Līderi pasaules sportā, kura Latvijā nav
Pēdējo pāris gadu Latvijas autosporta lielākie panākumi gūti rallijkrosā. Reinis Nitišs kļuvis par Eiropas čempionu un pasaules meistarsacīkšu bronzas medaļnieku, bet Jānis Baumanis pērn ieguvis Eiropas bronzu. Paradokss — Latvijā šīs autosporta disciplīnas praktiski nav. Kļūda jālabo. Vai varbūt nē?
Kad man prasa, kā tas var būt, ka starptautiski Latvijas rallijkrosa braucēji ir vieni no labākajiem, bet pašu mājās sporta veida praktiski nav, atbildu trīs daļās. Pirmkārt, Latvijā joprojām nav īstas rallijkrosa trases. Otrkārt, Latvijas krosa tipa sacensību tradīcijas dziļi iesakņojušās autokrosā, tāpēc rallijkrosu nacionālā līmeņa braucējiem masveidā nemaz īsti nevajag. Treškārt, valda stereotipi, ka šis ir krietni dārgāks sporta veids nekā radniecīgais autokross.
KĀDA ATŠĶIRĪBA STARP RALLIJKROSU UN AUTOKROSU?
Atkāpei tiem, kuri ziņās ir dzirdējuši Nitiša un Baumaņa uzvārdus, bet īsti nav bijusi nepieciešamība saprast sporta nianses. Rallijkross ir sacensības ar kopēju startu vidēji kilometru garās apļveida trasēs, kurās ir gan asfalta, gan grunts segums, aptuveni līdzīgās daļās. Autokross ir tas pats, tikai viss aplis ir ar grunts segumu. Rallijkrosa trases ir līdzenākas, autokrosam pieļaujami arī smilšaināki un bedraināki ceļi, protams, saprāta robežās.
Senā vēsture — vairāk nekā 50 gadi — Latvijā iesakņojuši autokrosu. Tas ir populārs, savulaik nesis panākumus arī Eiropas čempionātā (brāļi Traubergi, Andris Dambis, Gints Bujāns, Aldis Zēbergs, Jānis Boks un citi). Latvijas čempionāts ir ļoti spēcīgs un skatāms produkts, Baltijas čempionāta posmi sapulcina līdz pat 100 dalībniekiem.
Pretī ir rallijkross… Kura nav. Bijušas dažādas versijas, kā šo sporta veidu ieviest Latvijā. 1998. gadā tika aizvadīts pirmais Latvijas rallijkrosa čempionāts, pielāgojot Mūsas trasi, izmantojot tobrīd lielisko Tobago X trasi pie Ikšķiles un eksperimentējot ar Jelgavas kartinga trasi. Bija pat braucēji — daļa no autokrosa sportistiem vai nu pārgāja uz rallijkrosu, vai startēja abos seriālos paralēli. Taču masveidības nebija, jaunais produkts neiepatikās ne sportistiem, ne skatītājiem, tāpēc pēc četriem gadiem rallijkross Latvijā atkal beidzās.
SĀKUMS, KURŠ NEIZDODAS
Par jauno rallijkrosa vilni kļuva FIA Ziemeļeiropas zonas izveide, kā ietvaros izveidojās NEZ rallijkrosa čempionāts. Nevar apgalvot, ka šis seriāls līdz šim būtu pulcējis Ziemeļvalstu spēcīgākos braucējus, taču tas deva grūdienu rallijkrosa atdzimšanā/izveidē Latvijā. Atkal tika pielāgota Mūsas trase, uz brīdi rallijkross nonāca Biķerniekos, vairāki eksperimenti notika 333 trasē. Lielā mērā gan tikai tieši šai vienai sacīkstei — NEZ posmam Latvijā. Centieni izveidot nacionālo vai Baltijas līmeņa seriālu atkal cieta neveiksmi — jau atkal trūka dalībnieku, jau atkal tas nebija interesanti skatītājiem, tāpēc seriāla veidā rallijkross nespēja dzīvot.
Iepriekšējo gadu rallijkrosa iedibināšana valstī gan cieta arī no iekšējām intrigām. Vieni metās rīkošanā ar entuziasmu, taču, iespējams, pietrūka realitātes sajūtas. Bija centieni uzreiz dabūt maksimumu — spēcīgus Eiropas braucējus, lielu troksni, momentālu vietējo līdzjutēju atbalstu. Mājas būvniecība notika, sākot no jumta. Diemžēl neizdevās tik labi, kā bija cerēts, jo ārvalstu sportisti brauca tikai uz NEZ sacīksti, skatītāju bija maz, arī trases bija nevis īstas, bet pielāgotas. Tomēr noteikti jāsumina šis entuziasms — bez tā nebūtu, iespējams, pat Nitiša un Baumaņa rezultātu.
Citi metās cīņā ar pragmatismu, aprēķinu, bet ar zināmu respekta trūkumu pret entuziastiem. Rezultāts bija tieši tāds pats — ne braucēju, ne īsti skatītāju, beigās arī ne sacensību. Starp citu, šie divi elementi veido krosa tipa sacensību rīkošanas budžetu — ja ir sportisti un skatītāji, ir līdzekļi, ar kuriem organizatoram finansiāli izķepuroties no zaudējumiem. Ja viena vai otra elements trūkst, entuziasms kļūst par vienīgo pozitīvo rezultātu.
VARBŪT NEMAZ NEVAJAG?
Šī nu jau desmitgadēs mērāmā vēlme Latvijā iedibināt rallijkrosu izstrādājusi vienu lielu jautājumu. Ja jau tas viss nesanāk vai sanāk tikai daļēji, varbūt šādu sporta veidu Latvijā nemaz nevajag? Ar varu mīļš nebūsi? Ja ir arguments, ka Latvijā nav rallijkrosa, jo nav trašu, kur ir garantija, ka Latvijā rallijkross būs, ja kāds par miljoniem uzbūvēs labāko trasi pasaulē?
Varbūt zināma taisnība. Varbūt rallijkross ir tiem pieciem, desmit sportistiem, kuri ir gatavi ar šo sporta veidu nodarboties citās valstīs, Latvijā startējot autokrosā un vienīgajā NEZ posmā?
Par šādas versijas iespējamību liecina arī troksnis, ar kādu tika noraidīta kāda ideja pirms trim gadiem. Rallijkrosa entuziasti piedāvāja divus no Latvijas autokrosa čempionāta posmiem aizvadīt rallijkrosa versijā. Taču vairums autokrosa sportistu, to padzirdot, bija gatavi gandrīz piketēt, lai šādu situāciju nepieļautu. Apbrīnojami.
KĀDA IR TEHNISKĀ ATŠĶIRĪBA?
Lai izprastu autokrosa braucēju niecīgo interesi par rallijkrosu, jābūt iemeslam. Galvenā doma — rallijkrosa ienākšana čempionātā sadārdzinātu dalību, jo nepieciešama automašīnu pārregulēšana, jāpērk rallijkrosa riepas (tās ievērojami atšķiras no krosa), rallijkross ir pārāk niansēts un prasa ieguldīt bargu naudu.
Šis ir punkts, kur rallijkrosa un autokrosa pasaules nonāk sadursmē, jo rallijkrosa braucēji apgalvo, ka mīts par dārdzību ir absolūti nepareizs. Jā, riepas ir jāpērk, tās maksā naudu. Taču trases ir krietni līdzenākas un saudzīgākas pret tehniku nekā klasiska autokrosa trase. Nav bedru, kurās salauzt piekares un sasist mašīnas. Finansiāli var izrādīties, ka iznākums ir tas pats, lai gan, objektīvi, pārejot no krosa uz rallijkrosu, šis tas tomēr ir papildus jāiegulda.
Īsāk sakot, viss apstājas pie stereotipiem, aprēķiniem, varbūt nelielas greizsirdības vienai pusei pret otru. Tātad — nevajag valstī rallijkrosu?
STARPTAUTISKĀS TENDENCES
Nevar teikt, ka viena vai otra disciplīna Eiropā būtu populārāka par otru. Jā, pasaules rallijkrosa čempionāta izveide un spožā darbība krosa veida sportā ir uzvaras gājiens un, kā mūsdienās saka, veiksmes stāsts. Taču, nonākot Čehijā, Vācijā un Nīderlandē, mēs sastopam simtiem autokrosa bagiju un autokrosa salonautomašīnu. Ja papētītu, kura disciplīna Eiropas valstīs ir spēcīgāka tieši kā nacionālais čempionāts, autokross var izrādīties pat pārliecinošāks.
Mūsu reģionā ar autokrosu tik masveidīgi nodarbojas vien Latvijā un Lietuvā. Krieviju neskaitīsim, jo Baltijas un krievu krosa vidēm praktiski nav nekāda sakara un sadarbības. Igaunijā vieglo mašīnu autokross neeksistē jau labu laiku, Polijā mums zināmajā formātā tas īsti nav pat bijis, ziemeļvalstīs ir ilgi jāskaidro, ko nozīmē vārdi autokross un bagijs. Latvija un Lietuva ir rallijkrosa ielenkumā. Taču spriest, vai tas ir pareizi vai nepareizi, ir grūti. Nu ir mums autokross un nav rallijkrosa — miers mājās!
TOMĒR LATVIJĀ RALLIJKROSA SACENSĪBAS BŪS!
Par spīti mūsu rallijkrosa nacionālajām īpatnībām, rallijkrosa sacīkstes Latvijā būs! Sporta klubs Autocross.lv un sporta komplekss 333 vienojušies par divu sacensību aizvadīšanu 333 trasē. Autocross.lv 2. maijā rīkos Autocross.lv rallijkrosa kausa izcīņu, bet paši trases saimnieki otro gadu pēc kārtas jūlijā organizēs NEZ rallijkrosa posmu.
SK Autocross.lv plāns izstrādāts, ņemot vērā jau minēto pieredzi. Jāapvieno entuziasms un pragmatiskais aprēķins. Māja jābūvē no pamatiem.
Tātad 2. maijā 333 trasē notiks rallijkrosa sacensības dažādām automašīnu klasēm, ieskaitot pilnpiedziņas SuperCar braucējus. Uzaicināti gan mūsu autokrosa braucēji, gan tuvāko valstu pārstāvji. Sacensību norises datums braucējiem var būt izdevīgs kā treniņš pirms gaidāmās sezonas NEZ un Rallycross Challenge seriālos. Entuziasms liecina — sacīkstēm jāizdodas ar lielisku braucēju sastāvu, kas savukārt var uzrunāt skatītājus.
Tomēr aprēķins un pragmatisms rāda, ka rallijkross nespēj savākt tik daudz dalībnieku, lai sacīkstes vispār varētu sarīkot. Tāpēc rallijkrosam pievienots arī LAF folkreisa vasaras kausa pirmais posms, kas var pulcēt šīs disciplīnas līdz šim lielāko dalībnieku skaitu. Savukārt rallijkrosa vienas ass piedziņas automašīnu klases rezultāti tiks skaitīti arī LAF krosa komisijas kausa ieskaitē, tādā veidā nedaudz piespiežot šā seriāla līderus pievērsties rallijkrosam. Taču, lai atkal nav jābūt mīļam ar varu, solis pretī autokrosa sportistiem — ja nav vēlēšanās vai iespēju iegādāties rallijkrosa riepas, uz starta var stāties arī ar ceļu satiksmei atbilstošām riepām — šīm mašīnām ieskaite atsevišķa. Un vēl vērosim, kādi būs laika apstākļi sacensību dienā — ka tik ielas riepas lietus gadījumā nav efektīvākas par slikiem!
Uz cīņām uzaicinātas arī kroskartu klases, kas jauniešiem lieti noderēs kā treniņš pirms viņu NEZ kroskartu čempionāta sākuma.
Ja nestrādāja entuziasms un nestrādāja arī aprēķins, varbūt abi kopā nostrādās?
