Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Ar ceļgaliem pa asfaltu. Ne Latvijas?

Par Latvijas motosportu sezonas laikā biežāk
dzirdam motokrosa kontekstā – Lauris Freibergs un citi soloklasēs, Kristers
Serģis, Māris Rupeiks un citi blakusvāģu cīņās. Taču savu vārdu ik gadu saka
arī Latvijas motošosejas lokālā pasaule. Ar labiem mūsējo panākumiem beigusies
šā gada Baltijas sezona. Taču ir arī jautājums – ko tālāk?

Pa kurieni brauksim?
„Šis ir sliktākais
gads, kādu esmu piedzīvojis," atzīst Latvijas Motosporta federācijas
Motošosejas komisijas vadītājs Tāls Meļķis. „Mans pesimisms galvenokārt saistāms ar mūsu vienīgo trasi –
Biķerniekiem. Nav noslēpums, ka šis jautājums radījis ne mazums intrigu dažādās
aprindās. Ja pienāks situācija, ka motobraucēji Biķerniekos nevarēs startēt, šī
sporta veida Latvijā nebūs. Ja autošoseju šādā brīdī varēs glābt kaut kur
izveidotas ielu trases, motobraucējiem šis variants mūsu apstākļos diez vai
būtu realizējams. Trases saimnieki par trases izmantošanu prasa neadekvātu
summu šī sporta veida maksātspējai. Protams, viņi pārvalda Biķerniekus, viņi ir
monopolisti, viņi ir gatavi pelnīt arī uz sporta sacensību rēķina, un viņiem
neviens to nevar aizliegt. Bet mūsu sportam tas var nozīmēt galu."

Tajā pašā laikā
Meļķis atzīmēja, ka sportiski sezona izdevusies lieliska. Izdevies Latvijas atklātais
čempionāts, sagrābtas vadošās pozīcijas Baltijas čempionātā, kas šogad notika
piecos posmos – pa divām sacensībām lietuviešu Kačerginas trasē pie Kauņas un
igauņu Pērnavā, viens posms arī Rīgā, lai arī Latvijas pusei sākotnēji bija
paredzētas divas sacensības.

Latvieši savāc titulus

Sešās klasēs Latvijas
sportisti sagrāba piecus Baltijas čempiona titulus. Par klasēm un secinājumiem
par to spēkiem turpina Tāls Meļķis: „125
kub. cm klasē par čempionu šogad kļuva Garijs Rožkalns – slavenā Bruno Rožkalna
dēls. Viņš iepriekšējos gados ar vājāku tehniku iemācījies cīnīties, bet šogad,
ticis pie jauna motocikla, demonstrēja labu sniegumu. Nākotnē daudz varam
sagaidīt no Kristapa Rutkovska. 250 kub. cm klasē joprojām dominē somu veterāni
ar sirmajām galvām, nav arī klases masveidības. Man pašam cīnoties šajā
kategorijā, kopvērtējumā nācās piekāpties vienam no somiem. Taču apzinos, ka
startēju prieka pēc un neaizvadu īpašas treniņu sesijas, kas atstāj pēdas
rezultātiem. SS600 klasē par Baltijas čempionu kļuva Juris Kerstens. Viņš un
arī otrās vietas ieguvējs Igors Miezis lieliski uzņēmušies vadību klasē.
Kerstens ir arī tā sauktās B līgas B600 klases Baltijas čempions, taču viņa
rezultāti apliecina, ka iesācēju pulkā viņam jau ir pārāk vienkārši. SS600 vienīgi
dalībnieku skaits varēja būt lielāks – jāatzīst, ka Baltijā sportistu skaits
nedaudz mazinās. Visspēcīgākajā klasē – Superbike
– dominē mūsu meistari Agris Neija un Bruno Rožkalns. Brīžiem pat liekas, ka
nav svarīgi, kurš no viņiem ir pirmais, jo viņu kvalitāte ir sen zināma un nevienam
nekas nav jāpierāda. Neija kļuva par čempionu, otrajā vietā atstājot spēcīgo
igauni Kalevu Tēsalu. Šī ir klase, kurā motocikla pilnveidošana ir neierobežota.
Taču atšķirība ir nosacīta – Neija Biķerniekos prata uzvarēt arī ar ielas
motociklu. Ir arī B līgas klases B600 un B1200. Tās ir kategorijas, no kurām
sagaidāms spēcīgs nākotnes sportistu papildinājums. Domāju, ka šīs klases
funkcionē labi. Bez Kerstena uzvaras B600 klasē mums ir Baltijas čempions
Dainis Liņķis arī lielākajā klasē."

Lietuvā un Igaunijā — labāk

Atgriežoties pie
trašu problēmām, jāatzīmē: kamēr Latvijas pusei ar motošosejas cīņu vietu īstās
problēmas vēl ir tikaigaidāmas, pārējās Baltijas valstīs attīstās motociklus
uzņemt gatavie kompleksi. „Viena
lieta ir trases izmaksas mūsu sporta veidam," skaidro Meļķis. „Taču jāņem vērā, ka trase neattīstās, seguma
problēmas palielinās ar katru gadu. Biķernieku motoaplis nav attīstīts, drīzāk
postīts, šajā distancē aizvadot arī autosporta sacīkstes. Tikmēr uz Kauņas
Kačerginu prieks braukt. Vēl nesen bīstamākā trase mainās ar katru mēnesi –
jauns segums, drošības joslas paplašinātas, cik vien iespējams, jaunas
apmales… Pērnava – pēc būtības liels kartodroms – motosacīkstēm labi noder.
Igaunijā ir arī jauni projekti. Debitējusi ielu trase Sāremā, kas tapusi ar
investoru ievērojamu piesaisti. Tāpēc par Baltijas motošosejas nākotni neko
sliktu sacīt nevaru, bet par šī sporta eksistenci Latvijā neesmu tik drošs."

Jaunais čempions piekrīt

Līdzīgu viedokli
pauda arī B1200 klases čempions Dainis Liņķis: „Sporta veids kļūst populārāks ar katru gadu, taču tas ir arī ļoti
dārgs. Sportistam, lai startētu, ir jābūt vai nu bagātam vai pietiekami labam,
lai piesaistītu atbalstītājus. Sacīkstes šobrīd notiek trīs trasēs. Kauņas
izmaiņas ir lieliskas, arī Pērnava pārvēršas ar katru sacīksti. Kas būs ar
Biķerniekiem, es tiešām nezinu, un ir sajūta, ka diez vai kāds to nojauš. Ļoti
ceru, ka tuvāko gadu laikā piepildīsies runas par auto un moto apli sporta
kompleksā 333. Baltijas čempionāta
posmi paliek arvien labāki un skatītājiem interesantāki."

Progress

Liņķis, starp citu,
nākamgad startēs spēcīgākajā Superbike
klasē: „Protams, būs grūti,
konkurence milzīga, cīņas notiks ar vislabākajiem. Taču mēģināšu. Šī sezona
B1200 klasē bija interesanta. Man čempionāta sākums un beigas labas, taču pa
vidu izbaudīju problēmas. Trešajā
posmā Rīgā trīs apļus pirms finiša slapjajā trasē kritu un guvu tikai ceturto
vietu, savukārt nākamajā sacīkstē ceturtā pozīcija pēc tam, kad sešus apļus
pirms finiša nolūza ātruma pārslēgs. Pārējos trijos posmos divas uzvaras un
viena otrā vieta. Liels pluss bija iespēja pirms sezonas divas nedēļas pavadīt
treniņnometnēs Čehijā un Ungārijā. Par šo sezonu jāpateicas arī Kawasaki dīlerim Latvijā – ne mirkli
netika atteikta palīdzība rezerves daļu iegādē."

Viesturs SAUKĀNS