Pienākums nožņaudza

Bet visi ir
dzīvi, nekāda traģēdija nav notikusi. Vienkārši pirmā iespēja modernajā
pieccīņā kvalificēties startam olimpiskajās spēlēs, nav līdz galam izmantota.
Citkārt mēs būtu itin apmierināti, ka Eiropas čempionātā Jeļena Rubļevska
izcīnījusi devīto vietu, bet vīriešu stafetes komanda pirmo reizi iekļuvusi
labāko sešniekā.
Šoreiz varam būt
gandarīti, ka Latvijas publikai parādījām, kāda ir modernā pieccīņa tās
vismeistarīgākajā izpildījumā, bet šī sporta veida starptautiskajai sabiedrībai
pierādījām, ka Rīgā spējam noorganizēt Eiropas čempionātu, kas daudziem paliks
atmiņā kā izcils.

Rēgi sienās
Tas bija arī mūsu
upuris. Pat treneriem, jo sevišķi vīriešu izlases šefam Jurim Krastiņam, ņemot
vērā viņa milzīgo starptautisko sacensību pieredzi, nācās piedalīties nemitīgo
"ko un kā darīt" jautājumu risināšanā. Bet konkurenti domāja tikai
par to, kā Rīgā iekļūt labāko astoņniekā, kas saņems ceļazīmes uz Pekinas
spēlēm.

Arī sienas mūsu
sportistiem nepalīdzēja, no sienām viņiem burtiski gāzās virsū radi, draugi,
paziņas un vienkārši skatītāji, kuri visi gaidīja savējo spožumu. Bet modernā
pieccīņa, kurā šauj, pauko, peld, jāj un skrien, ir ārkārtīgi smalks un jutīgs
sporta veids.

Ne tikai dažos
teikumos, bet arī vairākās stundās neizskaidrojamu iemeslu dēļ pusfinālā
(pavisam 71 dalībnieks, cīņu turpina 36) pēkšņi smaga roka bija palikusi
divkārtējam olimpietim Denisam Čerkovskim, kurš atpalika no savām ierastajām
spējām paukošanā un šaušanā. Lai kā arī viņš centās peldēšanā un skriešanā
(pusfināli risinās četrcīņā), līdz 18. vietai, kas nodrošina vietu finālā,
aizsniegties neizdevās.

Arī Sandris Šika
sāka ar neveiksmi – tikai 175 punkti šaušanā, toties paukošanā pasaules
karavīru čempions visu atguva ar uzviju, un cīņu savā grupā viņš beidza ar
trešo vietu.

Fair Play Šikam!

Finālcīņas Sandris
Šika sāka ar 26. rezultātu šaušanā (177 p.), 24. paukošanā (15 uzvaras 35
cīņās) un 32. peldēšanā. Pēc trim disciplīnām viņam bija 29. koprezultāts un
cerības situāciju krasi uzlabot jāšanā.

Kleistos izloze
Sandrim piešķīra Latvijas zirgu Grācija, kurš jau, iesildoties pirmajam
hītam, nometa zemē baltkrievu sportistu Dmitriju Meļaku un aizaulekšoja
brīvības meklējumos. Grācijai izmisīgi aulekšojot un krācot, baltkrievam
ar vairākām kļūdām maršrutu tomēr izdevās veikt. Toties zirga nāsīs parādījās
asinis.

Veterinārārsti
tomēr nolēma, ka Grācija ir spējīga sacensības turpināt.

Tas bija gandrīz
traģisks spriedums. Pēc tam, kad Sandris Šika bija ticis līdz trešajam
šķērslim, kļuva nepārprotami skaidrs, ka zirgs fiziski nav spējīgs otrreiz
veikt maršrutu līdz galam. Par laimi veterinārārstiem izdevās Grāciju
reanimēt, bet Sports Sandri Šiku izvirza gada balvai par godīgu cīņu.
Sapratis, ka zirga dzīvība ir briesmās, sportists nevis viņu turpināja dzīt ar
pātagu, bet pacēla cepuri, paziņojot tiesnešiem, ka sacensību beidz.

Lai arī niecīgs,
tomēr rezultāts jāšanā Šikam tika ieskaitīts, un latvietis cīņu no pēdējās
pozīcijas turpināja iedzīšanas krosā, iegūstot 34. vietu. Šādā pozīcijā
teorētiski šobrīd viņš atrodas arī pasaules reitingā, kas arī tiks ņems vērā,
nosakot 36 olimpiešus. Tiesa, līdz šim spriedumam situācija tajā vēl mainīsies
veselu gadu. Cerams, ka Sandrim tikai uz labu.

Kā aizlido
putniņš

"Pusfinālā
Sandrim izdevās tikt galā ar ažiotāžu," vērtē treneris Juris Krastiņš.
"Bet finālā paukošanā vairs nebija svaiguma. No zaudētajām cīņām vismaz
astoņās viņš izveidoja situāciju, kādā parasti uzvar. Šoreiz pietrūka smalkuma,
filigrānās precizitātes, smalkā darba ar pirkstiem. Kā man savulaik mācīja leģendārais
Habarovs, – špaga ir jātur kā putniņš. Par stipru turēsi, nospiedīsi. Par vāju
turēsi, aizlidos… Špagu nevar turēt kulakā. Viss darbs notiek ar diviem
pirkstiem, ar tiem tu vadi špagas galu. Sandrim šodien nebija šīs smalkās
sajūtas, un tas arī izšķīra rezultātu. Citādi viņš visu darīja ar maksimālu
atdevi un būtībā atklāti kļūdījās tikai vienu reizi – cīņā ar grieķi.

Šaušanā lodes
negāja desmitniekā, visu laiku tikai devītnieki, astotnieki, vajadzēja 30
procentus šāvienu trāpīt desmitniekā, tad būtu viņa rezultāts – 182 punkti un
uzreiz cita konkurētspēja. Treniņos viņš šauj 184 – 186. Izšāva labāk nekā
pusfinālā, bet 177 punkti nav viņa rezultāts."

Bažas un brīnumi

Olimpiskās
vicečempiones Jeļenas Rubļevskas trešā vieta priekšsacīkstēs paukošanā izkliedēja
bažas par viņas iekļūšanu finālā. Diemžēl galveno cīņu viņa šosezon kārtējo
reizi sāka ar neveiksmi šaušanā – 173 p. (personiskais rekords – 189 p.) un 25.
vietu. Situācija ar sesto labāko rezultātu (20 uzvaras 35 cīņās) strauji tika
uzlabota paukošanā un tūlīt atkal pasliktināta peldēšanā (30. vieta).

Kleistu konkūra
laukumā cīņu Jeļena sāka no 24. pozīcijas, sajūsminot visus savus līdzjutējus
un sniedzot gandarījumu savam trenerim šajā disciplīnā Isakam Navruzovam.
Jāšanā Jeļena (zirgs Kolorīts) bija viena no trim sportistēm, kas
maršrutu spēja veikt, nenogāžot nevienu šķērsli.

Pēc četrām
disciplīnām Rubļevska uzlidoja līdz divpadsmitajai pozīcijai un olimpiskais
astoņnieks pēkšņi atkal kļuva reāls. 3 km iedzīšanas krosā Jeļenai izdevās
apsteigt trīs sportistes, tomēr Pasaules kausa izcīņas līderi polieti Silviju
Čvojdzinsku, kura startēja tieši pirms Latvijas sportistes, viņa panākt
nevarēja.

Darbs ar ticību

Šogad Jeļena
Rubļevska daļēji mainījusi savu treneru komandu, kuras darbu tagad vada Andris
Kalniņš: "Finālā labs rezultāts, ja vien mums nevajadzētu astoto vietu,
pēc kuras te bija ieradušās visas. Mums vēl traucēja psiholoģiskais slogs.
Visi  Latvijas pieccīņnieki nopietnās
starptautiskās sacensībās savu skatītāju priekšā startēja pirmo reizi mūžā.
Visi viņus gribēja redzēt labākus par labākajiem. Viņi paši sevi arī. Šis
pienākums žņaudza un dažus arī nožņaudza.

Ja Jeļena šautu un
paukotu tā, kā viņa to vēl nesen spēja, problēmu nebūtu. Bet šī sezona viņai
nav viegla. Tikai iepriekšējā Pasaules kausa izcīņas posmā pirms dažām nedēļām
Rubļevskai beidzot izdevās iekļūt finālā, forma tiek atgūta pamazām.

Peldēšanā Jeļena
jau sasniedza savu rezultātu, kaut gan kopumā šajā disciplīnā viņa nav tā
stiprākā, jo pieccīņā ienākušas daudzas jaunas sportistes, kas bijušas labas
peldētājas. Jāšanā Rubļevska bija nevainojama, skriešanā viņa var kļūt vēl
ātrāka."

Šaušanā ar
Rubļevsku tagad strādā mūsu vispieredzējušākais olimpietis Afanasijs Kuzmins:
"Pirmo reizi Jeļenu redzēju, šaujot sacensībās. Ir kļūdas tehnikā, bet tās
ir labojamas. Tagad skaidrs, kas jādara. Esmu pārliecināts, tiksim galā.
Galvenais ir atgūt ticību sev."

Alus uz lāvas

Gandarījumu kā vēsu
alu siena laika tveicē galdā lika mūsu kungu komanda stafetē. Četrpadsmit
valstsvienību konkurencē sākuši ar 12. vietu šaušanā, Deniss Čerkovskis,
Mihails Jefremenko un Sandris Šika paukošanā sasniedza otro labāko rezultātu,
bet pēc peldēšanas (6. sniegums!) jau pārvietojās uz ceturto pozīciju
kopvērtējumā. Jāšanā mums atkal laimējās ar zirgiem, un 3×1500 m
iedzīšanas stafeti Latvijas trio vajadzēja sākt minūti un 15 sekundes pēc
līderiem krieviem, 28 sekundes pēc baltkrieviem,  22 pēc lietuviešiem un 5 pēc francūžiem.
Savukārt ar 3 sekunžu atstarpi mums sekoja vācieši un ar 7 – ungāri.

Sandrim Šikam gandrīz
izdevās neturēt vāciešu ofensīvu, Mihailam Jefremenko nācās palaist garām abus
sekotājus. Par dienas varoni kļuva Deniss Čerkovskis, kurš vispirms noķēra
ungāru Robertu Nemetu, pēc tam abi kopā vācieti Stefenu Gebhardu. Tomēr finiša
spurtā Nemets, kurš startēja tikai stafetē, bija par nieku svaigāks.

Šajā disciplīnā
sestā vieta Eiropas čempionātā Latvijas pieccīņas vēsturē ir augstākais
sasniegums. Ar šo rezultātu komanda pirmo reizi kvalificējāmies startam stafetē
pasaules meistarsacīkstēs.

Iedvesmas diena

"Tāda komanda,
kas var pacīnīties par augstu vietu, mums sen nav bijusi," vērtē vīriešu
izlases galvenais treneris Juris Krastiņš. "Ir bijis viens vai divi
spēcīgi pieccīņnieki. Bet tagad jau ir četri vīri, kas pretendē uz vietu
stafetes komandā.

Lai arī rezultāts
labs, dažas problēmas palikušas. Šaušanā Jefremenko vēl nebija attapies no
neveiksmes pusfinālā un pēdējās trīs lodes lidoja septītniekā. Viņam jāatgūst
stabilitāte un arī sacensībās jāsāk rādīt tas, ko viņš spēj treniņos. Šika šāva
normāli. Vienīgi ātrāk vajadzēja izdarīt tēmekļa korekciju. Pirmie divi šāvieni
bija astotniekā pa kreisi. Pamazām viņš tuvojas tam rezultātam, ko spēja
demonstrēt pērn PK finālā, kad finišēja trešais.

Čerkovskis šāva
tieši tā, kā bija plānots to darīt individuālajās sacensībās. Savas standarta
normas robežās. Atgūts arī šāvienu ritmiskums. Pusfinālā tie tika izdarīti ar
ļoti atšķirīgu intervālu, kas neliecina par stabilitāti un ticību sev.

Paukošanā pirmajos
divos apļos Denisam gāja tāpat kā pusfinālā. Pirmajā cīņā no ukraiņa Borkina
dabūja visus trīs dūrienus (stafetē cīnās līdz trim dūrieniem nevis vienam kā
individuāli). Arī otro apli Deniss sāka tikai ar vienu dūrienu, bet pēc tam
pakāpeniski savu sniegumu uzlaboja un mača otrajā pusē cīnījās tā, kā vajag, kā
viņam piestāv. Sandris, neskatoties uz milzīgo nogurumu, paukoja fantastiski.
Labāk nekā finālā. Ja Miša tā, kā stafetes mačos paukotu priekšsacīkstēs, tad
arī viņš tiktu finālā.

Nopeldējām ļoti
labi. Miša un Deniss laboja savus personiskus rekordus, Sandris no tā atpalika
tikai nedaudz. Jāšanā atkal mūs iegāza izloze. No septiņiem zirgu komplektiem,
mums trāpījās vissliktākais. Diemžēl Starptautiskās federācijas funkcionāri
neņēma vērā vietējo speciālistu raksturojumus un zirgus pa trim salika pēc
formāliem kritērijiem. Tā gadījās, ka vienā komplektā visi trīs bija, maigi
sakot, ne pārāk labi. Denisam nācās jāt ar Eniro, kas barjeras gāza
gandrīz vai principa pēc – seši neveikti šķēršļi. Otrajā plūsmā polis Kacers ar
Eniro spēja veikt tikai vienu no deviņām barjerām."

Līgo nedēļas nogalē
mūsu līderi turpinās cīņu PK pēdējā kārtā Romā, lai iekļūtu to 36 labāko
skaitā, kas septembra vidū startēs PK finālā Pekinā, bet pirms tam augusta
beigās – pasaules čempionāts Berlīnē. Pagaidām izņemtas ir tikai deviņas olimpiskās
ceļazīmes dāmām un kungiem – vēl pa vienai tika izcīnīta Āfrikas čempionātā.

Dainis CAUNE

Foto: Dainis Caune,
Sports

Divcīņa. Tikai pašā pēdējā sekundē Sandri Šiku nodūra
polis Marcins Horbačs, kurš izcīnīja Eiropas čempionāta bronzas medaļu

Foto: Dainis Caune,
Sports

Tā izkūst
medaļas. Ungārs Gabors Balāžs
bija labākais strēlnieks, sacensību līderis pēc paukošanas un arī peldēšanas.
Bet šī neveiksme viņam atņēma vietu uz goda pjedestāla, liekot samierināties tikai
ar olimpisko ceļazīmi par septīto koprezultātu

Foto: Dainis Caune,
Sports

Tiesiski. Paukošanā sacensību protokols jāparaksta arī
pašiem sportistiem

Foto: Dainis Caune,
Sports

Kontrole. Pirms divcīņas špagas atbilstību noteikumiem
pārbauda arbitrs, divkārtējais olimpietis Vjačeslavs Duhanovs

Foto: Dainis Caune,
Sports

Rīgas zelts,
sudrabs, bronza. Ungāram
Viktoram Horvātam (vidū), krievam Rustamam Sabirhuzinam (pa kreisi) un polim
Marcinam Horbačam

Foto: Dainis Caune,
Sports

Maksimums. Jeļena Rubļevska ar Kolorītu arī
maršruta pēdējo šķērsli veic nevainojami un jāšanā saņem maksimālo punktu
skaitu – 1200

Foto: Dainis Caune,
Sports

Divpadsmitā
pozīcija. Olimpiskajai
vicečempionei, lai paspētu uz Pekinas pirmo vilcienu, 3 km krosā jānoķer četras
konkurentes

Foto: Dainis Caune,
Sports

Prezidenti. Starptautiskās Modernās pieccīņas federācijas
prezidents Klauss Šormans (pa kreisi) teica atzinīgus vārdus mūsu pieccīņnieku
prezidentam viceadmirālim Gaidim Andrejam Zeibotam

Foto: Dainis Caune,
Sports

Gods kalpot
Latvijai! Mūsu valstvienības
vīri Deniss Čerkovskis, Sandris Šika un Mihails Jefremenko gatavi sākt cīņu
stafetes jāšanas sacensībās

Foto: Dainis Caune,
Sports

Trešais
kilometrs. Dramatiskā cīņā,
stafeti nododot Mihailam Jefremenko, Sandris Šika cenšas neatpalikt no
vāciešiem Stefena Gebharda un Sebastjana Dīca

Foto: Dainis Caune,
Sports

Gandarījums. Deniss Čerkovskis Latvijai atguva sesto vietu

Foto: Dainis Caune,
Sports

Pirmā un
vienīgā. Barselonā pēdējo
reizi olimpiskajās spēlēs risinājās komandu cīņa, tajā piedalījās arī Latvija.
Mūsu vienība pilnā sastāvā atkal tikās Eiropas čempionātā Rīgā. Vjačeslavs
Duhanovs (pa kreisi), kurš kopā ar vēl vienu ekspieccīņnieku Sergeju Gerasevu
izveidojis durvju un koka kāpņu ražošanas uzņēmumu, pildīja arbitra funkcijas
paukošanā (šajā disciplīnā mūsējie Barselonā bija otrajā vietā!). Staņislavs
Dobrotvorskis (vidū) Rīgā bija ieradies kā Nīderlandes izlases galvenais
treneris: "Kopš 1995. gada esmu viņas majestātes karalienes Beaktrises
padotais jeb Nīderlandes pilsonis. Strādāju par sporta skolotāju pusaudžu
cietumā, pārējā laikā Holandē cenšamies atdzīvināt moderno pieccīņu."
Kirils Medjancevs, kas ir transportfirmas īpašnieks Maskavā un joprojām
Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs, čempionātu baudīja kā skatītājs.

Foto: Dainis Caune,
Sports

Eiropas čempionāts

Dāmas

1. Jevdokija
Grečičņikova (Krievija) 5496 p. (13. šaušanā, 3. paukošanā, 28. peldēšanā, 3.
jāšanā, 12. krosā), 2. Hītere Fela (Lielbritānija) 5492 (12., 19., 3., 9., 7.),
3. Sāra Bertoli (Itālija) 5472 (19., 13., 19., 1., 5.), 4. Lēna Šoneborna (Vācija) 5464 (23., 6., 9.,
4., 8.), 5. Suzanna Voroša (Ungārija) 5452 (3., 13., 6., 12., 19.), 6.  Keitija Livingstone (Lielbritānija) 5432 (5.,
19., 13., 13., 9.), 7. Klaudija Korsini (Itālija) 5416 (1., 3., 21., 16., 26.),
8. Silvija Čvojdzinska (Polija) 5396 (26., 2., 15., 20., 11.), 9. Jeļena
Rubļevska (Latvija) 5328 (25., 6., 30., 2., 15.).

Komandām. 1.
Itālija 16064, 2. Lielbritānija 15908, 3. Krievija 15612, 4. Lietuva 15380, 5. Baltkrievija 15360, 6.
Ungārija 15316.

Stafete. 1.
Lielbritānija (Hitere Fela, Džordžīna Hārlanda, Keitija Livingstone) 5172 (2.
saušanā, 4. paukošanā, 2. peldēšanā, 4. jāšanā, 4. krosā), 2. Krievija (Tatjana
Muratova, Ludmila Sirotkina, Polina Stručkova) 5136 (3., 1., 3., 5., 6.), 3.
Ungārija (Suzanna Voroša, Vivjena Matē, Sarolta Kovāca) 5128 (1., 7., 6., 7.,
1), 4. Baltkrievija 4972 (1.,
7., 6., 7., 1.), 5. Polija 4920 (9., 2., 7., 6.,2.), 6. Čehija 4874 (4., 3.,
8., 3., 7.).

Kungi

1. Viktors
Horvāts (Ungārija) 5600 (5. šaušanā, 13. paukošanā, 12. peldēšanā, 1. jāšanā,
10. krosā), 2. Rustams Sabirhuzins (Krievija) 5544 (12., 1., 24., 13., 6.), 3.
Marcins Horbačs (Polija) 5528 (7., 5., 9., 11., 16.), 4. Andrejs Moisejevs (Krievija) 5504 (30., 5.,
3., 6., 9.), 5. Tads Žemaitis (Lietuva) 5500 (6., 5., 23., 14., 8.), 6. Peters
Tibolija (Ungārija) 5484 (14., 10., 29., 4., 11.), 7. Gabors Balāžs (Ungārija)
5476 (1., 2., 15., 24., 14.), 8. Iļja Frolovs (Krievija) 5468 (32., 5., 12.,
7., 1.), 34. Sandris Šika (Latvija) 4060 (26., 24., 32., 35., 28.).

Komandām. 1.
Krievija 16516, 2. Ungārija 16428, 3. Baltkrievija 16060, 4. Polija 16040, 5. Ukraina 14936, 6. Vācija
14668, 13. Latvija 12660.

Stafete. 1.
Krievija (Aleksejs Turkins, Aleksejs Veļikodnijs, Dmitrijs Teļegins) 5448 (7.
šaušanā, 1. paukošanā, 1. peldēšanā, 2. jāšanā, 10. krosā), 2. Lietuva (Edvīns
Krungolcs, Justīns Kinderis, Tads Žemaitis) 5368 (3., 5., 5., 5., 2.), 3.
Baltkrievija (Dmitrijs Meļaks, Jahors Lapo, Mihails Prokopenko) 5346 (9., 3.,
2., 4., 6.), 4. Francija
(Rafaels Atjē, Žans Berū, Sedriks Plā) 5320 (10., 6., 4., 1.,1.), 5. Ungārija
(Gabors Balāžs, Viktors Horvāts, Roberts Nemets) 5234 (2., 9., 8., 6., 3.),
6. Latvija (Deniss Čerkovskis, Mihails Jefremenko, Sandris Šika) 5232 (12., 2.,
6., 10., 7.).