Autosporta ministru kabinets
Rallijs, kross, rallijkross, ziemas sprints,
vasaras sprints, supersprints… Cilvēkam, kurš par autosportu interesējas
tikai avīžu virsrakstu līmenī, ir visas iespējas apjukt un neko nesaprast. Kāds
ir autosports Latvijā? Kā veidojas un kas pārvalda katru disciplīnu?
Mazas valsts modelis
Visvienkāršāk
Latvijas autosporta pārvaldi – Latvijas Automobiļu federāciju var raksturot,
salīdzinot to ar valsts modeli. Federācijai ir prezidents, ir premjera vieta,
kas konkrētajā gadījumā ir tukša, ir ministrijas – sporta veidu komisijas. Ir
arī nosacīts parlaments – biedru sapulce, kas vai nu apstiprina, vai izsvilpj ministriju spriedumus.
Mazāk iedziļinoties
politiskajās personālijās, papētīsim, ar ko nodarbojas autosporta ministrijas.
Rallija komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas rallija
čempionāts
Starptautiskās aktivitātes
Latvijas sportistu
starti Baltijas kausā, NEZ kausā,
pasaules rallija čempionātā.
Rallija komisija,
kuru no šāgada sākuma vada Jānis Krastiņš, pārvalda tikai vienu, toties ļoti
nozīmīgu sporta veidu – ralliju. Komisijas galvenais uzdevums ir nodrošināt
Latvijas rallija čempionāta norisi, padarīt to pievilcīgu ne tikai pašmāju
sportistiem, bet arī ārvalstu dalībniekiem. Pēdējos gados ar to veiksmīgi tikts
galā, par ko liecina izcilais dalībnieku sastāvs šīs nedēļas nogales BTA Talsu
rallijā. Iespējams, rallijs ir viens no tiem autosporta veidiem, kas vislabāk
demonstrē situāciju valstī, jo gan sportistu, gan organizatoru izmaksas ir
ievērojamas, tāpēc ekonomiskās svārstības ātrāk un krasāk jūtamas. Tiesa,
nepilns simts dalībnieku Talsos liek domāt, ka, vai nu valstī krīzes nav, vai
arī rallija komisija un sacensību rīkotāji ir uzlēkuši augstāk par savu
pēcpusi…
Krosa komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas autokrosa
čempionāts salonautomašīnām un B600 bagijiem
Latvijas jauniešu
čempionāts CK125 kroskartiem
Latvijas bērnu kauss
Beta bagijiem
LAF folkreisa
Latvijas un reģionu kauss
Latvijas čempionāts
smagajām automašīnām
Starptautiskās aktivitātes:
Latvijas sportistu
starti Baltijas autokrosā, Baltijas un NEZ
rallijkrosā, Eiropas autokrosa un rallijkrosa čempionātos. Eiropas autokrosa
čempionāta posma uzņemšana Mūsā, NEZ
rallijkrosa čempionāta posma uzņemšana Biķerniekos.
Pretēji pāris citām
komisijām, kas pārvalda vienu divus autosporta veidus, Krosa komisija darbojas
daudzās frontēs – sākot no pavisam mazu bērnu sporta līdz Eiropas autokrosa un
rallijkrosa čempionātu aktivitātēm. Tas arī saprotams, jo kross pirmām kārtām ir
ļoti tradicionāls sporta veids Latvijā, turklāt salīdzinoši pieejams. Autokrosa
trasi izveidot nav vienkārši, tomēr grunts apli sagatavot ir vieglāk nekā
asfalta trasi, kas nepieciešama šosejai un kartingam. Savukārt sportistu vidū
kross ir populārs, jo ir tehniski pieejamāks un dažos gadījumos lētāks nekā
citi sporta veidi, kas var kalpot gan kā hobija sports, gan jauno sportistu
piesaistīšanas veids. Skatītājiem savukārt kross ir aizraujošs, jo mašīnas
startē kopīgā barā, bet cīņas trasē ir pārredzamas praktiski visa brauciena
laikā.
Standartauto komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas
rallijsprinta čempionāts
Latvijas ziemas
autosprinta čempionāts
Latvijas vasaras
autosprinta čempionāts
Latvijas supersprinta
kauss
Starptautiskās aktivitātes:
Komisija tendēta uz
zemu izmaksu, amatieru un jauniešu sporta attīstību Latvijā, tāpēc
starptautiskās aktivitātes nav pašmērķis.
SAK pārvalda sporta
veidus, kuros var startēt jebkurš ar jebkādu ceļu satiksmei atbilstošu
automašīnu. Šādu tehniku atbalsta sprintu (vasaras, ziemas, supersprints)
sacensības – īsi apļi vai ātrumposmi, kuros mašīnas trasē tiek laistas pa vienai,
bet rezultātus nosaka katra sportista uzrādītais laiks.
Līdzīgi savulaik
sākās rallijsprints – ideja paredzēja miniatūru ralliju, kas ļautu šajā sacensību
veidā iesaistīt standarta automašīnu sportistus. Tomēr daži atzīmē, ka pieļauta
kļūda – rallijsprinta trases kļuva ātras, līdz ar to bīstamākas. Tas veicināja
tehnikas drošības uzlabojumus, kas noslēdzies ar praktiski otra rallija
čempionāta izveidošanos, tikai ar īsāku sacensību distanci un nedaudz zemākām
izmaksām.
Šosejas komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas autošosejas
čempionāts
Latvijas drifta
čempionāts
Latvijas dragreisa
čempionāts
Starptautiskās aktivitātes:
Latvijas sportistu
dalība Baltijas čempionātā un NEZ kausā, Eiropas salonautomobiļu kausā, formulu
seriālos.
Šosejas komisija
pārvalda gandrīz visas autosporta aktivitātes, kas notiek Biķernieku trasē uz
asfalta seguma, izņemot kartingu. Komisijas uzdevums ir gan veicināt nosacīta
amatieru autošosejas sporta attīstību, piemēram, Nacionālās klases veidā, gan palīdzēt
rast iespējas Latvijas sportistiem startēt pasaules autošosejas čempionātos,
piemēram, WTCC un pat F-1.
Pēdējā laika
komisijas trumpis ir drifts un dragreiss, kas iemantojis līdzjutēju interesi.
Zināmā mērā šis arī ir amatieru sports, taču tā vadošie dalībnieki strauji
attīsta tehniku, līdz ar to spēcīgākai jābūt arī sacensību tiesāšanai,
vērtēšanai un rīkošanai – to sauc par progresu.
Kartinga komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas kartinga
čempionāts
Latvijas minikāru
čempionāts
Open Kart seriāls ar īres kartiem
Starptautiskās aktivitātes:
Latvijas sportistu
starts Baltijas kausā, Eiropas un pasaules līmeņa seriālos, Eiropas citu valstu
nacionālajos čempionātos.
Kartinga komisija
pārvalda kartingu – praktiski galveno sporta veidu, kam jāsagatavo lielajam
autosportam bērni un jaunieši. Sacensības tiek rīkotas visu vecumu
kartingistiem – sākot ar četrgadīgiem bērniem un beidzot ar pieaugušiem vīriem,
kuriem arī nav aizliegts startēs atsevišķās klasēs.
Interesants projekts
ir Open Kart seriāls, kurā nu jau
pulcējas daudzi desmiti dalībnieku. Sacensības tiek aizvadītas Latvijas īres
kartinga trasēs, un tajās var piedalīties jebkurš. Sacīkstes ir masveidīgas,
finansiāli saprātīgas, tajā pašā laikā kartingam jaunus sportistus
piesaistošas.
Minikāri ir vienīgais
LAF sporta veids, kuriem nav motora. Šis bērnu sports ir veiksmīgs padomju
mantojums, kas ļauj tehniskajos sporta veidos iesaistīt bijušo tehniķu staciju
tipa organizāciju audzēkņus. Minikāri ir bezmotoru karti, ar kuriem sportisti
uzrāda rezultātus, braucot no kalna un veicot dažādas trases figūras.
Rallijreidu komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas rallijreidu
čempionāts
Starptautiskās aktivitātes:
Latvijas rallijreidu
braucēju starti Pasaules kausa posmos, Dakarā, starptautiskās sacensībās.
Latvijas tehniskie speciālisti apkalpo ārvalstu komandu tehniku. Paredzēts
starptautisks rallijreids Latvijā.
Šai komisijai šobrīd
īpaši sarežģīti laiki, jo dažādu apsvērumu dēļ izplēnējis Dakaras rallijreida
projekts, savukārt Latvijas čempionāta dalībnieku skaits ir katastrofāli mazs.
Turklāt trašu izveidošana ir īpaši sarežģīta specifisko prasību un mērogu dēļ.
Trofireidu komisija
Pārvaldītie autosporta seriāli:
Latvijas trofireidu
čempionāts
Starptautiskās aktivitātes:
Baltijas un NEZ kauss, dalība starptautiskajos
reidos, piemēram, slavenajā Lādogas trofireidā.
Ļoti īpatnēja, vārda
labākajā nozīmē, komisija, kurā pulcējas ar citiem autosporta veidiem
nesalīdzināma publika. Sporta veida specifika ir purvu un bezceļu pārvarēšana
nosacītās orientēšanās sacensībās. Sacīkstes notiek divas, pat trīs dienas,
turklāt pēc ceļu apstākļu principa: „jo
sliktāk, jo labāk!". Šis nav ātrs sporta veids, taču noteikti sarežģīts.
Turpinot par politiku…
Turpinot salīdzināt
LAF ar nosacītu valsts pārvaldes modeli – federācijai ir sava valsts kanceleja, jeb sekretariāts, kas
organizē LAF ikdienas darbu. Taču, lai gan formāli nav apstiprināts komisijas
vai darba grupas statuss, savās šūniņās pulcējas gan sacensību tiesneši, gan
tehniskie komisāri. Kā vieniem, tā otriem ir milzīgs apkopjamais darba lauks –
tiesneši darbojas gan rallija tipa sacensību, gan slēgto trašu (kross, šoseja
un citi) sacīkšu vadīšanā. Visbiežāk abās pusēs ir dažādas tiesnešu komandas,
jo sacensību specifika ir pārāk atšķirīga, lai pilnībā pārzinātu nianses,
piemēram, rallijā un krosā. Lai gan, protams, ir speciālisti, kas var izlīdzēt
abos gadījumos.
Tehnisko komisāru
pulcēšana ir visai sarežģīta. Var atrast daudzus speciālistus, kas prot izmērīt
mašīnas motora darba tilpumu. Taču problēmas sākas brīžos, kad nepieciešams
darbs ar Starptautiskās Automobiļu federācijas dokumentāciju, kura regulāri tiek
atjaunota. Turklāt labs tehniskais komisārs ir tāds, kurš ne tikai pēc burta
prot salīdzināt uz ceļa stāvošas mašīnas sagatavotību ar tehniskajos noteikumos
rakstīto. Jāprot arī atšifrēt viltības, kuras sportisti bieži vien izmanto, un vēl
jāprot izvērtēt, kādā virzienā, staigājot pa noteikumu robežu, attiecīgais
konstruktors attīstījies. Patiesībā LAF atzīst, ka šādu speciālistu nav daudz,
taču tie ir nepieciešami
