Gadiem slīpēts skaistums
Jeļizaveta Gamaļejeva ir pirmā Latvijas mākslas vingrotāja, kurai izdevies tikt pie medaļas starptautiskajās sacensībās Baltijas aplis, 2013. gadā izcīnot trešo vietu daudzcīņā. Gandrīz teicamniece viņa ir ne tikai sportā, bet arī mācībās.
Darba dienas vakarā Rīgas Vingrošanas skolas sporta kompleksa Rīga zāle Uzvaras bulvārī ir piepildīta. Dažāda vecuma meitenes un vairāki pedagogi strādā vienlaikus. Uzmanību piesaista slaida vingrotāja ar izcilu plastiku, kuras treniņiem atvēlēts lielāks laukums. Viņa augstu un neizprotami šķībi pamet bumbu, pagūst veikt vairākas kustības, izstiepjas kā stīga guļus ar seju pret grīdu, un, nemanot, kā uz burvja mājienu, bumba atrodas zem vingrotājas augšstilbiem, piespiesta pie zemes. Pat elpa aizraujas, jo veiklība, precizitāte un meistarība ir pārsteidzoša. Tie nav tikai lokanas meitenes vingrojumi, jo priekšnesums ietver akrobātikas, baleta un žonglēšanas iemaņas.
Vingrotāja, kuru vēroju, vēlāk izrādās tieši meklētā — daudzkārtēja Latvijas čempione, Latvijas olimpiādes uzvarētāja un Latvijas Kausa ieguvēja Jeļizaveta Gamaļejeva. Tik augsts līmenis ar tik perfektu izpildījumu sasniegts, divpadsmit gadus diendienā trenējoties mākslas vingrošanā, apliecina deviņpadsmitgadīgā rīdziniece. Šogad Jeļizaveta Gamaļejeva ceturto gadu pēc kārtas uzvarēja Latvijas čempionātā visos četros atsevišķajos daudzcīņas veidos. Tie ir vingrojumi ar apli, bumbu, vālītēm un lenti.
Smalciņā Lizasāka vingrot pirmajā klasē, trīs gadus trenējoties pie Žannetas Lonšakovas toreizējā Rīgas 4. sporta skolā, bet pēc tam pārgāja pie Gaļinas Marjinas. Pirmā trenere bija pamanījusi meitenes dotības un iespēju izaugt par labu mākslas vingrotāju. Mākslas vingrotājām nav tikai viena trenere, ar katru sportisti strādā vairāki speciālisti. Vingrošanas skolas un Latvijas izlases vecākajai trenerei Gaļinai Marjinai ir vislielākie nopelni Lizas panākumu veicināšanā. Vēl ar Latvijas čempioni ikdienā strādā Karina Šavļuka un Natālija Kaļiņina.
KATRA KUSTĪBA — DZIDRA KĀ DIMANTS
Šogad Liza beidz Rīgas 40. vidusskolu. Visus šos divpadsmit gadus paralēli mācībām viņa ir intensīvi trenējusies. „Kad vēl biju maza, trenējos divas stundas, bet kopš desmit gadu vecuma treniņu laiks pagarinājās līdz trim stundām, kas sākumā bija grūti,” stāsta mākslas vingrotāja. „Šajā laikā esmu sapratusi, ka vajag strādāt ik dienas piecas sešas stundas, tikai tad būs rezultāti.”
Patlaban darba dienās pēc mācībām skolā Jeļizaveta Gamaļejeva lielākoties trenējas četras stundas. Pirmā stunda norit līdzīgi kā baleta nodarbībās — tajā ir stiepšanās un iesildīšanās. „Katru muskuli un katru kustību noslīpējot, var panākt to, ka visi sajūsminās, cik tas ir skaisti!” skaidro trenere, piebilstot, „bet cik tas ir grūti! Mums vajag katru kustību izveidot, lai tā ir tik dzidra kā dimants. Tāpēc Latvijas izlases vingrotājas trenējas divas reizes dienā arī sestdienās.”
Kādai ir jābūt meitenei, lai viņa varētu kļūt par labu mākslas vingrotāju? Gaļina Marjina nosauc muzikalitāti, perfektu koordināciju, lokanību, plastiku, smalkus kaulus un psiholoģisko noturību.
Nereti divpadsmit trīspadsmit gadu vecumā pusaudžiem apnīk piepūlēties un viņi pamet vecāku ietekmē iesāktās sporta nodarbības. Vai līdzīgu lūzumu piedzīvojusi arī Jeļizaveta Gamaļejeva? „Man nekad tā nav bijis, nav pat nākušas prātā domas pamest vingrošanu,” stāsta mākslas vingrotāja. „Domāju, ka galvenais sportā ir vēlme. Ja meitenei ir dotības, bet nav vēlēšanās, tad viņai nebūs rezultātu. Un otrādi — ja nav dotību, bet ir griba strādāt, tad arī būs rezultāts.” Liza skaidro, ka viņai sagādā prieku iespēja startēt sacensībās. „Skaisti tērpi, jauka atmosfēra. Man patīk iepriecināt pašai sevi, trenerus un skatītājus.”
VIDĒJĀ ATZĪME — 9,6
Tikai retais zina, ka Jeļizavetas problēma ilgus gadus ir bijusi ļoti sliktā redze, kuras dēļ viņa vienmēr startēja ar lēcām. Pērn jūlijā sportistei tika veikta redzes korekcija ar lāzeroperāciju, pēc kuras acīm sākās jauna dzīve, kas sagādāja grūtības — neizpratne, kā sarast ar tik izcilu redzi, ja visu laiku bijis citādi. Trenere atceras: „Tas bija tā kā bērnam, kurš tikko sācis staigāt, kad pirmie solīši tiek sperti nedroši, jo psiholoģiski ir grūti pierast pie tik lielām pārmaiņām.”
Kur meitene rod laiku mācībām? „Sports disciplinē, mācot ļoti pareizi sadalīt laiku,” norāda mākslas vingrotāja. Tā kā Jeļizaveta daudz laika pavada tramvajos, tad tieši sabiedriskajā transportā izpilda matemātikas mājasdarbus. Mākslas vingrotāja mācās angļu skolā matemātikas novirziena klasē. Viņas vidēja atzīme ir… 9,6! Gaļina Marjina novērojusi: „Kad Liza brauc uz sacensībām, viņa nedzīvojas pa datoru un nespēlē spēlītes mobilajā telefonā, bet ņem līdzi grāmatas, burtnīcas un ceļā mācās.”
Pēc vidusskolas Jeļizaveta plāno studēt Latvijas Universitātē, grib mācīties biznesu un valodas. Viņa jau šobrīd labi zina angļu un vācu valodu, vēlas iemācīties arī spāņu valodu. „Mums ir tāds gudrs sporta veids, kurā jābūt ļoti labām smadzenēm,” savu centīgo mācīšanos skaidro vingrotāja. „Jāprot koncentrēties, jāsaprot, kur skriet, kā noķert. Vajag mācīties, jo tas ir slikti, ka daži bērni tikai trenējas un neko nezina.”
Trenere piebilst, ka Lizas ģimenē izglītība tiek novērtēta. Arī Lizas tēvs lieliski zina angļu valodu, mācījies psiholoģiju, strādā menedžera darbu, bet mamma ir grāmatvede.
BEZ BALTMAIZES, BET AR ALGU
Ir vēl viena joma, kurā jaunā sportiste sevi disciplinē, un tā ir ēšana. „Neēdu baltmaizi, makaronus, kartupeļus un saldumus. Saldumus var kādreiz, bet ļoti maz. Baltmaize man negaršo, tāpēc tas nav apgrūtinoši. Manus ēšanas paradumus disciplinē vēlme gūt rezultātus — ja nedrīkst, tad nedrīkst!” Trenere gan saka, ka Jeļizaveta ēd normāli, jo ēdienkartē ir ļoti daudz dārzeņu, gaļa, augļi, tāpēc tās nav jāuztver kā kaut kādas mocības.
Ko klasesbiedri saka par Lizas panākumiem sportā? „Klasesbiedri man vēl veiksmi un vēlas, lai es labi startētu, bet viņi brīnās, ka es spēju katru dienu trīs četras stundas strādāt vēl pēc skolas. Bet man tas nav grūti!” stāsta Latvijas čempione.
Tādiem skolēniem kā Jeļizaveta Gamaļejeva visa dzīve ir pakārtota sportam un maz ir izklaides. „Es nekad neesmu klases un skolas ballītēs, jo man ir vai nu treniņi, vai sacensības, bet 22. jūnijā savā vidusskolas izlaidumā gan es būšu,” nosmaida vingrotāja. „Vēl 12—13 gadu vecumā es piedalījos klases ekskursijās un citos pasākumos, bet tagad es sportu uzskatu par savu darbu, jo, labi startējot, varu nopelnīt naudu, kas ir svarīgāk par ballītēm un ekskursijām. Piemēram, Baltijas aplī par trešo vietu saņēmu 400 eiro. Daudz naudas nepieciešams tērpa šūšanai, viens mākslas vingrotājas kostīms maksā aptuveni 250 latu, bet katrai vingrotājai jābūt četriem kostīmiem sezonā, arī čībiņām. Pašām jāpērk arī aplis, bumbas, vālītes, lentes — šiem profesionālajiem piederumiem ir arī attiecīga cena.”
Apsteidz EIROPAS čempioni
Runājot par Jeļizavetas Gamaļejevas panākumiem, trenere Marjina piemin ne tikai pēdējā gada veiksmīgās sacensības Tartu un Izraēlā, bet izceļ arī pērn Krievijas pilsētā Penzā notikušo Pasaules Kausa izcīņas posmu, kur Jeļizaveta Gamaļejeva daudzcīņā ieguva 14. vietu, bet vingrojumā ar vālītēm ierindojās 8. vietā, apsteidzot Eiropas čempioni Ļubovu Čerkašinu no Baltkrievijas. Jeļizaveta nokļuva finālā. Citā starptautiskā turnīrā Itālijā Liza izcīnījusi trešo vietu daudzcīņā, bet uzvarēja Jana Kudrjavceva no Krievijas, kura šogad pretendē uz Eiropas čempiones titulu. Gaļina Marjina skaidro, ka Krievija daudzām valstīm ir paraugs, jo šai valstī mākslas vingrotājas tiek gatavotas pēc citas sistēmas. Krievijā ir specializētas treniņu bāzes, specializētas internātskolas mākslas vingrotājām un ļoti liels valsts atbalsts. Izcilā Krievijas mākslas vingrotāja Jana Kudrjavceva pērnvasar piedalījusies Jūrmalā mūsu vingrotāju mācību treniņu nometnē, bijusi iespēja pavērot, kā viņa strādā.
Jāpiemin, ka Jeļizavetai Gamaļejevai ir paveicies ar treneri, kura ir izcils paraugs tam, kā var kaut ko sasniegt dzīvē. Gaļinai Marjinai ir visaugstākā mākslas vingrošanas tiesneša kategorija Latvijā — Starptautiskās Vingrošanas federācijas (FIG) kategorija Brevet II, un viņa tiesājusi mākslas vingrošanu Pekinas un Londonas olimpiskajās spēlēs. Kā tas ir iespējams? „Visu laiku jāmācās un vēlreiz jāmācās,” tādu pamatatslēgu saviem sasniegumiem redz trenere un tiesnese. „Es visu laiku ne tikai meitenes trenēju, bet pati trenējos kā tiesnese. Lai iegūtu tik augstu kategoriju, ir jābūt ļoti lielai tiesneša pieredzei, jāliek nopietni eksāmeni, jābūt tiesnešu reitingā. Pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm man bija jānoliek speciāls eksāmens Šveicē. Turklāt biju tiesājusi divos pasaules čempionātos, biju ar labu reitingu, tāpēc tiku uz Pekinu.”
MĀŅTICĪBAS VIETĀ DARBS
Kārdinošas, bet vēl tālu ir nākamās olimpiskās spēles, uz kurām Jeļizaveta Gamaļejeva varētu tiekties, bet trenere novirza sarunu no šīs tēmas, sakot, ka viss jāveic pakāpeniski, soli pa solītim, un šis pirmais solis ir saistīts ar Eiropu: „Šogad Lizai ir obligāti jātiek Eiropas divdesmit labāko vingrotāju vidū. Ja viņa tiks pirmajā divdesmitniekā, tad nākamgad startēs Eiropas čempionāta grupā, kurā būs 20 labākās meitenes.”
Sportistiem bieži vien ir kādi amuleti, rituāli pirms sacensībām… Cik lielā mērā tas ir ienācis Jeļizavetas dzīvē? „Nekādā mērā!” pārliecinoši nosaka mākslas vingrotāja. „Nav man nekādu māņticību, jo, manuprāt, ja sportists labi treniņos strādā un ja viņam ir labs noskaņojums, tad viss būs labi. Ir muļķīgi ticēt, ka tad, ja būs saule, es labi startēšu, ja līs lietus, tad viss būs slikti — nevajag sportistiem pieķerties tādām pazīmēm. Ir jāspēj savākties jebkuros apstākļos.”
Trenere uzskata, ka Jeļizaveta psiholoģiski labi tiek galā ar startiem sacensībās. Ar laiku droši vien pierod un vairs nemaz nav jāuztraucas? Latvijas čempionei ir cita atbilde: „Kad vingrotāji ir mazi, tad startēt ir vieglāk, jo bērni vēl nesaprot, ko nozīmē atbildība pret valsti. Gados vecākiem sportistiem ir grūtāk piedalīties starptautiskās sacensībās, jo visu laiku ir jādomā par šo lielo atbildību.”
Jeļizaveta GAMAĻEJEVA
Mākslas vingrotāja
Dzimusi: 1994. gada 22. martā
Izglītība: absolvē Rīgas 40. vidusskolu
Sasniegumi sportā: četrkārtēja Latvijas čempione atsevišķos vingrojumos un daudzcīņā mākslas vingrošanā, Latvijas III olimpiādes čempione, Latvijas kausa ieguvēja, 3. vieta daudzcīņā starptautiskajās sacensībās Baltijas aplis 2013
Hobiji: grāmatu lasīšana, fotografēšana
