Garais vasaras rūciens
Aprīļa otrajā pusē startē Latvijas autosporta vasaras sezona — ar cīņām dragreisā un sešu stundu izturības braucienu rallijreidā sākas rūciens, kas apklusīs tikai oktobra beigās. LAF septiņas komisijas sarūpējušas kalendāru ar vairāk nekā simts dažādu autosporta disciplīnu pasākumiem. Kas jauns?
Atsevišķos sporta veidos nacionālie čempionāti neievēro sezonalitāti — seriālu sacensības notiek visos gadalaikos. Rallija komisijas paspārnē esošais Latvijas rallija čempionāts un Standartauto komisijas paspārnē esošais Latvijas rallijsprinta čempionāts kopvērtējuma punktu skaitīšanas kampaņu sāka jau ziemā, bet līdz ar vasaras sezonu čempionātu norise turpināsies.
Pārējās Latvijas Automobiļu federācijas komisijas galvenos seriālus sāks tuvākajās nedēļās.
SAREŽĢĪTĀKS VASARAS SPRINTS
Standartauto komisijai rallijsprints nav vienīgais seriāls, drīzumā jāuzņemas rūpes par Latvijas vasaras autosprinta čempionātu un supersprinta kausa izcīņu. Supersprintā izmaiņas minimālas, formālas, saistītas ar rezultātu apkopošanu un punktu skaitīšanu. Daudz ievērojamākas pārmaiņas vasaras autosprintā, kas no diviem pāris minūšu gariem braucieniem pārvērties par asfalta braukšanas daudzcīņu. Seriālu veidos trīs elementi. Pirmais — klasiskais vasaras aplis: brauciens ar automašīnu pa kartinga trasi vai tamlīdzīgu distanci. Otrais — figūru slaloms, kas ir klasisks daudzcīņas elements ar astoņnieku izbraukšanu, apgriešanās pa 360 grādiem un citi vingrinājumi. Trešais — auto slaloms, kas ir īpaši sapiņķerēts neliels ātrumposms, kura laikā jāveic tā sauktā čūska un citi elementi. Pēdējos gados ar šo disciplīnu īpašu popularitāti guvis amerikāņu autosportists Kens Bloks, bet Latvijā līdz ar Bloka uznācieniem radās sporta veids ar nosaukumu Ghymkhana.
CEĻĀ UZ WRC
Rallija komisija turpina rūpēties par Latvijas rallija čempionātu, taču paralēli notiek nopietns starptautisku projektu darbs. Vasaras vidū var kļūt zināms, vai kopā ar Poliju un Lietuvu izdosies rīkot 2013. gada pasaules rallija čempionāta posmu (šī utopiskā ideja joprojām ir dzīva un atrodas uz galda FIA rallija komisijas funkcionāriem). Ja WRC sacīkste mums netiks, Talsu rallija rīkotāji ir gatavi 2013. gadā Latvijā sarīkot Intercontinental Rally Challenge posmu, kas varētu būt atraktīvs pasākums.
SUPER 1600— ŠOSEJAS PĒDĒJĀ IESPĒJA?
Patīkams jaunums Šosejas komisijā — pašlaik šķiet, ka pozitīvs risinājums autošosejas glābšanai varētu būt atvieglotu noteikumu Super 1600 klase. Tā kaut kādā mērā pārmāks līdzšinējo nacionālo klasi, taču kaut kas ir jāupurē lielāka mērķa vārdā. Pēdējos gados autošoseja bija nonākusi katastrofālā situācijā, jo nepiesaistīja dalībniekus. Super 1600 projekts, kas oficiāli saucas Kumho Challenge, var izrādīties kārdinošs gan kartingistiem (Henrijs Grūbe un Ernests Veismanis jau gatavojas), gan līdzšinējiem dažādu šosejas klašu braucējiem. Super 1600 nevar nosaukt par izteiktu tautas klasi, jo tehniskie noteikumi ļaus izpausties kā labākajiem konstruktoriem, tā naudīgākajiem braucējiem. Tomēr šie arī nebūs centieni Baltijā ieviest galaktikas čempionātu ar jaudīgām un dārgām mašīnām, kas, iespējams, bijusi līdzšinējā autošosejas kļūda. Kā sacīja kartingā titulētais Grūbe: „Ir labs ierobežojums — 1600 kubikcentimetru motors un visiem vienādas, zemu izmaksu Kumho riepas. Ar to pietiek, lai varētu sākties laba spēkošanās!”
VISVAIRĀK TO, KURU IT KĀ VAIRS NAV
Var gadīties, ka šosejā sezonas kuplāk apmeklētā klase būs vēsturiskās automašīnas, kurās uz starta pulcējas GAZ Volga un VAZ mašīnas, sagatavotas pēc tādiem pašiem noteikumiem, kādi tie bija šīs tehnikas ziedu laikos PSRS ērā. Interesanti, ka nostalģijas virzītā klase spēj pulcēt daudzus — vairāk nekā 20 — sportistus. Jāuzteic šīs grupas aktivitāte un vēlme attīstīties, kas dažkārt pietrūkst daudzu citu čempionātu un klašu sportistu kolektīviem.
Šosejas komisijas paspārnē darbojas arī drifta un dragreisa nacionālie čempionāti un kausa izcīņas. Modernā autosporta pārstāvjiem klājas atzīstami — dalībnieki pulcējas gan, nosacīti, profesionālajās klasēs, gan tautas ieskaitēs. Pašlaik nepiepildās bažas, ka šie sporta veidi ir modes kliedziens un agri vai vēlu apklusīs.
STIPRINA POZĪCIJAS
Krosa komisijā pirms gaidāmās sezonas revolūcija nav notikusi, attīstās līdzšinējās klases un virzieni. Jaunu rāvienu var iegūt rallijkross, kura pārstāvju skaits nedaudz aug, turklāt arvien vairāk sportistu raugās starptautisko sacensību virzienā. Vērošanas vērts būs bijušais kartingists, pērnā gada Latvijas autokrosa vicečempions un Igaunijas rallijkrosa čempions Reinis Nitišs, kurš, būdams 16 gadus vecs, ticis pie rallijkrosam gatavotas Peugeot 206 automašīnas, ar kuru paredzēts cīnīties ne tikai Baltijā un NEZ čempionātā, bet pamēģināt spēkus arī Eiropas čempionātā. Reiņa tēvs Aigars ar citiem entuziastiem ķēries arī pie jaunas, modernas rallijkrosa trases būvniecības Jēkabpilī!
Šogad Latvijas autokrosa čempionātā parādās jauna tendence — savus augļus sāk dot folkreisa ideja, jo pirmie folkreisa pārstāvji raujas čempionāta virzienā. Titulētie Artūrs Bāriņš un Jānis Nikels, kā arī Mareks Dainis no tautas krosa pārceļas uz čempionātu. Folkreiss tikmēr turpina augt — zemo izmaksu sporta veida pārstāvji būvē mašīnas citu pēc citas.
Latvieši droši soļos arī Eiropas autokrosa čempionātā. Pērnā gada SuperBuggy braucējiem Jānim Bokam un Jurim Kuļikovskim, kā arī Buggy 1600 braucējiem Mārim Līcim un Andrim Kuļikovskim pievienosies valmierietis Ervīns Grencis. Labs sastāvs!
Kartinga komisijā arī bez drastiskām izmaiņām pielāgotas klases šā brīža vajadzībām un Baltijas kopējām tendencēm. Jācer uz izteiktāku tautas kartinga attīstību, kas šobrīd aktīvi notiek, tomēr ne gluži vienā ritmā ar čempionāta aktualitātēm.
SPECIFISKIE APVIDNIEKI
Savu dzīvi labākajā nozīmē dzīvo Trofireidu komisija un tās sportisti — specifiskais autosporta veids plāno aizvadīt kārtējo Latvijas trofireidu čempionātu, turklāt Latvijas braucēji neatmet senu paradumu startēt arī ārvalstu sacensībās. Turklāt ar panākumiem.
LAF skumjais stāsts ir Rallijreidu komisija. Lai gan šīs komisijas pārstāvji aktīvi darbojas starptautiskajā arēnā, nacionālajā līmenī nekas īsti nenotiek. Latvijas čempionāta statusu apvidus auto braucēji nenosargāja jau pērn, arī šogad nekas neliecina, ka Latvijā šāda disciplīna pastāvētu. Tajā pašā laikā Latvijas komandas un sportisti brauc ārzemju mačos — aizvadīta Dienvidamerikas Dakara, priekšā Zīda Ceļš un vairāki citi pasākumi.
Interesants projekts ir 21. aprīlī paredzētais sešu stundu brauciens. Pērn viena šāda sacīkste jau notika, kas rosināja ideju turpināt. Lai gan sacīkste ir Rallijreidu komisijas pārziņā, tajā var piedalīties gandrīz jebkuras disciplīnas braucēji — rallisti, krosisti, šosejnieki un pārējie. Uzdevums tradicionāls — sešu stundu laikā, braucējiem mainoties, jācenšas veikt pēc iespējas vairāk sacensību apļu.
Latvijas autosportā nevar sūdzēties par pasākumu trūkumu. Protams, gandrīz katras disciplīnas līdzjutēji būtu ar mieru redzēt dubultu pašreizējo dalībnieku skaitu, tomēr lielākā daļa seriālu pratuši izdzīvot iepriekšējos gados, un tendences rāda, ka sportistu skaits lēnām palielinās. Turklāt disciplīnu dažādība ir tik izteikta, ka savu vietu var atrast gan ātru, gan ne tik ātru auto sacensību entuziasti, gan dārgāku, gan ar mazākām izmaksām saistītu sporta veidu pārstāvji.
