Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 276 Personība

Plus pieci pamatdarbi

 

Par augstu sasniegumu sportu katrai valstij jārūpējas pašai. Eiropas Savienības donorvalstis citām nācijām nepalīdzēs gatavot saviem sportistiem konkurentus olimpiskajās arēnās. Briseles priekšraksti paredzēti veselīgas nācijas veidošanai, ne sporta līderu un čempionu audzināšanai. Par šiem jautājumiem pašiem jāgroza smadzenes.

 

Šī atziņa visciešāk iespiedās prātā pēc LOK prezidenta Aldona Vrubļevska intervijas, lai gan mūsu saruna pirms kārtējās ģenerālās asamblejas sākās šķietami ikdienišķi. „Ir darbi, kas LOK bija, ir un būs jāveic, kurus neviens cits mūsu vietā nedarīs,” uzsvēra prezidents. „Katru gadu mēs rīkojam divus nacionālos kompleksos pasākumus plus vēl olimpisko dienu un piedalāmies divos starptautiskos forumos. Piemēram, šogad — Latvijas Jaunatnes ziemas un vasaras olimpiādes, Olimpiskā diena, jau piedalījāmies Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādē, gatavojamies Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiādei. Tāda ir mūsu nepāra gadu programma. Nākamgad notiks ne tikai Soču ziemas olimpiskās spēles, bet arī Pasaules Jaunatnes II vasaras olimpiskās spēles Ķīnā, Naņdzinā. Pirms tam — Latvijas Jaunatnes 20. ziemas olimpiāde un Latvijas III ziemas olimpiāde.”

— Kur tā notiks?

— Otrdien LOK Izpildkomiteja apstiprināja konkursa nolikumu, un pašvaldības var sākt cīnīties par olimpiādes rīkošanas tiesībām. Pagaidām zināms tikai datums — pēc Soču olimpiskajām spēlēm no 7. līdz 9. martam.

Minētos piecus darbus gadā neviens cits mūsu vietā nedarīs un arī nevar darīt, tikai LOK, un tiem ir nepieciešami gan finanšu līdzekļi, gan cilvēku resursi. Savukārt olimpisko sporta veidu federācijām jāpalīdz strādāt tā, lai katras pārstāvji varētu pretendēt uz dalību vismaz kādā no šiem lielajiem starptautiskajiem olimpiskajiem forumiem.

Mums jāgādā, lai šiem darbiem mēs saņemtu Starptautiskās Olimpiskās komitejas finansējumu maksimāli iespējamā apjomā un lai valsts finansējums vismaz neietu mazumā, kā tas līdz šim zināmu apstākļu dēļ noticis. Jau divus gadus no valsts budžeta sportam tiek atvēlēti 9,6 miljoni latu — tikpat, cik bija tālajā 2002. gadā.

— Tas ir ne tikai LOK, bet visam sportam, sporta skolu treneru algas ieskaitot?!

— Protams. Gan LOK, gan LOV ir pat mazāks finansējums nekā 2012. gadā. Pērn ar budžeta grozījumu palīdzību sports vēl papildus saņēma 1,4 miljonus. Šogad tāda iespēja nav paredzēta.

— Šie 1,4 miljoni arī attiecās uz visu sportu, ne tikai olimpisko?

— Tieši tā. No valsts budžeta deviņiem miljoniem olimpiskā komiteja saņem tikai 900 tūkstošus, desmit procentus jeb desmito daļu no visa sporta finansējuma. Mums jācīnās, lai šī summa absolūtos skaitļos būtu lielāka, tad desmitā daļa var arī palikt. Jācenšas atgūt to pozīciju, kāda bija 2006. gadā, kad arī tika pieņemta Nacionālā sporta attīstības programma, kas tagad beigusies. Tad neviena no tagad cietušajām organizācijām neraudāja. Dzīve ritēja normāli. 2007. gadā bez valsts galvojumiem sporta budžets bija 24 miljoni. Tas vēl nebija krīzes laiks. Tagad ir divarpus reizes mazāk.

VALSTIJ LAIKS ATDOT PARĀDU

— No visām Latvijā atzītajām sporta veidu federācijām olimpisko ir vairāk par trešo daļu!

— Pareizāk būtu skatīt, cik apjomīga ir augstu sasniegumu sporta apakšprogramma, kas attiecas uz visām federācijām. 2008. gadā tās apjoms bija 6,7 miljoni, tagad ir 3,4 miljoni, divreiz mazāk. LOV budžets bija 2,4 miljoni, tagad ir 1,2 miljoni, tiesa, lielākā daļa atņemtā aizgāja uz Uļas fondu. Samazinājums faktiski tika veikts, pārkāpjot likumu, kurā rakstīts, ka augstas klases sasniegumu sporta apakšprogrammas finansējums katrā nākamajā gadā nedrīkst būt mazāks par iepriekšējo. Mēs, krīzes laikos ar sapratni izturoties pret valdības nepieciešamību mazināt budžetu, ļāvām tai pārkāpt likumu. Tagad pienācis laiks sākt atgūt zaudēto.

LOK ar desmito daļu no valsts sporta budžeta varētu arī iztikt, ja būtu pietiekams pārējais finansējums — sportistiem LOV, gatavojoties olimpiskajām spēlēm, Uļas fondam — stipendijām labākajiem un mūža pabalstiem. Būtībā LOK budžets ir lielāks, to vēl papildina SOK finansējums, ko iegūstam, pildot olimpiskās Solidaritātes programmas, un sponsoru nauda.

— Ministrijā uzskata, ka kapitālsabiedrību ziedojumi arī ir valsts nauda…

— Tas bija 2012. gadā pieņemts politisks lēmums, izmantot valsts kapitālsabiedrību ziedojumus, lai mēģinātu aizlāpīt caurumus valsts budžetā. Tāpēc var likties, ka tas ir valsts finansējums. Bet tā nav. Tā ir sporta sabiedrības vienošanās ar valsti, ka sportam ziedotā nauda tiks izmantota šādā veidā. Agrāk šo līdzekļu sadalē piedalījās tikai ziedotājs un saņēmējs, tagad valsts iesēdusies pa vidu kā regulētājs.

— Šķiet, ka valstij šī vieta ļoti iepatikusies un tā turpinās regulēt vēl centīgāk!

— Ja šī sēdēšana pa vidu balstīsies uz tādiem pašiem principiem par procentuālo sadalījumu, kāds bija 2012. gadā, tad mēs varam tikai priecāties. Jautājums ir, cik lielas summas šajās proporcijās tiks sadalītas? Pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, ziedojumu apjoms sportam bija par miljonu mazāks. Runā, ka šogad tas samazināsies vēl. Ja ieņēmumi no valsts budžeta nepalielināsies, tad 2014. gada janvārī sporta budžeta deficīts būs vēl lielāks.

— Ko runā par valsts sporta budžeta palielināšanu 2014. gadā?

— Mūs lēnā garā baro ar solījumiem, ka tikšot palielināts. Centīsimies turēt valdību pie vārda un pamazām mēģināsim atgūt tos 67 procentus, kas 2009.—2010. gadā sportam tika atņemti. Kultūra 25 procentus jau atguva. Mēs priecātos, ja arī savu ceturtdaļu atdabūtu. Tie nākamgad būtu 5—6 miljoni sportam klāt.

— Runa ir par visa sporta, ne LOK budžetu?

— Protams. Bet olimpiskos sporta veidus, izņemot LOV finansējumu, nevar atdalīt. Ministrijai jāatbild par visiem sporta veidiem. Ministrijā kopā ar Latvijas Sporta federācijas padomi mēs runājam par visiem sporta veidiem. Nacionālajā Sporta padomē no divdesmit locekļiem olimpiskos sporta veidus pārstāvu es viens. Tas gan ir nosacīti, jo NSP ir arī, piemēram, sporta skolu direktoru padomes priekšsēdētāja Diāna Zaļupe. Latvijā vēsturiski izveidojies, ka sporta skolās 90 procenti ir olimpiskie sporta veidi, un tātad var teikt, ka Zaļupes kundzes pārraudzībā ir tikpat kā visa olimpisko sporta veidu nākotne. Latvijas Sporta federāciju padomes priekšsēdētājs Andris Kalniņš pārstāv visas 87 atzītās federācijas, bet 34 no tām ir olimpiskās. NSP loceklis ir arī Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents Gints Zālītis.

LOK KĀ SPORTA DELNA

— Ģenerālajā asamblejā apspriedīs arī LOK 2013. gada budžetu.

— Gatavojot LOK šīgada budžetu, pamatjautājums bija, vai mēs varam atļauties to plānot ar deficītu? Vairākās komisijas sēdēs nonācām pie secinājuma, ka mēs kā sabiedriska organizācija, kurai nav garantētu finanšu avotu, nedrīkstam to darīt. Strādājot ar deficītu bez garantijas, ka būs kāds papildu finansējums, trīs mēnešus pirms Soču olimpiskajām spēlēm mēs varam bankrotēt. Ja radīsies papildu ieņēmumi, tie var būt dažādi — sponsori, reklāmas līgumi, varbūt SOK tāpat kā pirms Londonas spēlēm atvēl 100 000 dolāru, tad mums ir pilnīgi skaidrs, kādu primāro vajadzību apmierināšanai šie līdzekļi nepieciešami vispirms.

— Kādas ir primārās vajadzības?

— Numur viens — Soču programma. Pagaidām šāgada budžetā mums nav neviena santīma, lai palīdzētu gatavoties nākamajām Pasaules Jaunatnes olimpiskajām spēlēm, viss atstāts federāciju ziņā. Bet palīdzēt vajadzētu, un, tiklīdz radīsies iespēja, to darīsim, jo Naņdzinā startēs tie olimpieši, kas lielajā olimpiskajā komandā cīnīsies Rio un aiznākamajās spēlēs.

— Cerat, ka varēsiet palīdzēt?

— Tāpēc rakstām projektus olimpiskajai Solidaritātei, sūtām pieprasījumus, apelējam pie valdības, pie Nacionālās sporta padomes, ja būs budžeta grozījumi, lai mūsu prioritātes tiktu ievērotas. Lai varētu palīdzēt federācijām, jo tās cietušas visvairāk.

— Un numur trīs?

— Reģionālie olimpiskie centri. Budžeta samazinājuma apstākļos finansiāla palīdzība tiem faktiski pārtraukta. Paļaujoties uz cilvēku entuziasmu, motivāciju un aktivitātēm, lūdzam Dievu, lai pašvaldības tajos tiek galā ar saimniecisko darbību. Neviens no olimpiskajiem centriem nav pelnoša organizācija un tāda arī netika plānota. Ja rodas zaudējumi — vienīgā cerība ir pašvaldības.

— LOK kā līdzīpašnieks to segšanā nevar piedalīties?

— Mums šobrīd tam tikpat kā nav naudas. Nosacīti treknajos gados lielos olimpiskos centrus mēs varējām dotēt ar 50 000, mazos ar 20 000 latu. Tagad plānojam attiecīgi 20 000 un 5000, un vēl pat nezinām, vai to spēsim īstenot. Bet mēs cenšamies palīdzēt un saglabāt šo saikni ar pašvaldībām.

Esam daudz dabūjuši pa galvu par olimpisko centru celtniecību, bet tagad neviens nevar noliegt to lietderību. Pat igauņi un lietuvieši mūs apskauž par šiem cetriem, kas uzbūvēti visās pilsētās, kurās ir augstkolas un kas nestāv tukši.

Mums vēl no sporta budžeta naudas jānodrošina valsts galvoto kredītu apkalpošana. No valsts saņemam tikai pašu kredīta summu.

— Tas nozīmē, ka par jaunu olimpisko centru izveidi netiek domāts?

— Piedalījāmies ministrijas darba grupā, kas izstrādāja sporta infrastruktūras koncepciju turpmākajiem septiņiem gadiem. Plānots to šogad iesniegt apstiprināšanai valdībā. Koncepcijā paredzēta sporta centru celtniecība, izslēdzot starpnieku — Olimpisko komiteju, veidojot saikni valsts—pašvaldība. Mēs garantējām, ka šie objekti tiks izmantoti sportam, kā tas arī ir noticis. Pēc jaunās koncepcijas valsts naudu dos tieši projekta realizētājiem. Teiksim, SIA Zirga kāja Gulbenē vai Kuldīgā… Mēs tad būsim sporta Delna, kas uzraudzīs, lai nauda, kas dota sporta būvei, arī tai tiktu iztērēta, lai tajā būtu sports, nevis lielveikals…

Par attīstību tiek domāts. Jau šogad paredzēti visai ievērojami budžeta līdzekļi Murjāņu Sporta ģimnāzijas pilnveidošanai ar piebildi, ka nākamajos divos gados nauda būs vēl. Vecie objekti tiks atjaunoti un papildināti ar jaunu multifunkcionālu centru, lai Murjāņi iegūtu patiesa jaunatnes sporta centra saturu. Paredzēti līdzekļi arī Siguldas kamaniņu un bobsleja trasei, lai 2014. gadā tajā varētu notikt Eiropas čempionāts, bet gadu vēlāk — pasaules čempionāts kamaniņu sportā.

BŪS JAUNS IESAUKUMS

— Vārdam starpnieks” ir slikta pieskaņa, bet bez šī starpnieka LOK iniciatīvas nebūtu arī olimpisko centru.

— Pareizāk būtu teikt — bez pašvaldību iniciatīvas.

— Kāpēc tad tās negāja pie valdības, bet nāca pie LOK?

— Tad, kad valdība pateica „nē”, pašvaldības nāca pie LOK un gāja pie politiskajām partijām, meklējot ceļus, kā risināt šos jautājumus. Šā gadsimta sākumā pie varas bija dažādas partijas un to koalīcijas, neatkarīgi no to politiskā sastāva šāds veids tika atzīts par pareizu un rezultatīvu. LOK bija neitrāla, nepārstāvēja nevienu partiju, LOK uzticējās visa sabiedrība. Valstij sporta infrastruktūras attīstībai trūka naudas, bet kredītiestādes bija čaklas aizdevējas. Tad pienāca brīdis, kad pat valsts galvojums bankām vairs neieviesa uzticību.

— Starpnieks parasti pelna. Vai arī LOK finansiāli kaut ko ir ieguvis, piedaloties olimpisko centru izveidē.

— Nē. Mēs tikai tērējam. Bet vienlaikus varam atskaitīties sabiedrībai, ka palielinājušās cilvēku iespējas nodarboties ar sportu, sarīkot augsta mēroga sacensības. Atceros — kad Liepājā iedarbināja olimpisko centru un tur pirmo reizi notika Eiropas čempionāts basketbolā, iedzīvotāji secināja, ka pilsētas dzīve ir mainījusies! Faktiski tika īstenota sociāla programma. No bērna gadiem piemērotā, patīkamā vidē iespējams nodarboties ar daudziem sporta veidiem, turklāt redzēt izcilu pasaules klases meistaru sacensības.

Pirms pusotra gada, izvērtējot olimpisko centru apmeklētību, mēs ar prieku secinājām, ka sešos augstskolu pilsētu olimpiskajos centros notiek treniņi vairāk nekā 50 sporta veidos un ka dienā vidēji centrus apmeklē 4500 cilvēku. Esam lepni par to, un tas paveikts desmit gados.

LOK būtu daudz vieglāka dzīve, ja mēs nodarboties tikai ar sākumā minētajiem pieciem darbiem gadā. Bet LOK pamazām apkrāvies ar pienākumiem, kurus neviens cits nav uzņēmies. Tādējādi vismaz no deviņdesmito gadu beigām esam kļuvuši par vadošo sporta organizāciju valstī.

Cenšoties stiprināt sporta organizāciju vienotību, esam jau noslēguši sadarbības līgumu ar Iekšlietu ministriju par sporta programmu realizāciju un 6. martā (pēc šī numura sagatavošanas iespiešanai — aut.) gatavojamies parakstīt sadarbības memorandu ar aizsardzības ministru Arti Pabriku, lai sportu atkal iesauktu Nacionālo bruņoto spēku un zemessardzes sastāvā. Kā atceramies, tad 2009. gada aprīlī toreizējais aizsardzības ministrs patiešām ņēma vērā Pasaules Bankas ieteikumu, ka sportam no valsts budžeta pienākas nulle. Ir cerības, ka ministrija, pildot Sporta likumu, atsāks atbalstīt vairākus ar armiju saistītos olimpiskos sporta veidus, arī aktivizējot Latvijas līdzdalību Pasaules karavīru spēlēs.

— LOK prezidents ir arī Juridiskās komisijas vadītājs. Pārvēlēšanu Ģenerālajā asamblejā vairāki runātāji iestājās par LOK statūtu mainīšanu.

— Novembrī un decembrī komisija apkopoja federāciju sniegtos un Ģenerālajā asamblejā izteiktos priekšlikumus, ko LOK statūtos vajadzētu mainīt, uzlabot, grozīt. Izanalizējām, kā ieteikumi savietojas ar Latvijas likumiem un olimpisko hartu. 26. februārī apstiprinājām statūtu jauno redakciju ar diezgan daudziem papildinājumiem, lai statūti pilnībā atbilstu Latvijas biedrību un nodibinājumu likuma prasībām. Tagad ieviesta pilnīga skaidrība par LOK locekļa statusu, par Ģenerālās asamblejas sasaukšanas, amatpersonu izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību. Līdz šim to noteica vēlēšanu nolikums, kuru katrā pārvēlēšanu sesijā varēja mainīt. Tagad tas ierakstīts statūtos un vairs nevar radīt nekādas aizdomas par administratīvo resursu izmantošanu, lai manipulētu ar Ģenerālās asamblejas sarīkošanas laiku, vietu, darba kārtību un tamlīdzīgi. Tagad noteikts konkrēti — tajā gadā, kad notiek vasaras olimpiskās spēles, ne vēlāk kā divus mēnešus pēc to noslēguma jāsarīko pārvēlēšanas sesija, ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms sesijas jāizziņo tās norises vieta, laiks un darba kārtība. Ne vēlāk kā mēnesi pirms sesijas federācijām jāizvirza kandidāti prezidenta, viceprezidenta, ģenerālsekretāra, revīzijas komisijas locekļu, izpildkomitejas locekļu un arī LOK individuālo locekļu statusam.

Mēnesis ir pietiekams laiks, lai kandidāti varētu publiku iepazīstināt ar sevi un sabiedrība viņus izvērtētu. Tas izslēdz pēdējā brīža nejaušības. Šī kārtība stāsies spēkā, gatavojoties nākamajai LOK pārvēlēšanu sesijai 2016. gadā pēc Rio spēlēm.

— Būtībā jau arī iepriekšējās LOK un tās vadības vēlēšanas notika pēc šādas kārtības!

— Jā, tikai šo kārtību noteica LOK valde, izpildkomiteja un nolikums, kuru sesijas laikā varēja pat grozīt. Turklāt termiņi nebija tik gari. Ja Ģenerālā asambleja 15. martā šos statūtu grozījumus apstiprinās, visiem jau tagad būs skaidrs, kā un kad notiks nākamās vēlēšanas.

CERĪBAS TIKAIGRASSROOTSPORT

— Ar starptautiskās olimpiskās kustības augstāko varu asociējas Lozanna. Jūs nupat atgriezāties no olimpiskā foruma Briselē…

— Reizi divos gados Briselē notiek tā dēvētais Eiropas sporta vakars, kurā tiek iztirzātas Eiropas Savienībai aktuālākās ar šo jomu saistītās tēmas. Šoreiz tādas bija divas — Eiropas Savienības finansējums sportam no 2014. līdz 2020. gadam un cīņa pret spēļu rezultātu ietekmēšanu, nelikumīgiem totalizatoru karteļiem, korupciju sportā. Šajā sanāksmē piedalījās ne tikai nacionālo olimpisko komiteju vadītāji, starptautisko federāciju un SOK pārstāvji, bet arī Europol speciālisti, kuru atklātie fakti bija šokējoši. Piemēram, piecās valstīs vien sezonas laikā ar rezultātu sarunāšanu ietekmēti 350 futbola mači. Pat amatieru un jaunatnes līgās! Uzpirkti gan spēlētāji un treneri, gan tiesneši. Fiksēts pat, ka pārtraukumā starp puslaikiem dažādos veidos ar ietekmēšanu nodarbojas 50 personas, kas gādā, lai panāktu vēlamo spēles rezultātu.

— Mūs visvairāk interesē iespēja piekļūt ES naudai…

— Eiropas Savienības budžeta projektā, kas vēl nav apstiprināts, septiņiem gadiem atvēlēti 238 miljoni eiro programmai „Sports”, koncentrējot uzmanību grassrootsport, ko varētu dēvēt par sporta pamatu jeb veselīga dzīvesveida apgūšanu, kā arī sociālajai integrācijai un izglītībai. Augstu sasniegumu sportam vai sporta pasākumu rīkošanai šajā budžetā naudas nav un nebūs. Tikām brīdināti, ka arī šis skaitlis var mainīties, jo ES kohēzijas un reģionālās attīstības fondi ir samazināti, bet vēl risinās aktīva cīņa par to apjomu palielināšanu. Tā var notikt arī uz sporta rēķina. Izskatās, ka nākamajā plānošanas periodā, izņemot izglītības un integrācijas programmas, cerēt uz ES budžeta līdzekļiem tieši sportam nav vērts.

— Varbūt vēl sporta infrastruktūras būvniecībai?

— Tikai tad, ja ir valsts politisks lēmums šim nolūkam izmantot Kohēzijas fonda līdzekļus. Turklāt ar valsts galvoto kredītu palīdzību uzbūvētie olimpiskie centri pamatvajadzības jau nodrošina, un nepieciešamība uzlabot dzelzceļa un ceļu infrastruktūru Latvijai ir daudz nozīmīgāka.

Katrā ziņā uz Briseli devos optimistiskākā noskaņā, nekā no tās atgriezos. Bet labāk ir skaidrs skats uz situāciju sākumā, nekā veltas cerības.

— Eiropas Savienība augstu sasniegumu sportu finansiāli neatbalsta?

— Neatbalsta. Tam ir vairāki iemesli. ES donorvalstis nav ieinteresētas piedalīties augstu sasniegumu sporta finansēšanā citās valstīs, jo tādējādi vairotu saviem sportistiem konkurentus.

Jāatceras, ka Eiropas Savienība pirmsākumos bija tirdzniecības un rūpniecības apvienība. Tagad ES dalībvalstis vienojušās daudzās jomās, bet sports saglabājis savu autonomiju. Katra valsts sportu atbalsta un attīsta atšķirīgā veidā. Vienubrīd Eiropas birokrāti, veidojot Sporta balto grāmatu, centās izveidot vienotu likumdošanu arī šajā jomā, bet starptautiskās federācijas un SOK viņus pārliecināja, ka tādējādi tiks ierobežota Eiropas Savienības sportistu konkurētspēja pasaulē. Pat Eiropā, jo Eiropas Savienībā ir 27 valstis, Eiropas Olimpisko komiteju asociācijā — 49. Ja 27 valstīm jāievēro centralizēti uzlikti ierobežojumi, bet 22 nē, tad tie vairs nav vienādi spēles noteikumi.

 

Aldons Jānis VRUBĻEVSKIS

LOK prezidents, zvērināts advokāts

Dzimis: 1957. gada 2. jūnijā Zaļenieku pagastā

Izglītība: Smiltenes 2. astoņgadīgā skola, Smiltenes vidusskola, Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte (1980. gadā)

Sportā: kopš 14 gadu vecuma trenējies riteņbraukšanā, pirmais treneris Jānis Siliņš

Lielākie sasniegumi: Latvijas augstskolu čempions riteņbraukšanā šosejā, Rīgas čempions riteņbraukšanā trekā

Darba gaitas: : Latvijas Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas Zinātniskās pētniecības laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks (1980.—1981.), Latvijas PSR Augstākās tiesas priekšsēdētāja palīgs (1981. — 1984.), Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona Tautas tiesas tiesnesis (1984.—1987.), Rīgas rajona Tautas tiesas priekšsēdētājs (1987 —1989.), LOK ģenerālsekretārs (1989 —2004.), kopš 2004. gada 9. oktobra LOK prezidents

Sabiedriskā darbība: Latvijas Juristu biedrības revidents (1988 —2000.), Latvijas BMX federācijas prezidents (1988.—2005.), Latvijas Riteņbraukšanas federācijas viceprezidents (2001.—2004.)

Starptautiskā pieredze: Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Juridiskās komisijas loceklis (1994.—1998.), kopš 1995. gada Starptautiskās Sporta arbitrāžas tiesas arbitrs, kopš 2009. gada Eiropas Olimpisko komiteju asociācijas Eiropas Jaunatnes olimpisko festivālu uzraudzības komisijas loceklis

Ģimenes stāvoklis: precējies, izaudzinājis divus dēlus, ir mazdēls

Hobiji: riteņbraukšana, peldēšana, mūzika