„Ļeņina ielu zinu, šo tiltu — ne!”
Aizvadītajā nedēļas
nogalē Rīgā, Biķernieku trasē notika Baltijas autošosejas čempionāta
priekšpēdējais posms, kas bija pēdējā šosejas sacensība šosezon Latvijā.
Papildu izrāde, kas piesaistīja ievērojamu skatītāju skaitu, bija Krievijas
klases Lada Kalina un Lada Revolution. Šīs mašīnu kategorijas
apvienotas kompānijas AvtoVAZ
veicinātajā projektā Nacionālā Sacīkšu
sērija LADA (NSS LADA). Rīgā bija ieradies arī Marks Golds…
Večuks dzenā jaunos ,Marks Golds ir bijušais autosportists, pietiekami leģendāra,
titulēta personība bijušās PSRS autošosejā. Šobrīd viņš ir AvtoVAZ projekta NSS LADA
Sporta daļas vadītājs. Vārds un uzvārds nemelo – pēc tautības ebrejs, ko
liecināja arī attiecīgā zvaigznīte pie žaketes atloka, meistaram ierodoties
Rīgas lidostā. Ne pārāk garš, kalsns vīrelis, kuram, liekas, gadu jau krietni
daudz. Taču jebkuras bažas par spēku trūkumu izgaisa jau ceturtdienas treniņos
pirms Biķernieku sacīkstes –Lada
klašu braucēji no vectēva dabūja
noklausīties visdažādākos epitetus un komentārus ar kopējo nozīmi, kas vēstīja:
„Nu kāpēc jūs nebraucat trasē, ja treniņi rit jau divas minūtes?" Sagadījās tā, ka Marks Golds man bija jāved automašīnā Rīgas
centra virzienā. Tā kā man bija daudz jautājumu, bet viņš bija gatavs uz katru
no tiem ilgi atbildēt, izpalika satraukums par pareizu pārnesumu slēgšanu
brauciena laikā – šādu meistaru atrašanās blakus uzliek atbildību, jo sen
zināms, ka viņi dzird, kā rūc motors, un neapzināti redz, ko un kā mašīnas
vadītājs dara. Un no tā tādiem kā viņš rodas priekšstats par cilvēkiem – „esi
īsts vecis vai ne?!".
Braucot pa Brīvības ielu, Marks vēl pie Biķernieku ielas
krustojuma saka: „Šī ir pati galvenā iela, vai ne? Manā laikā tā bija Ļeņina
iela. Bet šā tilta gan šeit nebija!", viņš izsaucās, ieraugot Vairoga ielas
pārvadu uz Mežaparku. Taisnība, viņa laikā nebija.
„Pēdējo reizi Rīgā biju vairāk nekā pirms 20 gadiem.
Biķerniekos aizvadījām treniņus, dresēju jaunos sportistus. Vēl agrāk bieži
startēju sacīkstēs, labi zinu Biķernieku trasi, jo daudz laika pavadīju
pilsētā, to iepazinu un tā ļoti patika. Arī šobrīd viss ir tik skaisti un
atšķirīgi no Krievijas. Ielas ar labu asfaltu, zāle nopļauta, skaistas mājas.
Ļoti patīkami!"
Žiguļu rūpnīcā viss
notiek
Marks Golds Krievijas giganta AvtoVAZ hierarhijā nav īpaši augstu pie tiem, kas staigā uzvalkos,
taču nojaušams, ka viņš tiek respektēts, sevišķi to funkcionāru acīs, kuri
saprot autosportu un zina, ka ieguldījumi sportā var nest ievērojamu atdevi
ielas automobiļu tirdzniecībā. Izmantoju izdevību pajautāt, kā jūtas leģendārā žiguļu
rūpnīca? Mēs Latvijā par jaunajiem modeļiem dažreiz pasmaidām, taču Krievijas
tirgū tendences ir citas. „Ar AvtoVAZ
viss ir kārtībā. Varbūt šogad pārdošanas apjomi ir nedaudz atslābuši, taču tas,
kas notika pērn, ir neticami. Ārpus Krievijas šo produkciju ir grūtāk pārdot,
taču tēvzemē ar Rietumu mašīnām cīņa notiek pārliecinoši."
Nav šaubu, ka NSS LADA
ierašanās Biķernieku trasē ir reklāmas akcija, nevis tūrisms. Šāī posma
apmeklējuma un rīkošanas izdevumus apmaksā AvtoVAZ.
Ņemot vērā, ka NSS LADA redzeslokā ir
arī starti Kijevā un Tbilisi, ir skaidrs virziens, kurā strādā Toljati giganta
mārketinga speciālisti. Lai tiek – uz šīs reklāmas akcijas rēķina nedēļas
nogalē redzējām lieliskas sacensības.
Kas ir Kalina un Revolution?
Lada Kalina ir
mazi automobiļi ar 1600 kub. cm motoru. Treniņos un arī vēlāk sacīkstēs dažiem
šīs klases braucējiem bija nopietnas problēmas – Biķernieku starta finiša
taisnes vidū motors sasniedz ierobežotāja atzīmi un parādās klasiskā pulsējošā
rēkoņa. Tas izraisīja smaidu vietējos speciālistos, un arī krievi atzina, ka
nav gaidījuši šādu pavērsienu. Naktī uz sestdienu no Toljati tika piegādāti
speciāli kabeļi, ar kuru palīdzību mašīnām ar datoru tika pārregulēta
ierobežotāja atzīme. Situāciju gan tas glāba minimāli. Taču sacīkste bija
interesanta. Savukārt Lada Revolution
ir īpaši būvēti sporta prototipi, un demonstrētie apļu laiki bija patiesi
iespaidīgi, ņemot vērā motora tilpumu (tie paši 1600 kub. cm) un kopējo
aprīkojumu. Marks Golds lepojās, ka gan Kalina,
gan Revolution klases mašīnās ir
tikai Toljati mezgli – gan motori, gan ātrumkārbas. Mašīnas starp sacīkstēm
atrodas Lada Sport garāžās, kur tās
tiek apkoptas – pilotu pašdarbība nenotiek, tādā veidā radot visiem vienādus
apstākļus.
Abās klasēs startē gan jauni sportisti, gan vīri gados.
Golds skaidro, ka pēdējās pāris sezonās šīm klasēm tiek piesaistīti jaunie
kartingisti, turklāt tikai tie, kas ar rezultātiem nopelnījuši debitēt
autosportā.
Rīgā bija arī viens tā sauktais desmitais žigulis, taču šai
klasei seriāls praktiski izjucis pirms pāris sezonām. Golds saka: „Tas viss
viena cilvēka dēļ. Šajā klasē uz starta izbrauca vairāk nekā 30 mašīnas. Taču kāds
bija atklājis, ka iztrūkst viena vārdiņa tehniskajos noteikumos un kādā no
sacīkstēm uzrakstīja protestu pret visiem pārējiem, kuri mašīnas bija
sagatavojuši pēc likuma gara, nevis burta. Formāli viņam bija taisnība, tajā
sacīkstē neanulēti palika tikai viņa un vēl viena braucēja rezultāti. Ar to
sākās strauja klases krīze, šobrīd dalībnieku atlicis pavisam maz."
Pārsteidzošā Krievija…
Izrādās, Rīgā viss
kārtībā!
Tomēr lielākais pārsteigums bija Marka Golda sajūsma par
Biķernieku trasi. Kamēr mēs klausāmies, cik tā ir morāli un fiziski novecojusi,
ka tajā atsakās startēt formulu braucēji, jo segums ir nelīdzens, atbrauc kāds
no lielās Krievijas, kas sapņo par F-1 un pasaka – viss ir labi! „Atmiņas ir
lieliskas, un arī šobrīd viss ir vareni," sacīja Golds. „Protams, ēkas ir tās
pašas vecās, un zinu arī par trases kopējām problēmām ar saimniekiem un citām
lietām. Taču galvenais, ka šeit var notikt labas sacensības! Padomju laikos
Rīga, Kijeva un Tbilisi bija spēcīgākie autošosejas centri. Diemžēl pārējās
abās trasēs iestājusies iznīcība. Kijevā vēl iespējams ko glābt, bet Tbilisi
viss iet uz galu."
Interesanti, ka pašā Krievijā situācija ar trasēm ir
katastrofāla. „Mums tādas īstas trases nav gandrīz nevienas. Pie Pēterburgas ir
viens komplekss, bet atsevišķas sacensības notiek ielu trasēs. Tāpēc arī meklējām
ceļu ārpus Krievijas. Domāju, ka tuvākajos četros gados situācija mainīsies, jo
tai nopietni pievērsušies privātie uzņēmēji, un, ja tā, tad projekti tiek
īstenoti neticami ātri un veiksmīgi."
„Biķernieku trase vienmēr bijusi sarežģīta. Mani jaunie braucēji
treniņos un sacīkstēs daudz mocījās, meklējot, kā pareizi jābrauc. Dažs tā arī
nesaprata. Nāca, prasīja, interesējās. Un ir lieliska sajūta, ka varu runāt par
to, ko zinu!"
Lieliskā pieredze ar Biķernieku sacīksti jau šobrīd Rīgu
iebīdījusi arī provizoriskajā nākamā gada kalendārā. Rīgas sacensību rīkotāji
pamanījuši, ka vēl nebija atdzisušas Kalinu riepas, kad uz Toljati tika sūtīts
fakss: „Nākamgad mums vajag šo posmu!"
Vienīgā krievu problēma Rīgā bija aukstums – tas traucējis
gan sportiski, gan tehniski, gan cilvēciski. Krievi jau pasūtījuši sacīksti
vasaras vidū.
Kā jūtas krievu
šoseja?
Krievijā autošoseja piedzīvo grūtus laikus, scenārijs
līdzīgs Latvijas pieredzei – kaut kas notiek, taču par reālu produktu, ko
pārdot skatītājiem un presei, to grūti nosaukt. Pirms dažiem gadiem Krievijas
šosejai nācās sarkt. No Vācijas tika izsaukti riepu speciālisti ar mērķi
iekļaut vāciešus varenajā industrijā. Rietumnieki braukuši ar lielām cerībām un
pārliecību, ka viņiem būs iespēja darboties pasaules vienā no lielākajiem
tirgus plačiem. Taču pēc vienas apmeklētas sacīkstes vācieši spļaudīdamies
nekautrējās ziņot presei, ka tik zemu līmeni viņi nebija gaidījuši un, ka šajā
reģionā vēl ilgi nekas vērā ņemams nenotiks.
To apstiprina arī Marks Golds: „Mums ir problēmas jau
federācijas līmenī. Prezidents kā vadītājs ir vājš, bet aktīvākais ir
viceprezidents Sergejs Uspenskis. Viņš ir rallija vides pārstāvis, ko ļoti labi
var pamanīt valsts autosporta aktivitātēs un izaugsmē. Rallijs tiek virzīts,
bīdīts, aktivizēts, bet viss pārējais autosports ir tā ēnā. Daudz cerību saistu
ar kartingu – šis sporta veids ieguvis pamatīgu izrāvienu, un kartings
sagatavos daudz lielisku jauno braucēju, līdz ar to kaut kas mainīsies arī
šosejā. Kartinga virzītāji ir malači, un vēlreiz pierādās, ka labs vadītājs var
sakārtot jebkuru sporta veidu."
F-1 Krievijā – utopija
Jau gadiem, pat gadu desmitiem runā par pirmās formulas
ienākšanu Krievijā. Starp citu, pēdējās ziņas liecina, ka lielā kaimiņa
atrakcijas Gruzijā nav nepamanītas arī šajā industrijā. Ja pēdējos gados bijusi
vērojama Krievijas tuvošanās Eiropas autosporta virtuvei ar dažādiem
projektiem, tad šobrīd dzirdamas runas, ka eiropieši nejūtas droši sākt kopīgus
projektus, jo nav zināma ne situācijas attīstība pašā Krievijā, ne lielās
valsts sadarbības turpinājums ar Eiropas Savienību un tās valstīm.
Marks Golds, nejaucot sportu ar politiku, uzskata: „F-1
Krievijā – tā ir utopija. Aizmirstiet! Jā, Bernijs Eklstons runāja gan ar
Maskavas, gan Pēterburgas vadību, taču viņa piedāvātā shēma šeit nevienam nav
vajadzīga. Mēs zinām, kur paliek visi no sacīkstēm gūtie ienākumi – tiek
sadalīti starp Eklstonu un komandām. Posma rīkotājs nesaņem pilnīgi neko. Tad
sanāk, ka sacensības rīkotājpilsētai ir jālīksmo tikai par F-1 atļaušanos ierasties,
neko vairāk. Uz šādiem noteikumiem Krievijā neviens nav gatavs."
Līdzīga bija arī oficiālā versija, kad pirms dažiem gadiem
pēdējā brīdī izjuka Eklstona un Maskavas mērijas sarunas. Toreiz bija atlikusi
diennakts līdz paziņojumam par abu pušu vienošanos, kad pēkšņi viss sabruka.
Kas attiecas uz sportistiem, kuri ar krievu karogu varētu
ienākt F-1, Golds skaidro, ka ir pāris potenciālui braucēju, taču pagaidām
lielas likmes viņš uz Krievijas F-1 pilota uzrašanos neliktu: „Mums labā līmenī
ir vairāki braucēji – Aļešins, Afanasjevs un citi. Taču, kāpjot pa karjeras
kāpnēm, viņi sākuši nedaudz stagnēt. Ar pārliecību sākot startus ārzemēs, viņi
šobrīd aizvadītajos čempionātos kļuvuši par klasiskiem „viens no daudziem"
braucējiem. Taču es zinu, ka puiši ir talantīgi, ar dažu esmu kopā strādājis,
viņus trenējis."
Tatāri iznīcina
Eiropu
Bijām aprunājuši gan Krievijas, gan Latvijas autošoseju, kad
atcerējos, ka nesen Latvijā viesojās vēl viena lielvalsts autosporta leģenda.
Sacīju, ka pirms pāris mēnešiem tikos ar slaveno krosa braucēju Borisu Kotello,
ar kuru Latvijas krosisti Eiropas čempionātā ne reizi vien zobenus krustojuši
un ne visiem palikušas labākās atmiņas. Marks Golds atbildēja: „Pirms pāris
mēnešiem? Viņš pie manis bija pirms pāris dienām! Mēs esam labi draugi, viņa
gaitām Eiropā esmu cītīgi sekojis līdzi arī klātienē, jo abi esam saistīti ar AvtoVAZ. Biju komandas treneris, vai
menedžeris, kad Lada bija izveidojusi
savu vienību Eiropas autokrosa čempionātā. Tie bija labi laiki! Boriss un
pārējie mēdza mocīt konkurentus ar viltīgiem lēmumiem un taktiskiem gājieniem,
turklāt mūsu puses braucēji – gan krievi, gan baltieši – daudz labāk
pazina dubļus un smagās trases. Tas bija mūsu ierocis."
„Diemžēl uzskatu, tieši Krievijas braucēji lielā mērā
iznīcināja šo čempionātu, kurš pirms aptuveni desmit gadiem bija uzņēmis
lieliskus apgriezienus. Kad čempionātā ienāca Tatarstānas valdības pārstāvji un
viņu atvases ar mežonīgiem budžetiem, Eiropas braucēji nespēja tikt šim līmenim
līdzi un pameta sportu. Tehnika, ar kuru startēja brāļi Šaimijevi un pārējie,
bija fantastiska. Taču braukšanas meistarības ziņā tatāri bija tālu no
patiesības. To pierāda Radika Šaimijeva bālais
starts rallijā un Airata Šaimijeva un Rustema Miņihanova brauciens Eiropas
rallijkrosā. Abos šajos seriālos ar naudu nevienu nepārsteigsi, jo tur visiem
summas ir astronomiskas. Līdz ar to visu nosaka sporta faktors. Lai arī mašīnas
rallijkrosā tiek gatavotas turpat, kur čempionāta dažam līderim, sasniegtie
rezultāti ir katastrofāli, turklāt gadu gaitā progresa nav. Tie krievi, kas
tagad ir Eiropas autokrosa čempionātā, ir daudzsološi. Man patīk Aleksandra
Kvašņina piegājiens, taču viņam vēl ļoti daudz darāmā, lai kļūtu par augstākās
raudzes pilotu!"
Marks Golds un viņa žiguļu ganāmpulks ir prom. Taču sola, ka
atgriezīsies!
Viesturs SAUKĀNS
