Atkušņa priekšvakarā

Brenguļu autotrasē pie Valmieras notika sezonas
pēdējais autokross, kas izvērtās par dramatisku sacīksti visās klasēs. Tomēr,
liekas, galvenais ieguvums svētdienas pasākumā ir divu nometņu – oficiālā,
LAF reģistrētā krosa un tā saukto krūmu maču publikas – satuvināšanās. Ļoti
iespējams, šis ilgi gaidītais notikums mainīs turpmāko šā jautājuma kursu un
sāksies ceļš uz saprātīgu oficiālas līdzāspastāvēšanas kompromisu. Kas ir kas? Savulaik augstākās drošības meklējumos LAF pieņēma lēmumu, kas paredzēja
augstākajiem (FIA) standartiem atbilstošu drošības noteikumu ieviešanu
automašīnu sagatavošanā. Līdz ar to tika izskausta pašdarbība šajā jautājumā un
sportistam viņa paša veselības labad bija jāiegādājas homoloģēti mašīnu
sēdekļi, drošības siksnas, ķiveres, kombinezoni un cits aprīkojums. Vissāpīgāk
tika uztverta nepieciešamība mašīnās uzstādīt sertificētus drošības karkasus.
Autosports, arī kross, zaudēja daļu sportistu, jo šīs prasības krietni
sadārdzināja tehnikas sagatavošanu. Dalībnieku skaita kritums tika pārdzīvots, taču sākās cita tendence.
Viena daļa publikas novērsās no federācijas un sāka organizēt vienu
nesankcionētu sacīkšu sēriju pēc citas. Izveidojās divas nometnes.

Kas notika
Brenguļos?
Pirmām kārtām Latvijas čempionāta klasēm 2000
Super, 1600 un Open šajā sacīkstē pievienojās krūminieku
pārstāvji. Runā, ka dažu eksperimentētāju mērķis ir pārliecināties, kādi ir
spēku samēri salīdzinājumā ar čempionāta mašīnām, lai nākamajā sezonā daži no
šiem braucējiem iesaistītos Latvijas čempionātā. Liekas, sportisti palika
patīkami pārsteigti – tehniskā ziņā nekādu īpašu atšķirību nav. Un kāpēc
lai tās būtu – tie paši golfi un cita tehnika ar to pašu pieeju motoru un
citu mezglu gatavošanai. Praksē nav un nav bijis iemesla domāt, ka ārpus
čempionāta mašīnas būtu lēnākas. Vienīgā problēma līdz šim – neoficiālo
sacīkšu tehnikas drošības aprīkojums. Lielākajai daļai mašīnu nav sertificēto
drošības karkasu un citu drošības elementu, kas ir praktiski vienīgais iemesls,
kādēļ šīs mašīnas un sportisti nevar startēt čempionātā.
Šeit vietā būtu paust izbrīnu un nolasīt garu lekciju par drošības jautājumiem
un nelaimes gadījumiem, kas notikuši kontaktu sportā, taču ne jau par to
stāsts, bet gan par par to, ka Latvijas oficiālajā autokrosā var ienākt bariņš patiesi
labu braucēju ar labu tehniku. Turklāt var sākt runāt par tā sauktās B līgas
iespēju Latvijas krosā. Lietuvā šāda kustība jau notiek.
Ļoti daudz šajā brīdī būs atkarīgs no LAF funkcionāru un tā saukto krūminieku vēlmes un iespējām meklēt
kompromisu. Vispārējā gaisotne šobrīd šķiet ļoti labvēlīga, lai izmantotu
situāciju sarunām.
VAZ pēc skandināvu principa?

Uz starta stājās arī VAZ
klases dalībnieki, kopumā 17. Šī klase savukārt pēdējā laikā ļoti mīļa kļuvusi
LAF ģenerālsekretāram Andrim Berķim, un ar viņa gādību iespējama arī šīs klases
nonākšana vismaz kaut kādā LAF atzinības statusā. Jāpiebilst ka žiguļu klases
braucēji ir regulāri viesi LAF Standartautomobiļu komisijas rīkotajos
supersprintos, kur, startējot pa vienam, viņi atraduši lielisku veidu, kā piedalīties
LAF sankcionētās sacīkstēs. Tā ka arī šajā virzienā notiek zināma tuvošanās.

Berķis norāda uz visai interesanto pieeju, kādu tautas sportā izmanto
skandināvi. Zviedrijā un Norvēģijā ar visdažādāko tehniku tiek aizvadītas tā sauktās
Bilcross (tulkojumā tas pats
autokross) sacīkstes. Izmantotajai tehnikai nav FIA paredzētās drošības
prasības, kas pēc idejas neliekas saprātīgi. Taču šajās sacīkstēs
organizatoriem jāspēj izveidot tādu trasi, lai maksimālais automašīnu ātrums
nepārsniegtu 80 kilometru stundā. Kā to panākt? Pirmkārt, trases konfigurācijas
izveide bez pārāk garām taisnēm. Otrkārt, tiek kontrolēti tehniskie noteikumi,
piemēram, izmantojamo riepu ziņā. Arī Latvijas žiguļu saime vienojusies, ka
drīkst izmantot tikai ielas satiksmei paredzētās riepas. Zūd ātrumi, mazinās
avāriju smagums un iespējas gūt savainojumus. 80 kilometri
stundā – salīdzinājumam – ir aptuvenais labu īres kartu maksimālais ātrums
ātrā trasē. Ja šie noteikumi ir pielāgojami Latvijas gadījumā, VAZ kā tautas klasei ir iespēja
legalizēties arī mūsu valstī.

Pēdējā krosa sporta
puse
Ja par sportu, tad sacīkste bija īpatnēja. Pēc čempionāta tehnika šķiet
pamatīgi nogurusi un tehnikas defekti vajāja praktiski visus favorītus, izņemot
lidojošo Jāni Kozlovski. 1600 klasē fināla pirmajā aplī likās, ka
Valmierā visu pjedestālu paņems vietējie braucēji Oļģerts Vērmanis juniors,
Andris Melngāršs un Māris Pinkulis. Taču daži apļi, un trases malā stāvēji visi
trīs. Vērmanim un Pinkulim motora defekts, Melngāršam – ātrumkārba. Lienei
Ozoliņai neatlika nekas cits, kā uzvarēt, bet otrā vieta tika Raivim
Grigorovičam. Trešais ar visu izstāšanos – Melngāršs, kurš savu
atgriešanās sacīksti aizvadīja patiesi lieliski.
2000 Super klasē favorīts Ulvis
Bujāns piedzīvoja tehnikas defektu sēriju un līdz finālam nemaz netika.
Problēmas vajāja arī Māri Ločmeli, un arī viņš palika skatītājos. Uzvaru guva
Dzintars Jakimenko, kuru, kā noprotams, nākamgad redzēsim Latvijas čempionātā.
Otrā vieta Jurim Smilgam, bet trešā – Mārim Dumpim. Klasē sacīksti iesāka
deviņi dalībnieki, līdz finālam tika seši, bet līdz finišam – trīs… Labs
rezultāts brieda arī Raimondam Mūrniekam, taču nolūzušais ritenis viņam atņēma,
iespējams, pat uzvaru. Interesants eksperiments tika aizvadīts 1600 un Open klases apvienotajā finālā. Tā kā Open līdz finālam tika tikai trīs, bet 1600 klasē bija gatavi braukt pieci sportisti, abas klases
apvienoja. Open starts tika dots
brīdī, kad 1600 klase sasniedza pirmo
līkumu. Izmantojot mazās klases valmieriešu kapitulāciju un savu mežonīgo
ātrumu, braucienā tik un tā uzvarēja Jānis Kozlovskis! Otrais – Māris
Rusmanis, trešais – Jevgēņijs Bergs. VAZ
klasē uz starta sapulcējās visi desmit finālisti. Likās – būs pamatīga cīņa,
taču fināls izrādījās negaidīti mierīgs – brauciena laikā notika tikai viena
vai divas apdzīšanas un pavisam nedaudz minimālu kontaktu. Uzvaru guva Kaspars
Salnājs, aiz sevis atstājot Aināru Poikānu un Jāni Lepsi.
Kopumā sacīkste bija interesanti krosa svētki un sportisti beidza sezonu labā
garastāvoklī, kas īsti neizdevās čempionāta pēdējā posmā turpat Brenguļos.

Kas tālāk?

Skaidrs, ka kardinālās neoficiālo sacīkšu dalībnieku iespējas ienākt LAF
saimē nav ne dienas, ne mēneša jautājums. Pirmais, uz ko cer abas puses, –
pēc kopīgā eksperimenta palielināsies dalībnieku skaits čempionāta klasēs, jo
neoficiālo maču dalībnieki, pārliecinājušies, ka var cīnīties par uzvarām, būs
gatavi iesaistīties čempionātā.

Tikmēr īstu troksni sacēla LAF Krosa komisijas padome ar nākamā gada
čempionāta plāniem. Neko graujošu nesolījusī
sēde otrdienas vakarā tomēr noslēdzās ar pārsteidzošu iznākumu. Nākamajā gadā
Latvijas čempionātā tiek ievērojami mainītas klases, kas, pirmkārt, palielinās
konkurenci, otrkārt, palīdzēs mīkstināt ekonomiskās krīzes radīto kritienu, kas
var atsaukties uz dalībnieku skaitu.
Tika nolemts apvienot līdzšinējās 1600
un 2000 Super klases. Pamatojums –
jau līdz šim klases bija visai līdzīgās pozīcijās, jo kubatūras atšķirības tika
minimizētas ar minimālā svara palīdzību. Tādā veidā nav pamata uzskatīt, ka ar 1600 klases mašīnu cīnīties kopā ar
lielākām mašīnām ir neiespējami. Savukārt tiek iegūta lielāka konkurence cīņā
par čempiona titulu, stabilāks dalībnieku skaits situācijā, ja finansiālais
stāvoklis tomēr atstāj skatītājos krietnu daļu šābrīža sportistu. Šis lēmums
gan nekavējoties sacēla ažiotāžu, sevišķi 1600
klases nometnē, jo sportisti teorētisko mašīnu līdzīgumu neuzskata par reālu
dzīvē.

Smagākas pēcpuses
Pārmaiņas skārušas arī Open klasi.
Tika nolemts, ka automašīnām ar motora izvietojumu aizmugurē minimālajam svaram
tiks pielikti 70
kilogrami (divu litru motoriem, pārējiem tilpumiem – proporcionāli),
bet svara sadalījums pa asīm nedrīkst būt izvietots vairāk kā 60% uz mašīnas
aizmuguri. Tiek piebilsts, ka formulējums – motors mašīnas aizmugurē – tiks sīkāk
skaidrots tehniskajos noteikumos.
Šo grozījumu pamatojums – Open
klase šosezon demonstrēja dalībnieku skaita samazināšanos. Veids, kā to
apturēt, ir labvēlīgāku noteikumu radīšana tā sauktajai klasikai – aizmugures
piedziņas mašīnām ar motora izvietojumu priekšā. Tas paver lielākas cerības
līdz šim startējušajiem klasiķiem
Andrejam Lajevskim, Ģirtam Pauriņam un sportistam, kurš brauks ar Egīla Zīberga
Opel Kadett (Egīls iegādājies Aigara
Liškovska Toyota MR2). Tāpat ar šo
lēmumu tiek pavērts ceļš uz Latvijas čempionātu arī VAZ markas klasiskajiem
modeļiem.
Trešais, iespējams, nedaudz pārsteidzošais lēmums ir Latvijas čempionāta
statusa piešķiršana B600 bagijiem, kuri šogad aizvadīja savu debijas sezonu
Latvijas autosportā. Tiesa gan, klasei būs jāspēj pierādīt savu dzīvotspēju ar mērenu
dalībnieku skaitu.