Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Dzīve sportam un atpūtai

Latvijā
Ģirts rīta cēlienus vadīja, strādājot par juristu, bet vakaros trenējās
handbolā, tāpēc visa diena pagāja vienā skriešanā. Vācijā, darbojoties
profesionāla sportista kārtā, dienas ritms ir daudz mierīgāks un atšķirīgāks.Latvijas izlases handbolists Ģirts Lilienfelds pirmo sezonu izbauda
profesionālā spēlētāja dzīvi, jo pievienojies Vācijas 2. bundeslīgas klubam ThSV
Eisenach
. Pirms tam 25 gadus vecais handbolists spēlēja Latvijas čempionvienībā
ASK/AB.LV. Rīts 7.00.
Vācijā
ceļos pat nedaudz agrāk nekā Latvijā, jo Aizenahā treniņš sākas pusstundu pirms
tā laika, kad man vajadzēja ierasties darbā Rīgā. Ar dažām pašgatavotām
sviestmaizēm pietiek, lai varētu doties uz treniņu. 8.00-10.00.
Rīta treniņi ir divējādi. Viens no tiem notiek fitnesa klubā, bet otrs – sporta
zālē. Laukumā vairāk pamētājam pa vārtiem, iespēlējam mazās triju četru
spēlētāju sadarbības. Šajās nodarbībās dažreiz pievienojas spēlētāji no
jauniešu komandas, jo arī vācu klubā daudzi strādā un mācās. Starp treniņiem. Līdz šim Vācijā dzīvoju viens – bez sievas un dēla. Ēst gatavošana man nekādi
nepadodas, tāpēc braucu pusdienot uz pilsētu. Solīdas kafejnīcas apmeklēju
reti. Biežāk iegriežos kādā bistro vai Makdonaldā. Ar lieko svaru man
taču problēmu nav!

 

Pusdienās
parasti braucu kopā ar komandas biedriem. It īpaši sākumā, kad Aizenahu
nepārzināju. Pusdienojām pat poliklīnikas kafejnīcā, kur ēdiens ir lētāks, bet
tikpat garšīgs.

Atlikušo
laiku pavadu mājās – paguļu, paskatos televizoru, palasu grāmatu. Mani interesē
vēsture. Pēdējos divus trīs gadus, strādājot par juristu un trenējoties, galva
bija piebāzta tik pilna ar dažādām lietām, ka grāmatai un televizoram laika
praktiski neatlika. Beidzot izbaudu brīvību…

17.00-20.00. Vakaros treniņi notiek tikai četrreiz nedēļā. Ceturtdienas, līdzīgi kā ASK/AB.LV komandā, ir brīvas. Parasti
sestdienās ir spēles, savukārt svētdienās no rītiem ejam skriet krosu, tāpēc
vajadzīga arī viena brīvdiena.

Pirms
treniņa katrs spēlētājs iesildās individuāli. Daudz spēlējam futbolu. Pēc tam
treniņš pāriet ierastajā handbola ritmā – pametam pa vārtiem, iespēlējam
sadarbības. Rīgā pie trenera Andra Gulbja nodarbības bija daudz piesātinātākas.
Šeit viss notiek lēnāk. Pirmajā trijās dienās treniņi ir grūtāki, bet
piektdienā nodarbība jau vairāk orientēta uz nākamā pretinieka apspēlēšanu.

Treniņu
grafiks katru nedēļu mainās. Plānu treneris katram atsūta uz e-pastu. Brīžiem
liekas, ka vienības stratēģis no laptopa
nekad nešķiras. Pirms katras spēles, protams, skatāmies arī video. Vārtsargi
filmētajā materiālā pēta pretinieku komandas labākos metējus. To arī es izjutu
trešajā spēlē, kad vārtsargs jau sēdēja tajā stūrī, kurā es parasti tēmēju
attiecīgā veida metienu.

Pēc treniņa. Vakariņas parasti gatavoju pats. Tas arī aizņem lielāko vakara daļu.
Vāciešu pelmeņi nav pārāk garšīgi, labāk izvēlos vietējās desiņas. Pagaidām
sanāk pārtikt no pusfabrikātiem.

Trīs minūtes līdz sportam

Dzīvoju
četristabu dzīvoklī, kas no sporta zāles atrodas trīs minūšu braucienā ar
automašīnu. Kad devos prom no Latvijas, visvairāk uztraucos par to, kur
dzīvošu. Līgumā minēts, ka man jānodrošina dzīvesvieta, bet – kādā
stāvoklī mans miteklis būs, nezināju. Atbraukusi bija arī sieva, un, ja jau
viņai patika, tad viss ir kārtībā.

Jāapgūst
būs arī vācu valoda. Tā vajadzīga komunikācijai, jo treneris un menedžeris
angliski runā ļoti slikti. Pirms braukšanas zināju, ka no vācu valodas
mācīšanās nekādi neizvairīties, taču pirmo mēnesi gribēju vēl atpūsties. Tagad
jau esmu sarunājis skolotāju, kura man ar krievu valodas starpniecību mācīs
runāt un rakstīt vāciski. Šobrīd nezinu praktiski neko, tāpēc kontaktējos ar
čaļiem, kam nav sveša angļu mēle. Mani uzticamākie pavadoņi ir vācieši Adrians
un Martins, kā arī čehs Pāvels. Kad man vēl nebija mašīnas, viņi mani vadāja arī
uz treniņiem.

Te un tur

Pēc pirmajām spēlēm likās, ka pagājušās sezonas ASK/AB.LV
komanda ir stiprāka par visiem Vācijas 2. bundeslīgas klubiem. Pēc tam manas
domas mainījās. Vācieši handbolu tomēr spēlē citādi. Spēles temps ir lēnāks,
bet visas darbības tiek izpildītas daudz precīzāk. Individuālais spēlētāju
līmenis ir daudz augstāks. Lai nu kā, bet mana Rīgas komanda 2. bundeslīgā
cīnītos pa turnīra tabulas vidusdaļu.

Aizenahas
komandas treneris Hans Johans Ursinus pārējiem čaļiem ne īpaši patīk, un viņi
negrib, lai treneris vēl ilgi paliktu pie komandas stūres. Negatīvas atsauksmes
par viņa metodēm dzirdu bieži. Latvijas izlases treneris Andris Gulbis noteikti
bija labāks handbola speciālists.

Tagad
vairāk laika paliek atpūtai. Varu padomāt, ko daru treniņos un kā to daru,
tāpēc ceru, ka arī spēlēju labāk. Pirmajos mačos viss gāja no rokas, bet pēc
tam pretinieki mani jau bija atšifrējuši. Žurnālisti trenerim pat jautājuši,
vai Lilienfelda pārsteiguma efekts beidzies? Tomēr viņš mani aizstāvēja.

Neesmu
vairs vāveres ritenī. Rīgā viss bija saplānots līdz pēdējai minūtei. Kad
spēlēju Latvijā, visu dienu pavadīju darbā un uz treniņiem skrēju noguris.
Tagad no rīta un vakarā aizeju pusotru, divas stundas patrenēties, bet pārējo
laiku varu veltīt sev un ģimenei. Tas arī ir viens no iemesliem, kāpēc
aizbraucu prom no Latvijas.

Pirmajā
spēlē Vācijā visu mača laiku pār ķermeni skrēja skudriņas. Tanī mirklī sapratu,
kāpēc visus šos gadus esmu spēlējis handbolu. Beidzot mans sniegums interesē arī
citus, ne tikai mani un treneri, kā tas bija ierasts Latvijā. Handbols Vācijā
ir vesels šovs. Autogrāfu dalīšana, preses un līdzjutēju pastiprināta uzmanība.
Pēc pirmā mača uzreiz zvanīju savam bijušajam komandas biedram un draugam Jānim
Glušakam, lai kravā mantas! Citādi visu dzīvi spēlēs handbolu un tā arī
nesapratīs, kāpēc to dara.

Bez alus nekur

Sākot
spēlēt Aizenahā, man kluba spēlētājiem bija jānopērk divas alus kastes. Dabūju
jaunu mašīnu – vēl viena kaste. Tā ir tradīcija. Ģērbtuvē ir ledusskapis, kurā
visas tās kastes glabājas. Ja gribi, ej un ņem. Tā arī visi dara – pēc treniņa
izdzer vienu vai divas alus pudeles un brauc mājās.

Arī
pēc izbraukuma spēlēm autobusā visi atpakaļceļā mierīgi dzer alu. Ja sliktāk
nospēlē, tad izdzer vienu pudeli, bet, ja uzvar, tad vairāk. Arī treneris
neatturas. Normas robežās, protams.

Raitis
PURIŅŠ

 

Ģirts Lilienfelds

handbolists

Dzimis        1982. gada 4. decembrī

Izglītība      mācās Latvijas policijas akadēmijā
Spēlē ThSV Eisenach (Vācijā),
pirms tam Latvijā ASK/AB.LV

Sasniegum  vairākkārtējs Latvijas čempions,
Baltijas līgas uzvarētājs

Ģimenes     sieva Ieva, dēls Marks