Prezidentu godinot
Māris Auseklis Dāle
4.09.1939.—19.02.2012.
Kopš šā gada 19. februāra pusnakts Latvijas vindsērfinga tēvs Māris Dāle sērfo mums nezināmos vējos. Būtībā tas nav nekas pārsteidzošs, jo viņam vienmēr paticis atklāt ko jaunu.
Ķīšezers, mūžīgā viļņu un vēju kustība Mežaparka puikam bija atklājums pašam priekš sevis. Māris Dāle vairāk centās atklāt kaut ko jaunu citiem. Piecdesmito gadu beigās viņš bija viens no pirmajiem jaunās olimpiskās klases Finn burātājiem Latvijā. Tolaik sapnis par līdzdalību olimpiskajās spēlēs šķita pilnīgi nereāls. Bet tāda jau ir sapņa būtība — būt pāri realitātei. Māris savām acīm bija redzējis, kā plīvo Latvijas karogs, un kopā ar tēvu vērojis Sarkanās armijas lidmašīnas, kas bombardē Rīgu.
Viņš bombardēja ledu. Vispirms ar klasisko XV kvadrātmetru monotipa ledusjahtu. Pēc tam nāca atklāsme — ir kaut kas pilnīgi jauns, vienkāršs, ātrs un oriģināls. Kopā ar Juri Kreigeru 1969. gadā tika uzbūvētas Latvijā pirmās, tagad pasaulē vispopulārākās — DN klases ledusjahtas. Tā paša gada pavasara sākumā abi arī piedalījās pirmajās PSRS meistarsacīkstēs Tallinā, tikai tehniskas kļūmes dēļ paliekot blakus pjedestālam.
Bet visspožāk sapnis realitātē uzplaiksnīja septiņdesmito gadu vidū, kad Māris Dāle Latvijā iniciēja vindsērfinga izplatību. Tajā laikā oficiālajā padomju sabiedrībā nedrīkstēja būt ne kungu, ne dāmu, visi bija tikai biedri vai biedrenes. Bet Māris Dāle mums kļuva par Prezidentu. Ne tikai tāpēc, ka viņš organizēja pirmās vindsērfinga regates, kurās, protams, pats piedalījās, vai Burāšanas federācijā vadīja Vindsērfinga komisiju. Viņš bija Prezidents pēc būtības. Ar plašu domu, ideju vērienu un mērķiem.
Viņš urdīja, bakstīja un kurināja. Katram sērfinga pionierim bija ne tikai jāburā pašam, bet arī jāpiesaista citi, organizējot savas regates. Lielā mērā pateicoties Prezidentam, radās leģendārās Usmas, Kāla, Burtnieka vai Vītolregates. Astoņdesmito gadu beigās vienā regatē izsērfoja vairāk nekā 300 Prezidenta pavalstnieku.
Māris Dāle iedvesmoja uzrakstīt sērfinga manifestu Mūžīgiem laikiem, kura pirmais postulāts — sērfings ir ceļš uz neatkarību domās un dabā — precīzi raksturo pašu Prezidentu. Starp citu, šis dokuments tika pieņemts publiskā sapulcē 1988. gada pavasarī, kad šādi vārdi gluži pamatoti tika uzskatīti par bīstamiem padomju iekārtai. Vasarā Māris Dāle bija starp tiem, kas parakstīja Aicinājumu atjaunot Latvijas Olimpisko komiteju.
Attīstot sērfošanas ideju, Prezidents uzbūvēja arī pirmo snovborda dēli Latvijā.
Pēc izglītības Māris Dāle bija arhitekts. Pēc būtības — mākslinieks, pēc nodarbošanās — dizainers. Padomju laikā viņš dizainēja Rīgas aerosolu fabrikas produkciju. Māris Dāle ir daudzu sporta plakātu autors. Ikdienā visu acu priekšā ir viņa veidotais LMT logo.
Māra tēvs filozofs Pauls Dāle bija viens no tiem zinātņu vīriem, kas dibināja Latvijas Universitāti. Viņa vectēvam kā vecākajam Vienības brauciena dalībniekam savulaik roku spieda Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Arī Mārim Dālem pēdējās sacensības bija Vienības brauciens. Pagājušajā septembrī, jau cīnoties ar slimību.
Viņam patika vērot saullēktus, kad vēji mostas. Tikai retais zināja, ka mūsu Prezidenta otrais vārds ir Auseklis. Vēl vasarā viņš bija mums konkurents regatēs.
„Tagad es sērfoju domās,” februāra sākumā teica Prezidents. Viņš jau gatavojās startam mums nezināmos vējos.
Sērfinga pionieru vārdā Dainis Caune
