Ir doma…
Liepājniekiem noteikti populārākie sporta veidi ir futbols, basketbols, autorallijs, hokejs, varbūt arī florbols, bet… Tikai vindsērfingā pilsētā, kurā piedzimst vējš, pēdējo sešu gadu laikā notikuši divi pasaules un četri Eiropas čempionāti! Neapšaubāmi, arī šie veiksmīgi sarīkotie forumi ietekmēja to atzinību, kas Liepāju noteica par Eiropas sporta pilsētu.
Burātājs burātāja dēls — Jānis Jēkabsons, kura tēvs (Arnis Jēkabsons) pirms gandrīz 40 gadiem bija viens no vindsērfinga pionieriem Latvijā un Liepājā. Personības izsaka ja ne gluži visu, tad noteikti — daudz. Šis ir tas gadījums. Savulaik kopā ar domubiedriem dibinājis Liepājas vindsērfinga klubu Rietumkrasts, Jānis Jēkabsons jau vairākus gadus vada Latvijas Vindsērfinga asociāciju un ir tiešs iniciators tam, par ko entuziasti kādreiz varēja sapņot, tikai ļoti vieglprātīgā noskaņā nonākuši — Liepājas stingrajos vējos, jūsmojot par izcili balto pludmales smilti, cīnās visas pasaules vindsērfinga elite!
No pāris desmit dalībniekiem 2009. gada Eiropas čempionātā Raceboard klasē līdz pusotram simtam, kas 2012. gadā cīnījās prestižajā Formula Windsurfing pasaules čempionātā, un 300 sērfotājiem šīsvasaras Eiropas čempionātā jauniešiem Techno 293 klasē, dalībnieku skaita ziņā beidzot pārspējot līdz tam lielāko regati Usmā, kas tālajā 1988. gadā pulcēja 284vējdēļotājus, turklāt galvenokārt vietējos. Tāda ir Jēkabsona iniciēto starptautisko pasākumu bilance. Kāpēc tāds atvēziens? „Mans mērķis ir attīstīt vindsērfingu Latvijā, Liepājā. Redzot šādu atraktīvu un košu pulku darbojamies pludmalē, dažs vietējais sagribēs pievienoties un aizies uz mūsu vai kādu citu klubu pieteikties. Tā ir šo pasākumu pievienotā vērtība,” pamato Jānis Jēkabsons. „Ja iepatiksies, viņš atvedīs līdzi kādu draugu, palielīsies paziņām skolā. Mans mērķis ir 60 cīnīties gatavi jaunieši uz starta līnijas Latvijas čempionātā.”
— Cik patlaban plata ir jauniešu starta līnija Latvijā?
— Kādi četrdesmit jau varētu nostāties, bet ne tuvu visi būs gatavi nopietnai regatei. Liepājā vien saskaitīsim aptuveni 30 jauniešus, bet daudzi vēl ir tikai vindsērfinga pamatu apgūšanas stadijā.
— Pasakainā Liepājas pludmale ir piemērota tikai prasmīgiem sērfotājiem. Tā tomēr ir atklātā jūra, turklāt valdošie vēji uz piekrastes sēkļiem saceļ pieklājīgas bangas, kas apmācību padara neiespējamu…
— Eiropas un pasaules čempionātos piedalās stiprākie. Pirms sacensībām par šiem jautājumiem runāju ar Francijas, Itālijas, Izraēlas treneriem. Viņiem nebija nekādu iebildumu, holandieši vispār bija sajūsmā, jo viņi Ziemeļjūrā trenējas ļoti līdzīgos apstākļos. Tiesa, sacensības jaunākajā U-15 grupā mēs pārcēlām uz Karostas akvatoriju, kas ierobežota ar moliem, kur arī bāzējas mūsu klubs un kur galvenokārt notiek treniņi.
— Pasaules un Eiropas čempionātu galvaspilsētas pludmalē tomēr derētu kāds neliels aizsargmols, kas nodrošinātu rāmu ūdeni un vieglāku ieburāšanu jūrā…
— Liepājai ir izstrādāta pludmales attīstības vīzija. Tajā sērfingam vieta paredzēta, bet, kad sāksies tās realizācija, nav ne jausmas.
Rietumkrastspatlaban atrodas ostas teritorijā. Ja atnāks investors ar lielu naudu un gribēs būvēt beramkravas termināli, mums būs jāaizvācas. Tāpēc plānojam citā Karostas galā jahtklubu, kurā bez vindsērfinga tiktu kultivētas arī citas burāšanas klases. Arī topošajiem sērfotājiem burāšanas pamatus vispirms derētu apgūt ar mazajām Optimist jahtiņām.
— Cik jahtklubu kādreiz bija Liepājā?
— Pieci. Bet tie visi atradās pie Liepājas ezera, kas vairs nav burājams. Runā, ka Liepājas metalurga notekūdeņi radīja šo piesārņojumu, kas veicināja milzīgā ezera aizaugšanu.
— Kur jaunieši Latvijā var sākt nodarboties ar vindsērfingu?
— Ķīšezerā — klubā360 un Jaunciema Jahtu ostā, kur pasaules vicečempiona Jāņa Preisa vadībā darbojas sporta skolas Rīdzene nodaļa un Latvijas olimpiskās burāšanas sporta skolas filiāle… Rīgas HES ūdenskrātuvē — klubā Kambīze, Pāvilostā — Spinout un Liepājas Rietumkrastā — Latvijas olimpiskajā burāšanas skolā.
— Vindsērfings būtībā ir ļoti daudzveidīgs…
— Latvijā sacensības notiek Raceboard, Atklātajā, Formula Windsurfing, jauniešu Techno klasēs, kā arī slalomā un vēl viļņu braukšanā. Ir vairāki puikas, kas nodarbojas arī ar vindsērfinga frīstailu. Ģenerāli šis mums bija jauniešu gads, par to domājām, veidojot arī publicitāti.
— Tomēr panākumi lielāki lieliem cilvēkiem. Jānis Preiss Formula Windsurfing kļuvis gan par pasaules vicečempionu absolūtajā vērtējumā, gan čempionu Master grupā, pērn Raceboard pasaules meistarsacīkstēs uzvarēja Vita Matīse, šogad — par čempioni kļuva Ilona Dzelme-Grīnberga, kurai pērn tika sudrabs… Kā vērtē mūsu jauniešu sniegumu Eiropas čempionātā Liepājā?
— Viņi mani mazliet apbēdināja. Nebija gatavi savai mājas regatei. Puišiem neviens neiekļuva Zelta flotē jeb labākajos piecdesmit, kas cīnās par tituliem. Arī meitenēm Liepājas vilnis sagādāja grūtības. Jā, Ketija Birzule izcīnīja sudrabu, bet Techno Plus konkurencē, kur ar šiem vējdēļiem var startēt tie, kas jau pārsnieguši jauniešu gadus.
— Techno Plus šķiet jauns termins…
— Ir arī Techno Open. Principā Techno ir jauniešu klase vecumam līdz 17 gadiem, bet, ja juniors svarā nav diez ko pieņēmies un negrib pāriet uz kādu pieaugušo klasi, jo šajā notiek daudz sacensību, ir regulārs tusiņš, viņš ar to pašu 7,5 kvadrātmetru buru var turpināt burāt šajā pašā klasē, bet tikai Open konkurencē. Techno Plus var izmantot smagāki sērfotāji līdz sirmam vecumam, jo tiek lietotas lielākas — 8,5 kvadrātmetru — buras un spuras.
— Starptautiskajā un arī Latvijas vindsērfingā eksistē loģiska sistēma. Masveidīga jauniešu klase Techno, no kuras viegli pāriet uz jebkuru pieaugušo vējdēļu klasi, olimpisko RS:X ieskaitot. Bet Latvijā tieši olimpiskais dēlis nav populārs!
— Olimpiskā klase ir ļoti dārga, lai tajā pretendētu uz vērā ņemamiem rezultātiem, jāburā divsimt dienas gadā un regulāri jāpiedalās lielajās starptautiskajās regatēs. Tam nepieciešams 50—60 tūkstošu eiro liels gada budžets. Bez valsts pasūtījuma vecākiem to grūti pavilkt. Ketija Birzule nopietni domā par olimpisko regati, Kristapu Keidānu stutējam, cik tik spējam. Neesam metuši plinti krūmos.
— Kas Liepājā vindsērfingā būs nākamgad?
— Doma ir. Tā saistīta ar Eiropas mēroga ūdenssporta festivālu, kurā varētu būt iekļauta Techno Plus klase, airu dēļi, Bic Open mazo jahtu klasīte. Bet pagaidām tā ir tikai doma. Man parasti ir tā, kad organizēju kādu pasākumu, domāju — nekad dzīvē vairs! Kad tas iet uz beigām, sāku prātot: bet ko darīsim nākamvasar?
Liepājas tests. Eiropas čempionātā U-17 konkurencē puišiem visas godalgas izcīnīja francūži, jaunietēm prasmīgākās bija Itālijas, Izraēlas un Francijas sērfotājas. No latvietēm visaugstāko — 28. — vietu izcīnīja liepājniece, Latvijas Jaunatnes olimpiādes čempione Aleksandra Kaupa
Foto: Ivo Blūms
Jo jaunākas, jo labāk.U-15 konkurencē astoņpadsmitā finišēja rīdziniece Elizabete Meņģele (attēlā), deviņpadsmitā — Annija Punte
Foto: Ivo Blūms
