Zvaigznes iedegsies atkal

4. augustā hallē Arēna
Rīga tiks godinātas Latvijas vīriešu basketbola izlases pēdējo 15 gadu
pašas spožākās zvaigznes. Viņu sniegums devis ļoti nozīmīgu ieguldījumu mūsu
valsts basketbolā, tāpēc Latvijas Basketbola savienība sarūpējusi šiem 14
basketbolistiem vai viņu tuviniekiem īpašas piemiņas balvas. Savukārt Sports saviem lasītājiem piedāvā īsu ieskatu katra basketbolista
veikumā Latvijas izlases rindās, kā arī ilggadējā valstsvienības galvenā
trenera Armanda Krauliņa īsu komentāru par katru no viņiem.

Roberts Štelmahers

Izlases rindās debitējis 1992. gada 8.
maijā, bet pēdējo spēli aizvadījis 2005. gada 18. septembrī. Valstsvienībā
aizvadījis 144 spēles. 11 mačos guvis vairāk par 20 punktiem, bet visvairāk –
34 – pret Slovākiju 2001. gadā. Spēlē pret Gruziju (1998. g.) atdevis deviņas
rezultatīvas piespēles.

Armands Krauliņš: „Roberts pelnījis jebkuru apbalvojumu. Viņš no šīs paaudzes spēlētājiem ir
ļoti daudz devis basketbolam. Štelmahera ceļš uz lielo basketbolu nav bijis rozēm
kaisīts, tomēr viņam ir izdevies kļūt par Eiropas klases spēlētāju."

Ainars Bagatskis

Izlasē debitējis 1992. gada 7. maijā, bet
pēdējo  spēli aizvadījis 2003. gada 7.
septembrī, kopā aizvadot 143 mačus. Par Zelta
roku dēvētais uzbrucējs 25 spēlēs guvis vairāk par 20 punktiem. 33 punktus
Bagatskis iekrājis mačos pret Bosniju (1997. g.) un Angliju (2001. g.). Sacensībā
pret Igauniju (2002. g.) izcīnījis 13 atlēkušās bumbas, bet mačā pret Angliju
(2001. g.) precīzi izpildīja 6 no 9 trīspunktu metieniem.  Vienīgais, kurš oficiālās spēlēs izlases
sastāvā guvis vairāk nekā 1000 punktu (1118).

A.K.: „Man ir prieks, ka Bagatskis palicis basketbolā. Imponē viņa zinātkāre –
Ainars ir beidzis divas augstskolas un vēl turpina mācības. Viņš deva lielu
ieguldījumu izlases pagaidām labākajā startā Eiropas čempionātā Turcijā, kur
ierindojāmies astotajā vietā."

Edmunds Valeiko

Izlasē debitējis 1992. gada 9. maijā, bet
pēdējo spēli aizvadījis 2003. gada 14. augustā, kopā aizvadot 90 spēles. Guvis
13 punktus mačos pret Gruziju (1998. g.) un Itāliju (1998. g.). Sacīkstē pret
Čehiju (1998. g.) piecreiz rezultatīvi piespēlējis.

A.K.: „Edmunds Latvijas izlases rindās aizvadījis daudz spēļu. Taktiskajā ziņā
ļoti gudrs basketbolists. Viņam gribētu novēlēt vēl ilgus gadus sportā."

Arnis Vecvagars

Valstsvienības rindās debitējis 1992. gada
22. maijā, bet pēdējo spēli aizvadījis 2005. gada 9. augustā, kopā aizvadot 90
spēles. Guvis 14 punktus sacensībā pret Gruziju (1999. g.). Citā mačā pret šo
izlasi un spēlē pret Izraēlu (2004. g.) izcīnījis piecas atlēkušās bumbas.

A.K.: „Arnim vēl ir daudz iespēju parādīt sevi no labās puses. Es pat gribētu
apgalvot, ka viņam slavas dienas vēl ir priekšā."

Aigars Zeidaks

Izlasē debitējis 1992. gada 7. maijā, bet
pēdējo spēli aizvadījis 1999. gada 1. decembrī, kopā piedaloties 71 mačā. Sacensībā
pret Igauniju (1994. g.) guvis 36 punktus, bet citā mačā pret šo komandu (1993.
g.) izcīnījis 13 atlēkušās bumbas.

A.K.: „Spēlējis ļoti daudzās komandās. Vēl neviens nav spējis tuvoties viņam
caurgājiena prasmē. Latvijas izlasei šobrīd noteikti noderētu šāda ampluā
spēlētājs."

Edgars Šneps

Valstsvienībā debitējis 1993. gada 18. maijā,
bet pēdējo spēli aizvadījis 2003. gada 7. septembrī, kopā aizvadot 64 mačus. Sacīkstē
pret Horvātiju (2000. g.) guva 21 punktu, mačā pret Baltkrieviju (2002. g.)
izcīnīja 10 atlēkušās bumbas. Spēlēs pret Angliju (1999. g.) un Slovākiju
(2000. g.) atdevis sešas rezultatīvas piespēles, bet mačā pret Itāliju (1997.
g.) piecreiz pārtvēris bumbu.

A.K.: „Neraugoties uz daudzajām traumām ikreiz centies spēlēt un palīdzēt Latvijas
izlasei. Ja nebūtu viņa savainojumu, vēl ilgi varētu palīdzēt Latvijas izlasei,
jo tāda motora valstsvienībai šobrīd
pietrūkst."

Jānis Laksa

Izlases rindās debitējis 1992. gada 7. maijā,
bet pēdējo spēli aizvadījis 2002. gada 20. novembrī, kopā piedaloties 58 mačos.
1995. gada sacīkstē pret Vāciju guvis 23 punktus un izcīnījis 13 atlēkušās
bumbas.

A.K.: „Komandas spēlētājs, kurš godprātīgi veicis jebkuru uzdevumu. Allaž spējis
pakārtot savu sniegumu komandas interesēm."

Kārlis Muižnieks

Valstsvienībā debitējis 1992. gada 7. maijā,
bet pēdējo spēli aizvadījis 1997. gada 30. jūnijā, kopā piedaloties 58 mačos. Deviņās
spēlēs guvis vairāk nekā 20 punktu, bet mačā pret Spāniju (1993. g.) iekrāja 34
punktus. Sacīkstē pret Poliju (1992. g.) izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas,
bet mačos pret Šveici (1992. g.) un Izraēlu (1993. g.) atdevis pa sešām
rezultatīvām piespēlēm. Savukārt cīņā pret Igauniju (1993. g.) četrreiz
pārtvēris bumbu.

A.K.: „Apliecinājis sevi kā gudru un lietderīgu spēlētāju. Priecājos, ka viņš
izvēlējās basketbola trenera karjeru un sāka darbu manā vadībā Ventspilī. Viņam
ir lielas iespējas turpmākajai izaugsmei. Novēlu Kārlim vislielākos panākumus
darbā ar Latvijas izlasi šoruden Spānijā."

Raimonds Miglinieks

Izlasē debitējis 1992. gada 7. maijā, pēdējo
spēli aizvadījis 2003. gada 22. augustā, kopā piedaloties 56 mačos. Deviņās cīņās
atdevis vairāk par 10 rezultatīvām piespēlēm. Mačā pret Bosniju un Hercegovinu
(1997. g.) guvis 18 punktus. Sacīkstē pret Baltkrieviju (2001. g.) atdevis 15
rezultatīvas piespēles. Mačā pret Poliju (1997. g.) izcīnījis sešas atlēkušās
bumbas, bet spēlē pret Bosniju un Hercegovinu (1997. g.) pārtvēris sešas
bumbas.

A.K.: „Raimondu es dēvēju par basketbola profesoru. Šobrīd izlasei tik gudra
saspēles vadītāja nav. Žēl, ka savianojuma dēļ viņam bija jābeidz karjera,
kurai vēl tagad varētu būt interesants turpinājums."

Ivars Liepa

Valstsvienībā debitējis 1992. gada 29.
maijā, bet pēdējo spēli aizvadījis 1999. gada 27. februārī, kopā piedaloties 56
mačos. Visvairāk punktu (13) guvis sacīkstē pret Moldovu (1993. g.), bet spēlē
pret Angliju (1996. g.) izcīnījis septiņas atlēkušās bumbas.

A.K.: „Neraugoties uz auguma centimetriem, kas centra spēlētājam nebija iespaidīgākie,
Ivars cīņā par atlēkušajām bumbām darbu allaž izdarīja spoži. Citi to tā
nespēja, pat ar daudz lielākiem auguma centimetriem."

Igors Meļņiks

Izlasē debitējis 1992. gada 7. maijā, bet
pēdējo spēli aizvadījis 2001. gada 7. augustā, kopā piedaloties 49 mačos. Sacīkstē
pret Itāliju (1992. g.) guva 36 punktus, bet mačā pret Izraēlu (1993. g.)
izcīnīja 13 atlēkušās bumbas.

A.K: „Igoram bija labi fiziskie dotumi, arī spēles izpratnē. Diemžēl viņam
neveidojās kontakts ar vairākiem citiem Latvijas treneriem. Varbūt šajā ziņā
vainojams Igora raksturs. Priecājos, ka arī viņa dēls beidzot atradis ceļu uz
Latvijas jaunatnes izlasēm."

Andrejs
Bondarenko

Valstsvienībā debitējis 1992. gada 7. maijā,
bet pēdējo spēli aizvadījis 1998. gada 28. novembrī, kopā piedaloties 47 mačos.
Sacīkstē pret Izraēlu (1992. g.) guva 21 punktu. Savukārt mačos pret Šveici
(1992. g.) un Izraēlu (1992. g.) izcīnīja pa 12 atlēkušajām bumbām.

A.K.: „Bondarenko bija ļoti talantīgs basketbolists. Diemžēl Andrejs pāragri
aizgāja no dzīves."

Andris Jēkabsons

Izlasē debitējis 1992. gada 22. maijā, bet
pēdējo spēli aizvadījis 1995. gada 11. oktobrī, kopā piedaloties 12 mačos.
Spēlē pret Šveici (1992. g.) guva 10 punktus un izcīnīja četras atlēkušās
bumbas.

A.K.: „Viens no maniem mīļākajiem spēlētājiem. Atnāca uz Rīgu 16 gadu vecumā, bija
PSRS otrās izlases dalībnieks, brīžiem spēlēja arī pirmajā izlasē. Viņš sekmīgi
sāka trenera karjeru, taču diemžēl neprata savienot savu talantu, darbu un
atpūtu…"

Valdis Valters

Valstsvienībā debitējis 1992. gada 22.
maijā, bet pēdējo spēli aizvadījis 1992. gada 26. jūnijā, kopā piedaloties
deviņos mačos. Sacensībā pret Albāniju (1992. g.) guva 22 punktus un izcīnīja
septiņas atlēkušās bumbas, bet mačā pret Franciju (1992. g.) sešreiz
rezultatīvi piespēlēja.

A.K.: „Arī viņu es paņēmu pie meistariem 16 gadu vecumā. Patīkami, ka pēc ilgākas
pauzes Valters atkal ir basketbolā. Divtik patīkami, ka viņš strādā ar
jaunatni. Par Valda konfliktiem ar apkārtējiem varu teikt, ka tie raksturīgi
ļoti daudziem izciliem sportistiem. Toties Valdis jau kopš 16 gadu vecuma
zināja savu mērķi un ir to sasniedzis."

Jānis
ERENBERGS