Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Karalim uzticīgs

Vladimirs Kravcovs. Latvijas Modernās pieccīņas federācijas
ģenerālsekretārs – šādā statusā viņu pazīst šo laiku paaudze.
Ir vērts atmiņu lenti patīt atpakaļ…

1954.
gada vasarā Rīgā
tika dots starts jaunam sporta veidam – modernajai pieccīņai. Ļoti bieži, sekojot
mūsdienu norisēm, aizmirstam mūsu veiksmju kalējus netālā pagātnē. Tāpat kā
Francijas karalim arī  mums bija trīs
musketieri – Andris Kalniņš, Vladimirs Kravcovs un Sergejs
Černavins. Mazliet vēlāk šim trijniekam pievienojās 1974. un 1975. gada
pasaules junioru čempions Uldis Putniņš. Lai neapvainojas tie, kurus
nepieminēju, jo šajā periodā mums ar treneri Aini Zvirgzdiņu bija diezgan plašs
sporta meistaru klāsts un atlase dalībai galvenajās sacensībās bija gaužām spraiga
un principiāla.

Šajās
dienās 60 gadu jubileju svin sporta meistars Vladimirs Kravcovs. Viņš
pieminētajā musketieru trijotnē bija kā pamatakmens. Augot pieredzei, no gada
gadā uzlabojās Vladimira rezultāti tehniskajos veidos (jāšanā, paukošanā,
šaušanā). Peldēšanā viņš turējās mazliet virs vidējā līmeņa, bet skriešanā to
kompensēja ar ļoti augstiem rezultātiem. Ik pavasari PSRS izlases kandidātu
sacensībās Rīgas Sporta
manēžā Vladimirs apsteidza
spēcīgākos pieccīņnieku skrējējus no Kirgīzijas,
Ukrainas un Maskavas, kuri šim mačam speciāli gatavojās viduskalnē Isikula
ezera apkaimē un Cahkadzori kalnos. Kravcovs 3000 metrus
veica 8:47.

Šim rezultātam joprojām neviens no mūsu
favorītiem nav spējis tuvoties. Pēc šī
vēsturiskā skrējiena sevišķi sajūsmināts bija mūsu federācijas prezidents Ivans
Čaša. Viņš mūs svinīgi apsveica un teica: „Puiši,
šodien tiks iedzīts pirmais miets jūsu pieccīņas sporta bāzei Kleistos." Vārdu
viņš turēja. Pateicoties viņam, šodien mums vismaz ir apjumtā
manēža jāšanai, sporta zāle paukošanai un šautuve, kā
arī vieta, kur pulcēties, piesēst, atcerēties pagātni un pārdomāt nākotni.

Sveicot
Vladimiru jubilejā, gribu viņam teikt paldies par uzticību pieccīņai un tās
treneriem, kuri centās dot visu labāko, kas bija viņu spēkos un zināšanās.

Paldies,
ka tu uz saviem pleciem iznesi grūtāko. Uz tevi paļāvāmies pat tad, kad bija
izlozēts vissliktākais zirgs. Tu arī ar tādu spēji tikt galā un iegūt komandai
tik nepieciešamos punktus. Komandu sacensībās skriešanā tevi likām pēdējo, jo
ar savu sagatavotību un gribasspēku tu varēji noturēt četrās iepriekšējās
disciplīnās pārējo biedru izcīnīto vietu un ļoti bieži to pat uzlabot, panākot
konkurentus.

Paldies
par tavu jauneklību, jo tu nejūti, ka tev jau ir 60! Tu ar savu piemēru apgāz
mītu, ka ar sportu veselību sabojā. Tev cīnīties iznācis daudz un bieži.

Paldies,
ka biji pirmais, kurš Latvijas pieccīņai 1967. gadā atvedi pasaules junioru
sudraba medaļu un komandu čempiona titulu. Paldies, ka
biji viens no mūsu veiksmes kaldinātājiem 1975. gadā Tautu spartakiādē Erevānā, kur mūsu komanda izcīnīja trešo vietu.  Paldies par Latvijas pieccīņai pirmoreiz
izcīnīto sudraba medaļu PSRS čempionātā 1974. gadā.

Paldies
par izturību un vīrišķību. Ar tevi
var braukt vienā laivā.

Ainars LEJA,

tavs treneris