu futbolā ļoti efektīvs ir sitiens ar pirkstgaliem, kas lielajā futbolā
gandrīz netiek izmantots. Telpu futbolā viss notiek ātrāk, nav daudz laika
lēmumu pieņemšanai, jo visu izšķir sekundes desmitdaļas. Liela nozīme var būt
arī mājas sagatavēm, iepriekš iestrādātām kombinācijām. Lielajā futbolā ir
iespēja brīžiem atvilkt elpu, bet zālē visu laiku esi spēlē. Telpu futbols var
būt ļoti noderīgs arī jaunajiem futbolistiem, jo tas palīdz pilnveidot tehniku.
Piemēram, Brazīlijā lielākā daļa jauniešu līdz 14 gadiem spēlē mazo futbolu,
tikai pēc tam pārejot uz klasisko spēli," 
atklāj Busels. „Savā ziņā futzāls ir vairāk līdzīgs citiem telpu
sporta veidiem – basketbolam, hokejam, handbolam. Ja hokejā maiņa nospēlē 50
sekundes un nomainās, telpu futbolā maiņas parasti ir ik pēc divām trim
minūtēm. Līdz ar to atšķiras arī sagatavošanās, kur ne tik svarīga ir izturība,
bet starta uzrāviens, veiklums. Spēle ir dinamiskāka, tiek gūti vairāk vārtu,
lai gan pēdējās tendences liecina, ka daudzas vadošās komandas arvien lielāku
uzsvaru liek uz aizsardzību. Piemēram, pagājušās sezonas Latvijas čempionāta
izšķirošajā mačā tika fiksēts rezultāts 1:0. Viena lieta gan visos sporta
veidos ir nemainīga – uzvar tas, kurš vairāk to grib."
Bezkontakta spēle
Telpu
futbols skaitās bezkontaktu spēle, kur aizliegti, piemēram, lielajā futbolā tik
ierastie izklupieni. Protams, cīņas karstumā visādi gadās, taču traumas
sportisti gūst retāk nekā lielajā futbolā. Arī telpu futbolā spēlētājiem
obligāti jālieto kāju aizsargi, bet vārtsargiem ieteicams spēlēt garajās
biksēs. Tāpat kā jebkurā citā sporta veidā pirms sacensības ieteicams pamatīgi iesildīties
– paskriet, palocīties, pastaipīties. Iesācējiem
arī jāņem vērā, ka telpu futbolā ir noteikumu pārkāpumu limits – pēc sestā
pārkāpuma par katru nākamo sodu tiek piešķirts 10 m soda sitiens. Tas ir labs
profilaktisks līdzeklis, lai apkarotu rupju spēli. Tāpat kā lielajā futbolā
tiesnesis var arī noraidīt futbolistu no laukuma, kas nozīmē, ka komandai divas
minūtes jāspēlē mazākumā. Telpu futbolā noturēties mazākumā ir vēl grūtāk nekā
hokejā.
Amatieru mači
Viena
lieta ir uzspēlēt ar draugiem savam priekam, bet agri vai vēlu visiem gribas
izmēģināt spēkus sacensībās. Pirms desmit gadiem tā bija liela problēma, toties
tagad amatieru futbolistiem ir daudz iespēju izvēlēties sev piemērotus mačus
atkarībā no meistarības un finansiālajām iespējām. Rīgā
masveidīgākās sacensības ir Futbola Turnīra asociācijas (FTA) rīkotā Triobet ziema kausa izcīņa un Latvijas
Amatieru futbola biedrības (LAFB) organizētā Rīgas ziemas kausa izcīņa. Abos
šajos turnīros piedalās vairāk nekā pussimts komandu, un katrai vienībai
nodrošinātas vismaz 10 spēles. Abos turnīros komandas sadalītas vairākās līgās,
kas nodrošina, ka laukumā tiekas līdzīgu spēku samēru komandas. Spēļu
rezultātiem un statistikai ērti sekot līdzi turnīru interneta mājaslapās –
www.fta.lv un www.lafb.lv. Sacensības sākas oktobra vidū un turpinās līdz
martam vai aprīlim. Galvenā atšķirība, ka LAFB mači notiek nedēļas nogalēs LSPA
sporta zālē, bet FTA spēles risinās ar izbraukumiem savā un pretinieku laukumā,
kas dod iespēju brīvi izveidot spēļu kalendāru. Dalības nauda jārēķina ap 300,
400 latiem. Ņemot vērā, ka katrā komandā vajadzīgi aptuveni desmit spēlētāju,
tas nebūt nav tik daudz. Vēl
arī ir iespējams piedalīties Latvijas Tautas sporta asociācijas (LTSA) ziemas
čempionātā, taču tur sacensību sistēma ir citādāka – mači notiek ar
sabraukumiem dažādās pilsētās, kad vienas sacensību dienas laikā tiek
aizvadītas trīs četras spēles. Ja
telpu futbols tomēr īsti neiet pie sirds, var izmēgināt spēkus Latvijas
Amatieru futbola līgas (LAFL) sacensībās futbolā 7:7, kas no novembra vidus
notiek Skonto hallē. Atšķirībā no
telpu futbola tur tiek spēlēts ar parasto bumbu. Jāņem vērā, ka šajā turnīrā
kvalitāte ir augstāka, jo labākajā komandās spēlē daudzi bijušie virslīgas un
pat valstsvienības futbolisti. LAFL sacensībās arī nav iedalījuma pa līgām, bet
tiek izmantota tā saucamā Šveices sistēma, kad tiekas komandas, kas turnīra
tabulā ir blakus viena otrai. LAFL mačos negatīvs aspekts ir arī ļoti krieviskā
gaisotne, jo pat interneta mājas lapā nav informācijas valsts valodā. Kristiāns
GIRVIČS
Tu jautā, žurnāla Sports eksperti atbild? Beidzot ir parādījies laiks
pasportot, bet nezinu kur?Kur es varētu pa vakariem uzspēlēt
futbolu?

Ja
jums ir vēlēšanās spēlēt, bet nav komandas vai domubiedru kompānijas, ar kuriem
kopā varētu ķerties pie lietas, tad labākais variants ir sazināties ar kādu no
amatieru turnīru komandām. Šajos telpu futbola turnīros dažādās līgās piedalās
ļoti atšķirīgu līmeņu komandas, tā ka katram kaut cik sportiskam vīrietim ir
labas izredzes atrast kompāniju futbola spēlēšanai. Ļoti ērta kārtība ir LAFB
rīkotajās sacensībās, kuras interneta mājaslapā www.lafb.lv izveidots forums ar
brīvo agentu sadaļu. Tur ievieto sludinājumus gan tie spēlētgribētāji, kuriem
nav komandas, gan arī vienības, kurām nav aizpildītas visas sastāva vakances. Ja
jums ir draugi, kuri arī gatavi spēlēt, tad lieta ir vienkāršāka – jāatrod
piemērota zāle un uz priekšu. Tiesa, Rīgā ir sporta zāļu deficīts (it īpaši par
pieņemamām cenām), tāpēc parasti zāli jau sāk meklēt vasaras beigās. Ja tas jau
ir nokavēts, tad īstiem vīriem paliek pēdējā iespēja – spēlēt ārā uz sintētiskā
seguma laukuma. Pēc savas pieredzes apgalvošu, ka tas nav nekas traks.
Fotoparaksts Futbola cilvēks. 41 gadus vecais Mihails
Busels visu dzīvi spēlē futbolu, gan lielajā laukumā, gan arī zālē.