Māksla izkāpt no braucošā vilciena

Viņa vārds pirms
dažiem gadiem pazuda no sporta aprindām. Viņš nogāja malā, pazuda, ierakās
biznesā. Tomēr motoru sporta slimības var tikai pieslēpt, ne izārstēt.
Pieckārtējais pasaules čempions Artis Rasmanis atkal ir uz motocikla un bauda
dzīvi, startējot motokrosa kvadraciklu sacīkstēs, braucot makšķerēt, ziemā
rīkojot skijoringa sacensības un pats tajās startējot.
Cēsnieks Artis Rasmanis ilgus gadus bija kantētājs
slavenākajam latviešu motokrosa braucējam Kristeram Serģim. Kopā sasniegti
pieci čempiontituli, un abu sadarbība trasē bija īsta Dream Team šajā sporta veidā. Tomēr reiz tas viss apstājās un Arta
ausīs motocikla motoru skaņa apklusa. Pērn Rasmanis bija atpakaļ, startējot
skijoringā un kvadraciklu krosā, turklāt Eiropas mačos. Plāni sportā kļūst
arvien spēcīgāki.
Pjedestāli vēl būs
Šī raksta rubrika ir Pēc
pjedestāla, ar to domājot, protams, senos pasaules čempionāta panākumus.
Taču, vai pēdējā laikā Artis šādu apzīmējumu neuztvertu kā apvainojumu, pāragru
norakstīšanu? „Mana darbošanās šobrīd nav nosaucama par profesionālu, taču
tas ir vairāk par hobija līmeni – sports ar ambīcijām. Kad 2002. gada rudenī
ieliku zābakus plauktā, uzskatīju, ka esmu pārvilcis sportam krustu, atdodos
biznesam un pie motosporta nekad vairs neatgriezīšos. Taču paziņas no motokluba
Elkšņi man piedāvāja startēt
skijoringā slēpotāja ampluā. Tobrīd biju lieliskā sportiskajā formā un slēpotāju
skijoringā nebija pietiekami. Aizbraucot uz pirmo treniņu sapratu, ka slēpot
aizmugurē mocim ir tik pat fiziski
grūti kā būt blakusvāģī. Turklāt uz treniņu biju paņēmis līdzi arī savu 125
kub. cm motociklu, kā arī atradis paziņu, kuram bija neliela pieredze šajā
sporta veidā. Izveidojās ekipāža, un es jau biju pie stūres. Divus gadus startēju
skijoringā, līdz igauņu paziņa iedeva izmēģināt kvadraciklu. Šobrīd tā ir mana
sportošanas ikdiena – ziemā skijorings, vasarā – kvadraciklu kross."

Pašam stūrēt nebija
sanācis

Lai cik leģendārs būtu motosportists Artis Rasmanis, tikai
pēdējos gados viņš aizvadījis pirmās sacīkstes kā motocikla vadītājs. Ņemot
vērā, ka braukšana acīmredzami izdodas, varbūt ir nožēla, ka Artis uz starta
nebija jau agrāk?

„Manus vecākus ļoti interesēja motokross, taču viņi mani uz
to nevirzīja. Sportā nokļuvu, pateicoties Kristera tēvam, kura vērība ļāva
pamanīt, ka no puikām riteņa pedāļus spiežu viscītīgāk un ka es varētu būt
pietiekami spēcīgs, lai kulbā varētu nostāvēt līdzās Kristeram. Tā tas sākās,
turpinājās un notiekošais likās loģiska attīstība. Braukt pašam? Tāda doma
nebija prātā. Komandā darbi bija sadalīti, katram bija savi mērķi un uzdevumi."

Starp citu, fiziskās sagatavošanās programma blakusvāģu
motokrosā braucējam un kantētājam ir puslīdz vienāda. Specifika sākas, nonākot
trasē. „Braucējs izvēlas savu taktiku, bet pāriniekam ar savām izjūtām ir jānoķer viņa domas un plāni, lai
sadarbība trasē būtu pēc iespējas tuvāka ideālai."

Kas notika 2002.
gadā?

Ir jautājums, kuru Artim Rasmanim nevar neuzdot. Sapņu
komanda izjuka, turklāt sportistiem neizdevās noslēpt, ka šķiršanās nenotika
jautrā gaisotnē. „Smags jautājums. Galvenais, kas man lika pārtraukt braukšanu
– traumas, gūtas 2000. un 2001. gadā. Vienreiz smagi savainoju celi, otrreiz
guvu mugurkaula traumu. Tas lika aizdomāties, ka motosports ir laba lieta, ar
kuru tajā brīdī varēju nodrošināt savu dzīvi. Taču, paskatoties nākotnē,
sapratu, ka vienā dienā motokross kā naudas pelnīšanas avots var beigties.
Turklāt traumas bija kā indikācija, ka vienā brīdī viss var apstāties daudz
smagāk. Biju sev izvirzījis mērķi sasniegt piecus pasaules čempiona titulus.
Kristers bija nolēmis iet tālāk, es – apstājos. Tā arī izšķīrāmies. Protams,
bija sīkas lietiņas un nianses, taču galvenais bija bažas, ka, beidzot braukt
motokrosā, būs jāspēj pabarot ģimene. To nedrīkst aizmirst. Attiecības ar
Kristeru šobrīd? Nosacītas. Sasveicināmies, pārmijam dažus vārdus. Man nav
uzdevums ar viņu spēlēt kara stāvokli. Kāda doma viņam šajā jautājumā – nezinu."

Veiksmīgs uzņēmējs

Pēc karjeras beigām Artis atdeva spēkus uzņēmējdarbībai.
„Pirmajā nedēļā pēc 2002. gada pēdējā posma es uz savu firmu gāju kā uz darbu.
Viss gan sākās vēl agrāk. Sportista karjeras laikā iepazinos ar Holandes
uzņēmēju un kopīgi nodibinājām uzņēmumu Rasmanis&Dankers.
Nodarbojamies ar būvtehnikas un būvinstrumentu nomu, kā arī sniedzam
pakalpojumus, kas saistīti ar zemes darbiem – ekskavatori, pašizgāzēji,
frontālie iekrāvēji, nedaudz darbojamies ar ceļu būvniecību. Uzņēmumā ir
divdesmit strādājošie. Cēsu reģionā esam pazīstami. Uzņēmumu nodibinājām jau
2001. gadā, taču saimnieciskā darbība nenotika. Viss pa īstam sākās, kad beidzu
sportot. Pēc karjeras beigām nebija pārdomu brīžu, ko tagad darīt. Ķēros pie
darba."

Par visu lietas kursā

Rasmanis, jau piecus gadus būdams prom no sporta, tomēr seko
līdzi notikumiem pasaules čempionātā. „Mans partneris Dankers atbalsta vienu
holandiešu ekipāžu – viņš ir komandas menedžeris. Līdz ar to pēc katra posma
sazvanāmies, viņš stāsta, kā kuram gājis. Sacīkstēs neesmu, taču informācija
man ir."

Atgriežoties pie Arta sportošanas pirmsākumiem, nevar
nepieminēt viņa tēvu – meistarīgu virpotāju, kurš sagādājis tehniku
spēcīgākajiem moto un auto sportistiem. „Tēvs diemžēl kopš pagājušās vasaras
vairs nav šajā saulē. Viņš bija liels sava amata meistars, pie viņa brauca gan
brāļi Serģi, gan autokrosisti Gints Bujāns, Juris Gustāns, tēvs un dēls Upīši –
visi šie meistari bija mūsu redzeslokā. Regulāri braucām skatīties autokrosu,
nedaudz ralliju, motokrosu. Biju tajā vidē un tur arī paliku. Ar Kristeru un
viņa brālēnu Kasparu turpat pa sacīkstēm dauzījāmies, darījām blēņas, līdz
paaugāmies un paši kļuvām par šī sporta sastāvdaļām."

Riteņu skaitam nav
nozīmes

Motoru sports Artim paticis dažādās izpausmēs. Savulaik
pamēģināta arī ledus autobraukšana, vienu sacensību Rasmanis aizvadīja arī Golf  kausa izcīņā autošosejā. „Gan braucu, gan pats
rīkoju dažādas ziemas sacensības. Tolaik amatieru autosports bija pašplūsmā,
nevis kā tagad, kad Latvijas Automobiļu federācijas paspārnē ir oficiālas
sacensības ar Latvijas čempionāta statusu. Biju turpat kopā ar brāļiem
Traubergiem, Ivaru Vasaraudzi un citiem autosportā zināmiem braucējiem. Meistarība
bija aptuveni vienāda."

Motoru sportā bieži gadās, ka kardināli atšķirīgu veidu
pārstāvji prot tikt pie labiem rezultātiem arī ar citu tehniku. Daudzi
motokrosa braucēji ir lieliski autosportā, gadās arī otrādi, kā to šajās
nedēļās pierāda pats Mihaels Šūmahers, gūstot labus rezultātus motošosejā.
„Domāju, ka sportists fizioloģiski spēj noķert
ātrumu, tā robežas, saprast, kā var braukt optimāli ātri, tajā pašā laikā jūtot
robežu, lai nekristu vai neizslīdētu. Sportists iemācās dzirdēt motoru, zināt
labāko ātrumu pārslēgšanas brīdi. Turklāt, daudz braucot, sportists iemācās
pazīt apstākļus – saprast dubļus, špūres,
trajektorijas."

Sports ar daudziem panākumiem sagādā neskaitāmus īpašus
brīžus. Artis nevar nosaukt mirkli, kad mostas nakts vidū, atceroties tā
nozīmīgumu, taču asaru cienīgi notikumi ir: „Daudz foršu atmiņu! 2002. gads,
kad aizvadīju pēdējo sacensību Cēsīs. Tā paliek atmiņā vienmēr. Esmu redzējis 80
procentus no visām iespējamajām Eiropas valstīm. Teiksim, ja Francija, – ne
tikai Parīze, bet arī lauki, daba. Redzēju valstu ziemeļus un dienvidus, ne
tikai to, ko iesaka tūrisma katalogi."

Slava ir, slavas nav

Artis Rasmanis ir viens no tiem, kurš zina sajūtas, esot
slavas zenītā, un brīdī, kad tas viss beidzas. „Saprotu lielos sportistus, kuri
zina patiesību par aiziešanu īstajā brīdī, taču nezina – kad tas pienāk. Šo lēmumu
pieņemt ir ļoti grūti. Kad aizgāju, mums viss darbojās, rezultāti gāja uz
augšu. Mēs tajā sezonā uzvarējām tik daudz braucienos kā nekad agrāk, arī
naudas palika arvien vairāk. Dzīvo kā ilūzijā. Visi nāk klāt un saka: esi foršs džeks, viss šķiet ideāli. Taču
vienā dienā izkāp ārā no šī braucošā vilciena, stāvi uz perona un saproti, ka
ir arī cita pasaule, turklāt daudz lielāka nekā motokross. Saproti, ka šajā
pasaulē neesi vislabākais, pie kā esi pieradis sportā. Ir virkne citu lietu ko
darīt, ir bizness, sabiedrība, citi cilvēki. Tādā brīdī saproti, ka esi slavens
tikai kādā noteiktā sfērā. Tas ir patīkami un lieliski, ka cilvēki to novērtē.
Taču tas vienā dienā beidzas. Turklāt tautai nepieciešami jauni varoņi – nevari
būt slavens septiņus, desmit gadus. Ir tikai normāli, ka Prokopčuka noskrien
maratonu, ir normāli, ka Ščerbatihs uzceļ svarus, ir normāli, ka Vasiļevskis
aizmet šķēpu – viņi ir pelnījuši panākumus ar savu darbu. Tautai vajag varoņus
un viens šo funkciju nespēsi pildīt gadiem ilgi, visu laiku zenītā nebūsi.
Dzīvojot ilūziju pasaulē, katra neveiksme, kas neizbēgami pienāks, var
izrādīties daudz sāpīgāka. Ja runājam par slavu – jāņem vērā, ka motokrosā, kas
ir pietiekami specifisks sports, apkārt ir cilvēki, kurus pašus tas ļoti
interesē. Katrs, kuru satiec, apgalvo, ka esi izcils. Līdz ar to rodas sajūta,
ka par tevi jūsmo pilnīgi visi. Tāpēc laikus jāsaprot, ka esi varonis vienai
grupai, bet ārpus tās par tevi dažs pat nav dzirdējis."

Hobiji dzimuši pēc
karjeras

Hobiji, kuri profesionālās karjeras laikā nespēja izdzīvot,
ienākuši Rasmaņa dzīvē ar pilnu jaudu. „Hobiju ir daudz, taču līderpozīcijās kopā
ar motokrosu šobrīd ir makšķerēšana, ziemā braukšana ar sniega dēli un viss,
kas saistīts ar fiziskām aktivitātēm. Šie hobiji radušies pēc lielā sporta.
Makšķerēt sāku jau 2001. gadā. Ar domubiedriem divreiz gadā braucam pamatīgā
tūrē, katru reizi pa nedēļai – vienreiz pavasarī, vienreiz rudenī."

Artis Rasmanis ir sportā, un viņa plāni kļūst arvien
nopietnāki. Būdams ļoti atsaucīgs un patīkams cilvēks dzīvē, viņš ir ambiciozs
trasē un nespēj stāvēt uz vietas savā sportista attīstībā. „Mani ir plāni,
kurus palīdz realizēt draugi un atbalstītāji – SEB Līzings un citi. Žēl, ka izjuka Dakaras rallijreids, jo
nākamgad šajā pasākumā būtu mēģinājis ar kvadraciklu tikt līdz finišam.
Primārie uzdevumi šogad ir Latvijas čempionāts kvadraciklu motokrosā. Centīšos
uzvarēt Igaunijas čempionātā un plānoju aptuveni pussezonu Eiropas kvadraciklu
kausa izcīņā. Šis ir perspektīvs sporta veids, jo, pirmkārt, kvadraciklu
sadzīvē paliek arvien vairāk, un tas atsaucas uz krosa trasēm. Otrkārt, šī
kausa izcīņas rīkotāji pretendē ne tikai uz Eiropas, bet arī pasaules
čempionāta statusu. Tehnikas jomā sadarbojos ar igauņu blakusvāģu braucēju
Kauritu, kopīgi būvējam jaunu motociklu un ļoti ceru, ka tas būs augstākajā
līmenī."

Motokrosa pensionāram
Rasmanim, kurš 2002. gada rudenī pārvilka svītru sportam, ir idejas, kā kļūt
par vislabāko. Viens pjedestāls aiz muguras, citi vēl priekšā!

Artis Rasmanis

Dzimis: 1971.
gada 28. jūlijā Cēsīs

Ģimene           dzīvesbiedre Evita, meitas Dārta
Luīze un Marija Elizabete

Debija motosportā
1989. gada 29. jūlijā Zelta mopēdā,
blakusvāģu klasē līdz 175 kub. cm

Panākumi 1997.,
1998., 2000., 2001. un 2002. gada pasaules čempions motokrosā blakusvāģiem, kantētājs,
Latvijas, Vācijas, Beļģijas motokrosa čempions motokrosā blakusvāģiem. Latvijas
čempions kvadraciklu motokrosā, Latvijas čempions skijoringā

Viesturs SAUKĀNS