Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai šajā mājaslapā. Lasīt vairāk
Pirmais sporta
e-žurnāls internetā

Kur elkiem nav vietas

Pauls Jonass pasauli mudina ieskatīties kartē, lai uzmeklētu Latvijas vārdu. Savukārt tautiešiem, kuriem prātā pabalējušas dzimtenes āres, jāuzmeklē Kalvene — vieta, no kuras nāk jaunais un daudzsološais motosportists, kurš šogad Latvijas himnu licis klausīties gan pasaules čempionātā junioriem, gan Eiropas čempionātā, 125 kubikcentimetru klasē kāpjot uz zelta pjedestāla.

Paul, kurš sportā ir tavs favorīts? „Treneris man reiz teica, ka motokrosā elkiem vietas nav. Tāds var būt, piemēram, daiļslidošanā, bet krosā man ir jāveido pašam sava personība,” paskaidro sešpadsmit gadus vecais motosportists Pauls Jonass. „Ēriks Fogels, reiz aizrādīja Vācijas publikai, kura Paulu nodēvēja par nākamo Roksenu, sakot — šis ir nākamais Pauls Jonass,” sarunu bagātina Paula tēvs Kaspars Jonass. „Mēs no Paula vēlamies izveidot labāko motobraucēju, nevis populārāko cilvēku.” To ir apņēmusies izdarīt teju divsimt cilvēku plašā Paula Jonasa atbalsta komanda, kurā apvienojušies arī tādi zināmi vīri kā Kristers Serģis, Normunds Jansons, Artis Lagzdiņš, Kaspars Čaunāns un daudzi citi, kuri kopā ar pieredzi un finansēm dāvā savu pozitīvo enerģiju.

IZTEIKTS LĪDERIS

Šajā septembrī Pauls sāk mācības Aizputes vidusskolas 10. klasē. Ar motociklu viņš brauc no piecu gadu vecuma. Pirmais sacensību rūdījums gūts Ilmāra Justa organizētajā kopības braucienā Ogres novada Elkšņos. „Nebija tādas domas, ka Paulu vajadzētu virzīt motokrosā,” atceras čempiona stiprais plecs tēvs Kaspars. „Kad pirmo reizi redzēju dēlu braucam, jutu potenciālu. Bija doma nobraukt 50 klasē līdz astoņu gadu vecumam un tad dēlu sūtīt sporta skolā apgūt ko citu, taču nāca jauni izaicinājumi, lielāki motocikli un Pauls demonstrēja līdera gēnu Baltijas mērogā, tāpēc doma par sporta skolu pagaisa, dodot zaļo gaismu profesionālai motosportista karjerai.”

„Tētis kādreiz brauca motokrosā. Man savukārt patika braukt līdzi un skatīties sacensības,” atceras Pauls. Sešpadsmit gadu vecumā Kaspars Jonass braucis skijoringā, kuru viņam ierādījis vecākais brālis. Jaunības dienu doma par motosportista karjeru paplēnējusi, jo kaisle nav bijusi pietiekami stipra, tomēr, Paulam nākot pasaulē, Kaspars diezgan nopietni nodevies motorizētajam ziemas sportam.

Jautāju, vai Pauls atceras bērnības dienas motocikla mugurā. Viņš parausta plecus un atsaka: „Kad manam brālēnam nopirka mocīti, es uzkāpu. Pamēģināju, un man iepatikās. Atceros, ka braukājām ar brālēnu piemājas trasītē, kuru ar zāles pļāvēju izveidoja tēvs.” Pirmās sacensības prātā palikušas spilgti, jo izcīnīts čempiona tituls. Likumsakarīgi ir tas, ka no laika, kad Pauls sācis braukt, līdz šodienai motokrosam palicis uzticīgs tikai viens cīņubiedrs — Tomass Šileika, kurš arī aizstāvēja Latvijas godu šāgada Eiropas čempionātā 125 kubikcentimetru klasē.

TĒVA TAKTIKA

Pat neņemot vērā šāgada rezultātus pasaules čempionātā junioriem un Eiropas čempionātā 125 kubikcentimetru klasē, kuros Pauls ir stabils līderis, viņa tēvs atklāj: „Katru gadu Motosporta federācija saņem manis rakstītus iesniegumus ar lūgumu ļaut Paulam startēt savam vecumam neatbilstošā konkurencē. Tas tiek darīts ar nolūku, lai, rupji sakot, dabūtu pa mizu. Protams, var jau braukt starp vienaudžiem kā izteikts līderis un gulēt uz lauriem, bet es Paulu vienmēr esmu centies iebāzt ar seju dubļos, lai liktu saprast, ka nekas vēl nav sasniegts un jāstrādā milzum daudz,” atklāj Kaspars.

Es skatos uz Paulu, kurš ar nopietnu sejas izteiksmi seko tēva teiktajam. „Tā ir taisnība. Nekas vēl nav sasniegts. Tagad tikai sāksies īstais sports.” Kaspars turpina: „Mans uzstādījums ir tāds: vai nu darām līdz galam, vai nedarām vispār. Kad trenēju virves vilkšanas komandu, vēlējos to novest līdz pasaules čempionu titulam. Tomēr jutu, ka ne visiem ir tik stipra apņemšanās sekot man, tāpēc palaidu virvi vaļā un pievērsos tikai dēlam.”

Jau no mazotnes tēvs centies Paulu audzināt sportiski daudzpusīgu. Pie mājas ir dīķis, kurā var peldēties, bet ziemā slidot. Pietiekami plašumi, lai nodarbotos ar slēpošanu, bet vasarā brauktu ar skrituļslidām un mētātu bumbu. Arī sēžot motocikla sedlos, pastāv plašas izvēles iespējas, jo piecdesmit kilometru rādiusā ap māju atrodas vismaz desmit trases.

ROKIJS JUNIORS

Daļa motosportistu uzskata, ka ar fizisko sagatavotību jānodarbojas tikai starpsezonu periodā, ziemā. „Treniņi ir katru dienu. Arī sezonas laikā,” stāsta Pauls. „Trīs reizes nedēļā braucu ar motociklu. Paralēli tam visas nedēļas garumā notiek fiziskās sagatavotības treniņi. Dienā ar velosipēdu standartā jānobrauc sešdesmit kilometri. Ja nav treniņa ar motociklu, tad nominos visus simt. Tāpat ir jāskrien. Vienā piegājienā līdz piecpadsmit kilometriem, bet dienas laikā šī distance ir jādubulto. Lai trenētu reakciju, man izrakstīja spraigas digitālās spēlītes, kuras jāspēlē, vienlaikus veicot koordinācijas uzdevumus, piemēram, sēžot uz grūtnieču bumbas, jo arī startā pie barjeras ir jādara vairākas lietas vienlaikus — sajūgs, gāze, bremzes.”

Paula tēvs vēl piebilst: „Tas ir darbs, kurš nostiprina sirdi, un kamēr tas netiks paveikts, nebūs rezultāta. Šogad pie tā cītīgi strādājām un, lūk, divkārtējs čempions!” Paralēli fiziskajiem treniņiem ar velosipēdu un skriešanu, motosportists veic dažādus vingrinājumus saišu un līdzsvara nostiprināšanai. Tāpat neizpaliek airēšanas trenažieris, kurš stiprina ķermeņa augšdaļu.

Pēc sātīgās darba dienas Pauls nolūst ap vienpadsmitiem, bet ceļas astoņos. Ja dienā ir paredzētas sacensības, tad stundu agrāk. Ēdienkartē gan nekādas atkāpes nav ierakstītas. Ja vien neskaita to, ka nav ieteicams pārēsties, ierobežojumi nepastāv, izņemot sacensību dienas, kad sportists atturas no gaļas un visas dienas garumā mielojas ar ātro auzu pārslu biezputru AXA, kuras ražotājiem, iespējams, jāpadomā par Paula Jonasa iemūžināšanu reklāmas rullītī.

BUĻĻA BALSTS

2010. gadā, kad Pauls Jonass 85 kubikcentimetru klasē ierindojās ceturtajā vietā Eiropas čempionāta kopvērtējumā, KTM frontē pavīdēja doma, par talantīgu junioru atbalstu Eiropā. Gadu vēlāk, kāpjot uz augstākā pjedestāla pakāpiena, Pauls parakstīja līgumu ar KTM, tam sekoja līgums ar Red Bull. Lielā mērā šiem nopelniem jāpateicas Kristeram Serģim, kurš pēc mutiskas vienošanās ir Paula menedžeris.

KTMrūpējas par tehnisko pusi, nodrošinot ar svaigu motociklu un budžetu rezerves daļām. Šogad Jonass ticis pie jauniem amortizatoriem, kurus izstrādājis komandas menedžeris Džekijs Martins, kurš sevi motokrosa vēsturē ierakstījis kā 1993. gada pasaules čempions. Tāpat šosezon par Paula motociklu rūpējās Džekija Martina tehniskā komanda. „Man par to visu ir liegts pat domāt,” smejoties saka Kaspars.

Tomēr par nozīmīgāko guvumu tiek uzskatīts Red Bull medicīnas centrs, kuru Pauls apmeklējis trīs reizes divu gadu laikā. Latvijas Olimpiskajā vienībā sportistu testējuši vien četras stundas, bet Austrijā zem lupas Pauls pabijis četras dienas. „Mani sagaidīja četru veidu fiziskās pārbaudes. Pirmajā dienā riteņbraukšana, otrajā — skriešana, tad airēšana un noslēgumā — spēka tests, kurā pārbaudīja kāju sagatavotību. Kāju spēku testēja ar trenažiera palīdzību. Mans uzdevums bija lēkt ar smagumu plecos, kuru pakāpeniski palielināja.” Pauls izturības latiņu noturēja līdz 37 kilogramiem. Paralēli fiziskajiem testiem ik dienu jāierodas nozīmētajā vīzītē pie psihologa, kurš liek spēlēt prāta spēles, veic pārrunas un neskaitāmas procedūras, lai pārbaudītu sportista smadzeņu darbību. „Uz medicīnas centru mēs cenšamies aizbraukt pēc sezonas, lai pārbaudītu kopējo veselības stāvokli, un pirms sezonas sākuma, lai izstrādātu turpmāko rīcības plānu. Lieliski ir tas, ka Pauls uz šīm pārbaudēm drīkst ierasties sava fiziskās sagatavotības trenera Arta Lagzdiņa pavadībā,” piebilst Paula tēvs.

ŠOGAD PIRMAIS

Kā jūties Eiropas un Pasaules čempiona statusā? „Daudz par to nedomāju. Tas notika sen… Apbalvošanas dienā izjutu pacilātību, bet nākamajā dienā atkal ir jāsāk strādāt un domāt uz priekšu.”

Šogad viss izdevies, ja neskaita kļūdu Čehijas posmā, kad Pauls divreiz kritis. „Lai gan epizodes bija dramatiskas, es ar baudu sekoju sacensībai. Paula kritieni un sīkās neveiksmes kalpoja par labu stimulu tam, lai saņemtos turpmākajos posmos,” piebilst tēvs. Arī pirmo posmu Itālijā ir vērts atzīmēt, jo Pauls Jonass to aizvadījis sīvā cīņā ar zviedru braucēju Antonu Lundgrēnu.

Kad Pauls vēl braucis 85 kubikcentimetru klasē, daži braucēji necentušies slēpt klajās bailes, jūtot jaunā līdera karsto elpu pakausī. Savā karjeras laikā sportists tikai vienu reizi juties nepārliecināts, kad ieraudzījis Itālijas trasē esošo kalnu, no kura ar kājām nav bijis iespējams noiet. „Tas mazliet iedvesa bailes, līdz uzbraucu un pieveicu šķērsli.”

Lai gan atmosfēra motokrosa virtuvē Eiropā nav saspringta, Francijas pārstāvis Nikolā Derkūrs mūsu čempionam sagādājis galvas sāpes. „No francūža šosezon varēja sagaidīt visādus brīnumus. Kad veicu apdzīšanas manevru, viņš griež man taisni virsū, lai tikai noturētos pozīcijā. Tēvs mani ir mācījis izturēties korekti, bet tajā pašā laikā neļaut kāpt sev uz galvas. To es arī daru. Es neapdzenu viņu kā visus pārējos trasē, es piebraucu, ielieku pa sāniem un tad atstāju astē rīt putekļus,” ar sportisku degsmi klāsta Pauls. Un, iespējams, pateicoties šādai attieksmei, Pauls Jonass šogad kāpis uz pjedestāliem pasaules čempionātā junioriem un Eiropas čempionātā, lai mājās vestu divus absolūtā čempiona titulus.

DUBULTS ATMAKSĀJĀS

„Nobraukt divus gadus 125 kubikcentimetru klasē bija tā vērts, jo galvenais ir nesasteigt,” ar gandarījumu un smaidu apgalvo Paula tētis. 125 kubikcentimetru motocikls kļūdas neatzīst. Katra nianse var būt liktenīga, pretēji 250 kubikcentimetru četrtaktu motociklam, kurš, līkumā aizķeroties, spēj izkārpīties. „Jācer, ka šie divi gadi, būs nostiprinājuši nepieciešamās iemaņas un palīdzēs braukt ātrāk 250 kubikcentimetru klasē.” Starpsezonu posmā Jonass ir trenējies ar lielo motociklu. „Braucu pa sniegu, ledu, smiltīm un Laumas trasi. Sākoties sezonai, uz lielā moča nekāpju. Ja nu vienīgi pēc skolas, lai pavizinātos un vējā izvēdinātu galvu. Pirmajā treniņā Eiropā izjutu kontrastu, atkal braucot ar 125 kubikcentimetru mocīti, bet, uzsēžoties un lielā zirga, šķita, ka jauda ir pārāk liela,” stāsta Pauls.

Pauls ir labi sagatavots, daudzpusīgs braucējs, kurš pieredzi guvis gan smilšainās, gan cietās trasēs. Pēdējais posms Eiropā pierādījis, ka lietus un dubļi nav braucēju ietekmējuši, un tas apliecina ziemā ielikto pamatu izturību.

Šobrīd vēl nav nolemts, vai nākamsezon Pauls Jonass startēs MX2, vai 250 kubikcentimetru klases konkurencē. Testi Austrijā un līgums ar KTM rādīs stratēģiski pareizo ceļu. Bet, lai piešautu roku, Jonass debitēja piektajā posmā 250 kubikcentimetru klasē Latvijas čempionātā Cēsīs, kur abos braucienos demonstrēja pārliecinošas līdera pozīcijas.Vēl jāaizbrauc pēc jau izcīnītā Eiropas čempiona titula. Tā pēdējā posmā Nīderlandē Pauls startēs 250 kubikcentimetru klasē.

Ar kādu motociklu jābrauc, lai brauktu ātrāk par Jonasu? Šajā gadījumā tam nav nozīmes. Svarīgs ir ieguldītais darbs, kuru veic fiziskās sagatavotības treneris Artis Lagzdiņš un fizioterapeits Kaspars Čaunāns, kurš pirms katra posma Paulu sagatavo. Neizmērojamas darba stundas, kopš Paula astotā dzīves gada ir veltījis treneris Normunds Jansons. Beidzoties mācībām skolā, pie parādes durvīm Paulu jau gaida Normunds ar busiņu, lai tālāk vestu uz kārtējo treniņu. „Normunds par labu Paulam ir atteicies no citiem piedāvājumiem trenēt, lai visu enerģiju atdotu viņam. Nav teikts, ka kāds brauc pareizāk par citiem, tāpēc tagad ir pienācis laiks eksperimentēt, lai rastu vispiemērotāko tehniku,” atklāj Kaspars. „Kad Pauls bija maziņš, braucot mājup pēc sacensībām, viņš vienmēr līda klēpī. Tad es sapratu. Pauls atgūst enerģiju, paņemot to no manis. Tāpēc man dēls ir jānoved līdz galam, jo diez vai kāds viņam palīdzēs tik daudz, kā to spēju es,” rezumē motosportista Paula Jonasa tēvs Kaspars Jonass.

 

Pauls JONASS

Wilvo Nestaan JM Racing KTMkomandas motobraucējs, skolnieks

Dzimis: 1997. gada 13. janvārī

Izglītība: absolvējis Kalvenes pamatskolu. Mācās Aizputes vidusskolas 10. klasē

Augums, svars: 176 cm, 74 kg

Sportā: kopš 5 gadu vecuma

Pirmais treneris: Kaspars Jonass,tagad Normunds Jansons

Lielākie sasniegumi: pasaules junioru čempions 85 (2011. g.) un 125 kubikcentimetru (2013. g.) klasēs, Eiropas čempions 125 kubikcentimetru (2013. g.) klase

Vaļasprieki: riteņbraukšana, hokejs, basketbols, slēpošana

Ralfs Dravnieks