Lauris no sportiskas ģimenes
Lauri Iecelnieku laukumā var viegli pamanīt.
Viņš emocionāli līdzdzīvo katram savam uzbrukumam un katrai savai darbībai
aizsardzībā. Šosezon kluba Lāse-R
rindās viņš aizvadījis vairākas spožas spēles, bet novembrī tika atzīts par Schenker līgas labāko spēlētāju.
– Kā izvēlējies volejbolu par savu sporta veidu
– Nāku no sportiskas ģimenes. Mans tēvs ir
demitcīņnieku treneris. Arī vecākais brālis bija aktīvs sportotājs. Tāpēc mana
piesaiste šai nodarbei ir vairāk nekā pašsaprotama. Turklāt bērnību un jaunības
pirmos gadus pavadīju Murjāņos. Loģisks ir jautājums, kāpēc par savu veidu
neizvēlējos vieglatlētiku. Atklāti sakot, aizmirsies, kā tas īsti notika pašā
sākumā, taču jau pēc volejbola izvēles gribēju iet pašam savu ceļu, kaut ko
sasniegt saviem spēkiem. Ja sāktu trenēties vieglatlētikā pie tēva, varbūt mans
ceļš sportā būtu bijis vieglāks, taču, izvēloties volejbolu, vairāk gribēju
paļauties pats uz sevi.
– Novembrī tikāt atzīts par Schenker
līgas labāko volejbolistu. Kura spēle jums pašam šķiet labākā šajā sezonā?
– Tas bija Eiropas Challenge kausa izcīņas mačs pret Polijas klubu Asecco Resovia SSA. Lai arī zelta setā
sāncenšiem piekāpāmies, pamatspēlē izcīnījām uzvaru ar 3:2.
– Jūsu labākās spēles ir jau aiz muguras vai vēl tikai būs?
– Noteikti vēl viss būs. Jācenšas, lai dzīvē
līkne ietu uz augšu. Viss ir paša spēkos.
– Kura izcīnītā vieta kopā ar Lāsi-R
jūs apmierinās Latvijas čempionātā un Schenker
līgā?
– Latvijas čempionātā lielākais mērķis ir
iekļūšana finālā, bet pēc tam visu spēku atdošana cīņai par uzvaru. Šosezon ir
četras spēcīgas komandas, kas pretendē uz valsts čempionu godu – Lāse-R, Elvi/Kuldīga, Biolars/Ozolnieki
un SK Rīga, tāpēc cīņa par pirmo
vietu solās būt ļoti saspringta un grūta. Schenker
līgā mērķis varētu būt iekļūšana labāko četriniekā.
– Kas pietrūka Latvijas kausa izcīņas finālā pret Ozolnieku komandu, kura
uzvarēja Lāsi-R četros setos?
– It kā bijām pat labākā situācijā, jo pēc
saspringtā pusfināla mums bija nedaudz vairāk laika, lai atjaunotu spēkus. Tomēr
Ozolnieki aizvadīja vienu labākajām spēlēm šajā sezonā. Ja izdotos uzvarēt
ceturtajā setā, piektajā vajadzētu izpausties sāncenšu nogurumam, taču līdz tam
neizdevās nonākt.
– Ko domājat par iespēju spēlēt kādā ārzemju klubā?
– Gribētu spēlēt tepat Latvijā. Taču
volejbola kvalitāte pie mums ir tāda, kāda nu reiz tā ir. Labi spēlētāji ātri
vien pazūd no mūsu valsts klubiem. Domāju pēc šīs sezonas izskatīt iespējamos
variantus. Tad jau redzēs, kā būs.
– Arvien vairāk leģionāru ierodas Latvijas klubos. Tas ir labi vai slikti?
– Tas noteikti ir labi, jo uzlabo pašmāju
volejbola kvalitāti. Skatītājiem ir iespēja pavērot labus spēlētājus. Savukārt
Latvijas volejbolistiem ir nopietnāk jācīnās par vietu sastāvā. Leģionāru
lielāka klātbūtne paceltu gan meistarības latiņu klubos, gan arī vairāk
popularizētu mūsu sporta veidu. Tad arī pašmāju perspektīvie jaunieši varbūt
vairāk izvēlētos tieši volejbolu kā savu sporta veidu, jo šobrīd lielākā daļa
gara auguma jauno spēlētāju priekšroku dod basketbolam, kur ir izveidota
sistēma, kā no sporta skolas nokļūt līdz profesionālajam klubam. Savukārt
volejbolā junioru vecumā ir ļoti grūti iekļūt kādā no labākajām komandām. Atliek
vienīgi iespēja no rīta strādāt vai mācīties, bet vakaros trenēties. Tā uz
laiku apstājas izaugsme.
– Vai paralēli volejbolam arī mācāties?
– Mēģinu studēt neklātienē tieslietas
biznesa augstskolā Turība. Esmu
aizcīnījies līdz otrajam kursam.
– Kā pavadāt no volejbola un mācībām brīvos brīžus?
– To nemaz nav tik daudz. Aizbraucu pie
vecākiem uz Murjāņiem, vai arī aizeju uz kādu kino seansu. Visu laiku lielākoties
aizņem treniņi un spēles. Ļoti labprāt kopā ar draudzeni laukos cepam gaļu un
izmantojam pirts dotās iespējas.
– Šobrīd esat kļuvis par rīdzinieku?
–
Tā iznāk.
–
Ar kuru no kluba komandas biedriem vislabāk saprotaties?
–
Droši vien ar tiem, kuri komandā
ir ilgāku laiku – ar cēlāju Māri Vensbergu, ar Armandu Celitānu. Komandā mums
ir ļoti labs mikroklimats. Starp spēlētājiem un treneriem valda labas
attiecības.
– Kādas tās veidojās ar abiem Lāses-R
leģionāriem?
– Tāpat kā ar pašmāju spēlētājiem. Tiesa, viens
no viesspēlētājiem – serbs Jovans Vukanovičs – pēc treneru lēmuma jau ir
aizsūtīts mājās. Savukārt otrs -amerikānis Alans Vinss – ir labs palīgs un
centīgs volejbolists. Viņam gan laikam ir nedaudz neierasti iejusties Latvijas
vidē, taču Alans ir labs spēlētājs, atraisīts un interesants arī sadzīvē.
Vizītkarte
Lauris Iecelnieks
volejbolists
Dzimšanas gads 1982. gada 7. novembris
Augums, svars 1,95
m, 90 kg
Profesija volejbolists
Ampluā uzbrucējs
Klubs Lāse-R
Jānis
ERENBERGS
