Raudās, taču nesalūzīs

Karlīnes Štālas šīs
sezonas iznākums ir fantastisks – izcīnīts Beļģijas Formula Renault 1.6
sērijas čempiontituls. Speciālisti ārzemēs un Latvijā aizvadījuši izmeklēšanu,
cenšoties noskaidrot, vai vēl kādai sievietei izdevies kļūt par kāda formulu
čempionāta uzvarētāju. Izrādās, pasaules autosporta vēsturē šāda gadījuma nav!
Viņa mums vienīgā – trasē stipra. Arī mājās?

Pārāk tuvu vīrusam
Karlīnes karjeru neapšaubāmi provocēja bērnības apstākļi –
tēvs Andris Štāls pavadīja vairāk nekā 30 gadu šosejas autosportā, sasniedzot
visdažādākos čempiontitulus un medaļas. Karlīne nodzīvojusi pārdesmit gadu uz
šīs zemes, autosports aizņēmis aptuveni pusi mūža. Kurš ir gudrāks
autosportists? „Karlīne man aizsteigusies garām, par to nevar būt ne mazāko
šaubu," saka Andris Štāls. „Nevar salīdzināt mana laika un šā brīža autosportu.
Manā laikā prioritāte bija skrūvēšana, darbs garāžā, ko veica pats sportists ar
dažiem palīgiem. Tikai pēdējos karjeras gados varēju atļauties mašīnu uzticēt
citiem, darbojoties sevis menedžēšanas jomā. Jauno autosportistu karjeras
attīstās milzīgiem soļiem, viss ir datorizēts. Braucējs vairs nevar izkāpt no
mašīnas un pateikt, ka motors nevelk,
bremzes sliktas, ātrumkārba nepareizā – dators parāda, cik agri vai vēlu esi
bremzējis, kur esi kļūdījies. Dators izrēķina teorētisko ideālo apļa laiku un
parāda, cik tālu no tā bijis sportists un kurā vietā ideālam zaudēts. Manas
karjeras laikā vienīgais instruments bija hronometrs."

Mierīga meitene ar
lellēm

Šobrīd Latvija un nu arī nedaudz Eiropas pazīst Karlīni
Štālu kā drosmīgu blondīni, kura pārliecinoši runā ar līdzjutējiem un
žurnālistiem, spēj pārliecināt komandas inženierus par savu taisnību mašīnas
regulējumos. Bērnībā Karlīne bija citādāka: „Maza būdama viņa bija mierīga un
jauka meitene. Nekas neliecināja, ka varētu notikt inficēšanās ar autosportu.
Spēlējās ar lellēm, gāja bērnudārzā, tad – skolā. Taču ceļošana man līdzi uz
sacīkstēm savu iespaidu atstājusi. Atceros, kad pārdevu savu sacīkšu formulu,
Karlīne tajā ierausās un raudāja, liekot manīt, ka visu laiku to uzskatījusi
par savējo, kad tētis beigs braukt."

„Kādā līdzjutēju vizināšanas pasākumā Biķerniekos meita tika
iesēdināta man blakus Golf kausa
mašīnā. Nebija ne mazāko baiļu, tikai sajūsma. Kad autobraukšanu metu pie
malas, iegādājos kartingu, lai būtu kāda brīvā laika nodarbe. Tas arī kļuva par
viņas pirmo kaujas zirgu – debija Latvijas čempionātā. Pirmās sacīkstes bija
daudzsološas. Starp citu, ļoti palīdzēja, ka bija M&Co kartinga halle, kas ļāva ziemā Karlīnei katru dienu strādāt un
trenēties. Uz vasaras sezonu viņa bija labā formā. Šobrīd ar retiem izņēmumiem
šī iespēja ir zudusi."

Veiksmes faktors

„Jāatzīst, ka Karlīnes karjeras attīstībā daudz iejaukusies
veiksmīga apstākļu sakritība. Reiz Biķerniekos ieradās Rotax kartingu ražotnes pārstāvis no Austrijas. Viņš Karlīni
pamanīja un uzaicināja uz Austrijas čempionāta pēdējo posmu. Visi bija šokā,
kad viņa tikai sacīkstes pēdējā aplī zaudēja līderpozīciju. Nokļuvām
starptautiskajā kartingā, Austrijas čempionātā cīnījāmies par medaļām, taču
augstākais rezultāts izrādījās ceturtā vieta. Vairākas uzvaras un pjedestāli
Eiropas seriālos veidoja panākumu sarakstu."

Interesanti, ka sportiste līdz šim nebija guvusi
čempiontitulu – šā gada Beļģijas F-Renault
1.6 bija jau ceturtā reālā iespēja kļūt par čempioni, un tikai tagad tas
izdevās. „Karlīne nemācēja izšķirošos brīžos noturēt līderpozīciju. Tam bija
arī papildu iemesli. Kartingā, sevišķi Latvijā, puiši nekautrējās meitenei
trasē uzsist un pabakstīt viņu. Startējot starptautiskajā arēnā, sapratām, ka
arī mūsu valsts mērogi diktē savus noteikumus: kartu ražotājus interesē lielie
klienti, līdz ar to latvietei panākumi nepienākas. Sākot startēt Eiropas Rotax čempionātā, mums pirms sezonas
tika pateikts, ka viņus ļoti apmierinātu, ja čempionātā uzvarētu anglis,
vācietis, dienvidafrikānis vai portugālis. Ja mēs būsim nākamie aiz viņiem,
varam droši cerēt uz bezmaksas vietu komandā nākamgad. Taču pēc gada atkal
interesantāks bija kāds jauns beļģis, vācietis…"

Raudās, ja gribēsies

Kartinga gadi garām, un, ja pavērojam visai raibo Eiropas
autosporta valstu pārstāvniecību, tautības jautājums, liekas, tiek risināts
citādi. Protams, karodziņa krāsām uz mašīnas ir nozīme: „Renault sistēmā Karlīne ir interesanta – Baltijas tirgus ir
pietiekami aizraujošs, lai latvietei kaut kur atrastos vieta. Varbūt Karlīnes
tituls šogad nebija kādam izdevīgs, taču tas netika atklāti demonstrēts, mēs to
nemanījām."

Un tomēr – viņa taču ir tikai meitene. Vai tiešām šajā
vīrišķīgajā sporta veidā arī Štāla tikusi cauri bez asarām? „Viņa prot raudāt.
Taču meitu salauzt vairs nav iespējams. Šā gada čempionātā salūza kopvērtējuma
līderis, kurš uz titulu gājis trīs gadus, bet tā arī to nav sasniedzis. Viņš
kļūdījās, sagriezās un nenoturēja visai drošu pārsvaru. Pēc pēdējā posma pirmā
brauciena Karlīne jau bija nodrošinājusi kopvērtējuma otro vietu, bet sezonas
atlikušo sacīksti uzsāka tikai četrus punktus aiz līdera. No medījuma Karlīne
kļuva par mednieci. Autosportā būt medniekam ir nesalīdzināmi vieglāk. Viņa to
prata izmantot. Team Astromega, kurā
Karlīne startēja, arī 2006. gadā bija čempione – titulu atveda anglis Kreigs
Dolbijs. Karlīne pārspēja viņa pjedestālu rekordu, 12 sacīkstēs desmit reizes
kāpjot uz kāda no pakāpieniem. Varēja būt vairāk, ja vien Zolderas trasē
netiktu pieļauta kļūda. Toreiz, pēc garā sezonas pārtraukuma, kurā izdevās
pabraukt ar vēl jaudīgākām formulām, pašpārliecinātības izrādījās par daudz,"
skaidro Andris Štāls.

Jādzied, ja grūti!

Štālas sezonu un, kas zina, visu karjeru kopumā, iespējams,
izglāba dalība LNT šovā Divas zvaigznes.
„Šova rīkotāji uzaicināja Karlīni, nolēmām piekrist. Galu galā joma nav sveša,
jo savulaik viņa beidza mūzikas skolas klarnetes klasi. Mēs šo iespēju
izmantojām, jo turpmāk autosportistes karjerā būs nepieciešama pieredze
uzstāties plašas auditorijas priekšā, prast runāt ar presi. Sportistam ir jābūt
arī aktierim. Ceru, ka šobrīd viņa ir potenciālo Latvijas sponsoru priekšā. Tas
ir dīvaini, ka Latvijas kompānijas neatbalsta šādu sportisti. Nāk prātā
bijušais F-1 pilots Keke Rosbergs. Viņš cīnījās, cik spēja, vienu pēc otra guva
čempiontitulus mazākajās sērijās. Bet, kad uzvarēja arī F-1 čempionātā, Somija,
kas līdz tam centās neredzēt sportista panākumus, atjēdzās: „Jaunais F-1 čempions
taču ir soms!" Tajā brīdī Rosbergs uzgrieza muguru, aizcirta durvis dzimtenes
priekšā. Nav pārsteigums, ka šobrīd F-1 braucošais Kekes dēls Niko startē zem
Vācijas karoga. Ja runājam par mūsu situāciju, – daudz palīdzēja Karlīnes
bijušā trenera soma Jari Nurminena kompānijas HRX atbalsts, ceļošanas līdzekļu
segšanā palīdzību sniedza arī Latvijas Automobiļu federācijas jaunatnes
programma. Paldies šiem un citiem palīgiem!"

Atgriežoties pie LNT šova, – sasniegtie rezultāti Štālu
ietekmē? „Protams! Viņa tur startē tikpat cītīgi, cik sacīkstēs. Starp citu,
domāju, ka šovs palīdzēja Karlīnei uzvarēt čempionātā. Zinu, ko nozīmē pirms
izšķirošās sacīkstes sēdēt mājās vai skolas solā un domāt par to, ka svētdien
ir, iespējams, izšķiršākais posms dzīvē. Šovs aizpildīja psiholoģiski iespējami
smagākos brīžus. Starp skolu un mājām vairs nebija laika, bija jāpiedalās
filmēšanā," saka tēvs.

Disciplīnas trūkums
vai sievietes intuīcija?

Karlīnes čempiontituls daudziem ir pārsteigums. Speciālisti
pirms sezonas uzskatīja, ka Štālai nav ko meklēt formulu čempionātos un
jākoncentrējas uz salonmašīnām ar galamērķiem, piemēram, vācu DTM vai Lemānas
tipa sacīkstēm. „Vērojot Karlīnes braukšanu, daudzi mums teica: „Aizmirstiet
formulas, meklējiet ceļu uz kādu no TouringCar
seriāliem vai SportsCar veida
čempionātiem," atceras Štāls. „Šobrīd izrādās, ka šie ieteikumi bijuši
kļūdaini."

Ja beidzam sapņot par F-1 (nu labi, sapņot drīkst), jautāju
Andrim: kāpēc viņš ar meitu tik principiāli palika pie formulu sporta? Salonmašīnas
varbūt pat Eiropā piedāvā plašākas iespējas gūt slavu, naudu un panākumus.
„Nevajag runāt daudzskaitlī! Es varēju tikai griezt zobus," saka tēvs. „Zinu,
ko nozīmē, ja sportistu ar spēku mēģina iestumt mašīnā, kas nesniedz
gandarījumu. Viņa brauktu, taču šaubos, vai rezultāti būtu tikpat augstvērtīgi.
Varu atzīties, ka mums ar meitu pirms gada bija pamatīgs konflikts par šo tēmu.
Beļģijas F-Renault seriāla pēdējais
posms komandas darba dēļ bija ļoti neveiksmīgs – Karlīne sacīksti beidza
gandrīz pēdējā vietā. Mūsu deguni bija lejā, likās, ka cerību vairs nav. Tāpēc
izmantoju iespēju veikt pārrunas ar Vācijas Renault
Clio salonautomašīnu kausa komandu. Bija sarunāta tikšanās ar komandas
vadītājiem, citiem svarīgiem cilvēkiem, lidmašīnas biļetes jau nopirktas… Taču
neilgi pirms došanās uz Vāciju meita man paziņoja, ka viņu tāds čempionāts
neinteresē. Ja es vēloties, varot atjaunot savu autosportista karjeru, viņa
esot gatava mani pat atbalstīt! Spalvas gāja pa gaisu! Vāciešiem nācās samelot,
ka sportiste pēdējā brīdī saslimusi."

Viņi uzvarēja

Pērnā gada nogalē bija vēl viens emocionāls tēva un meitas
dialogs: „Pēc katastrofālās sezonas nogales Beļģijā mēs gandrīz ar asarām acīs
viens otram nosolījāmies, ka šajā čempionātā vēl uzvarēsim!"

Pēc visa spriežot, Štāla ir sava ceļa gājēja. „Jā," piekrīt
tēvs. „Dīvainā kārtā pretēji loģikai un prognozēm pagaidām tas viss arī
darbojas. Protams, es rēķinos un iesaku to darīt arī Karlīnei: pieļauju, ka
pienāks brīdis un būs jārīkojas pretēji interesēm – apstākļi var diktēt savus
noteikumus. Taču šobrīd liekas, ka nākamos divus, trīs gadus startēsim formulu
klasēs. Kurās – vēl jādomā. Skaidrs, ka ir piedāvājumi. Esmu sev iestāstījis,
ka nākamajā gadā bez labas vietas kādā komandā Karlīne vairs nepaliks."

Viesturs SAUKĀNS