Londonas augusta un Jelgavas septembra efekts
Latvijas volejbolam šī bija lieliska vasara, jo pirmo reizi sporta spēļu komanda izcīnīja olimpiskās medaļas. Mārtiņa Pļaviņa un Jāņa Šmēdiņa Londonā iesākto bronzas panākumu stafeti pārņēma arī trenera Raimonda Vildes vadītā Latvijas valstsvienība, kas septembrī sekmīgi aizcīnījās līdz 2013. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīra izšķirošajai kārtai.
Uz jautājumu, ko sporta veidam kopumā atnesīs šis popularitātes un panākumu vilnis, sarunā ar žurnālu Sports atbild Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidents Almers Ludviks.
— Vai varētu teikt, ka Latvijas pludmales volejbola bronzas medaļas ir labs iesākums kaut kam lielākam šajā sporta veidā?
— Vispirms vēlos citēt Mārtiņu Pļaviņu: „Neticami, neticami, neticami!”. Pamazām arvien vairāk izprotam Londonā notikušo, analizējam panākumu. Iespējams, ka tās bija smagās smiltis, kur puišiem vieglāk pārvietoties. Savs iespaids bija vējam, kas staigāja pa stadionu. Ja vēja nebija, sāncenši varēja izmantot spēka serves.
Šajā olimpiskajā ciklā LVF līdzdarbojās organizatoriski, jo finansējumu pludmales volejbolam nodrošināja Latvijas Olimpiskā vienība un pašu spēlētāju piesaistītie līdzekļi. Prieks, ka sadarbībā ar Latvijas Olimpisko komiteju gan Volejbola, gan Riteņbraukšanas federācija no valdības saņems Ls 50 000 jaunatnes sporta attīstībai. Gada beigās tiks apstiprinātas arī naudas prēmijas, no kurām daļu saņems arī LVF. Iespējams, ka arī kāda cita pilsēta atvēzēsies pludmales volejbola halles celtniecībai. To esot apsprieduši pilsētu mēri Rīgas svētkos.
Norises pludmales volejbolā jau sākušas ietekmēt klasiskā volejbola noteikumus. FIVB kongresā pēc Londonas spēlēm tika spriests par to, ka serves uzņemšanu vairs neatļaut uz pirkstiem, bet gan tikai ar sitienu no apakšas. Mērķis ir skaidrs — lai bumba ilgāk turētos gaisā, izspēles būtu ilgākas. Tā ir tikai viena nianse, ar kuru pludmales volejbols iekaro līdzjutējus. Londonā varēja pārliecināties, ka arī pilsētas centrā var radīt lielisku atmosfēru šā sporta veida sacensībās. Vienmēr esam izvērtējuši iespējas kādu lielāku starptautisko turnīru sarīkot arī Latvijā. Ja mūsu abi dueti jau automātiski nebūtu nodrošinājuši ceļazīmes uz Londonu, tad mēs turpinātu sarunas ar Eiropas Volejbola konfederāciju (CEV) par Kontinentālā kausa fināla uzņemšanu.
— Mārtiņš Pļaviņš un Jānis Šmēdinš nākamsezon kopā nespēlēs. Vai LVF ir apsvērusi savu pozīciju attiecībā par pludmales volejbolistu finansējumu no LOV puses?
— Vienmēr esam līdzdarbojušies, lai pludmales volejbolisti saņemtu LOV atbalstu. Svarīgākais arguments ir rezultāti. Pašreiz skaidrs, ka bronzas pāris kopā nespēlēs, bet par pārējiem duetiem vēl grūti spriest. LOV turpmāk vadīs Einars Fogelis, un federācijas pārstāvji tiksies ar viņu, izrunās sadarbību nākamajā olimpiskajā ciklā. Cik zināms, arī LOV iecerējusi izmaiņas savā darbībā, kas skartu gan finansējuma sadales, gan sportistu izvēles principus. Darbs šajā jomā vēl ir priekšā, taču skaidrs ir viens, ka LVF no spēka pozīcijām neiejauksies pludmales volejbola duetu veidošanas procesā.
— Ņemot vērā Latvijas valstsvienības panākumus 2013. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijā, pavasarī varētu rasties situācija, kad kāds spēlētājs jārauj uz divām pusēm.
— Pavasarī un rudenī pludmales un klasiskā volejbola kalendāri pārklājas, taču pamazām arvien vairāk notiek spēlētāju specializācija. Piemēram, Mārtiņš Pļaviņš šoziem vairs nebūs redzams volejbola zālē, visu laiku veltot Turcijas čempionātam. Lielākās neskaidrības varētu būt ar Jāņa Šmēdiņa piesaisti klasiskā volejbola aktivitātēm.
NO BRAZĪLIJAS LĪDZ MURJĀŅIEM
— Kādi varētu būt primārie virzieni finansējumam jaunatnes pludmales volejbola attīstībā?
— Andris Blaka un Egīls Cīrulis īstenoja Brazīlijas projektu Rīgā. Protams, grūti ir konkrēti izvērtēt Brazīlijas devumu pludmales volejbola attīstībā, taču par tās efektu šaubu nav. Brazīlija nodrošina visu gadu gan treniņus dažāda līmeņa pludmales volejbolistiem, gan arī sekmīgi tiek īstenots Bērnu pludmales volejbola akadēmijas darbs. Straujākai sporta veida attīstībai varētu traucēt treneru trūkums, taču pēc šīs vasaras arvien vairāk klasiskā volejbola treneru pievēršas pludmales volejbolam. Paralēli tiek domāts arī par duetu izveidi, treniņiem smiltīs.
— Volejbola panākumi ir kļuvuši par iemeslu kādu jaunu volejbola grupu atklāšanai sporta skolās?
— Lielākais darbs saistījās ar Rīgas Volejbola skolas darbības sakārtošanu. Par RVS direktori kļuvusi Ieva Valbe. Rīgas domē izveidota speciāla komisija, kurā notiek darbs jaunatnes sporta sakārtošanā galvaspilsētā. Līdz ar to kopā ar RVS vadību esam sprieduši par šīs sporta skolas attīstību, stratēģiju. RVS rindas papildinājuši vairāki treneri. Strauji attīstās arī Minusas Volejbola skola. Joprojām neesam tikuši skaidrībā par volejbola vietu Murjāņu sporta ģimnāzijā. Valsts varētu ieguldīt līdzekļus MSĢ, taču nav līdz galam skaidra jaunā struktūra, prioritāriem sporta veidi. Sporta spēlēs nepietiek ar dažiem audzēkņiem, pilnvērtīgam treniņu procesam nepieciešams daudz vairāk cilvēku. Iespējams, ka volejbola internātu būtu labāk veidot kādā citā pilsētā. Murjāņos liela problēma varētu būt arī treneru izmitināšana, jo daudzi dzīvokļi un mājas, kuras iepriekš izmantoja ģimnāzija, ir privatizētas. Līdz ar to var piesaistīt trenerus, kuri dzīvo salīdzinoši netālu.
VĪRI UZVAR, DĀMAS ATDZIMST
— Ja pirms Londonas olimpiskajām spēlēm klusībā tika cerēts uz lieliem sasniegumiem, tad Latvijas valstsvienība klasiskajā volejbolā pratusi pārsteigt, nokļūstot divu maču attālumā no Eiropas čempionāta finālturnīra.
— Jau pagājušajā gadā Latvijas volejbolisti apliecināja, ka vairs tikai nedaudz pietrūkst līdz nozīmīgiem panākumiem. Līdz šim cīnījāmies, taču vienmēr galotnēs zaudējām volejbola grandiem. Vispirms bija jāiegulda darbs, lai izveidotu izlasi par vienotu komandu, radītu atmosfēru. Tam izdevās pielikt klāt apmēram divu mēnešu sagatavošanās posmu ar līdzdalību trijos turnīros. Latvijas izlase pamazām iekarojusi vietu Eiropas volejbolā — arvien vairāk saņemam piedāvājumu par pārbaudes turnīriem un spēlēm. Šovasar aizbraucām uz Grieķiju, Beļģiju, kā arī jau tradicionāli — uz Igauniju.
Cerējām, ka kvalifikācijas turnīra otrā posma otrās kārtas spēles Jelgavā mums varētu būt nozīmīgas. Jau pēc tam Latvijas—Spānijas izšķirošā cīņa par otro vietu grupā tika nosaukta par Latvijas volejbola šā gadsimta spēli. Tik augstvērtīgu volejbolu pašu mājās ilgi nebija gadījies redzēt. Prieks, ka Jelgava pamazām kļuvusi par savdabīgu mūsu volejbola centru. Tas nebūtu iespējams bez pilsētas mēra Andra Rāviņa atbalsta. Pilsēta šosezon sniegs arī lielāku atbalstu Biolaram, jo ne velti komandas jaunais nosaukums būs Biolars/Jelgava. To visu papildina Zemgales olimpiskā centra sporta zāle, kur augsti griesti, gandrīz 3000 skatītāju vietu, kas nodrošina iespēju rīkot arī starptautiskas sacensības. Nākamā gada janvārī tieši Jelgava uzņems arī 2013. gada Eiropas jauniešu čempionāta kvalifikācijas spēles. Rīgā šādu iespēju praktiski nav, jo Arēnas Rīga izmantošana vismaz pašreiz nav lietderīga un finansiāli izdevīga.
— Vai jau tiek domāts par to, kā Latvijas izlase sagatavosies izšķirošajai cīņai par ceļazīmi uz Eiropas čempionātu?
— Skaidrs, ka spēlēm jau pēc sezonas beigām ir sava specifika. Galvenais, lai mūsu volejbolistiem izdotos izvairīties no traumām un visi labākie būtu ierindā. Kādu nedēļu pirms brauciena uz Turciju mūsu izlase vēl startēs 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikācijas turnīra otrajā posmā, šādi tiekot pie papildu iespējas pārbaudīt spēkus.
— Pēc astoņu gadu pārtraukuma arī sieviešu izlase atgriezusies starptautiskajā apritē. Kā vērtējams šis starts?
— Pirms četriem gadiem, kad sāku darbu LVF prezidenta amatā, viens no uzdevumiem bija atjaunot sieviešu izlases darbību. Pamazām tas tika paveikts, atradām trenerus, izvērtējām spēlētājas, kuras varētu iekļauties šajā komandā. Labi, ka izmēģinājām. Tikai šādi varējām pārliecināties, ka jaunās paaudzes volejbolistes pagaidām vēl nav pilnībā gatavas veidot izlasi. Palīgā nāca pieredzējušākās volejbolistes, klātienē sniedzot meistarklasi jaunākajām kolēģēm. Uz 2014. gada pasaules čempionāta kvalifikāciju komanda netiks pieteikta, taču darba virziens ir skaidrs. Jaunatnes izlasēs un Minusas Volejbola skolā jāizaudzina spēlētājas, kuras ir gatavas valstsvienības līmenim. Protams, netrūkst meistarīgu volejbolistu, taču viņas studē ASV un septembrī viņu Latvijā vairs nav.
Skaidrs, ka arī sieviešu pludmales volejbolā nepieciešama paaudžu maiņa, jo Ineses Jursones un Ingunas Minusas pēdējais mēģinājums tikt uz olimpiskajām spēlēm nebija sekmīgs. Pagaidām līdzvērtīgu aizstājēju šim duetam nav, taču ir spēlētājas, kuras pēc kāda laiciņa varētu pretendēt uz līdzdalību pludmales volejbola pasaules apritē.
UZ KRIEVIJU BEZ MILJONA NEVAR
— Pirmās spēles aizvadītas arī Latvijas uu Igaunijas čempionātā — Schenker līgā. Joprojām startē četras mūsu un sešas igauņu komandas. Kā vērtējams klubu volejbols?
— Iespējams, ka šajā sezonā Latvijas vadošo klubu sastāvi būs stabilāki, spēlētāji mazāk mainīsies. Ir pietiekams skaits jauno talantu, kuri papildinājuši šo četru komandu sastāvus, Schenker līgā tiekot pie iespējas gūt vērtīgu pieredzi. Protams, labākie Latvijas volejbolisti joprojām izvēlas spēlēt ārzemēs. No tiem jau varētu izveidot kādus divus labus sastāvus. Ceru, ka pamazām Schenker līgā izdosies panākt Latvijas un Igaunijas klubu līdzsvaru. Protams, masveidību nedrīkst mākslīgi palielināt, ziedojot sportisko līmeni, taču ir potenciāli Latvijas klubi, kuri par savu mērķi varētu veidot startu Schenker līgā. Reiz jau Latvijas volejbola kartē ievērojamu vietu ieņēma Kuldīga, Cēsis, taču finansiālais nodrošinājums nebija ilglaicīgs. Esmu runājis ar vairākām pašvaldībām, kuras varētu izveidot labu volejbola klubu, taču viņi vēršas pie mums ar lūgumu atrast labu menedžeri un treneri.
Lietuvas Volejbola federācijā ir nomainījies prezidents, joprojām tiek spriests par to, ka vajadzētu izveidot komandu startam Schenker līgā, taču pagaidām tas nav izdevies. Bija ideja par Baltkrievijas klubu iesaistīšanos līgā, taču tikai izslēgšanas turnīra posmā. Pret to bija jau esošās Schenker līgas komandas. Savukārt Krievijas nostāja ir skaidra — ja kādam no Latvijas vai Igaunijas klubiem sezonas budžets pārsniedz, piemēram, miljonu eiro, tad tas noteiktu varētu reāli pretendēt uz vietu Krievijas superlīgā. Ja izveidojam tādu projektu kā Dinamo hokejā, pulcējot vienā klubā labākos Latvijas volejbolistus, tad esam laipni gaidīti Krievijas atklātajā čempionātā, kur jau startē Ukrainas klubs.
LATVIJAS KLUBU TURNĪRI
Schenker līga vīriešiem
Biolars/Jelgava, Poliurs/Ozolnieki, Lāse-R, Daugavpils Universitāte (visas Latvija), Selver, Parnu VK, Bigbank Tartu, Valio Voru VK, Rakvere, TTU (visas Igaunija)
Nacionālā līga vīriešiem
VK Balvi, Mārupes SC, SK Limbaži, Burtnieku novads, VK Cēsis, LSPA, Kuldīgas NSS, SK Vecumnieki, SK RTU, SK Aizkraukle
Pirmā līga vīriešiem
Jēkabpils SC, Ziemeļkurzeme, Rundāle/Bauska, VK Ventspils, Aizpute, RVS/Lāse-Juniors, Latvijas Universitāte, SK RTU-UPS, RVS/LJI, VK Ozolnieki, Valgunde, Jelgavas novads
Baltijas līga sievietēm
Junioru izlase, Jelgava/LU, SK Babīte (visas Latvija), TTU, TU, Famila/Voru VK (visas Igaunija), Achema KKSC, Tauras VTC, Heksa (visas Lietuva), Minchanka, Atlant, Kommunalnik (visas Baltkrievija)
