Latviešu intrigas pasaules elitē
Šajā pavasarī Latvijas motokrosa meistaru pasaules čempionāta apritē ir vairāk nekā jebkad. Tātad nevar visas grūtības novelt uz krīzi. Protams, vienmēr kāds gribēs vairāk, bet sezonas sākuma bilance ir cerīga. Aug jauni talanti, Matīss Karro laužas elitē, bet ekipāžu klasē medaļa noteikti būs kādam latvietim. Iespējams, pat čempiona zelts.
KARRO. ANGĻU SMAIDS
Līderis starp savējiem solo klašu braucējiem tālu nav jāmeklē — pašlaik ātrākais ir Matīss Karro, un 20 gadu vecumā viņam neviens vēl nav noņēmis talanta birku. Karro vēl ir sava motokrosa ceļa sākumā, un šis gads viņam būs jauns izaicinājums — debija MX1 klasē.
Domas, vai turpināt braukt MX2 (divtaktu motori līdz 125 kubikcentimetriem, četrtaktu — līdz 250), vai tomēr pāriet uz MX1(divtaktu — līdz 250, četrtaktu — līdz 450) klasi, kur tehnika jaudīgāka un kur tā būtu piemērotāka latvieša raženajam augumam, pa Matīsa galvu šaudījās visu rudens pusi. Laiks izlemt bija — sezonas izskaņā gūtais muguras savainojums ilgāku laiku par motokrosu ļāva tikai teoretizēt. Atrisinājums nāca pats no sevis un sakrita ar komandas maiņu. Šķiršanās no iepriekšējās MVR-D komandas bija sirsnīga, bet neizbēgama — tās finansiālie resursi vairs nespēja pavilkt dalību pasaules čempionātā. Savukārt Anglijas KTM pārstāvja Stīva Tērnera komandas STR KTM piedāvājums nāca tieši laikā. Komanda, kura četru gadu laikā izaugusi Anglijas čempionāta apritē, meklēja talantīgu braucēju, ar kuru doties pasaules plašumos. Izvēle krita uz Matīsu Karro.
Pirmā iepazīšanās bija angliski vēsa. Starpsezonā no Karro nometnes jaunumi vairāk bija ikdienišķā melnā darba vērtē — pēc Kaspara Stupeļa izstrādātas programmas tika krāta fiziskā sagatavotība, pie jaunajiem darba devējiem testēta jaunā tehnika. Daudz platāki angļu smaidi kļuva, sākoties sezonas pirmajām sacīkstēm. Uzvara Skotijas čempionātā, trešā vieta Nīderlandes čempionāta posmā un uzvara Lielbritānijas čempionāta posmā — tā nekas iesildīšanas sezonai! STR KTM komanda steidza pasaulei ziņot — Karro ir īsts atklājums! “Rezultāti šobrīd ir negaidīti labi, pat biedējoši labi, taču jāturpina braukt ar vēsu prātu un neko nevajag sasteigt,” sprieda pats Karro. Daudzie kritieni un stabilitātes trūkums Karro ne reizi vien licis kost elkoņos. Pasaules čempionāta pirmais posms vēl bija priekšā, un Valkensvārdas smiltīm bija jākļūst par pirmo sezonas īsto eksāmenu.
Karro savā debijas sacīkstē pasaules čempionātā MX1 izbaudīja vilšanās un slavas brīžus. Kritiens un izstāšanās kvalifikācijas braucienā, atkal apskādēta mugura un tikai 37. starta vieta — ne pārāk labs sākums. Taču, kad krita starta barjera, izrādījās, ka Karro trasē ir ātrāks par daudziem saviem konkurentiem, un lielais kāpiens pa vietu ailēm varēja sākties. Pirmajā braucienā tas apstājās pie 15. vietas, otrajā — 10. Debijas reizē iebraukt pasaules elitē jeb desmitniekā! Mutes palika vaļā daudziem.
Lauris Freibergs, kurš šajā klasē smiltis apēdis tonnām, saka skaidri: „Tas ir pārsteigums!” Vēl platākam smaidam atplaukuši STR komandā — Karro tiks vests arī uz diviem finansiāli sāpīgākajiem posmiem Brazīlijā un Meksikā. Sekosim turpinājumam — ja izdosies izvairīties no liekiem kritieniem, tas solās būt daudzsološs.
LATVIJAS KOMANDU INVĀZIJA
Karro talants ārzemēs tiek novērtēts, bet citiem latviešiem ceļš uz pasauli vēl jālauž pašiem. Kopš vietas pie starta barjeras tiek dalītas starp komandām, tās arvien vairāk tiek veidotas arī Latvijā.
Latvija Elkšņi Honda MX Teampasaules čempionāta apritē jau ir gana pieredzi iekrājusi un punus dabūjusi. Pašlaik — vadošā mūsu komanda šajā apritē, kura uz pasaules čempionātu deleģē Augustu Justu un Kristeru Teko MX1 klasē, Robertu Justu MX2 klasē. Jaunizveidoto Rīga Motocross Team pārstāvēs Ivo Šteinbergs (MX1) un Dāvis Ivanovs (MX2). Jau pavasara saulei sildot, tika prezentēta arī Moduls komanda, un arī tās plānos ir dalība pasaules čempionātā. Iespējams, jau šosezon tāda iespēja tiks dota komandas līderim Dāvim Līvam.
Katram savi mērķi, taču kopīgais visiem varētu būt viens — par labu tiks atzīta katra iebraukšana ieskaites punktos (lasi — labāko divdesmitniekā), rūtainā finiša karoga sasniegšana un pēc iespējas mazāk zilo karogu (tos rāda tiem, kurus apdzen par apli) trases malā.
Pirmais pasaules čempionāta posms Valkensvārdā iznāca dažāds. MX1 klasē neviens no mūsējiem nefinišēja abos braucienos, bet viena veiksmīgā brauciena rezultāti pagaidām deva vietas ap trešā desmita beigām. Toties MX2 klasē mūsu puiši pārsteidza, tiekot pie ieskaites punktiem. Robertam Justam tas bija pa spēkam abos braucienos. Dāvim Ivanovam, kurš rudens pusē gribēja kāpt no motocikla nost pavisam un motokrosā palika, pateicoties Ivo Šteinberga un Rīgas komandas piedāvājumam, — vienā. Puiši talantīgi, tehniskais nodrošinājums ir pietiekami labs, lai veiksmīgs būtu arī turpinājums. Var teikt, ka abiem šī būs tāda kā krustceļu sezona — vai nu ir, vai nav.
Daudzsološs sezonas pieteikums bija Tomam Macukam MX3 klasē (divtaktu — līdz 500, četrtaktu — līdz 650) — trešā vieta Nīderlandes čempionāta posmā, 12. vieta pasaules čempionāta pirmajā braucienā. Iespējams, pa spēkam būtu pacīnīties par vietu desmitniekā, tomēr Macuks visos posmos nestartēs.
TALANTI, KURIEM SEKO
Pasaules junioru čempiona tituls vēl nenozīmē, ka tādi pat sasniegumi garantēti nākotnē. Darbs, talants, iespējas un veiksme — vajadzīgi ļoti daudzi faktori, lai viss izdotos, kā iecerēts. Par to, ka kalvenietim Paulam Jonasam ir milzīgs talants, šaubu nav. Pērn izcīnīto titulu 85 kubikcentimetru klasē novērtēja arī KTM rūpnīcas Red Bull komanda, piedāvājot piecu gadu līgumu. Tas neļauj liekšķerēm pagrabā skaitīt zelta dālderus, taču dod zināmas garantijas — strādā, progresē, pierādi sevi, un viss būs. Pagaidām šīs sadarbības būtiskākā puse — trīs rūpnīcā gatavoti motocikli. Sezonas galvenais starts Jonasam būs Eiropas čempionāts, kas sāksies aprīļa nogalē.
Līdzīgu ceļu iet arī Jonasa draugs Tomass Šileika. Pērn pie gadu vecākiem puišiem Tomass pasaules čempionātā cīnījās par vietu labāko trijniekā. Šogad, mainoties noteikumiem, pasaules čempionātā 85 kubikcentimetru klasē braukt vairs nevarēs, toties Eiropas čempionātā un Vācijas ADAC seriālā mērķis ir viens — uzvarēt. Šileika starp savas klases braucējiem ir viens no Eiropas 10 ātrākajiem puišiem. Tātad arī viņam būs pastiprināta uzmanība ne tikai no līdzjutēju puses.
KAD NAUDA ĶEŠĀ NESKAN
Zili dūmi, motoru decibelu sacelta rūkoņa — kad pie starta barjeras brauc ekipāžas, katra motokrosa līdzjutēja sirds ietrīcas īpaši. Jā, tā ir mūsējā, latviešu, klase. Vēl kopš Jāņa Serģa laikiem. Neapstrīdama ir patiesība, ka ne jau tikai atgriezts gāzes rokturis aizvedīs līdz triumfam, bet gan abu braucēju darbība kā vienotam pulkstenim ir veiksmes panākumu atslēga. Tomēr, lai piedod kantētāju brālība, galvenā uzmanība vienalga tiks pie stūres sēdošajam. Caur šādu prizmu skatot, pasaules čempionātā šosezon galvenā Latvijas līdzjutēju uzmanība tiks dalīta starp divām ekipāžām — brāļiem Jāni un Lauri Daideriem un Māri Rupeiku/Elviju Mucenieku.
Pērn Daideru izcīnītā otrā vieta bija kā pieteikums, ka latvieši ir nobrieduši spert izšķirošo soli titula virzienā un pasaules vicečempionu tituls ir pietiekami skanīgs, lai vērtu sponsoru durvis. Dzīvē viss izrādījās citādāk — kā auksta duša bija ģenerālsponsora Latvijas valsts mežu paiešana malā, liekot saukt trauksmes zvanus par iespējamu atteikšanos no pilnas sezonas pasaules čempionātā. Tik traki nebūs vis, Daideriem ir jauns motocikls un jauni Zabel motori, taču nervi ziemā pakutināti pietiekami, un treniņu procesā viss iecerētais palika neizdarīts.
Sezonas sākumā Daideri iekārtojušies aiz līderiem. Pirmajā posmā Francijā varēja būt vieta uz goda pjedestāla, ja ne pēdējā aplī noslāpis motors. Nīderlandē braucienos ceturtā un sestā vieta. Turpat jau brāļi ir, taču kopvērtējumā līderi jau ir 23 punktu attālumā. Sezonas kalendārs gan ir tāds, ka īstais posmu virpulis sāksies tikai jūlijā. Tad Daideriem būs lielāka skaidrība gan par finansiālajām iespējām, gan par pašu ātrumu trasē.
Laiks ir arī Māra Rupeika un Elvija Mucenieka ekipāžas sabiedrotais. Sezonai Rupeiks gatavojās ar somu Miku Saloniemi, kurš treniņnometnē Itālijā sarāva ceļgala krusteniskās saites. Komandas otras puses meklējumi nebija viegli, tomēr veiksmīgi. Sestā vieta pirmajām posmā Francijā liecina, ka Rupeika mērķis cīnīties par kādu no medaļu komplektiem nav nereāls. Trīs nedēļas pie sasistas siles, trīs nedēļas bez nopietniem treniņiem un novēlota gatavošanās sezonai— tātad īsto formu no Rupeika un Mucenieka varam sagaidīt ar mēneša novēlošanos.
KANTĒTĀJU BRĀLĪBA
Kārtīgs latviešu lauku vīra spēks, motokrosa un darba mīlestība un spēja noturēties blakusvāģī ilgāk un prasmīgāk — tā ir vērtība, ko novērtējuši Rietumeiropas piloti. Mēs taču zinām, ka Mārupes gurķis ir labāks par vestajiem no Spānijas vai Polijas! Šosezon pasaules čempionātā izveidojusies vesela latviešu kantētāju brālība. Danielam Vilemsenam par katru cenu gribas dabūt arī desmito titulu, un ar šādu mērķi motociklā tika sēdināts Haralds Kurpnieks. Traks jau ir Vilīša braukšanas stils, lai gan sezonas sākuma neveiksmēm vairāk gadījuma sakars — Kurpnieks savainoja abas rokas, un abām tika veikta operācija. Vilemsens novērtē latvieša gribasspēku, kurš pasaules čempionāta pirmajā posmā trasē devās ar lauztu roku (to Haralds uzzināja pēc tam…), un garantē jēkabpilietim vietu savā motociklā, līdzko tas būs vesels.
Bet Francijā šo problēmu dēļ divas nulles, kas sola ļoti aizraujošu sezonas turpinājumu. Kopvērtējumā visiem priekšā esošs vai atpalicis Vilemsens — tās ir divas dažādas lietas un intrigas.
Cits holandietis Etjēns Bakss pērn ielauzās pasaules elitē un nu ir gatavs gāzt no troņa Vilemsenu. Ar savu iepriekšējo līdzbraucēju, kura fiziskā sagatavotība nebija tā labākā, šie mērķi atkristu automātiski. Cita lieta Kaspars Stupelis. Vīrs, kurš divas sezonas noturējies Vilemsena motociklā, vīrs, kura padomu fiziskās sagatavotības jomā izmanto daudzi citi braucēji.
Līdz šim Vilemsenu uzskatījām par smilšu karali, bet šīs sezonas pirmajos sešos Nīderlandes čempionāta braucienos uzvarēja Bakss/Stupelis! Septītā uzvara sekoja pasaules čempionāta otrā posma otrajā braucienā turpat holandiešu smiltīs Oldebrūkā. Būs interesanti pavērot, cik ātrs Bakss būs cietajās trasē un cik racionāli pratīs nobraukt situācijās, kad labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Ja Oldebrūkā holandietis pirmajā braucienā būtu mierīgi braucis trešajā pozīcijā, nevis trakojis, avarējis un pie reizes vēl apdauzījis savu līdzbraucēju, — šobrīd pasaules čempionātā būtu citi līderi. Lai gan arī tagad Hendriksa/Smeinika ekipāža ir tikai četru punktu attālumā.
Trešais latviešu kantētāju brālības pārstāvis Kaspars Liepiņš ar Jori Hendriksu pasaules čempionāta zeltu uz zoba lika 2009. gadā. Arī viņi ir starp favorītiem, ar lielu motivāciju atspēlēties par pērnās sezonas neveiksmēm. Pēc diviem posmiem ceturtie ar 61 punktu, par vienu punktu priekšā Daideriem. Visticamāk, ka piecas sešas ekipāžas pretendēs uz pasaules čempionu titulu un gandrīz katrā ir pa kādam mūsējam.
