Latvieši ved elektrību mākoņos
Latviešu konstruktoram Andrim Dambim un viņa komandai nav miera — veiksmīgiem rallijreida automašīnu OSCar projektiem seko elektriskās piedziņas automašīnas radīšana kalnā braukšanas sacensībām. Jūnija beigās Latvijas sportists Jānis Horeliks centīsies uzveikt slavenāko kalna sacīksti pasaulē — Pikes Peak Hill Climb cīņu ASV.
Jau pirms pāris gadiem prezentējot elektrisko OSCar automašīnu, Dambis un viņa komanda solīja, ka ar rallijreidu un Dakaras braukšanu viņu aktivitātes nebeigsies. Klāt 2013. gads, un tiek prezentēts Pikes Peak sacīkšu auto, kas ievērojami atšķiras no visiem iepriekšējiem Andra Dambja darinājumiem. Lai gan Pikes Peak sacensības būtībā ir rallija veida pasākums, mašīna atgādina šosejas GT sportskāru, kurš labi iederētos, piemēram, Lemānas 24 stundu cīņā. Arī piesaistītais pilots Jānis Horeliks ir viens no titulētākajiem Latvijas autošosejas sportistiem, ar lielu pieredzi, talantu un pārdomātu braukšanas stilu.
KAS TAS PAR PELĒNU PĪKU?
Par kalnā braukšanas sacensībām un Pikes Peak Hill Climb pasākumu lielākoties zina tikai cītīgākie autosporta līdzjutēji un datorspēļu cienītāji. Taču Kolorādo notiekošā sacīkste ir leģendārs notikums, kas šogad norisināsies jau 91. reizi. Vienkāršā valodā runājot — tas ir 20 kilometru garš ātrumposms, kas ved kalnā, kur gaiss kļūst arvien retinātāks. Kur slēpjas burvība? Jo augstāk kalnos, jo vairāk jaudas zaudē atmosfēriskie dzinēji, kas vēsturiski ir šo sacensību galvenās tehnikas vienības. Tādēļ sportistam ir ne tikai jāprot bez īpašiem iepriekšējiem treniņiem šajā maršrutā atrast pareizās trajektorijas trases 156 līkumu pieveikšanai, bet to darīt situācijā, kad jaudas kļūst arvien mazāk.
Autosportā mašīnas jauda nozīmē ne tikai lielāku ātrumu taisnēs vai labāku izejas ātrumu no pagriezieniem. Jauda ir tāds pats pilotēšanas instruments kā gāzes pedālis, bremzes, stūre. Jau sen zināms, ka, piemēram, priekšpiedziņas mašīnas ziemas apstākļos ir parocīgākas vadīšanā, jo ar mašīnas jaudu un vajadzīgā brīdī nospiestu gāzi var izglābties no nepatīkamām situācijām. Ziemā to var izdarīt ar jebkuru priekšpiedziņas auto, bet uz asfalta kaut ko glābt ir krietni grūtāk — nepieciešams jaudīgs auto, kam pietiek spēka pretoties līkuma centrbēdzei un citiem faktoriem. Te arī atbilde, kas ir sarežģīts Pikes Peak sacīkstēs — jo vairāk jaudas, tuvojoties finišam, zūd, jo sarežģītāka kļūst noturēšanās uz ceļa.
Jāpiebilst, ka Pikes Peak trase nav kaut kas speciāli izbūvēts autosportam. Tas tik tiešām ir īsts kalns ar īstu serpentīna ceļu pretī mākoņiem. Jā, ar visām aizām vienā ceļa pusē un klints sienu otrā. Šķiet, leģendārais rallists Ari Vatanens bija tas, kurš teica: „Pikes Peaktrasē drošības joslas ir ļoti īsas. Ja tām tiek pāri, nākamās joslas ir ļoti garas!”
Slavenais soms Vatanens, kurš, starp citu, jau pāris mēnešu ir Igaunijas Autosporta savienības prezidents, uzvarēja Paikspīkas sacīksti 1988. gadā. Lielā mērā viņa un arī citu pasaules rallija zvaigžņu starti un panākumi veicināja šā festivāla atpazīstamību. Arī šogad sacīkstei būs īpašā zvaigzne — deviņkārtējais pasaules rallija čempions Sebastjēns Lēbs, kurš startēs ar speciāli šīm sacīkstēm darinātu Peugeot automašīnu. Lēbs pēc rallija karjeras beigām gluži kā no ķēdes norāvies — bez Pikes Peak projekta starti autošosejas izturības sacīkstēs, Porsche Carrera kausā, gaidāma debija Eiropas rallijkrosa čempionātā pret Peteru Solbergu, gatavošanās nākamā gada WTCC programmai…
Ik gadu Pikes Peak sacīkstēs tiek gaidīts jauns trases rekords. Vatanens un daudzi citi speciālisti paredz, ka tieši Lēbs labos līdzšinējo absolūto rekordu 9:46,164, kuru pērn sasniedza amerikānis Rajs Millens. Elektromobiļu rekords pieder japānim Fumio Nutaharam, kurš pērn trasi ar elektrisko Toyota Motorsport TMG EVP002 veica 10 minūtēs, 15,380 sekundēs. Šis ir rezultāts, kas būs interesants arī Dambim un Horelikam.
Paikspīkas kalnā brauc ar visdažādāko tehniku, oficiāli ir septiņas automašīnu ieskaites, kalnā mēģina uzbraukt arī dažādas motociklu klases.
KAS IR AR TO ELEKTRĪBU?
Latvieši ar elektriskās piedziņas automašīnu nepavisam nebūs pirmie, kuri dosies iekarot Pikes Peak sacensības. Jānis Horeliks būs viens no septiņiem elektromobiļu braucējiem.
Kur slēpjas triks ar elektrību? Skaidrs, ka elektromobiļu bums pasaules autobūvē arvien pieaug, un lielie ražotāji jau sen strādā un ražo jebkuram no mums jau sen iegādājamus elektroauto. Taču tieši Paikspīkas cīņā elektrisko autobraucēji šķiet īsti viltnieki — elektrībai skābekļa trūkums nav svarīgs! Tāpēc visu trasi var veikt bez jau minētajiem jaudas zudumiem un līdzīgām problēmām. Pagaidām gan līdz trases rekordam elektriķiem pietrūkst aptuveni pusminūtes, taču idejiski domu gājiens pareizā virzienā.
Dambja automobilim eO PP01 ir četri elektrodzinēji — katrs savam ritenim. Tiem nav ne reduktoru, ne kardānu, ne citu klasisko zobratu mezglu. Mašīnas vadāmību, jaudas sadali uz asīm un riteņiem pagriezienos diktē tikai un vienīgi elektronika. Tieši šīs elektronikas perfekta darbošanās, šķiet, arī ir viens no lielākajiem šā projekta izaicinājumiem.
Šīs mašīnas veidošanas ideju izstrādāja Andris Dambis kopā ar dēlu Kristapu. Pirms aptuveni deviņiem mēnešiem tika nolemts — jāizmanto līdzšinējās zināšanas, ko deva OSCar e0 un pieredze ar eletropiedziņas principiem. Fiziski mašīna tapa trīs mēnešos.
Horelika kā pilota izvēle šķiet perfekta — ļoti pieredzējis braucējs, turklāt nevis tipisks gāzējs, bet gan ļoti nosvērts un analizējošs pilots. Tieši tas, kas nepieciešams Pikes Peak cīņā. Tie paši Vatanens un Lēbs vienā balsī saka — Paikspīkā var uzbraukt tikai tie, kuri prot savaldīties un braukt ar mazu rezervi, jo kļūdām šajā trasē vietas nav. Starp citu, Horeliks autošosejā braukšanas stila ziņā ir ļoti līdzīgs pašam Dambim, atceroties Andri autokrosa trasēs.
KAUJAS PLĀNS
Maija pēdējās dienās Ogres Servisa Centrā tapušais bolīds ar lidmašīnu devās ASV krastu virzienā. Latvijas komanda šajās nedēļās līdz 30. jūnijam aizvadīs gan oficiālos rīkotāju izmēģinājumus, gan privātos testus netālu no bāzes vietas esošajā klasiskajā šosejas trasē.
30. jūnijā Jānim Horelikam tiks dota viena iespēja, lai uzvestu Latvijas zibeņus Kolorādo kalna 4300 metru augstumā!
