Troksni saceļ kartingisti
Troksni saceļ kartingisti
Šī būs pēdējā nedēļas nogale, kad Latvijas autosporta motori klusēs. Jau pēc nedēļas pilnā sparā sāksies čempionāti, kuri ziemā gulēja saldā miegā – ar katru nākamo sestdienu un svētdienu autosporta aktivitātes pieņemsies spēkā. Pirmie uz starta – kartingisti.
Patiesībā Latvijas Automobiļu federācijas sacīkstes notiks arī šajā nedēļas nogalē – Siguldā tiks aizvadīts pirmais Latvijas minikāru čempionāta posms. Taču motori vienalga klusēs, jo minkāriem tādu nav, ir tikai stūre, bremžu pedālis, rāmis, sēdeklis un, protams, – arī pilots.
Kluss nenozīmē lēns
Minikāra stūrēšanas iemaņas iespējams apgūt arī tad, ja vecāku finansiālās iespējas ir minimālas. Šī sporta veida attīstīšanai kopš 2005. gada izveidota LAF Kartinga komisijas inerces automobiļu apakškomisija. Minikārs nav jauns sporta veids, tam jau ir savas tradīcijas un vairākas sportistu paaudzes. Īsumā par šo sporta veidu. Ar četrriteņu rāmi bez motora bērni un jaunieši pa vienam vai pa diviem vienā minikārā metas lejā pa asfaltētu kalnu, lai veiktu distanci pēc iespējas ātrāk. Pa ceļam jāizbrauc figūras – jātrāpa vārtos un jāizbrauc čūska. Minikārs iemāca jauniešiem droši darboties ar stūri un bremzēm, kā arī izmantot inerci. Minikārs Latvijā radies gandrīz pirms 20 gadiem, tā ienākšanu sekmēja tehniķu staciju sadarbība ar Čehijas minikāristiem, kuri palīdzēja sagatavot tehniku un veikt pirmos braucienus Latvijā un ārpus tās. Pasaulē gan šis sporta veids sasniedzis citu attīstības līmeni – figūru vietā sportistam jāveic trīs un pat piecus kilometrus garš nobrauciens no kalna. Kurš ātrāk lejā, tas uzvarētājs.
Iespējas strādāt
Vērojot minikāru sacīkstes cilvēkam, kurš pieradis redzēt visdažādāko autosporta tehniku, pirmajā brīdī liekas, ka steidzami jāmeklē noteikumi, jo ir skaidrs, ka tehniskā ziņā konstruktoriem minikārā būtu ko darīt. Sporta veidam mūsu valstī iegūstot jaunu elpu, jādomā arī par tā reklāmu – šā brīža minikāra tehnika izraisa smīnu, jo tehnika daudzu gadu laikā nav vizuāli progresējusi, atstājot spēcīgu stagnācijas iespaidu. Piemēram, divnieku minikāra virsbūve tiek gatavota no finiera. Tā ir lētāk. Protams, izmaksas ir svarīgas, taču dizaina ziņā profesionālāks izpildījums radītu labāku iespaidu. Tas palīdzētu piesaistīt jaunus dalībniekus.
Kartings – nākamsestdien
Aprīļa pēdējās dienās uz starta stāsies kartingisti – 28. aprīlī Rīgā pirmais posms. Pirms sezonas dažs aizvadījis treniņu sesijas un svarīgas sacensības Eiropā, citi trenējušies vietējās trasēs, lai tiktos pirmajā sacīkstē Biķerniekos. Šogad kartingā vairāki jaunumi. Piemēram, izveidota klase DD2 – vēl viena kategorija, kurā uz starta varēs stāties braucēji no 32 gadu vecuma. DD2 klasē ir divu pārnesumu braucamie, ātruma pārslēgs izvietots uz stūres rata.
Pērn tika dibināta Rotax Max Masters kategorija, kurā startēja kartinga un autosporta veterāni, bet par Latvijas čempionu kļuva Ģirts Ulpe. Šogad abas klases startēs zem viena karoga (pagaidām, DD2 pārbaudes sezonā), kas ieinteresējis vairākus veterānus. Atgriezties sacīkstēs gatavojas, piemēram, bijušais Latvijas kartinga šefs Ēriks Gasparovičs. Viņa pirmie iespaidi par DD2: „Jelgavā ar dēliem aizvadījām treniņus un konstatējām, ka šajā trasē DD2 pārsvars pār Rotax klases tehniku nav graujošs. Taisnēs ātrums ir lielisks, taču lēnajos līkumos Rotax kompensē ātruma trūkumu. Tas nozīmē, ka sezona būs interesanta arī šajās veterānu cīņās."
Kartingā paredzēti seši Latvijas čempionāta posmi, kā arī latviešu cīņas Baltijā un Eiropā.
Šogad spēcīgs varētu būt Baltijas čempionāts – paredzēti seši posmi – katrā valstī pa diviem. Kopīga Baltijas seriāla izveide tika plānota vairākus gadus, bet pērn notika trīs posmu kausa izcīņa, kas pulcēja spēcīgu dalībnieku sastāvu. Lielā mērā gan pierādījās senā šosejas motoru sporta patiesība – Baltijā spēcīgākie ir igauņi, lai arī latviešu startu pērn par izgāšanos nevar nosaukt.
Par favorītiem klasēs šobrīd grūti spriest, jo vairākas galvenās personas mainījušas klases, kas neļauj prognozēt ne šo zvaigžņu iespējas ietekmēt medaļu sadali jaunajās kategorijās, ne arī panākumu mantiniekus pamestajās grupās. Turklāt to līderu rezultātus, kas mainījuši klases, kopvērtējumā grūti prognozēt, jo vairāki braucēji, kuri varētu sadalīt medaļas nacionālajā čempionātā, lielāku uzsvaru liek uz sacīkstēm ārzemēs, upurējot panākumus Latvijā. Protams, varam minēt Henrija Grūbes, Toma Bobrovska, Kristiāna Audzes, Kristapa Gasparoviča, Mārtiņa Steinerta, Haralda Garkakļa, Dāvja Tobiasa, Konstantīna Calko, kā arī citus vārdus… Šī būs paaudžu maiņu sezona, tāpēc čempionāti gan Latvijā, gan Baltijā būs interesanti.
