Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā
Žurnāls: Nr. 276 Olimpiāde

365 dienas pirms…

 

Tieši gadu pirms spēļu atklāšanas Sočos notika tradicionālais seminārs delegāciju vadītājiem. Tajā piedalījās LOK darbinieki Andris Lupiks, Raitis Keselis un Dita Niedra. Viņi visi trīs nākamgad strādās XXII ziemas olimpiskajās spēlēs. Bet Latvijas delegāciju vadīs Žoržs Tikmers.

 

Andris Lupiks un Raitis Keselis Latvijas delegācijas administrācijā strādājuši jau vairākās spēlēs. Raitis, kā jau jurists, parasti vairāk kārto ar sportistu, treneru, apkalpojošā personāla un viesu akreditāciju saistītos jautājumus. Andris uzmana atlētu sportiskās intereses. Abi kopā nodarbojas ar sportistu sagaidīšanu, izmitināšanu, inventāra pārvadāšanu, loģistiku… Šādos pasākumos gan īpaši neviens darbus nešķiro. Parasti viņu tandēmu papildina preses atašejs Marita Vilciņa.

Skaidrs, ka pēc hokejistu kvalificēšanās arī Sočos mūsu delegācija būs kuplā skaitā. Tas automātiski palielina apkalpojošā personāla skaitu. „Mums noteikti būs viens vai pat divi delegācijas vadītāja vietnieki vai palīgi,” spriež Andris Lupiks. „Jo Latvijas sportisti dzīvos visos trijos olimpiskajos ciematos.”

DELEĢĒTA BRĪVPRĀTĪGĀ

Ditas Niedras statuss būs īpašs. Iepriekš olimpisko spēļu rīkotāji katrai delegācijai deleģēja vienu konkrētu līderi no brīvprātīgo pulka, kas organizēja pārējo palīgu darbību. Tagad dotas tiesības katrai NOK pašai izvirzīt savu pārstāvi šo pienākumu veikšanai, tā nodrošinot efektīvāku sadarbību. Dita Policijas akadēmijā ieguvusi juristes kvalifikāciju, pērn SOK mācību programmā — maģistra grādu sporta organizāciju menedžmentā. Tā nu Sočos mums būs ļoti kvalificēta brīvprātīgo komandiere. Iepriekš olimpiskajās spēlēs viņa bijusi tikai dažas dienas Turīnā kā skatītāja. Bet Krievijā Ditai šī vizīte bija pirmā, un viņa nebeidz brīnīties par turienes cilvēku īpašo šarmu. „Atbildot uz jautājumiem, rodas sajūta, ka kaut kas tiek slēpts, līdz galam nepateikts,” smaida Dita. „Virs katra ir vēl vairāki priekšnieki, un padotie, šķiet, baidās sarunāt ko lieku, lai nesaņemtu pārmetumus.”

Spēļu organizācijas komitejas Nacionālo olimpisko komiteju servisā strādā Ilva Ciemīte no Ventspils, kura atbild arī par sakariem ar LOK. Viņa pirmo olimpisko pieredzi guvusi pērn, izturot konkursu un strādājot I Jaunatnes ziemas olimpiskajās spēlēs Insbrukā. Ilva zina teikt, ka arī īsteno brīvprātīgo sarakstā atrodami latviski vārdi, un Sočos kā tālā svešumā, liekas, nejutīsimies.

REZERVES SNIEGS SARAŽOTS

Spēļu rīcības komiteja Sočos gandrīz pilnībā izpildījusi pēdējā laika standartprasību — gadu pirms spēlēm visos olimpiskajos sacensību objektos sarīkot Pasaules kausa izcīņas posmus. Lai arī, kā saka Lupiks „visās ceļmalās rit būvniecība”, olimpiskās pamatbāzes ir pabeigtas. Ceļmalās galvenokārt vēl top olimpisko ciematu ēkas un dažādi infrastruktūras objekti. Šķiet, ka bīstamākais spēļu ienaidnieks ir meteoroloģiskie apstākļi. Tieši gadu pirms spēļu atklāšanas Sočos valdīja piecpadsmit grādu siltums, tikai kalnos naktī temperatūra varbūt noslīdēja kādu grādu zem nulles.

Organizatori mierina, ka viņi šīs problēmas risinājumam esot gatavi. Jau tagad saražots rezerves sniegs, kas tiks saglabāts līdz nākamā gada 7. februārim, kad tiks atklātas XXII ziemas olimpiskās spēles. Turklāt neviens cits centrs pasaulē neesot tik totāli nodrošināts ar sniega lielgabaliem kā Roza Hutor kalnu slēpošanas trases. Jāpiebilst gan, ka šīs artilērijas munīcija sprāgst tikai mīnus grādos. Bet gan jau Krasnaja Poļanā decembrī un janvārī vēsu dienu un nakšu sniega ražošanai pietiks.

Rīkotāji lepojas, ka kalnu slēpošanā visās disciplīnās finišs būs vienā vietā. Savukārt biatlona un distanču slēpošanas stadioni atrodas vēl augstāk — 1500 m virs jūras līmeņa.

SPĒLES ĀRPUS SOČIEM

„Sacensību vietas atrodas ļoti tuvu olimpiskajiem ciematiem,” atšķirību no citām spēlēm uzsver Andris Lupiks. „Distanču slēpošanā un biatlonā — kilometra attālumā. Otrajā ciematā, kur dzīvos skeletonisti, bosbslejisti, kamaniņu braucēji, snovbordisti un kalnu slēpotāji — desmit kilometru robežās. Spēļu rīkotāji iesaka izmantot pacēlāju gondolas, šo ceļu un tajā pavadāmo laiku ievērojami samazinot. Lejā olimpiskais ciemats atrodas blakus Olimpiskajam parkam — burtiski pāri pļavai.”

„Spēles Sočos gan ir nosacīts jēdziens,” iebilst mūsu olimpiskie emisāri. Paši Soči no sacensību vietām Olimpiskajā parkā atrodas nepilnu 40 kilometru attālumā. Pirms Sočiem vēl ir Adlera un pavisam tuvu Olimpiskajam parkam — lidosta, līdz kurai ir gandrīz tikai piecu minūšu brauciens.

TRIJOS CIEMATOS DAŽĀDOS DAUDZUMOS

Pateicoties hokejam, visvairāk mūsu olimpiešu būs lejas ciematā pie Olimpiskā parka, kurā notiks visas sacensības uz slidām un kērlings. Hokeju spēlēs divās arenās — Šaiba un lielajā Boļšaja, kurā, iezīmējot gadu pirms spēlēm, notika grandiozs šovs. Klāt bija gan SOK prezidents Žaks Roge, gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Skaitliski mazākā mūsu delegācija mitināsies kalnu Endurance ciematā pie distanču slēpošanas un biatlona centra Laura. Mūsu galvenie spēki — Roza Hutor — pie kamaniņu un bobsleja trases Sanki. Atšķirībā no iepriekšējām ziemas spēlēm olimpieši galvenokārt dzīvos viesnīcas tipa celtnēs, nevis apartamentos. Toties diviem atlētiem paredzētās istabiņas būšot lielākas.

Lai nokļūtu uz 48 km attālajiem kalnu centriem, nepieciešama aptuveni pusotra stunda. Bet ātrgaitas maģistrāle uz tiem vēl nav pabeigta. Iespējams, spēļu laikā patiesi šim ceļam pietiks ar stundu. Varbūt ērtāka pārvietošanās būs ar vilcienu.

AKREDITĀCIJAS KARTES ARĪ SKATĪTĀJIEM

No visām sporta bāzēm vēl nav uzbūvēts vienīgi olimpiskais stadions Fisht, kurā notiks spēļu atklāšanas un slēgšanas ceremonijas. Pēc tam šo arēnu izmantos futbolam. Haraldam Silovam būs jāslido Adler-Arena, bet šorttrekisti un daiļslidotāji sacentīsies elegantajā Iceberg sporta pilī, ar kuru salīdzinot, kērlinga halle Ice Cube izskatoties pēc šķūnīša.

Jau ierasto drošības pasākumu standartu Soču spēlēs pirmo reizi papildinās skatītāju akreditācijas kartes ar to īpašnieku foto. Lai kļūtu par spēļu skatītāju, ar biļeti vien nepietiks. Būs vajadzīga arī Krievijas vīza, vēl jāaizpilda imigrācijas dienesta veidlapas un jānokārto formalitātes akreditācijas kartes saņemšanai. Kā un kur īsti šīs procedūras notiks, tas semināra dalībniekiem nav paskaidrots.