Prezidents bez tieksmēm uz revolūciju

Kopš marta nogales Latvijas Automobiļu
federācijai jauns prezidents – Jānis Naglis. Spilgta personība ne tikai
autosporta iekšienē, bet visā Latvijas sabiedrībā. Autosportists, Latvijas
rallijreidu čempions un Dakaras rallijreidu dalībnieks, stājies amatā pēc
negaidīti intriģējoša priekšvēlēšanu perioda. Jau izskanējušas pirmās idejas,
zināma galvenā nostāja un gaidāmā autosporta turpmākā politika. Īsumā – bez
revolūcijas, drīzāk ar evolūciju.

Vēlēšanu priekšspēle izrādījās aizraujoša

Vēl gada sākumā daudzi
bija pārliecināti, ka, tā kā nav citas LAF prezidenta amata kandidatūras, uz
ceturto termiņu pretendēs līdzšinējais prezidents Dainars Dambergs. Arī rudenī Sportam Dambergs sacīja, ka gadījumā, ja
citu kandidātu nebūs, viņš ir gatavs turpināt darbu, taču to nedarīs, ja
autosporta sabiedrība būs atradusi kādu, kurš varētu dot vispozitīvāko
pienesumu sporta veidam.

Priekšnojautas bija
pareizas – bija arī citi kandidāti, un Dambergs nolēma nestāties pretī tikai principa
pēc, drīzāk meklējot sadarbības iespējas ar topošo jauno prezidentu.

Uz amatu kandidēja
Jānis Naglis un bijušais autosportists un sporta kompleksa 333 saimnieks Vladislavs Šlēgelmilhs. Vēlēšanās gandrīz desmitreiz
lielāku pārsvaru guva pirmais.

Pirmie Jāņa Nagļa
manevri LAF iekšienē šķiet pozitīvi, un nav šaubu par viņa menedžera dotībām –
bez vilcināšanās sasauktas prezidija sapulces aktuālāko jautājumu risināšanai.
Interesanta nianse – Naglis labi apzinās savu sabiedrisko tēlu, tāpēc nemitīgi
aģitē LAF vadošās personas uz atklātību un nenorobežošanos no tiem, kas vēlas
uzzināt katru LAF vadības un prezidija soli. Arī par LAF prezidenta amata
pienākumu pārklāšanos ar viņa privāto biznesu Naglis uzsver, ka LAF allaž
jāmeklē labākais un kvalitatīvākais risinājums, nevis tas, ko diktē viņa
saistība ar, piemēram, viesnīcu biznesu. Šīs ir pozitīvas iezīmes, kuras
nesaskan ar Nagļa opozicionāru prognozēm. To, cik daudz laika prezidentam būs,
ko veltīt autosporta virzīšanai, gan varēs pateikt tikai tuvākā un tālākā
nākotne. Daudzi prognozē, ka tieši šis elements ir LAF prezidenta vājā vieta.

Par katru cenu nerāvās

Naglis neslēpj, ka
viņš uz prezidenta amatu tika virzīts ar pierunāšanu: „Ja godīgi – mani pierunāja. Man nav vēlmes
uzlikt kārtējos ģenerāļa uzplečus un ar to lepoties. Man bija tikai viens
mērķis: lai no cīņas par LAF prezidenta posteni vinnētu Latvijas autosports un
LAF turpmākā dzīve. Viens bez komandas es nevarēšu neko izdarīt – cik aktīvi un
drosmīgi būs LAF biedri, tik labi mēs dzīvosim nākotnē."

Tomēr galvenais ir jautājums
– kurā virzienā jaunais prezidents gatavs stūrēt LAF? Varbūt pilnīgi pretēji
līdzšinējai LAF vadības sapratnei?

„Es neesmu revolūciju
piekritējs. Līdz šim tikai viena revolūcija nesusi rezultātu, kuru var dēvēt
par pozitīvu – tā ir dziesmotā revolūcija. Visas pārējās nesušas tikai postu.
Es varu būt pateicīgs, saņemot mantojumu no Dainara Damberga un pārējiem LAF
cīnītājiem, jo šis sporta veids ir sakārtots gan attiecībā pret kaimiņvalstu
autosporta saimniecībām, gan pret daudzām citām Latvijas sporta federācijām. Es
noteikti nevirzīšos uz revolūciju, drīzāk evolūciju."

Par saviem
galvenajiem uzdevumiem īstermiņa Naglis uzskata nepilnības Latvijas sporta
likumdošanā – autosportu visai sāpīgi skar, piemēram, pāriešana uz juridisko
biedru sistēmu. Otra lieta – sakritības rezultātā LAF beidz darboties ne tikai
Dambergs, bet arī līdzšinējais ģenerālsekretārs Andris Berķis, kas izcēlās ar
visai radošu un kopumā pozitīvi vērtētu pieeju autosporta attīstīšanā.

„Ilgtermiņa plāni:
vēlos, lai šī būtu vadošā federācija Latvijas sporta dzīvē. Ar to domāju ne
tikai biedru skaitu, bet arī atbalstu no sabiedrības caur biļetēm, kas tiek
iegādātas sporta sacensībās. Un neesam tālu no šā plāna: ja pavērojam notikumus
sporta arēnās, autosportu pārdoto biļešu skaita, televīzijas, mediju un
elektronisko mediju informācijas ziņā pārspēj vienīgi hokejs, par to šaubu nav.
Taču mums ir jācenšas! Autosports ir nākamais sporta veids Latvijā, kas spēj
sapulcināt vairākus desmitus tūkstošu skatītāju klātienē. Šī ir ļoti laba
platforma mūsu finanšu avotiem, kas palīdzēs mums turpināt autosporta
attīstību. Ar to domāju arī valsts un pašvaldību uzmanības pievēršanu bērnu
sportam, lai mūsu nākotne nebūtu „plika"
un mēs varētu cerēt uz līdzīgu sportistu izaugsmi, kāda ir, piemēram, Somijā.
Vēl viena svarīga lieta ir darba vietas, ko spēj dot autosports. Nepieciešama
kvalitāte no mehāniķiem, inženieriem, kuriem ir jāmācās augstās skolās, lai
varētu skrūvēt motorus, ritošās daļas un citus elementus. Autosports diktē šādu
speciālistu ienākšanu mūsu sabiedrībā, un tas ir jāveicina un jāatbalsta. Autosports
ir arī viens no tiem sporta veidiem, kurš katru gadu prot sarīkot augsta līmeņa
starptautiskas sacensības – Eiropas autokrosa čempionāta posms, NEZ līmeņa
sacīkstes. Nav daudz federāciju, kas var saaicināt augstākā līmeņa pasaules
sportistus. Dievs dod mums to visu nepazaudēt saistībā ar šābrīža situāciju.
Skaidrs, ka mūsu konkurenti citās valstīs darbojas, nosacīti, pret mums, lai
šādu sacensību norisi sarūpētu savās mājās."

Iekšējā kontrole – ne tikai godīgumam

Naglis arī atzīmē
nepieciešamību daudz aktīvāk risināt autosporta iekšējās kontroles jautājumus.
Nav šaubu, ka tehniskās komisijas darbība un kvalitāte ir viens no
noteicošajiem autosporta elementiem, jo kur gan labāk par tehniskajiem sporta
veidiem var vinnēt, vadoties pēc principa: „kas nav aizliegts, ir atļauts, bet, ja ir aizliegts, jābūt
veidiem, kā aizliegumu apiet". Ar šo devīzi pilnā sparā darbojas ne tikai
vietējie speciālisti – tā ir izsena pasaules autosporta problēma (jeb vienkārši
– sistēma), ar kuru joprojām cīnās pat F-1 un WRC. Inženieriski inteliģentajā
sportā grūti uzrakstīt tehniskos noteikumus, cenšoties paredzēt inženieru un
konstruktoru domas lidojumu. Starp citu, atsevišķi eksperti uzskata, ka Latvijā
sabrukuši vairāki spilgti autosporta projekti tikai tehniskās kontroles trūkuma
dēļ. Sevišķi autošosejā – deviņdesmito gadu beigās tehniskā komisija bija par
vāju, lai ieliktu rāmjos šķietami tautisko VW
Golf kausu. Tā rezultātā no daudzu desmitu kuplā dalībnieku pulka palika
pāri maza saujiņa. Un tikai tāpēc, ka bija līderi, kuri bija gatavi ieguldīt
līdzekļus un jaunas tehnoloģijas tehnikas pilnveidošanā, šādā veidā atgrūžot
masveidībai nepieciešamo amatierismu. Līderiem neko nevar pārmest – kas nav
aizliegts, ir atļauts! Turklāt šoseja uz grābekļa uzrāpās vēlreiz: veiksmīgs
projekts šķita nacionālā klase ar paveciem BMW un Golf automobiļiem, pulcējot lielisku dalībnieku pulku. Taču arī
šajā situācijā kontrole nebija pietiekami efektīva, līdz ar to dažs vecais bembis izrādījās krietni ātrāks
par otru šķietami tādu pašu agregātu.

Šoseja nav vienīgais
autosporta veids, kas piedzīvojis šādas problēmas – praktiski katrā LAF
komisijā tehniskās kontroles jautājums ir aktuāls. Taču, kā minēts, ja ar
problēmu netiek galā pat FIA augstākā līmeņa eksperti, tad Latvijā šis noteikti
nav vienas dienas jautājums.

Var pieņemt, ka, jo
mazāk ierobežojumu, jo mazāk jākontrolē. Taču tad jārēķinās ar augošām sporta
izmaksām, kas sevišķi Latvijas situācijā ir nepiedodami.

„Saprotams,
nepieciešams pilnveidot un attīstīt tehnisko dienestu darbību, lai jau pamatā
nodrošinātu līdzīgu, godīgu sāncensību. Precīzi jāparedz, apsteidzot notikumus,
starptautiskā autosporta tendences, lai mūsu sportisti saglabātu iespējas
jebkurā brīdī startēt starptautiskajās sacensībās visaugstākajā līmenī. Nav ko
slēpt – šī gatavība un veiksmīgs starts pasaulē arī ir finansiālais avots, kā
to pierādīja, piemēram, igaunis Marko Martins. Mums ir sportisti, kuri savā
kvalitātē ir ļoti tuvu pasaules augstākajam līmenim – Šlēgelmilhs, Štāla,
Neikšāni. Viņi ir jāatbalsta, kā vien varam, kaut uzsitot uz pleca, ja citādi
ne. Vēl nianse – neatliekami jānostiprina autosporta piramīda: „tautas sports, jaunatnes sports, augstākā
meistarība". Jāsaliek pareizas proporcijas, lai kāds no šiem posmiem neparazitē
uz kādu no pārējiem. Jāapstiprina šāda stratēģija un gadījumā, ja notiek
brīnums un izdodas piesaistīt līdzekļus, jānodrošina, lai tie sportā tiek
tērēti pareizi. Tādā veidā arī tiks ierobežotas runas par to, ka kaut kas ir
nepareizi piešķirts, kādam par daudz, citam par maz."

Autosports kā tautas sports

Pēdējos gados krietni
izaugusi autosporta daļa, kuru Naglis dēvē par tautas sportu. Deviņdesmito gadu
beigās tika izveidota standartauto komisija, kas savas darbības kulmināciju
sasniedza 2008. un 2009. gadā, pulcējot uz starta simtiem dalībnieku ar
visdažādāko tehniku. Skaidrs, ka autosporta dārgākais elements ir tehnikas
sagatavošana, tādā veidā, ļaujot startēt sacīkstēs ar dalībnieka ielas
automašīnu, kvantitāte auga. „Šis
ir fenomenāls līdzšinējās LAF vadības panākums. Dalībnieku kupli apmeklētas
sacensības, kuru laikā liels ātri braukt gribošu skaits cilvēku ir drošā trasē,
nevis uz ielas. Par šo vien pašvaldībām būtu nepieciešams nākt palīgā
autosportam, palīdzot atbalstīt šādu pasākumu rīkošanu. Par turpmāko tautas
autosporta attīstību – noteikti jāturpina iesāktais un jāvēro pieprasījums, kas
var veicināt jaunu seriālu un paveidu rašanos. Jāņem vērā, ka Latvijā notiek
daudzas tā sauktās krūmu sacensības – LAF nesankcionēti pasākumi. Darīsim visu,
lai ar šo aktivitāšu rīkotājiem, kas vēlas izaugsmi un drošību, mēs atrastu kopēju
valodu. Arī šis faktors var radīt jaunas disciplīnas, dalībniekus. Atceramies
driftu, dragreisu – fantastiskas disciplīnas ar tūkstošiem skatītāju lielu
auditoriju. Pirmsākumi Latvijā šiem sporta veidiem bija ielas un ceļi. Tas ir
jauns reklāmas laukums, sponsoru piesaiste nonāk citā līmenī. Svarīgi iesāktās
tradīcijas noturēt."

Par uzvārdiem, kuri jāzina

Atgriežoties pie sava
jaunā amata – Latvijas Automobiļu federācijas prezidenta – vērtēšanas, Jānis
Naglis piebilst: „Federācijas
pirmās personas ievēlēšana neko neizšķir. Visu – skatītāju apmierinātību un
daudzumu, sporta labklājību – izšķir dalībnieki, sacensības, to kvalitāte,
uzaicinātie ārvalstu viesi. Svarīgi zināt Šlēgelmilha, Štālas, Neikšāna vārdu,
federācijas prezidenta vārdu var arī nezināt. Svarīgi ir, lai Latvijas
Automobiļu federācija funkcionētu, prastu piesaistīt līdzekļus, lai autosporta
pamatdisciplīnas pastāvētu un attīstītos. Lai autosports ir pieejams katram,
kam ir interese to vērot, tajā piedalīties un iesaistīties."

Jānis
Naglis vēl bez sabiedriskajām un biznesa aktivitātēm allaž bijis aktīvs
spēlētājs Latvijas sporta jomā. Viņš ir vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions
un kausu ieguvējs airēšanas slalomā, bijis arī šā sporta veida vadībā –
Latvijas Kanoe federācijas viceprezidents un airēšanas slaloma apvienības
vadītājs. Naglis ir vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions un kausu ieguvējs
skijoringā, bet pēdējos vairāk nekā desmit gados veiksmīgs autosportists.
Vairākkārtējs Latvijas rallijreidu čempions, Dakaras un citu starptautisko
rallijreidu dalībnieks un godalgotu vietu ieguvējs. Pēdējās sezonās starti
ārvalstīs kļuvuši fragmentāri, arī Latvijā tiek startēts ne visās sacīkstēs.
Tomēr Naglis neslēpj, ka darīs visu, lai vēlreiz dotos uz Dakaras rallijreidu,
cerībā tik ļoti kārotajā sacīkstes finiša punktā nogādāt dēlu Jāni Nagli
junioru, kurš vairākas sezonas darbojas ekipāžā stūrmaņa lomā.

Jāpiebilst,
ka Latvijas Automobiļu federācijā šis pavasaris ienesis kardinālas pārmaiņas.
Tās ievadīja LAF telpu maiņa – šobrīd federācija atrodas Brīvības gatvē 224.
Tad nāca ziņa, ka marta beigās amatu personisku apsvērumu dēļ pamet ģenerālsekretārs
Andris Berķis, un jau tobrīd bija nojaušams, ka arī prezidents varētu
mainīties. No federācijas amatu galotnes savu viceprezidenta statusu saglabājis
vienīgi Andris Zvingevics, savukārt otra viceprezidenta amatā nonācis rallija
braucējs un uzņēmējs Raimonds Kisiels, nomainot Andri Štālu.

Un
tas viss gadā, kurš var izrādīties finansiāli vissmagākais kopš LAF dibināšanas
1990. gadā!

Viesturs
SAUKĀNS

Jānis Naglis

Dzimis: 1958. gada 8. februārī

Darbība sportā:

Vairākkārtējs
Latvijas un PSRS čempions un kausu ieguvējs airēšanas slalomā;
Vairākkārtējs Latvijas un PSRS čempions un kausu ieguvējs
skijoringā;

Vairākkārtējs
Latvijas čempions rallijreidā, Dakaras rallijreidu dalībnieks;

Šobrīd
Latvijas Automobiļu federācijas prezidents;

Bijušais
Latvijas kanoe federācijas viceprezidents un airēšanas slaloma apvienības
priekšsēdis;

Latvijas
Tautas sporta asociācijas viceprezidents, valdes loceklis.