Nākotne bez revolūcijas
Noslēgusies krosa sezona — motori apklusuši autokrosā, rallijkrosā un folkreisā. Gaidot turpinājumu, karst diskusijas, kādai jābūt nākamajai sezonai.
Autokross: 2000 Super un Open apvienošana — neizbēgama?
Apkopojot viedokļus, pastāv liela iespēja, ka 2011. gada Latvijas čempionātā būs jāapvienojas 2000 Super un Open klasēm. Abas šogad piedzīvoja nopietnus dalībnieku zaudējumus, katrai klasei bija sacensības bez kopvērtējuma ieskaites kvoruma trūkuma dēļ. Turklāt arī ātruma ziņā abas klases ir visai līdzīgas, kas apvienojoties dotu interesantu sportisko cīņu un izspēlējamais tituls nebūtu viegli iegūstams.
Prognozes liecina, ka ne viena, ne otra klase nav gatava dzīvot atsevišķi. Nojaušams, ka arvien vairāk rallijkrosam koncentrēsies 2000 Super klases pārstāvji, medaļnieki Mārtiņš Porietis (viņš nestartēja jau šogad), Māris Ločmelis un Jānis Berķis, nav zināmi precīzi pārējo klases braucēju plāni. Savukārt Open klases līderis Jānis Kozlovskis pieļauj iespēju pievērsties startam Lietuvas čempionātā. Paliekot ar vidēji četriem dalībniekiem klasē un dažiem, kuri parādās uz starta reizi vai divas sezonā, šāds produkts nešķiet piedāvājams sacensību skatītājiem un rīkotājiem.
Open klases Latvijas čempions Jānis Kozlovskis skaidro: „Šobrīd ir ļoti grūti prognozēt, kas notiks ar aizmugures piedziņas klasi 2011. gadā — precīzākas ziņas nojautīsim martā, aprīlī, kad tuvosies sezona. Taču viss strauji virzās uz apvienošanos ar 2000 Super. Taču, ja tā notiek, apvienošanai jābūt tehniski gudrai. Jāizspēlē abu piedziņu mašīnu svari tā, lai iespējas uzvarēt būtu gan priekšpiedziņas, gan aizmugures piedziņas mašīnām. Lai paliek iespēja aizmugures piedziņas mašīnām uzvarēt startā, kas ir visai loģiski, bet — lai priekšpiedziņas braucējiem rodas iespēja vēlāk braucienā cīnīties. Skaidrs, ka man nepatīk priekšpiedziņas mašīnu sitieni pa manas mašīnas aizmuguri, viņus, savukārt kaitina mūsu lēkāšana pa priekšu visas trases platumā un logu dauzīšana. Taču nav variantu — mums ir jādomā par skatītājiem un iespējām pārdot autokrosu līdzjutējiem. Pretējā gadījumā drīz rīkotājiem nebūs, kam gatavot sacensības.”
Kozlovskis arī pieņem iespēju atvērt Open klasi pilnpiedziņas mašīnām, ar domu cītīgi strādāt ar svaru salīdzināšanu dažādajām piedziņām.
Jāpiebilst, ka 2010. gada sezonas pirmajā posmā Smiltenē Open un 2000 Super jau startēja kopā. Rezultāti visai pārliecinoši bija par labu Open klases braucējiem, lai gan 2000 Super klases līderis Jānis Spīķis varēja iejaukties cīņā par vadošajām pozīcijām. Savukārt Baltijas autokrosa kausa izcīņā bija ikdienišķi redzēt mūsu Open klases līderus Raimondu Jerānu un Jāni Kozlovski cīnāmies ar lietuviešu pilnpiedziņas braucējiem. Lai arī viss noslēdzās par labu lietuvietim Vitalijam Plastininam un viņa pilnpiedziņas BMW, sagādātās cīņas bija atraktīvas. Piemēram, Priekules posmā Jerāna un Plastinina uzvaras duelis kļuva par vienu no sezonas spilgtākajiem notikumiem.
Ir viedoklis, ka laiks apvienot visas trīs Latvijas čempionāta klases — abām lielākajām kategorijām pievienot arī 1600 klasi. Tās pārstāvji gan kategoriski noraida šādu iespēju, turklāt šī klase šogad spēja sarūpēt puslīdz stabilu kvorumu visa čempionāta garumā.
Iespējamas arī citas kombinācijas. Dzirdēta versija — kopīga 2000 Super un 1600 klase, kā arī kopīga Open un VAZ klase, tātad sadalījums pa piedziņām. VAZ mašīnām nākamgad jābūt uzstādītiem tādiem pašiem drošības karkasiem kā čempionāta klases autiņiem (šogad bija pārejas sezona ar folkreisa noteikumiem atbilstošiem karkasiem). Līdz ar to žigulistiem ir visas iespējas stāties pretī Open braucējiem. Lai arī tas nedarīs godu VAZ mundierim, kā uzskata daļa klases dalībnieku, krīzes brīdī jāmeklē kompromisi un izeja no situācijas.
Par klašu kombinācijām: varbūt zināma loģika parādās arī apvienībās 2000 Super/Open un 1600/VAZ?
LAF Krosa komisijas vadītāja Inta Ulme gan šobrīd pauž līdzšinējo stratēģiju — nogaidīt līdz brīdim, kad tik tiešām kļūst zināms aptuvenais potenciālo dalībnieku pulks un tad vērtēt situāciju. Pieredze rāda, ka klases bez loģiska izskaidrojuma mēdz atdzimt — pēdējās piecgades laikā visas trīs piedzīvojušas negaidītus dalībnieku skaita kāpumus. Tāpēc arī var izrādīties patiesa versija, ka rudenī ir pāragri spriest par iespējamo situāciju aprīļa beigās.
Rallijkross: nākamgad Latvijas čempionāts?
Ļoti iespējams, ka 2011. gadā varētu notikt Latvijas rallijkrosa čempionāts. Nojaušams arī iespējamais sacensību kalendārs — vismaz četri, varbūt pieci posmi, kombinēti kopā ar abām Baltijas NEZ sacīkstēm Lietuvā un Latvijā, cīņu Igaunijā un citiem posmiem Latvijā un, iespējams, Igaunijā vai Lietuvā. Ideja neapšaubāmi atbalstāma — nacionālais čempionāts tomēr ir rallijkrosa mājas būvēšana no pamatiem, nevis no jumta, kā varētu tulkot rallijkrosa pēdējo gadu attīstību.
Iespējamā čempionāta veidotāji gan šobrīd vilcinās ar plānu izziņošanu, taču ir skaidrs, ka tas jāveic visai steidzami, lai izcīnītu savu vietu gan LAF sacensību kalendārā, gan publiskajā telpā, gan potenciālo dalībnieku vidū.
Pašlaik dalībnieki ir lielākā rallijkrosa čempionāta problēma. Lai arī kopumā rallijkrosa braucēju pulks Latvijā aug, atsevišķi klasēs šobrīd ir praktiski neiespējami sasniegt LAF un Krosa komisijas dalībnieku skaita kritērijus. Izeja varētu būt ieskrējiena sezonu aizvadīt visām mašīnām kopīgā klasē, taču tas nav iespējams, zinot kalendāru — NEZ sacīkstēs katram jāstartē savā klasē. Līdz ar to dalībnieku skaita trūkums draud ar, veiksmes gadījumā, Latvijas kausa izcīņu.
Taču mēģinājums, protams, nepieciešams, jo jāņem vērā, ka Eiropas čempionāts latviešiem ir pārāk tāls, NEZ čempionāts varētu vēlēties lielāku prestižu, lai masveidā tajā piedalītos (tas tomēr nav lēti), bet šāgada Baltijas kausa eksperimentam nepieciešami kardināli uzlabojami, lai to varētu uztvert par nopietnu autosporta seriālu.
Folkreiss: Līderis izaudzis līdz rallijam
Folkreisā noteikumos plānotas minimālas pārmaiņas, drīzāk var notikt pavērsiens sportiskā ziņā. Folkreisa 2010. gada pārliecinošais līderis Artūrs Bāriņš plāno pamest kontaktu sportu, lai nākamsezon pievērstos rallija sacensībām. Jelgavnieks, kurš šogad uzvarēja gan Ziemas, gan Vasaras kausa izcīņā, folkreisā guvis sešas uzvaras, kas ir krietni vairāk nekā jebkuram citam sportistam. Nākamais solis visai loģisks — uz augstāku pakāpienu autosporta hierarhijā.
Talantīgā Bāriņa autosportista karjera veidojas visai loģiski: pavadījis vairākas sezonas standartautomašīnu sacensībās, Artūrs pakāpās soli augstāk — uz folkreisu. Kad sasniegti panākumi, sportists turpina izaugsmi. Tas nozīmē, ka folkreiss kalpo kā pakāpiens pirms čempionāta statusa seriāliem, kas arī bija jāpierāda. Dažs gan zobojas, ka Bāriņš, aizejot uz ralliju, pārlēcis pāri autokrosa vai rallijkrosa aktivitātēm. Tomēr nojaušams, ka Artūra autosporta aktivitātes jau sākotnēji saistījušās ar rallija tipa sporta veidiem.
Jāpiebilst, ka Artūrs atradis labu mantinieku sarkanajai Opel Astra — Ropažos pēdējā Vasaras kausa izcīņas posmā viņš dalīja mašīnu ar kartingistu, vēl vienu jelgavnieku Renāru Ēķi. Kaut arī jau pirmajā braucienā Ēķis Astru noslīcināja līdz jumtam bedrē, par kuras esamību 333 trasē daudziem nebija ienācis pat prātā, tālākās sacensības bija ļoti daudzsološas. 38 dalībnieku konkurencē Renārs izcīnija 11. vietu un kļuva par šā posma Junioru kausa ieguvēju un otro labāko folkreisa debitantu. Ēķa pieredze kartingā un sniegums pie salonmašīnas stūres sola jaunu talantu 2011. gada sacensībās.
Autokross: Spīķa mūža fināls — Mūsā
2000 Super klases Latvijas čempions Jānis Spīķis pastāstīja, ka septembrī aizvadītais pēdējais Latvijas čempionāta posms Mūsas trasē bija viņa mūža fināls — šā posma finālbraucienā Spīķis izcīnīja uzvaru, kas pārliecinoši ļāva nodrošināt čempiona titulu. „Mūsā braucu piesardzīgi, jo bija jācīnās par čempiona titulu, bet šī trase iepriekš neko labu nebija nesusi — 2009. gadā tieši Bauskas sacīkstēs zaudēju cerības uz čempiona godu motora defekta dēļ. Taču šogad viss izdevās. Mūsā biju uzmanīgs, taču ne pārnervozējies — ir bijuši finālbraucieni, pirms kuriem satraukums ir lielāks. Kopumā sezonu vērtēju kā izdevušos, arī savā braukšanas stilā šo to pamainīju, uzskatu, ka biju mierīgāks un diez vai esmu pelnījis tos pārmetumus, kuri bija jāklausās 2009. gadā — par agresīvu braukšanu un sišanu. Ja arī kaut kas notika, tad ne mirkli tas nebija tīšām — tāds ir mūsu sports.”
Par nākotnes plāniem Jānis nav līdz galam drošs. Iespējams, autokrosā Peugeot vadīšanu pārņems brālis Juris Spīķis, bet pats Jānis apsver iespēju pievērsties rallijkrosam, lai gan programma līdz galam vēl nav izstrādāta.
Viesturs SAUKĀNS
