Palēciens uz ziemeļu tramplīna

Aizvadītajā nedēļas nogalē Oslo norisinājās
Starptautiskās Automobiļu federācijas Ziemeļeiropas zonas (FIA NEZ) sapulce,
kurā tika nostiprināti zonas darbības pamatvirzieni. Ziemeļnieki, to skaitā
Latvijas puse, joprojām cenšas panākt, lai zonas autosporta sacensības kļūst
par starpposmu starp valstu nacionālajiem čempionātiem un Eiropas vai pasaules
seriāliem. Pagaidām mainīgas sekmes šajā jautājumā, bet zināma izaugsme ir
vērojama.

Rallijkross kā piemērs Norvēģijas samitā
tika atzīmēts, ka NEZ kustībā joprojām labi veicas rallijkrosa čempionātam. Šī
sezona bija veiksmīga, jo katrā no piecām sacīkstēm bija spēcīgs dalībnieku
sastāvs. Kā ierasts, čempionātā spēcīgi bija arī Latvijas braucēji – Jānis
Aleksejevs uzvarēja NEZ 1600 klasē,
bet Ilgonis Krūmiņš bija labākais NEZ
Open. Arī organizatoriski Latvijas Automobiļu federācija allaž turējusi
pirkstu uz pulsa – pirmos četrus gadus NEZ rallijkrosa komisiju vadīja Juris
Bogdanovičs. Pēc viņa demisijas šāgada janvārī, kad par prezidentu kļuva dānis
Jorgens Rings-Andersens, latvieši bijuši viņa tuvākie sabiedrotie, kas mūsu
speciālistiem vainagojās ar viceprezidenta amata iegūšanu. Latviešu interese par
rallijkrosa seriālu nav nejauša. Valstī joprojām nav nacionālā čempionāta, lai
arī startēt gribētāju pietiek. Līdz ar to mūsējie meklē iespējas iziet uz
starta, turklāt cenšoties atrast spēcīgu konkurenci. NEZ rallijkross šo lomu
pilda lieliski. Ziemeļvalstis – Norvēģija, Zviedrija, Somija, Dānija – ir ļoti
spēcīgas rallijkrosa valstis pat uz visas Eiropas un Eiropas čempionāta fona.
Tas nozīmē, ka mūsējiem ir labas izredzes cīnīties un pat uzvarēt mūsu
kontinenta daļas labākās valstis.

Uzradušies kroskarti

Ar rallijkrosa
saimniecību NEZ speciālisti tiek puslīdz galā, kaut arī sacīkstes ne vienmēr
sagādā gandarījumu. Problēma: skandināvu valstīm ir spēcīgi vietējie
čempionāti, līdz ar to uz NEZ posmiem ne vienmēr ierodas attiecīgās valsts
stiprākie. Šogad lieliski darbojās norvēģi – uz sacīkstēm Lietuvā, Latvijā un
Dānijā devās vairāki Norvēģijas čempionāta pirmā desmita braucēji, bet
Norvēģijas posmā, kas noslēdza sezonu, cīņā metās pat valsts čempioni,
medaļnieki un Eiropas čempionāta labākie braucēji.

NEZ rallijkrosam
šogad pievienojās vēl viens Latvijas federācijas vadības inscenēts seriāls – NEZ
kroskartu čempionāts. Mūsu jaunietis Ralfs Sirmacis pat kļuva par čempionu, bet
autosporta veids sola attīstību arī nākamgad.

Nav kārtības šosejā

Citi autosporta veidi
NEZ savienībai līdz šim bijuši problemātiski. Vienubrīd attīstība bija vērojama
šosejas sacīkstēs, arī Biķerniekos uz starta stājās pa kādam somam, cīnoties ar
baltiešiem. Taču sadarbība pēc kāda laika izjuka. Šķietami daļa vainas
jāuzņemas arī Latvijas pusei, jo pēdējos gados nebija (nav?) skaidras
koncepcijas par to, kāda būs autošoseja Latvijā, līdz ar to bija piezemēts
viedoklis, ko iesākt NEZ. Taču līdzīgi ir arī no ziemeļnieku puses – nav
vienotas nostājas, kuras un kādas ir klases, kurām vajadzētu veidot NEZ šosejas
kodolu. Varam tikai sapņot, cik spēcīgs būtu WTCC tipa Super 2000 klases Touring Car
seriāls vai/un, piemēram, Formula Renault
2.0 čempionāts. Šobrīd šīs idejas ir tikai sapņu līmenī. Skandināvi nevar
vienoties par klašu noteikumiem, bet baltiešiem spēcīgās klases nav saistošas
izmaksu dēļ. Taču attīstība notiek – šosejas sportā ieinteresēti ir visi, jo
galu galā tas ir ceļš uz pasaules slavenākajiem čempionātiem F-1, WTCC, DTM un
citiem.

Plāns
rallistiem

Interesantu formātu
atraduši Ziemeļeiropas rallija speciālisti. Secinājuši, ka atsevišķu čempionātu
izveidot nav iespējams, NEZ ieskaite tiek pasniegta kā valstu komandu tikšanās
kādā konkrētā pasākumā. Šogad, piemēram, Parex
Rallija Latvija ietvaros notika NEZ komandu cīņa.

Un jau atkal jāsapņo
– reāls NEZ rallija čempionāts varētu būt lielisks poligons gan mūsējiem, gan
skandināviem ceļā uz augstāko sporta veida līmeni. Diemžēl visu autosporta
veidu klasiskā problēma ir NEZ idejas nespēja ielauzties valstu nacionālajos
čempionātos un ietekmēt to tradīcijas.

Latvieši bīda dubļus

Vēl viens interesants
jaunums, kuru piedāvāja tieši Latvijas puse – nedēļas nogalē tika prezentēts
NEZ trofireidu kauss. Tiesa gan, demonstrētie foto un video par to, kā notiek
trofireids Baltijā un Krievijā, vairāk izrādījās kā humora lappusīte nopietnajā
mītiņā. Liela daļa skandināvu rakšanos pa dubļiem līdz ausīm un mašīnu asīm,
vinčošanos, mēģinot tikt ārā no purva un meža, ezera pārbrišanu, lai pārbaudītu,
vai tur varēs izbraukt ar visurgājēju, uzskatīja par joku. Taču dāņi atzinās,
ka kaut kas līdzīgs notiek arī pie viņiem, kaut arī citādā formātā un ar citiem
tehniskajiem noteikumiem.

Īsts rūpju bērns NEZ
sistēmā ir kartings – sporta veidam, kam vajadzētu rūpēties par jaunatnes
audzināšanu autosportā mūsu reģionā, nav izdevies nostiprināt pozīcijas. Jau
atkal – spēcīgi nacionālie čempionāti Skandināvijas pusē un baltiešu laimes
meklējumi Beļģijas, Holandes un citos Eiropas čempionātos neļauj veidot
salīdzinoši kompaktu starptautisko sēriju NEZ ietvaros. Vēl vairāk – vēl pirms
pāris sezonām notika reālas NEZ sacensības, taču šobrīd nenotiek ne sportošana,
ne īsti lemšana, jo NEZ kartinga komisija faktiski nedarbojas.

Citi autosporta veidi
izstrādā savus plānus. Iespējams, attīstīsies drifts, dragreiss, reāls
čempionāts jau aizvadīts ekonomiskas braukšanas vērtējumā (Eco Run), kas mūsu pusē praktiski ir svešs, bet Skandināvijā visai
populārs. NEZ sistēma kūņojas un, iespējams, reiz darbosies kā tramplīns pirms
lielā lēciena uz pasaules plašumiem…

Viesturs SAUKĀNS

FOTO

Trīs auto (galvenā)

Interesanti. Arvien dramatiskākas cīņas norisinās NEZ rallijkrosā. Čempionāts
Ziemeļeiropā, cīnoties ar spēcīgajiem nacionālajiem seriāliem, kļūst spēcīgāks

Lielais bars
(noteikti mazākā bilde)

Ir, bet nav. Baltijā iespējams savākt lielisku dalībnieku un tehnikas pulku,
taču NEZ čempionāts nespēj uzņemt apgriezienus

VS foto