Lielie čempionāti izdzīvoja. Kas palīdzēja?
Kaut arī valstī dažs labs sācis
runāt par ekonomikas stabilizēšanos un varbūt pat nelielu izaugsmi, autosports
finanšu krīzes sekas izjutīs vēl labu laiku. Tomēr 2010. gada lielākie Latvijas
autosporta čempionāti šogad savu dzīvību izvilkuši. Kādas bija metodes šim
panākumam?
Kopējā situācija
Ja
uz papīra sāk analizēt dalībnieku skaitu katrās atsevišķās sacensībās, tad
skaitļi īpaši neatšķiras no iepriekšējiem gadiem, dažbrīd tie pat pārsteidzošā
kārtā pārspēj 2009. gada rādītājus. Tas šķietami nav loģiski, zinot tehnisko
sporta veidu garastāvokli.
Liekas,
ka notikusi pozitīva šmaukšanās, jo dalībnieku skaits daļā gadījumu tomēr
veidojies mākslīgi. Patīkami uz starta sagaidīt simt rallija dalībnieku, tomēr
patiesībā šo skaitli veido Latvijas rallija čempionāta, Latvijas rallijsprinta
čempionāta un ārvalstu sportistu dalība. Savukārt krosā patīkami šokējošais
simt dalībnieku lielais skaits Mūsā lielā mērā tapa, piesaistot folkreisa
dalībniekus no ārzemēm un, citās trasēs arī vairāku citu klašu piepulcināšana
čempionāta standarta kategorijām.
Īsāk
– rīkotāji bijuši pietiekami radoši, lai risinātu dalībnieku skaita problēmas.
Jāņem vērā, ka tieši dalībnieku skaits ir tas lielums, kas veido sacīkstes
finansiālo situāciju. Vēl zināms procents līdzekļu rodas no skatītāju pirktajām
biļetēm, taču tas ir neprognozējams – kā būs nostrādājusi pirmssacīkšu reklāma,
kāds attiecīgajā dienā būs laiks, cik nopietni festivāli un zvejotāju svētki
būs notikuši kādā jūras piekrastē? Turklāt ne katras sacensības pašmērķis ir
skatītāju piesaiste – piemēram, standartautomašīnu sprintu disciplīnās skatītājam
ir minimāls šova piedāvājums, taču uzsvars tiek likts uz dalībnieku skaita
palielināšanu.
Latvijas rallija čempionāts
Šogad
Latvijas rallija čempionātā par uzvarētājiem kļuva Ivars Vasaraudzis/Pēteris
Spredzis (A Plus klase), Andis
Neikšāns/Pēteris Dzirkals (N4) un
lietuvieši Roks Kvarciejus/Marjus Samolis (2WD).
Kopumā čempionāta ieskaitē cīnījušās aptuveni 70 ekipāžas (attiecīgi sportistu
– divreiz vairāk), no tām daļa arī ārvalstu pārstāvju. Ārzemniekus gan
pilnvērtīgi var uzskatīt par Latvijas sportistiem, jo čempionāta ieskaitē
punktus gūst tikai tie, kas iegādājušies LAF licenci.
70
– labs skaitlis, taču problēma ir tā, ka dalībnieku sastāva kodoli klasēs ir
krietni mazāki, daudzas ekipāžas nestartē visos posmos. Tas nozīmē – katrs
rīkotājs atsevišķi cieš no dalībnieku trūkuma.
Šogad
labi nostrādāja sadarbība ar Latvijas rallijsprinta čempionātu, kas sportistu
skaitu gandrīz dubultoja. Lai gan katru Latvijas ralliju regulāri apmeklē
daudzi ārvalstu sportisti, Latgales rallijs bija arī Lietuvas čempionāta posms –
arī šāds formāts gandrīz divkāršoja sportistu skaitu. Tātad pirms aptuveni
gada, diviem sludinātā apvienošanās kā izdzīvošanas metode tik tiešām darbojas.
Tiesa, ne katra komisija un ne visās jomās to saprot.
Latvijas autokrosa čempionāts
Autokrosa,
rallijkrosa un folkreisa aktivitātes ir nedaudz citā situācijā – slēgtā grunts
trašu sporta specifika paredz daudz un dažādas automašīnu un bagiju klases,
līdz ar to var izkombinēt sacensību kalendārus tā, lai rīkotājam ir dažāds
klašu piedāvājums pat tad, ja klasēs atsevišķu sportistu varētu būt arī vairāk.
Par
Latvijas čempionu 1600 klasē kļuva
Andris Priedītis, 2000 Super klasē – Jānis Spīķis, Open klasē – Jānis Kozlovskis, bet B600 klasē – Ģirts Zīle. D12 smago automašīnu cīņās labākais bija
Bruno Leimanis, bet kroskartu Latvijas čempions vēl jānoskaidro – ar
piebildi, ka titulam izcili tuvu ir Otto Vočtavs. Minētajās klasēs kopumā ir aptuveni
septiņdesmit sportistu, taču krosa sportu dalībnieku sastāvu papildina vairāk
nekā desmit Beta bagiju braucēji,
līdz desmit D-3 un D-3A klašu braucēju, daži D-7 bagiju braucēji, vairāki rallijkrosa
pārstāvji, kā arī progresējušais, trīs desmitus dalībnieku skaitu sasniegušais
folkreiss. Tātad sportā kopumā ir vairāk nekā simt dalībnieku. Turklāt šajā
sporta veidā ir izteikti nacionāls dalībnieku sastāvs – pavisam maz
ārzemnieku, kas būtu iegādājušies LAF licences startam mūsu valsts čempionātā.
Tomēr
sacensību rīkošana ir smags darbs – visus simt sportistus vienā sacīkstē
sapulcināt var ne katra trase, turklāt – ja ir vēlme izpatikt skatītājiem,
tad sacīkstes nedrīkst būt arī pārāk garas, lai nekļūtu garlaicīgas.
Par
sezonu runājot – čempionāta klasēs ir neliels sportistu kritums, taču arī ne
īpaši dramatisks. Kaut arī atsevišķās klasēs dalībniekiem bija nedaudz
jāpashēmo, lai sasniegtu čempionāta ieskaites nosacījumiem nepieciešamo
sportistu skaitu, visi paredzētie čempionāti ir notikuši.
Zem
krosa spārna ir folkreiss, kas statistiski ienesis pamatīgu dalībnieku skaitu –
tautas sporta debijas gadā pērn gads noslēdzās ar pirmajiem 30 dalībniekiem,
taču šogad, posmu pirms vasaras sezonas beigām (tā noslēgsies 23. oktobrī 333 trasē), folkreisā startējuši jau 70
dalībnieki.
Kā
jau savulaik prognozēts, sliktas finanšu situācijas laikā tautas sporta veidi –
piemēram, folkreiss un vēl daži – saglabās autosporta kvantitāti, jo vairāk
sportistu būs tā sauktajā tautas sportā šobrīd, jo lielāka ir iespēja, ka labvēlīgākā
situācijā no šiem dalībniekiem izaugs lielā sporta – krosa, rallija, šosejas – dalībnieki.
Starp
citu, viens no bažu iemesliem folkreisa izveidē bija prognoze, ka folkreiss sportistiem
piedāvās tik lētu un atraktīvu produktu, ka tie masveidā sāks pamest, piemēram,
Latvijas autokrosa čempionātu. Taču tas nav apstiprinājies – neviens šādu soli
krosa sacensību hierarhijā uz leju nav veicis. Tieši otrādi – sportā
atgriezušies vairāki dalībnieki, kuri to bija pametuši augsto čempionāta
izmaksu dēļ.
Par tautas sportu aktivitātēm
Līdz
šim LAF tautas sporta krustu šķietami nesa Standartauto komisija, rīkojot
ziemas, vasaras un citādu veidu sprintus. Taču liekas, ka šis elements nedaudz
slīd ārā no rokām. Ziemas sprinta sacīkstes čempionāta versijā ir dārgākas un
ģeogrāfiski neizdevīgākas nekā oficiālos vai mazāk oficiālos reģionu mačos.
Vasaras sprinta un supersprinta tehnika ir tik ļoti pilnveidota, ka faktiski
izveidotas pirmā līmeņa sporta mašīnas. Par rallijsprinta čempionātu jau sen
grūti runāt kā par tautas sportu – tehnika faktiski neatšķiras no klasiskā
rallija. Tā ir kļūda, jo pēc vairāku gadu eiforijas no sporta izstumti tie,
kuri patiešām vēlas pamēģināt autosportu ar ielas mašīnu, ar kuru nākamajā
dienā būs jābrauc uz darbu.
Toties
tautas sporta sajūtu lieliski radījis vēl viens no jaunajiem sporta veidiem – drifts.
Pēdējās sezonās veiksmīgi sasniedzot Latvijas čempionāta statusu, driftētāji
sadalījās divos līmeņos – tika izveidota Pro
Drift klase, kurā startē mašīnas ar drošības karkasiem un pilnu drošības
aprīkojumu, kā arī Street Drift
klase, kurā spēkus pakaļējo riteņu slidināšanā var izmēģināt katrs, kuram
liekas, ka tā ir jādara. Street Drift
trases ir lēnākas, taču tautas sporta elements piesaistījis publiku – sacīkstēs
startē aptuveni 40 dalībnieku.
Latvijas autošosejas čempionāts
Aptuveni
četrdesmit sportistu startējuši Latvijas autošosejas čempionātā. Nedaudz virs
desmit spēcīgajā SB2000 klasē, tikpat
arī Super 1600, bet pusotrs desmits –
Nacionālajā klasē. Šajos vērtējumos,
sevišķi Super 1600 ieskaitē, talkā
nākuši ārvalstu sportisti, kuri šosezon spēlējuši uz visu banku, startējot
savas valsts, Baltijas un arī Latvijas čempionātu ieskaitē. Tas ir iespējams,
jo liela daļa sacensību notiek kopīgi, cita citas ietvaros.
Par
čempioniem klasēs kļuvuši Mārcis Birkens (SB2000),
igaunis Andress Halls (Super 1600) un
Kristaps Mietulis (Nacionālā klase).
Šoseja
jau vairākus gadus ir stabilitātes meklējumos – ar prestižāko klasi ik gadu kaut
kas atgadās, mainās noteikumi un nosaukumi, taču sportistu skaits nepalielinās.
Savukārt Nacionālā klase, kas, starp
citu, sākotnēji arī bija labs tautas sporta elements, taču izauga un kļuva
pārāk profesionāla, attiecīgi
zaudējusi daļu dalībnieku.
Taču
šosejas entuziasti darbojas – labs triks bija Dzintara Volgas sacensību atjaunošana. Uz starta stājās 11
dalībnieki ar vēsturiskām salonmašīnām, labs skaits arī senu un ne tik senu
formulu. Katrā gadījumā šis elements un laba pasākuma reklāma atgrieza Biķernieku
trases tribīnēs krietnu skatītāju pulku.
Šosejas
komisija toties lieliski uzķēra jau minētā drifta, kā arī dragreisa sacensību
pievilcību. Šie sporta veidi pulcē daudz skatītāju, un, lai gan modes
kliedziens nedaudz sāk pieklust, tie noteikti ir produkti, ko pārdot
skatītājiem.
Citi čempionāti
Vēl
divi spēcīgi čempionāti ir trofireidu un kartinga seriāli. Tie, protams, viens
no otra kardināli atšķiras, taču abi piesaista skatītāju uzmanību un būtu
pelnījuši, lai tos pavēro.
Trofireidu
specifika – džungļi, purvi un citas necaurbraucamas vietas – ne vienmēr ļauj
piesaistīt lielus skatītāju pulkus. Taču reģionos notiekošās sacensības tiek
veidotas tā, lai kādā brīdī visi bezceļu auto būtu arī atklātākā vietā, tāpēc
skatītājiem tie ir sastopami. Sacensības ir interesantas, jo var vērot, kā
īpatnējai tehnikai tiek piespiests pārvietoties arī ārpus fizikas un
ģeometrijas likumiem.
Kartinga
čempionāts daudz vairāk iegūtu, ja posmu rīkotāji meklētu risinājumus, kā
piesaistīt skatītājus. Lai gan liekas, ka bērnu un jauniešu sports ar mazām
mašīnām nav tikpat aizraujoši, kā WRC
mašīnas panešanās garām rallijā, azarts un cīņu karstums ir ļoti baudāms
kontaktu autosporta piekritējiem. Kartingā ir savi līderi, ir spēcīgs vidējais
ešelons, kas trasē rada interesantas cīņas.
Abos
šajos sporta veidos novērojams neliels dalībnieku skaita kritums. Gan
trofireidu veidotāji, gan kartingisti šo problēmu risina ar Baltijas kaimiņu
piesaistīšanu. Kartingā tas ir īpaši veiksmīgi, jo kaimiņvalstīs brauc daudz
kartingistu, turklāt viņu līmenis ir ļoti augsts.
Trofireidos
viss ir citādāk – Latvija allaž bijusi praktiski vadošā šā sporta veida valsts
reģionā un kaimiņos šādas tehnikas paliek arvien mazāk. Sevišķi bēdīga
situācija ir ar Lietuvas trofireidu.
Kopējais
secinājums: pat, ja Latvijas autosportā vietējo dalībnieku skaits ir nedaudz nokrities,
atkāpšanās nav dramatiska. Turklāt sportistu skaita kritums mudina rīkotājus,
pirmkārt, izvērst konkurenci savā starpā, audzējot sacīkšu kvalitāti, otrkārt,
tiek meklēti viltīgi risinājumi dalībnieku skaita pacelšanai. Līdz ar to – jo
sliktāk, jo labāk!
Viesturs
SAUKĀNS
