Kontrolētā sānslīdē
Ar katru gadu Latvijā aizvien populārāks kļūst jaunākais autosporta veids — drifts, sezonas nozīmīgākajos mačos Biķerniekos pulcējot vairākus tūkstošus skatītāju. Cik liels ir drifta braucēja sezonas budžets un kā ielauzties drifta apritē, cik simti riepu sezonā tiek noplēsti, kā tas ir no pilota pozīcijām, traucoties cauri dūmu mutuļiem, izbraukt Biķernieku trasi — par šīm niansēm stāsta pirmais Latvijas sporta meistars driftā Jānis Eglīte jeb vienkārši Egle.
Driftā rezultāts netiek mērīts sekundēs un to simtdaļās, bet gan pēc tādiem kritērijiem kā leņķis, ātrums, josla. Būtībā drifts ir automašīnas kontrole vadāmā sānslīdē. Uzvarētāju nosaka tiesneši, vērtējot braukšanas precizitāti un efektivitāti, ko vērtē pēc vairākiem faktoriem: sānslīdes leņķa, vienmērīguma, ieejas ātruma līkumā un izejas ātruma no līkuma, vizuāli audiālā priekšnesuma, vērā tiek ņemta pat skatītāju attieksme. Finālcīņās, kurās dalībnieki brauc tandēmā, pievienojas vēl viens kritērijs — distance starp automašīnām. Rezumējot: drifts ir autosporta veids, kurā apvienota augsta tehniskā meistarība un šova elementi.
Driftam ir raksturīgi jēdzieni iemetiens un pārmetiens. Pirmais nozīmē sānslīdes sākšanu startā, pārmetiens — sānslīdes virziena maiņu no vienas puses uz otru pusi.
PILNA LAIKA DARBS DRIFTĀ
Jānim Eglītem drifts ir pilna laika darbs. Viņam ir sava komanda, kuras sastāvu veido draugi un paziņas, kas palīdz organizatoriskos un tehniskos jautājumos. Savu spēkratu viņš pats gan remontē, gan transportē uz sacensībām. Veicot lielākus darbus starpsezonu periodā, Eglīte piesaista autobūves speciālistus.
Pirms pieciem gadiem drifts pirmo reizi ieguva Latvijas čempionāta statusu. Kopš tā laika Jāņa Eglītes vārds aizvien biežāk bijis lasāms kopā ar vārdu savienojumu Latvijas labākais drifteris.
„Es trīs reizes četru sezonu laikā izcīnīju Latvijas čempiona titulu, attiecīgi iegūstot arī sporta meistara titulu,” Eglīte ir vienīgais Latvijas drifteris, kurš ieguvis prestižo statusu, triumfējot Latvijas čempionātā 2010., 2011. un 2013. gada sezonā. Lai autosportā iegūtu sporta meistara titulu, piecos gados trīs reizes jāizcīna Latvijas čempiona tituls.
„Autosports apvienots ar šovu,” tā pats Eglīte definē driftu. „Savukārt All Stars seriālā es vairāk jūtos kā sportists, tāpēc, ka tur startē nopietnas komandas, kas investē lielus līdzekļus, notiek preses konferences, vadošajiem braucējiem ir jāsniedz intervijas.”
Eglīte piekrīt, ka publika driftu vairāk uzskata par šovu, nevis sportu. Acīmredzot vēl ir nepieciešams laiks, lai sabiedrība šo sporta veidu vērtētu kā sportu. Lai gan arī, piemēram, olimpiskajos sporta veidos daiļslidošanā un mākslas vingrošanā rezultātus tāpat nosaka itin subjektīvs vērtējums.
ŠĶĒRSĀM ĀDAŽU PUSĒ
Eglītem drifta karjera sākās pavisam vienkārši — Ādažos uz ielas. „Šķiet, automobilim pirmo reizi pie stūres piesēdos sešu gadu vecumā. Pa mežiem tika dzīti žigulīši un zapiņi. Vēlāk ziemā slidinājāmies ar priekšējās piedziņas mašīnām — man patika sānslīdes. Taču, izmantojot tikai rokas bremzi, līkuma beigās čiks vien sanāca. Pēc tam tiku pie žiguļa stūres, un bija patīkami, ka varēja ar to visu laiku vālēt šķērsām.”
Savu pirmo personīgo automobili Jānis saņēma, sasniedzot pilngadību. „Astoņpadsmitajā dzimšanas dienā tēvs man uzdāvināja BMW E36 kupeju,” atceras Jānis. Droši vien vairākumam tautas šo 3. sērijas BMW vieglāk ir atpazīt pēc tautā populārā apzīmējuma žurka.
Eglītem prieki pie jaudīgā spēkrata stūres nebija ilgi. „Paņēmu auto, lai brauktu uz autoskolu, un iedriftēju kokā. Automobilis vairs nebija remontējams.” Eglīte izpārdevis mašīnu pa detaļām un vietā sagrabinājis naudiņu iepriekšējam 3. sērijas modelim — BMW E30 ar 1,8 litru dzinēju.
UZVARA DEBIJĀ
Ar šo auto arī nopietni sākusies Eglītes drifta karjera. Sausā laikā tas bijis par vāju, lai mestu sānslīdes, tādēļ Eglīte driftējis pēc lietus un sācis apmeklēt 333 trasi. „Nebija ne jaudas, ne bloķis, bet tāpat iepatikās.”
Pēcāk Eglīte šo spēkratu iemanījis pret citu, jaudīgāku BMW E30 — ar 2,5 litru dzinēju. „Pēc tam bija vēl viens tāds 2,5 litru E30, un 2008. gadā es aizbraucu uz pirmajiem mačiem 333 trasē. Toreiz lietuvieši bija sabraukuši ar driftam speciāli sagatavotām mašīnām, bet man bija ielas auto. Tās bija manas pirmās drifta sacensības, un es izcīnīju 1. vietu!” Eglīte burtiski iekritis azartā un katram nākamajam posmam sācis gatavoties aizvien nopietnāk.
Pēc 2008. gada Eglīte nomainīja spēkratu pret jau savu trešo BMW E30. „Ieliku tajā 3 litru dzinēju no E46. Tajā laikā tas bija kaut kas — 230 zirgspēku motors! Taču dzinējā bija ārkārtīgi daudz elektronikas — tas bija ļoti, ļoti sarežģīti ar katru devēju atsevišķi tikt galā. Tagad ir daudz vienkāršāk — sporta kompjūters, četri vadi, starteris, ģenerators, spoles, degviela — elektrība ir un mašīna brauc!”
Eglīte apvienojies ar Gati Lapānu, un pa ziemu kopīgi uzbūvējuši zaļo E30 panākumu atslēgu. Finansējumu Eglīte savācis pats savām rokām, tirgojoties ar automobiļiem. Jānim lieti noderējušas Turībā iegūtās zināšanas uzņēmējdarbībā. Ar šo automobili sekoja pieminētās četras veiksmīgās sezonas līdz 2013. sezonas rudenim.
Pēc pērnās sezonas, kura Eglītem bija vissmagākā karjerā, startējot trijās meistarsacīkstēs (2. vieta All Stars seriālā, 4. vieta Austrumeiropas čempionātā un zelts Latvijas čempionātā), Eglīte pārdeva savu zaļo BMW. No čempionauto sev paturējis vien vadītāja sēdekli un disku komplektu. „Auto nopirka kāds vācietis, kuram, šķiet, īsti nebija priekšstats, kas ir drifts… Viņam vienkārši patīk E30 modelis, un viņš to turēs garāžā. Gribējās jau E30 atstāt, piemēram, bērniem, un pēc 20 gadiem izvilkt laukā no garāžas. Taču driftā apgrozās pārāk lielas naudas un grūti uzbūvēt jaunu automobili, veco nepārdodot.” Zaļais spēkrats katru gadu uzlabots, līdz tā jauda sasniegusi 450 zirgspēkus.
760 ZIRGSPĒKI
Tā pirms šāgada sezonas nācās ķerties pie jauna drifta auto būves. Acis tika mestas uz BMW E46, kas jau pēc savas bāzes konstrukcijas ir ideāli piemērots driftam, un attiecīgi šis ir viens no retajiem auto modeļiem, kuram tiek izgatavotas drifta sacīkstēm speciāli paredzētas detaļas.
„Līdz ar pēdējiem centiem auto tika pabeigts,” Eglīte atklāj 760 zirgspēkus jaudīgā BMW konstruēšanas aizkulises. „Visu pats nevar izdarīt — starpsezonu periodā mans draugs — speciālists motoru būves jomā — uzkonstruēja motoru, bet kompānija HGK izgatavoja virsbūvi. Pēc tam savā garāžā visu saliku kopā pats.”
EIROPAS TALANTS AR HUĻIGANKU
Kopš šīs sezonas Eglīte vairs nestartē Latvijas čempionātā: „Visa pamatā ir nauda. Ja tu ar driftu nodarbojies profesionāli un pelni ar to iztiku, tad, startējot Latvijas čempionātā, sponsori finansējumu nav ieinteresēti dot — par visu jāmaksā pašam — un finansiāli tu visu laiku esi mīnusā.” Citiem vārdiem, Eglīte jutās pāraudzis Latvijas čempionāta līmeni. „Es sāku meklēt ko nopietnāku!”
„Pērn igauņu draugs mani burtiski aizvilka uz All Stars sacensību seriāla posmu Zviedrijā. Nobraucu vienu posmu, un cilvēki sāka jau interesēties — kas ir tas Eglīte?” Jāatzīmē, Eglīte debitēja All Stars jeb Eiropas čempionātā, izcīnot 3. vietu posmā. Visā sezonā, izlaižot vienu seriāla posmu, Eglīte ar savu zaļo, tautā par huļiganku dēvēto BMW E30, nu jau ar 4,4 litru V8 motoru visu zvaigžņu mačus kopvērtējumā pabeidza 2. vietā!
RIEPU SPONSORS — DIEVS!
„Pēc sezonas jau bija piedāvājums!” stāsta Eglīte. „Galvenais, kas vajadzīgs driftā, ir riepu sponsors, ko pirms šīs sezonas, paldies Dievam, izdevās dabūt.”
Katrās sacensībās Eglīte noplēš vidēji 20 jaunas aizmugurējās riepas, bet visā sezonā — apmēram 200. Pro drifta sacensībās riepām ir noteikts izmērs — 18 collas un 265 mm platums —, turklāt tām ir jābūt jaunām. Izdevumus varat parēķināt paši: viena šāda riepa maksā 70—100 EUR. Runājot par priekšējām riepām, pietiek ar vienu pāri visai sezonai.
Jāatgādina, ka Biķerniekos vienā aplī mašīna patērē aptuveni trīs litrus degvielas, ieskaitot pārvietošanās posmu no boksiem līdz startam. Patēriņš vidēji 1 litrs 25—30 sekundēs.
LĪMENIS UN TESTA SEZONA
Jauna drifta vāģa uzbūvēšana negarantē panākumus. „Reti sanāk tā, ka uzbūvē jaunu automobili un, pirmo reizi to piedarbinot, viss aiziet. Kamēr sākumā tiek galā ar tā sauktajām bērnu slimībām, ir grūti.”
Turklāt strauji audzis arī drifteru kopējais meistarības līmenis. „Pirms četriem gadiem aizbraucu uz sacensībām un zināju, ka ceļā līdz uzvarai var patraucēt divi vai trīs konkurenti, bet tagad ir jāsacenšas ar 30 braucējiem, no kuriem uz 1. vietu reāli pretendē vismaz puse.”
30. augustā NEZ Ziemeļeiropas drifta čempionāta posmā Rīgā, kurā uzvarētājs saņēma balvu 5000 eiro, Eglīte ierindojās 4. vietā, bet pirms tam Biķerniekos sezonas visgaidītākajos drifta mačos, All Star posmā, startējot dalībniekiem no 14 valstīm, Eglīte pārvarēja tikai pirmās divas sacensību kārtas.
„Nebiju vēl pats piešāvies pie autiņa un kļūdījos — neviens nav robots un nevar braukt visu laiku perfekti. Šī ir tāda kā testa sezona.” Lai gan Eglīte tāpat katrā posmā mēģina cīnīties tikai un vienīgi par uzvaru.
VILTĪBAS UN ŠMAUKŠANĀS
Sportists noklusē poļa Bartoša Stolarska viltības All Star posmāRīgā, kas lielā mērā arī bija negaidīti ātrās Eglītes izstāšanās pamatā. Pēc atkārtotas taujāšanas viņš atklāj: „Ieskriešanās posmā pirms starta ir respekta zona, kurā ir jāpagaida otrs braucējs. Lai nav tā, ka startā pirmais viegli aizmūk prom. Tad seko full throttle (pilnu gāzi) zona, kad abi sportisti spiež pedāli grīdā. Pirms paša iemetiena, kurā sportisti izslidina šķērsām mašīnas, vēl ir 15 metrus gara zona, kurā abiem sāncenšiem vienlaikus ir jābūt iekšā, kas ir noteicošais kritērijs, lai brauciens tiktu ieskaitīts. Sanāca tā, kā polis no starta aizgāja ar pilnu gāzi, atrāvies metrus septiņus, tā viņš arī saglabāja šo respekta zonā iegūto pārsvaru. Tādu distanci brauciena laikā faktiski nav iespējams atspēlēt. No poļa puses tas nebija īsti godīgs brauciens.”
Eglīte uzskata, ka šis ir strīdīgs jautājums, jo tiesneši vērtē tikai to, vai abi sportisti vienlaikus ir iebraukuši 15 metrus garajā zonā. „Piemēram, aiz Džeimsa Dīna, kurš šogad ir sezonas līderis Eiropā, tu droši visu laiku vari braukt — zini, ka viņš neaizmuks, un ir gatavs cīnīties pilnīgi godīgi.”
Driftā viltības katrā trasē ir citādākas. Taču tandēmos priekšā braucošais nedrīkst lieki piebremzēt. „Aizmugurējais sportists gan visu laiku strādā ar gāzi un bremzi, slidinot automobili.”
NO DRIFTERA POZĪCIJĀM…
Eglīte uzskata, ka Biķernieku drifta trase ir ātra, taču sportistiem viena no vieglākajām. „Visāķīgākais ir pirmais līkums, kuru iepriekš nevar pārredzēt. Pirms tā tiek sasniegti aptuveni 140 km/h, tad tiek uzrauta rokas bremze un ir jāslīd gar ārmalu, gar kuru slejas betona siena. Trases turpinājums vairs nav tik tehnisks, jo tālāk līdz finišam faktiski var aizbraukt ar gāzi grīdā. Tā ir reti kurā trasē. Tad tikai atliek uzdot gāzi un nedaudz piestūrēt, iespējami precīzi šķērsojot punktu ieskaites zonas.
Ja pirmajā līkumā izdodas trāpīt pareizajā trajektorijā, tad taisni izdriftēt nav grūti. Galā seko nereālspārmetiens uz otru pusi — galvenais ir paspēt pagriezt stūri atpakaļ un uzķert sānslīdi uz otru pusi. Tad, nogriežoties no taisnes pa labi, svarīgi ir trāpīt uz tāda kā tramplīna, jo tas atrodas tieši punktu ieskaites zonā — pilons, iepretī kuram ir uzzīmēts 2 metrus plats kvadrāts. Ja zonā sportists iedriftē ar abiem riteņiem, tad saņem maksimālo punktu skaitu, ja ar vienu — mīnus pieci punkti, ja netrāpa ar abiem — mīnus desmit punkti. Šajā vietā visiem sanāk lēkt, tur ir jātrāpa! Tad mašīna jānoliek attiecīgajā leņķī, lai trāpītu ārmalā nākamajā līkumā — pirms priekšpēdējā līkuma gan neizbēgami ir jāsamazina ātrums. Seko pārmetiens,un atliek tikai finišēt, jo trases beigās nav punktu ieskaites zonu.”
Eglīte apgāž publikā valdošo mītu, ka sportisti izmanto īso stūres reiku — mehānismu, kas nosaka, cik daudz ir jāpagriež stūres rats, lai sagrieztu riteņus. Lai izstūrētu trasi un pārmestu automobili no vienas sānslīdes otrā, Eglīte izmanto reiku ar standarta ielas auto pielīdzināmu jutīgumu. „Tas, kurš uzliek īso stūres reiku, ir ļoti bēdīgs. Driftējot jāizdara ļoti daudz korekciju ar stūri — jo būs īsāka reika, jo nāksies vairāk raustīt stūri — trasi nevarēs izbraukt laideni, vajadzēs daudz raustīt riteņus un līdz ar to arī mašīnu. To no malas var ļoti labi redzēt. Tādēļ ir svarīgi, lai stūri var pagriezt pēc iespējas vairāk.”
MILZĪGA NAUDA, MILZĪGA VĒLME
Patlaban, lai no nulles ielauztos drifta elitē, ir vajadzīgi milzīgi ieguldījumi. „Milzīga nauda, milzīga vēlme, pieredzējis treneris. Kad sāku nodarboties ar driftu, es ielēcu vilcienā pašā sākumā, tāpēc arī tiku tik augstu,” Eglītes meistarība izauga kopā ar visu Latvijas drifta vidi. „Edmunds Ērglis, Jānis Lamberts, Gvido Elksnis, vēlāk Kristaps Blušs — mēs bijām tie mohikāņi, kas aizsāka driftu Latvijā. Visam sekojām līdzi, piedalījāmies un tāpēc arī bijām Latvijā labākie.”
Jaunie drifta braucēji karjeru var sākt Street klasē, kurā sportisti startē ar ielas automobiļiem. „Sākumā drifta auto iegādei vai uzbūvei nepieciešami 3000—4000 eiro un jābraukā pa autoservisiem un jālūdz vecās riepas — kā es to darīju,” neslēpj Eglīte. Taču, ja rocība ļauj, iesācējiem nav aizliegts uzreiz sākt ar Pro klasi.
Kā liecina Latvijas Sporta federācijas padomes dati, motoru sports ir visbagātīgāk sponsorētā sporta nozare Latvijā, apsteidzot pat basketbolu, futbolu un hokeju. Tiesa, driftā iegūt tiešu finansiālu atbalstu Latvijā ir gandrīz neiespējami. Uz to var cerēt tikai vislabākie braucēji. „Ar katru sezonu man paliek vieglāk, jo sasniedzu rezultātus, tāpēc cilvēki sāk interesēties.” Sponsori ir ieinteresēti, lai Eglīte startētu Eiropas līmeņa sacīkstēs, kas reklāmai jau nodrošina zināmu atdevi. „Pirmie, kuri redz reklāmas jēgu, ir riepu ražotāji — driftā tiek nolietots visvairāk riepu, salīdzinot ar jebkuru citu sporta veidu.”
Reklāmu uz Eglītes automobiļa labprāt izvietotu arī detaļu ražotāji. „Gadās, ka atnāk sponsors un grib par 200 eiro uz automobiļa izvietot 30 cm platu reklāmu. Taču šāda reklāma jau var maksāt, piemēram, 4000 eiro.”
Tehniskajos sporta veidos sponsorēšana galvenokārt notiek bartera darījumos. „Wisefabman nodrošina piekari — viņi saņēmuši tikpat lielu reklāmas laukumu.” Līdzīgā veidā Eglīte ticis pie amortizatoriem, sporta stūres, sēdekļiem un daudzām citām detaļām. Atrast sponsorus, kuru pamatdarbība nav saistīta ar automobiļiem, ir gandrīz neiespējami. Mārketinga speciālistiem — telpa, kur izpausties!
KĀ NEPAZAUDĒT BILDI
No malas skatoties, dažbrīd var tikai pabrīnīties, kā tandēma braucienos aizmugurē braucošais sportists dūmu mutulī var novaldīt auto, brīžiem ieturot distanci tikai 10—15 centimetru attālumā. Taču ne vienmēr viss ir tik sarežģīti, kā izskatās: „Aizmugurē braucošajam pilotam ir jāmēģina braukt maksimāli tuvu. Kad vadošais pilots metas sānslīdē, aizmugurējam ir jābūt blakus līdz durvīm priekšējam. Tad var izvairīties no dūmu mākoņa. Ja aizmugurējais sāk atpalikt, var trāpīt dūmu mākonī tā, ka tiešām bilde pazūd. Gadās, ka pārmetiena brīdī uz sekundi ir balts ekrāns un neko neredzi — tad aptuveni jūti, kā būs labi, un turpini stūrēt ar gāzi grīdā,” stāsta Eglīte, norādot, ka pārmetiena brīdī dūmu ir mazāk, jo nedaudz jāatlaiž gāze. „Ja visu izdari pareizi, problēmu nav,” nožāvājas Eglīte, „taču trasi ar acīm ciet arī nevar izbraukt.”
Eglīte starp drifta pilotiem jūtas kā lielā ģimenē. „Jebkurš tev ir gatavs palīdzēt ar mašīnu vai detaļām. Īpaši izpalīdzīgi ir angļi un īri — kad skrūvē mašīnu, viņš var tevi pastumt malā, ja redz, ka tu nepareizi dari. Čehijā mums pienāca klāt poļu braucēji un prasīja, vai nevajag pasaukt palīgā viņu mehāniķus, jo viņiem konkrētajā brīdī nebija, ko darīt.”
Eglīte norāda, ka drifta Meka ir ASV, kur notiek Formula Drift čempionāts, un Japāna, kur meklējami drifta pirmsākumi. Tomēr viņa mērķis nav startēt tur. „Tad jāpārceļas dzīvot uz otru okeāna krastu. Man nākamajā sezonā ir lieli plāni All Star driftā. Cik zinu, organizatori vēlas rīkot sacensības arī ārpus Eiropas, seriāla līmenis aug. Tie puiši zina, ko dara,” norāda sportists, piebilstot, ka visvairāk skatītāju, visskaļākā publika un vislabākā atmosfēra ir Rīgā.
Driftera sezonas budžets:
driftam sagatavota auto iegāde — sākot no 3000 eiro;
riepas 200 gab. — vienas drifta riepas cena 70—100 EUR;
degviela sacensībām — aptuveni 70 litri;
tehniskie izdevumi — 5000—10 000 EUR;
dalības maksa sacensībās — 30—200 eiro;
drifta mašīnas transportēšanas izdevumi ar treileri, treilera uzturēšana.
Jānis EGLĪTE
Profesionāls drifta pilots
Dzimis: 1988. gada 17. septembrī Siguldā
Izglītība: Ādažu vidusskola, Turība, bakalaurs uzņēmējdarbībā
Lielākie sasniegumi: pirmais Latvijas sporta meistars driftā, trīskārtējs Latvijas čempions (2010., 2011., 2013. g.), EEDC Austrumeiropas čempions (2011. g.), All Stars Eiropas vicečempions (2013. g.)
Citi sporta veidi: džudo un kalnu slēpošana
Ģimenes stāvoklis: precējies, sieva Liene, meita Marta (5 mēneši)
Filma: Hangover
