Vai iespējams pārzīmēt globusu?

Nākamā gada pirmajās dienās pāris tūkstoši
ļaužu centīsies pārzīmēt globusu – rallijreids ar slavenās Āfrikas
pilsētas Dakaras vārdu norisināsies Dienvidamerikā, Argentīnas un Čīles
teritorijā. Vai globusa ķēpāšana būs tikai parāda atdošana par pagātnes grēkiem
vai tomēr jaunais Dakaras rallijreids iesakņosies okeāna otrā pusē? Jebkurā
gadījumā arī latvieši būs šiem procesiem pavisam tuvu – Rīgas Rallijreidu komanda un RE Autoklubs būs klāt. Brauc viena, skrūvē abas Par latviešu
pārstāvniecību Dakaras rallijreidā, kas no 3. līdz 17. janvārim norisināsies
Čīlē un Argentīnā. Kaujas gatavībā ir Rīgas
Rallijreidu komanda ar trim ekipāžām, startējošām ar OSCar O3 mašīnām: Jānis
Āzis/Ainārs Princis, Māris Saukāns/Didzis Zariņš un Andris Feldmanis/Krists
Feldmanis. Saviem spēkiem uz… (gribēju teikt Dakaru) Buenosairesu, kur būs
gan rallijreida starts, gan finišs, centīsies nokļūt arī lietuvieša Aurēlija
Petraiša ekipāža, kura arī startē ar OSCar.
Rīgas komandu pārstāvēs arī motobraucējs Einārs Vinters. Savukārt RE Autoklubs, palicis bez sava firmas
pilota Jāņa Nagļa, cītīgi strādās, aprūpējot vairākas Krievijas ekipāžas. Kas notiek? Kas īsti notiek?
Kāpēc ar Dakaras pilsētas vārdu kāds tagad manipulēs pasaules otrā malā? Viss sākās 2007. gada
beigās, kad rīkotājkompānija A.S.O. pieņēma lēmumu atcelt šāgada sacīksti, kas
2008. gada sākumā kļuva par vienu no lielākajiem motoru sporta pārsteigumiem un
pārdzīvojumiem. Sportisti jau bija gandrīz uz starta, lielākā daļa bija pabeiguši
tehnisko komisiju, kad rīkotāji sasauca preses konferenci, lai paziņotu par Dakar 2008 atcelšanu. Bija izdevies
atrast argumentu – tieši pirms sacīkstes starta Mauritānijā bija gājusi
bojā kāda franču ģimene, līdz ar to nekavējoties varēja atsaukties uz drošības
jautājumiem. Tas nekas, ka vēlāk izrādījies, ka ģimenei uzbrukuši nevis
teroristi, kuri vērsuši savus mērķus grēcīgās Eiropas virzienā, bet gan parasti
bandīti, kuriem nebija paticis, ka ārzemnieki pārāk daudz vicinājušies ar naudu
un ar pārākuma sajūtu izturējušies pār vietējiem iedzīvotājiem. Tas nekas, ka
iepriekšējās Dakaras sacīkstēs gadiem ilgi braukts cauri mīnu laukiem un ap
Dakaras rallijreidu sirojušas bruņotas armijas un pirātu grupas, katra
cenšoties dalībniekiem piedāvāt jumta
pakalpojumus, lai otri viņus neaiztiktu. Līdz tam pat uzbrukumi sacīkstes
dalībniekiem un bojāgājušie nebija pārāk spēcīgs iemesls, lai eiropieši Āfrikā
kāju nespertu…

Kad drošības problēmas bijušas par šķērsli!?

Jau janvārī,
sportistiem atgriežoties mājās, varēja manīt, ka viņiem ir citas versijas par
sacīkstes atcelšanas iemesliem. Miera labad un informācijas trūkuma dēļ neviens
precīzu skaidrojumu nedeva, taču starptautiskajā ziņu telpā tika pieminētas
apdrošināšanas kompānijas, Francijas valdības ultimāti un draudi
organizatoriem, finanšu spēles un politiskās attiecības Āfrikas valstu iekšienē
un saistībā ar Eiropas valstīm. Kā bija patiesībā, to, iespējams, zina labi ja
100 cilvēku. Taču jebkurā gadījumā – sacīkste nenotika.

Starp citu, to, ka ar
cilvēku drošību iepriekšējā gada lēmumam ir maz sakara, šogad pierādīja šā paša
sporta veida pārstāvji un organizatori. Piemēram, kamēr daudzi dauzīsies pa Dienvidameriku, vecajā
labajā Āfrikas maršrutā – jā, no Marokas līdz pašai Dakarai – paredzēts
rallijreids Africa Race. Sacīksti
rīko leģendārais Huberts Oriols, kurš pats ir ne tikai īstās Dakaras uzvarētājs
un ilgu laiku bijis šā rallijreida organizators, bet vēlākajos gados
koncentrējies uz citu sacensību veidošanu. Oriolam ir ļoti labs imidžs, turklāt
diversijā pret klasiskās Dakaras sacīkstes rīkotājiem viņam palīgā nāk ne mazāk
ievērojama personība – Žans Luī Šlesērs, kurš jau kopš pavasara aģitē katru,
kas servisa parkā nāk pretī, ka 2009. gada janvārī Dakaru varēs sasniegt,
braucot pa Āfrikas tuksnesi, nevis Andu kalniem. Zināma loģika ir…

Tiesa, pēdējās
nedēļās virs Africa Race
sablīvējušies melni mākoņi. Baumo, ka A.S.O. uzvarējuši tiesā pret Oriolu un
viņa rīkotājsabiedrību Africa Race. Arguments – acīmredzot
iepriekš A.S.O. un kompānija Paris-Dakar
nodrošinājusies ar gluži vai Dakaras rallijreida specifikas patentiem, un
tiesai neesot bijis ilgi jāmoka prāti, lai atzītu, ka Oriola plāns par
attiecīgo ceļu, nosaukumu, norises datumu, formāta un idejas izmantošanu ir autortiesību
pārkāpums. Runas, ka Africa Race jau
atceltas, nāk no A.S.O. puses, bet Oriols pagaidām klusē. Sacīkstes interneta
vietne par šādām sabotāžām klusē.

Grūti kaut ko paredzēt

Latvijas ekipāžu
pārstāvji šoreiz ir ļoti rezervēti savos spriedumos par gaidāmo sacīksti. Ne
tāpēc, ka būtu lepni vai par kaut ko lūpu uzmetuši, bet gan tāpēc, ka viņi,
tāpat kā visi pārējie jaunās Dakaras dalībnieki, zina visai maz.

Māris Saukāns
izsakās, ka nespēj neko prognozēt un uzstādītie mērķi ir gluži kā pirms
vairākiem gadiem, kad mūsējie debitēja Āfrikas sacīkstē: „Šoreiz trases un nianšu pārzināšanas ziņā
dalībnieki būs vienlīdzīgāki, jo reti kuram ir vairāk informācijas par šo
trasi. Mūsu minimālais uzdevums ir sasniegt finišu, bet kopumā jācenšas
sasniegt pēc iespējas augstāku pozīciju rallijreida beigās." Tas nav tas pats,
kas pirms gada: „Ir laiks pacelt
uzdevuma latiņu. Līdz šim esam centušies mācīties un sasniegt finišu, bet tagad
laiks braukt pēc nopietna rezultāta, lai arī tas palielina risku finišēt,"
toreiz sacīja Māris, un kaut ko līdzīgu pauda arī Jānis Āzis. Vienīgi Andrim un
Kristam Feldmaņiem uzdevums palicis nemainīgs – tēvs un dēls bija gatavi
debijai Dakarā pirms gada, bet, tā kā sacīksti atcēla, debitantu statuss velkas
līdzi arī uz Dienvidameriku.

Trase

Saukāna stūrmanis
Didzis Zariņš komentēja izpētīto rallijreida maršrutu: „Rallijreids ievēros līdzšinējos Āfrikas
Dakaras mērogus, jo arī šī sacīkste būs aptuveni 9000 kilometru gara. Būs arī
tuksnesis, līdz ar to no smiltīm mēs neizspruksim un līdzšinējā tuksnešu
pieredze noderēs. Taču lielākais jaunums un nopietnākais nezināmais ir kalni.
Braukšana 1500 līdz 2500
metru augstumā virs jūras līmeņa būs ierasta lieta, bet uz brīdi
pārkāpsim arī 3000
metru virs jūras līmeņa robežu, tiesa, augstākā vieta nav
paredzēta ātrumposmā, bet gan pārbraucienā."

Jāņem vērā, ka, jo
augstāk kalnos jābrauc, jo vairāk samazinās mašīnu motoru jauda – retinātais
gaiss atstās iespaidu ne tikai uz sportistu pašsajūtu, bet arī uz tehnikas
sniegumu. OSCar O3 autors Andris Dambis prognozējis, ka motors tādā augstumā zaudē
trešo daļu savas jaudas. Zariņš skaidro: „Kā
ar to cīnīties, šobrīd nav daudz variantu. Viens no galvenajiem padomiem, ko
sportistiem deva Andris, – ja kalnos mašīna sāk gurt, jācenšas motoru
pārāk nemocīt un nekacināt, labāk lēnāk un prātīgi!"

Jāpiebilst, ka
retinātais gaiss autosportā ir sena un interesanta tēma. Savulaik atsevišķi
Dienvidamerikas – Argentīnas un Brazīlijas – posmi notika trasēs, kas
ir krietni virs jūras līmeņa, ap 2000 metriem. Šīm sacīkstēm komandas, lai
nezaudētu konkurētspēju, sagatavoja pilnīgi citus motorus. Jau tā dārgo
braucienu uz tālo Dienvidameriku dārgāku padarīja tehnikas pielāgošana, kas pēc
idejas bija vienreizējs pamatīgs ieguldījums sezonu no sezonas, un šīs trases
no čempionāta izzuda. Retinātais gaiss jaunajā Dakarā patiesi būs problēma,
turklāt gan tehnikas, gan cilvēciskajā ziņā.

Šī neapšaubāmi būs
skaista sacīkste. Kalni, lejas, tuksnesis…

1. posms –
sestdiena, 3. janvāris
Buenosairesa – Santarosa

Pārbrauciens: 196 km
Ātrumposms: 371 km
Pārbrauciens: 166 km
Kopā: 733 km

Tas nebūs prologs!
Ātrais brauciens starp mežiem un klajiem līdzenumiem ātri liks aizmirst komandu
organizatoriskās problēmas, kas vēl tikko nodarbināja visu prātus. Liekas, šis
būs ātrākais posms visā sacīkstē, taču pietiekami garš, lai nebūtu viegla
pastaiga.
2. posms – svētdiena, 4.
janvāris
Santarosa – Puertomadrina

Pārbrauciens: 0 km
Ātrumposms: 237 km
Pārbrauciens: 600 km
Kopā: 837 km

Šis būs sacīkstes
garākais, taču nepavisam ne sarežģītākais posms. Apstākļi būs ļoti tuvi
klasiskajam rallijam – ātra brauciena pirmā daļa, kas vēlāk pāries
smilšainākos mežu ceļos. Tomēr tiek atzīmēts, ka būs jāsāk nopietni darboties
stūrmaņiem – motoru trokšņi var pamodināt vietējos vadātājus, un stūrmaņu neuzmanība var izraisīt šīs apkārtnes
iedzīvotājiem īstu jautrību!

3. posms –
pirmdiena, 5. janvāris
Puertomadrina – Hakobaksi

Pārbrauciens: 70 km
Ātrumposms: 616 km
Pārbrauciens: 8 km
Kopā: 694 km

Pirmais posms, kas
iepazīstinās sportistus ar šīs sacīkstes patieso būtību, – pirmoreiz būs
grūti. Posms ar ļoti mainīgu segumu, kas prasīs pilotu meistarību. Maršruts
kļūs pauguraināks un ar gariem un ātriem līkumiem. Visapkārt ezeri. Un smukie
rozā flamingo!

4. posms –
otrdiena, 6. janvāris
Hakobaksi – Neukena

Pārbrauciens: 4 km
Ātrumposms: 459 km
Pārbrauciens: 25 km
Kopā: 488 km

Parādīsies pirmie
akmeņu ceļi, arī pirmās nopietnās smiltis, bet kopumā – bezceļš. Posms
pilns ar lamatām – gan ceļu, gan navigācijas ziņā.

5. posms –
trešdiena, 7. janvāris
Neukena – Sanrafaela

Pārbrauciens: 173 km
Ātrumposms: 506 km
Pārbrauciens: 84 km
Kopā: 763 km

Lai arī posma beigu
daļā horizonts atklās Kordiljeru kalnu grēdas, sportistiem tās aplūkot nebūs
laika. Pa ceļam būs tuksnesis ar kāpām un citiem jau sen apgūtiem elementiem.

6. posms –
ceturtdiena, 8. janvāris
Sanrafaela – Mendosa

Pārbrauciens: 76 km
Ātrumposms: 395 km
Pārbrauciens: 154 km
Kopā: 625 km

Posma sākuma daļā
tuksnesis ar pamatīgām kāpām, taču uz beigām braukšana nebūs tik sarežģīta.
Interesanti, ka, tuvojoties finišam un Andu kalnu pakājes pauguriem
(noniecinošs apzīmējums!), parādīsies nelielas ūdenskrātuves jeb lielas peļķes,
kurām būs jātiek pāri – cerībā pārāk nesamērcēties.
7. posms – piektdiena, 9.
janvāris
Mendosa – Valparaiso

Pārbrauciens: 80 km
Ātrumposms: 419 km
Pārbrauciens: 317 km
Kopā: 816 km

Sportisti šķērsos
Argentīnas un Čīles robežu. Lai gan visapkārt būs pamatīgas kalnu grēdas,
braukšanas ātrumu krietni ietekmēs tuksnesis un kāpas. Vēl pirms robežas
šķērsošanas dalībnieki būs uzrāpušies trīs kilometru augstumā virs jūras līmeņa.
Uz mirkli parādīsies arī Andu augstākā virsotne – gandrīz 7 kilometrus augstā
Akonkagva. Taču – jau atkal – sportisti to neredzēs, nebūs laika.

8. posms –
svētdiena, 11. janvāris
Valparaiso – Laserena

Pārbrauciens: 245 km
Ātrumposms: 294 km
Pārbrauciens: 113 km
Kopā: 652 km

Pēc Klusā okeāna
krastā pavadītās brīvdienas pirmais posms būs salīdzinoši viegls, taču tiek piebilsts,
ka pa vidējas sarežģītības kalnu ceļiem līderiem būs iespēja iegūt mazāk, bet
kļūdas gadījumā – daudz zaudēt.

9. posms –
pirmdiena, 12. janvāris
Laserena – Kopjapo

Pārbrauciens: 88 km
Ātrumposms: 449 km
Pārbrauciens: 0 km
Kopā: 537 km

Sportistus testēs
pasaules sausākais tuksnesis Atakama. Gribējāt kāpas – lūdzu, pilna
programma! Turklāt tuksnesi brīžiem nomanīs akmeņi, kas dažkārt palīdzēs, jo
būs, pret ko atspiesties, taču pārgalvīgākajiem akmeņi smiltīs var izrādīties
īstas lamatas. Posms kopumā sagādās mainīgus ceļa un bezceļa apstākļus.
10. posms – otrdiena, 13.
janvāris
Kopjapo – Kopjapo

Pārbrauciens: 20 km
Ātrumposms: 666 km
Pārbrauciens: 0 km
Kopā: 686 km

Šis tiek dēvēts par
sacīkstes grūtāko ātrumposmu, un sportistiem būs iespēja pašiem sev pierādīt,
ka 13. datums ir vai nu ļoti veiksmīga, vai ļoti slikta diena. Joprojām mainīgs
segums, taču ar pamatīgām kāpām brauciena beigu daļā. Zinātāji skaidro, ka šajā
laikā tuksnesī valdīs liela svelme, kas padara neprognozējamu smilšu uzvedību.
Ko tas nozīmē? Rallisti pārbaudīs, tad zinās stāstīt!

11. posms –
trešdiena, 14. janvāris
Kopjapo – Fjambalā

Pārbrauciens: 20 km
Ātrumposms: 215 km
Pārbrauciens: 445 km
Kopā: 680 km

Dalībnieki
atgriezīsies Argentīnā, bet posma laikā pilnībā varēs izpausties stūrmaņu
talants – navigācija būs sarežģīta. Kopumā šis būs smags brauciens augstu
virs jūras līmeņa. Ja paveiksies, rallijreida dalībniekiem būs iespēja izbaudīt
tā saukto Bolīvijas ziemu – puteni un sniegu vasaras vidū! Pēc kalniem –
tuksnesis, kas ļoti atgādinās Mauritānijā piedzīvoto.
12. posms – ceturtdiena, 15.
janvāris
Fjambalā – Larjoha

Pārbrauciens: 4 km
Ātrumposms: 253 km
Pārbrauciens: 261 km
Kopā: 518 km

Galvenais noteikums –
mācēt taupīt tehniku. Brauciens pa dažādām kāpām var likt lādēties par
sacīkstes nosacījumiem, jo Fjambalā bivokā tehniskās palīdzības brigādes netiks
ielaistas, līdz ar to sportistiem būs jātiek galā pašu spēkiem, ja būs jārisina
tehnikas izturības jautājumi.

13. posms –
piektdiena, 16. janvāris
Larjoha – Kordova

Pārbrauciens: 161 km
Ātrumposms: 545 km
Pārbrauciens: 47 km
Kopā: 753 km

Posms, kas noteikti
piesaistīs vietējo līdzjutēju uzmanību – viņu visapkārt būs ļoti daudz.
Posms, kas no sportistiem prasīs ļoti nopietnu fizisko izturību. Pasaules kausa
dalībniekiem apvidus būs puslīdz zināms, jo šeit notiek viens no seriāla
posmiem. Ātrs, bet sarežģīts brauciens, turklāt tikai dienu pirms finiša!

14. posms –
sestdiena, 17. janvāris
Kordova – Buenosairesa

Pārbrauciens: 224 km
Ātrumposms: 227 km
Pārbrauciens: 341 km
Kopā: 792 km

Kaut arī pēdējais
posms, tas vienalga liks pamatīgi koncentrēties. Šķietami aiz muguras būs
sarežģītās kāpas un smiltis, klintis un kalni. Taču tieši atslābināšanās
vietējos līdzenumos var būt lamatas, kurās viegli iekrist, bet dārgi samaksāt.
Taču tie, kas tiks līdz finišam, būs uzvarētāji. Vienalga, kurā pozīcijā
sasniegts finišs!

Viesturs SAUKĀNS

FOTO

Saukāns+Zariņš
(blakus)

Vecais duets. Kaut arī abi Dakaras projektos piedalījušies
visdažādākajās stūrmaņu, pilotu un komandas direktoru kombinācijās, Māris
Saukāns un Didzis Zariņš šķiet leģendārākais tandēms!

Āzis+Princis

Pieredzējušākie. Jānis Āzis un Ainārs Princis ir Dakarā
visbiežāk finišējušie latvieši. Stabilitāte un miers līdz šim bijis viņu
spēcīgākais ierocis

Atkal viens Vinters. Tikpat negaidīta kā Dakaras rallija
pārcelšanās uz Dienvidameriku ir viena Vintera starts šajā sacīkstē. Šoreiz,
kamēr brālis Jānis ārstēs muguras traumu un par braukšanu domāt īsti
nedrīkstēs, startēs Einārs Vinters Visas – Jura foto

Komanda. Rīgas Rallijreidu komanda
2007. gadā labā noskaņojumā atvadījās no Dakaras un Rozā ezera. Kas dzeltenos
sagaidīs otrā pasaules malā?

OSCars

Trešais Osis. Latvijas automobiļu ekipāžas apgādājušās ar OSCar O3 mašīnām. Kā tās izturēsies pret
kalniem un retināto gaisu?

Riga RRT foto