Autosports kā mācību priekšmets
Autosports ir tehniskais sporta veids. Tas, tāpat kā motosports un ātrumlaivu sports, ir specifisks kopējā sporta dzīves katlā. Tā dalībnieki neskrien, nemet, nesper, nesit, bet gan brauc — stūrē, bremzē ar kreiso kāju, piesēdina, frēzē, ķer iekšmalu. Kur viņi visu to samācās? Kas tā par skolu, kur to māca?
Uzreiz jāsaka — Latvijā nav skolas ar autosporta novirzienu. Arī parastajā skolā, kad skolotājs sporta stundā grib palaist savu baru brīvāk, nepiedāvā: „Šodien futbolu, basketbolu vai autosportu?” Taču kaut kur kaut kas jau kopš agras bērnības ieliek izsalkumu pēc ātruma — tēvi, radinieki, formula pa televizoru.
PAŠMĀCĪBA, TĀLMĀCĪBA, AKADĒMIJA…
Latvijā autosports lielā mērā ir pašmācībā apgūts sporta veids. Latvijā nav amata vai statusa autosporta treneris. Ir vairāki izcili bijušie autosportisti vai trases malā stāvējuši speciālisti, kuri pamana topošā braucēja kļūdas, par tām informē sportistu, un, ja jaunajam braucējam ir interese par to, ko pieredzējušais cilvēks viņam saka, sākas sadarbība, padomu nodošana.
Pirms vairākiem gadiem iepriekšējais LAF prezidents Dainars Dambergs iesāka sava sapņa īstenošanu. Viņš ir viens no tiem, kuri labprāt nodod savas zināšanas jaunajiem sportistiem. Ar atbalstītāju palīdzību tika izveidota jauno autosportistu apmācības programma, kuru nodēvēja par OKartes Autosporta akadēmiju. Tika apzināti praktiski visi Latvijas jaunie autosportisti, viņi tika uzrunāti, aizvadīti testi un pārbaudes. Izveidojās pārdesmit sportistu kodols, ar kuriem strādāja gan Dambergs pats, gan vairāki ļoti spoži Latvijas autosporta speciālisti — Pēteris Neikšāns, Ivars Caune, Jānis Štrauss un vairāki citi. Projekts tika uzsākts ļoti vērienīgi un profesionāli — braukšanas testi un apmācības, fiziskie treniņi, mediju treniņi, regulāras mācībstundas gan trasē, gan klasē. Šim procesam bija spoži rezultāti un ir joprojām. Pirmo reizi Latvijas autosportā gados jaunajiem braucējiem bija iespēja izprast, ka autosports nav tikai gāzi grīdā ar modernāku vai vecāku auto. Pat nerunājot par tādām vairumam akadēmiķu tālām lietām kā komunikācija ar medijiem un svešvalodu zināšanas. Dažs ar lielu izbrīnu skatījās uz mācībām par trajektorijām, bremzēšanas punktiem, paātrināšanos — šķietami elementārām lietām, ar kurām jāsastopas katram autosportistam. Taču jauniešiem arī nevar neko pārmest, jo kā gan viņi kaut ko tādu varētu zināt? Stundās šādu sporta veidu tā arī visas skolas garumā nepieminēja. No kurienes mest sodiņus un kā pareizi ievadīt bumbu spēlē no sānu līnijas gan izstāstīja. Un tas ir tikai pareizi.
VĒRTĪGI REZULTĀTI
Šim sākotnējam akadēmijas formātam bija lieliski rezultāti. Akadēmijā sevi apliecināja gan rallijkrosa zvaigznes Jānis Baumanis un Reinis Nitišs, gan rallija zvaigzne Ralfs Sirmacis, gan universālā kareive Beate Klipa, gan daudzi citi, par kuru gūtajiem panākumiem autosportā esam dzirdējuši pēc akadēmijas. Diez vai var uzskatīt, ka tas noticis, pateicoties tikai akadēmijai, taču vairums atzīst, ka zināma skola un acu atvēršana tā noteikti bija.
Autosporta akadēmija prata izveidot savu junioru rallija komandu startam Latvijas rallija čempionātā. Sākotnēji tās sastāvā bija Sirmacis, pelnot čempiona titulus, arī pārējie jaunie braucēji cīnījās un izcīnīja čempionāta medaļas un panākumus.
APSTĀKĻI LIEK MAINĪTIES
Skaidrs, ka šāds projekts prasa līdzekļus — diemžēl krietni lielākus, nekā sākumā varētu likties. Viena lieta ir sapņi un domas par to, kā vajag, pavisam cita — iespēja visus plānus īstenot. Tāpēc akadēmijas formāts gadu gaitā mainījās un jauno sportistu apmācība un izaugsmes veicināšana notika pēc citiem principiem. Taču arī labi — neapstājās darbs ar junioriem un tie guva pieredzi un vērtīgas mācības. Akadēmija, kas pārtapa par LMT Autosporta akadēmiju, funkcionē bez pārtraukumiem.
2014. gadā Latvijas Automobiļu federācija sadarbībā ar FIA guva zināmus līdzekļus, tāpēc tā izveidoja savu LAF Junioru akadēmiju. Projekts varbūt nedaudz izšķīda starp vairākiem sporta veidiem un LAF komisijām, taču — jau atkal — vairāki jaunie sportisti guva iespēju vai nu uzsākt, vai turpināt savu sportošanu kvalitatīvākā līmenī. Arī šīs akadēmijas viens no pamatpostulātiem bija Damberga iesāktais projekts, citas daļas — kartingu — realizēja sporta komplekss 333 un citi speciālisti.
IESPĒJAMS, LABĀKAIS, KAS VARĒJA NOTIKT
Tomēr ar katru nākamo gadu arvien vairāk kļuva skaidrs, ka skolas formāta akadēmija, lai arī veic perfektu darbu, nespēj funkcionēt bez pamatīgiem līdzekļiem. Galvenais atbalstītājs LMT dara izcilu darbu šajā procesā, tomēr kompānijai arī šajā projektā ir savu mērķi un uzdevumi, ko tā vēlas sasniegt, un tas ir saprotami.
Tāpēc tapa unikāls formāts, kā aizvadīt LMT Autosporta akadēmijas darbību. Pirmkārt, šīs organizācijas sastāvā darbojas divi gandrīz profesionāli — meistarības ziņā noteikti — jaunie braucēji. Beate Klipa šogad startēs NEZ Ziemeļeiropas kroskartu čempionātā, autošosejā un kartingā. Mārtiņš Sesks jau sācis cīņu Latvijas rallija čempionātā, pastarpināti startējot arī autošosejā, un nesmādē bērnībā apgūto kartingu.
Otrkārt, LMT Autosporta akadēmija izraisījusi pozitīvo karu starp Latvijas skolām un tehnikumiem. Plāns paredzēja sapulcēt vairākas specializētās mācību iestādes, kurām tiktu dāvāts viens konkrētas klases karts, ar kuru jāpiedalās tautas kartinga seriālā ProKart. Mācību iestāžu uzdevums būtu ap šo kartu izveidot komandu: atrast labāko braucējus, labākos mehāniķus un labāko veidu, kā šī komanda funkcionē un veic sagatavošanos. Bija ieplānoti aptuveni desmit šādi karti un attiecīgi — tikpat potenciālo komandu.
Kad tika izsludināta pieteikšanās šim projektam, katram akadēmijas veidotāju komandas pārstāvim, šķiet, bija savs redzējums, kas no tā iznāks. Tomēr rezultāts pārsteidza visus. Kopumā projektam pieteicās 28 Latvijas izglītības iestādes — tehnikumi, vidusskolas un bērnu jaunrades centri. Izvēloties projekta dalībniekus, žūrija vērtēja mācību iestādes ieinteresētību projektā, skolēnu skaitu un skolas ģeogrāfisko izvietojumu. No katra Latvijas reģiona — Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas — tika izvēlētas divas profesionāli tehniskās skolas, kurām piešķirt kartingus. Žūrijai apspriežoties, tika nolemts vēl vienu kartingu piešķirt arī vienai vispārizglītojošajai vidusskolai — lai jau nākamgad motivētu projektā iesaistīties arvien vairāk vidusskolu.
DAUDZ!
„Tas bija daudz,” ar prieku atzīst Dainars Dambergs. „Negaidījām šādu ieinteresētību un aktivitāti. Tādēļ pat žēl, ka tik daudzas skolas nācās atstāt bez šīs iespējas. Taču šīm skolām ir jāturpina gatavoties, jāturpina sevi apliecināt un cīnīties par sadarbību nākamajos gados!”
Tika izvēlēts PIKC Daugavpils būvniecības tehnikums, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola, Jelgavas Amatu vidusskola, Kandavas Lauksaimniecības tehnikums, Malnavas koledža, PIKC Liepājas Valsts tehnikums, Priekuļu tehnikums, PIKC Rīgas Valsts tehnikums, Rīgas Tehniskā koledža, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālā struktūrvienība un Smiltenes tehnikums.
Kad tika izvēlētas šīs mācību iestādes, sākās reālais darbs ar šīm skolām. Bija jānodod tehnika, lai skolas varētu gatavoties pirmajām sacensībām. „Arī šis bija pārsteigums,” jūsmo Dambergs. „Cik apbrīnojami cītīgi visas iesaistītās skolas gatavojās šim kartinga saņemšanas pasākumam! Cik nopietni uzņēma mūsu ievadlekcijas, cik cītīgi klausījās, kas ir autosports un kas sagaidāms LMT Autosporta akadēmijas šāgada sezonā! Cik ieinteresēti un azartiski bija šo skolu direktori un pasniedzēji! Atzīšos, arī man pašam šī ir jauna atklāsme par to, kas šobrīd notiek mācību iestādēs un cik katra skola patriotiski nes savu karogu. Turklāt bija vērojams tāds kā sniega bumbas efekts. Mūsu nosacījumu viens no punktiem ir arī komandu darbība sociālajos tīklos, veidojot komandas un visa projekta atpazīstamību. Šie mūsu kartinga prezentāciju pasākumi kļuva arvien grandiozāki un nopietnāki, jo katra nākamā skola tikko bija redzējusi iepriekšējās iestādes pasākumu, tāpēc centās to pārspēt. Tas dod milzīgu gandarījumu un ticību gan mūsu jauniešiem, gan šīm skolām. Taču smagākais ir tikai priekšā — tagad komandām jāgatavojas, jātiek uz starta, sāksies autosports!”
ProKartseriāls ir kartinga sacensību sērija, kas ir kā sagatavošanās līmenis pirms Latvijas un Baltijas kartinga čempionāta. Lielā mērā tautas kartings, kurā var startēt praktiski ar jebkāda vecuma un klases kartu — vieta atradīsies visiem. Akadēmijas komandas startēs klasē TK, kas atšifrējot to arī nozīmē — tautasklase. Komandu braucēji sacentīsies ar visiem šīs klases dalībniekiem, taču skolu rezultāti tiks izvilkti no kopējiem sarakstiem, veidojot iekšējo cīniņu. „Uzsāktā sadarbība ar LAF Kartinga komisiju ir nopietna un ļoti veiksmīga,” saka Dambergs. „Šābrīža komisijas vadītājs Valdis Brutāns pelnījis vislielākās uzslavas par to, cik azartiski viņš meties šajā projektā.”
KAS TĀLĀK?
Dainars Dambergs šobrīd ir norūpējies par šāda akadēmijas formāta turpinājumu: „Tas, ka šis gads būs lielisks un interesants visiem iesaistītajiem, ir skaidrs. Skaidrs arī tas, ka noskaidrosim labāko. Taču — kas ar šo labāko notiks tālāk? It kā jābūt kādai virzībai uz priekšu, taču atļauties uzdāvināt rallija vai autošosejas mašīnu, protams, mēs nevaram. Līdz ar to uzdevums ir kopīgi saprast, kas ar atklātajiem talantiem — gan braucējiem, gan mehāniķiem, gan menedžeriem — notiks tālāk. Vai viņi, palikuši bez dalības akadēmijā, atradīs sev vietu šajā sporta veidā? Viela pārdomām un jauns uzdevums. Domāsim!”
